Laikraksts "Latvietis" 209

12. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2012. gada 11. jūlijā
Uz Kurzemes līci
Turpinājums no 1. lpp.
ļus sitienus. Likās, ka ugunsdzēsēju
komanda klauvē pie durvīm. Tās atverot,
ieripoja beisbola bumbas lieluma
krusas gabali. Tie noskādēja ēkas,
mašīnas un TV ziņās teica, ka Dallasa
pilsētā šī krusas vētra uzstādīja postījumu
rekordu.
Ceturtdien, 14. jūnijā
Miami no gaisa izskatījās tāpat kā
filmās – pilsēta, kuru gribētos tuvāk
iepazīt, īpaši Venēcijas salas, kas jūras
līcī savienotas ar lielceļu. Lidlaukā
pasmaidīju par valodas lietošanu.
Lūdza, lai ļaudis pagaidot, kamēr ielidojušie
pasažieri atlidmašīno (angl.:
de-plane).
Ap pusnakti ielidoju Trinidadas
galvaspilsētā – Portofspeinā (Port of
Spain). Bija tāds nereāls moments,
kad manā Latvijas Eiropas Savienības
pasē ieštempelēja Tobago imigrācijas
departamenta zīmi tieši latviešu tautai
zīmīgā dienā. Lidostā, turot savu
Hercoga Jēkaba salidojuma zīmi, sagaidīja
Banvarī (Banwari) aģentūras
pārstāvis, kas ar lielu prieku pa ceļam
uz viesnīcu izšāva vēl līkumu, parādot
pilsētas nakts ainavas.
Cascadia viesnīcas istabā melburniete
Skaidrīte Zaķe mani sagaidīja ar
savu ceļojuma stāstu. Koferis pazudis
un ar visu varētu samierināties, atskaitot
savu Zemgales Zaļinieku novada
tautas tērpa pazušanu... Tur sākās
četrām dienam stāstu viela ar daudz
žuburiem un līkumiem, kamēr tika
rokās.
Piektdien, 15. jūnijā
No rīta, no verandas skatoties, varēju
redzēt Latvijas karogu, plīvojot
tropu skaistajā stāvā kalnainā ielejā.
Viss zaļš un sutīgs! Ieleja tik stāva, ka
daudziem mobilie telefoni nedarbojās.
Pēc vadītāja Guntara Geduļa dotajiem
norādījumiem pastaigāju pa
Portofspeinu, iemācījos transporta sistēmu,
kas bāzēta uz taksīšiem, paķerot
pasažierus pa ceļam, bet jāzina, kur un
kā, jo piestātnes kā tādas nav. Likās,
ka nav arī daudz ceļa likumu un pieklājības
normas ieturēja, lietojot tauri.
Līkums līkuma galā, un ielas šauri
šauras. Vakarā Guntars dekorēja vienu
galdu ar latvisku lelli un prievītēm,
kurās ievīti Latvijas un Tobago vārdi.
Bijām septiņi tautieši, kas bija agrāk
iebraukuši, un sarunājām nākamās
dienas izbraukumu.
Sestdien, 16. jūnijā
Organizētais brauciens veda uz
skaisto Marakas līča (Maracas Bay)
jūrmalu. Pa ceļam apstājamies skatu
punktā, kur vietējais ģitārists piepelnījās
un mūs iepriecināja. Ceļš kā skatu
kartē, jūra spīd un laistās. Noīrējām
krēslus un palmu ēnā baudījām dabu
un klusumu. Daži pastūma krēslus
saulītē, bet nebija pārāk ilgi jāgaida,
pirms viņi meklēja palmas ēnas vēsumu.
Gar krastmalu staigāja ģitārists,
skandējot daiļavām serenādes. Maksu
tas sarunāja iepriekš ar viņas partneri.
Šis mūziķis bija diezgan neatlaidīgs un
mēģināju noturēt smaidu, kad viņš pie
manis apsēdās un nodziedāja vienu Elvisa
Preslija (Elvis Presley) pazīstamu
dziesmu. Dažās vietās zobu rindā bija
tukša telpa, bet – kad jau tad jau – piedziedāju
harmoniju klāt, un abi bijām
priecīgi. Tā bija dāvana no Guntara, jo
bijām palikuši vieni, kamēr citi peldēja
vai tālāk sauļojās. Es jau kā jauna
meiča jutos pacilāta tik ilgi, kamēr
ģitārists piegāja pie nākamā pārīša un
skandēja ar to pašu dziesmu!
