Laikraksts "Latvietis" 209
Laikraksts "Latvietis" 209
Laikraksts "Latvietis" 209
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Trešdien, 2012. gada 11. jūlijā <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 13. lpp.<br />
Uz Kurzemes līci<br />
Turpinājums no 12. lpp.<br />
morala rajonā, redzēju kontrastus<br />
starp tiem, kam ir, un tiem, – kam nav.<br />
Bija arī pilsētas pārskats no augstākā<br />
kalna; tur daži iepirkās un izstaipīja<br />
kājas.<br />
Interesanti bija klausīties salas<br />
tautiešu pašu sarunās, ar kurām mēs<br />
neviens netikām galā. Lai arī oficiālā<br />
valoda ir angļu, šī ir pašu veidotā jeb<br />
Trini angļu (Trini English) ir tāda ātra<br />
veida angļu-spāņu valodu maisījums<br />
bez galotnēm.<br />
Pusdienas bija ostā, kas dekorēta<br />
valsts krāsās. Pēc maltītes devāmies<br />
uz Indiešu tempļiem. Indiešu salas<br />
iedzīvotāju skaits ir ļoti liels, un reliģija<br />
ir dzīves liela sastāvdaļa. Kad<br />
2003. gadā uzbūvēja Dievu Murti – 85<br />
pēdu tēlu – tad to iesvētīja ar ūdeni,<br />
kas atvests no Gangea upes, lietojot<br />
helikopteri. Tas bija apklāts ar koka<br />
dēļiem, jo to remontēja. Mazāku Murti<br />
tēlu varēja atrast tempļa dārzā, un<br />
mums stāstīja, ja tam apejot 5 reizes<br />
apkārt, tad visas veselības kaites tiekot<br />
atņemtas. Es nebiju vienīgā, kas piekopa<br />
šo hindu ticējumu.<br />
Ceļojot vēsinātā busiņā, varēja redzēt<br />
mango stādus un zaļumus. Kad<br />
tikām uz Voterlū (Waterloo) priekšpilsētu,<br />
mājas stili mainījās. Šeit bija<br />
veco strādnieku koka mājas, būvētas<br />
uz koka kājām. Ne tikai vēsināšanai,<br />
bet arī lai sargātu no plūdiem, žurkām<br />
un čūskām, kas gribētu viesoties<br />
no apkārtējiem cukurniedru laukiem.<br />
Atgādināja mūsu pašu kvīnslanderu<br />
(Queenslanders) mājas.<br />
Īpatnējs bija Jūras templis (Temple<br />
of the Sea), kas veidots ar viena cilvēka<br />
ticību un divriteņa spēku. Katru dienu<br />
Sivdess Sadhu (Siewdass Sadhu) veda<br />
akmeni pēc akmens, piepildot jūras<br />
malu un tad templi, kamēr turpat to<br />
pabeidza. Viņš savu sapni neredzēja<br />
pilnībā. Tas tagad pieder valstij, un<br />
starp 2003./2004. gadu tika uzbūvēts<br />
gājēju ceļš, lai pie tā varētu tikt. Kad<br />
pie tā piebraucām, tad jūras krastā uz<br />
cementa blokiem kremēja līķus. Sarkanās<br />
liesmas pret zilām debesīm un<br />
šūpojušās palmas atstāja dziļas pārdomas.<br />
Jūrā plivinājās krāsaini karogi. Tos<br />
ģimenes ir salikušas kā lūgšanas, kas<br />
ar laiku sabirst, un tad ģimenes tos dedzina.<br />
Pievakarē bija kora mēģinājums,<br />
kurā saliedējām abu valsts himnas, un<br />
pirmo reizi satikāmies kā viena kora<br />
vienība. 22 balsu kora sastāvā bija 8<br />
koristi no Īrijas eLVē, 2 koristes no<br />
Latvijas Sidrabotā Gaisma un 12 koristi<br />
no Austrālijas Atbalsis.<br />
Vakariņās bija salidojuma atklāšanas<br />
akts, ko atklāja Guntars Gedulis,<br />
atzīmējot salidojuma veidotāja<br />
Dr. Edgara Andersona dzimšanas dienu.<br />
Sekoja uzrunas: Normans Penke<br />
(LR vēstnieks ANO), Astra Moora<br />
no laikraksta Laiks ASV; par virtuālo<br />
kori uzlūdza mani<br />
teikt dažus vārdus.<br />
Liekās, ka tagad<br />
visiem skaidrāka<br />
bilde par virtuālo<br />
koncepciju. Koris<br />
tad nodziedāja<br />
abas himnas. Atklāšanas<br />
sarīkojums<br />
turpinājās ar<br />
Guntara Gedula<br />
stāstījumu, ilustrējot<br />
to ar fotogrāfijām<br />
par Dr. Andersonu<br />
un viņa<br />
iesākto darbu par<br />