Pludmalē staigāja arī tirgotāji.
Viens apģērbts baltā tērpā andelējās ar
riekstiem, kas bija iebērti plastmasas
pudelēs. Ap kaklu viņš nēsāja oficiālo
tirgošanas atļauju. Netālu bija kiosks,
kur karogu rindās atradu arī Austrālijas
karogu.
Trinidadas valdība neuztraucās
par tūrismu un pie tā pašlaik nepiestrādā.
Jūrā deg gāzes bākas, un Amerikas
dolāri ieslīd bankā. Ar tiem valsts
rīkojās kā vēlās, veidojot lielākus projektus,
piemēram, mākslas izstāžu
zāli, kas ļoti atgādina mazu Sidnejas
Operas namu. Naktī tā ir apgaismota
spilgti zilā krāsā. Pēc 20 gadiem it kā
gāzes rezerves būs iztukšotas, un salas
1,3 miljonu iedzīvotājiem varētu būt
pavisam savādāka dzīve.
Vakarā pie Cascadia hoteļa peldbaseina
iesākās 16. salidojums ar klasisko
salas ruma punša (rum punch)
dzērienu. Ruma alkohola procenti, īpaši
tam, kas uz vietas taisīts, bieži turas
ap 70%. Vārds pavisam labi apraksta
spēka sitienu, kad satiekas ar ķermeni.
Tam sekoja pirmās kopīgās salidojuma
vakariņas. Sapulcējās 50 latvieši
no Īrijas, Venecuēlas, Kanādas, Argentīnas,
Amerikas, Anglijas, Latvijas,
Vācijas un Austrālijas.
Bagāžu stāsti turpinās. Melburnietēm
Mārai Piksonei un Rasmai Celmai
lidojošais ķengurs kaut kur Čīlē pazaudēja
somas, kur, tāpat kā Skaidrītei,
bija visi tautas tērpi. Rasmai arī nozagta
rokassomu, kurā bija Latvijas pase,
bet laimīgā kārtā viņai pie sevis bija
Austrālijas pase. Gan bija jāatvadās no
naudas summas, bet ar to tomēr varēja
tikt uz salidojumu. Vienu laiku likās,
ka šī sērga būtu ar kādu Melburnas bagāžas
vīrusu, bet skaitā pievienojās arī
Īrijas koriste Liāna Goldstrema.
Viss beidzās labi, bet bija jāpielāgojās
Trinidadas tempam – bez nekādas
steigas, kas atspoguļo ikdienas
ritmu siltā un sutīgā klimatā.
Pēc vakariņām viesnīcā bija kāzas,
un zāle vibrēja ar Jamaikas regeja (Jamacian
reggae) ritmiem. Par gulēt iešanu
nebija ko domāt. Gultā kājas sita
takti līdzi!
Tie, kas palika noskatīties angļu
valodā filmu par Hercoga Jēkaba ceļojumiem,
nākamajā rītā izteicās:
Marija Perejma ar serenāžu dziedātāju.
Riekstu tirgotājs pludmalē.
Mākslas izstāžu zāle, kas atgādina
mazu Sidnejas Operas namu.
„Ļoti patika – cik daudz par mūsu
vēsturi ir klusējuši.“
„Skolā Latvijā nevienā vēstures
grāmatā tur nekas nebija.“
„Vajadzēja Hercogam koncentrēties
uz Tobago un atstāt Gambiju mierā.“
„Tā neērti ap dūšu – Hercogs no
Gambijas salasīja melnos, ko tad pārdeva
Tobago.“
Svētdien, 17. jūnijā
Ar diviem busiņiem devāmies uz
Portofspeinu apskatīt vēsturiskas mājas.
Starp citām bija iespaidīgā Stolmeijera
(Stollmeyer) māja, kas veidota
pēc Balmorala pils Skotijā parauga.
Daļās no pilsētas nomales, īpaši Bal-
Turpinājums 13. lpp.
FOTO no Perejmu ģimenes arhīva
FOTO Marija Perejma
FOTO Dzintra Rācene