vēs-<br />
kurlandiešu<br />
turi.<br />
Pirmdien, 18. jūnijs<br />
Piecēlos agrāk kā biju domājusi –<br />
uzvilku tautas tērpu, aizņēmos Ineses<br />
Laines vaiņagu un ātrā solī devos uz<br />
hoteļa foajē, kur sagaidīja LR goda<br />
konsuls Trinidadā un Tobago Antonijs<br />
Hosangs (Anthony Hosang), kas<br />
ar saviem spēkratiem aizveda Guntaru<br />
Geduli (Venucuēla), Skaidrīti<br />
Zaķi (Melburna), Liānu Goldstremu<br />
(Dublina) un mani uz vietējās Trinidadas<br />
TV6 studiju, kur mūs intervēja<br />
Morning Edition programmā par Latviju,<br />
kurlandiešiem, salidojumu un<br />
virtuālo kori. Intervija gāja raiti līdz<br />
tam brīdim, kad man pieteica, ka būs<br />
kas jānodzied. Smadzenes pārmainīja<br />
ātrumus un iedotā laikā – 45 sekundēs<br />
pirms ziņām izdomāju, ka nav laiks izskaidrot<br />
dziesmu – raujam vaļā Bēdu,<br />
manu lielu bēdu. Tieši iespraudām pirmo<br />
pantu!<br />
Šodien baudījām lietus mežus, un<br />
šoferis izskaidroja, ka šeit varot no<br />
janvāra līdz maijam medīt iguānas<br />
un meža cūkas, ar ko gatavot maltītes.<br />
Meža malā – Cauras Valsts Parkā<br />
noklausījāmies mūziķus – brāļus,<br />
kas ir mantojuši mākslu no sava nesen<br />
mirušā tēva. Ar saukli Mēs visi esam<br />
organiski viņi demonstrēja senlaiku<br />
instrumentus un laikmetīgos, kas visi<br />
veidoti no dabas ražas. Daži līdzinājās<br />
latviešu – īpaši koklei, galvenokārt, jo<br />
taisīti no saviem kokiem; gan šeit ozolu<br />
un liepu vietā valdīja bambuss. Tie<br />
atdarināja dabas skaņas un klāt piesita<br />
marimbu. Es atradu to kā nomierinošu,<br />
un, skatoties ārā pa durvīm, varēju<br />
redzēt ar ausīm apkārtnes bildi. Kad<br />
Guntars uzsita Seši mazi bundzinieki,<br />
visa telpa skanēja ar dziesmu.<br />
Šodien nebija skaidras debesis,<br />
tādas apmākušās. Tās esot atpūstās<br />
Āfrikas sarkanās smiltis no Sahāras<br />
tuksneša. Ceru, ka visiem vietējiem<br />
vešiņa bija savākta!<br />
Ceļš veda tālāk uz asfalta ezeru.<br />
Tas palika ļoti grumbuļains un vietām<br />
pat kustējās. Tas ir vislielākais dabīgais<br />
asfalta ezers pasaulē. Pastaiga uz<br />
ezeru bija ar sviedru pilieņiem. Tiem,<br />
kam bija peldkostīmi, tur atvēsinājās,<br />
mēs citi staigājām pa sauso, karsto,<br />
melno ezera dibenu. Kad pataustīja<br />
Televīzijas studijā pēc intervijas. No kreisās: Guntars<br />
Gedulis (Venecuēla), Skaidrīte Zaķe (Melburna), TV6 intervētājs<br />
Fazirs Mohameds (Fazeer Mohammed), Liāna<br />
Gold strema (Dublina) un Marija Perejma (Adelaide).<br />
melno apakšu tā bija kā vannas švamme.<br />
Gide tikai brīdināja, lai viņai sekojot,<br />
jo šur un tur nebija labi kāju likt,<br />
kā arī bija vietas, kur tās varēja atvēsināt.<br />
Dabīgo ezera devumu eksportē uz<br />
daudzām zemēm, ieskaitot Austrāliju.<br />
Pēc gājiena apsēdos ēna un parunājos<br />
ar vietējo gidu, kam, tāpat kā senlatviešiem,<br />
bija daudz zināšanas par<br />
ārstēšanos ar dabīgām zālēm. Tik ejot<br />
prom, man atgādināja, lai neaizmirstu<br />
ēst daudz ķiplokus!<br />
Nākamā vietā visi dalībnieki dabūja<br />
sasēsties vienā laivā. Pa kanāliem<br />
pievakares gaismā mūs pieveda pie salas,<br />
kurā no tāluma izskatījās, ka šūpojās<br />
sarkani punktiņi. Tie bija sarkanie<br />
ibisi, kas atlidoja uz naktsmieru. Skats<br />
bija burvīgs, jo tikai šeit, savā dabas<br />
stūrī, tie parāda īsto – spilgti sarkano<br />
krāsu. Zvēru dārzos tie to zaudējot.<br />
Laivā, burvīgajā krēslas stundā skanēja<br />
tautas dziesma pēc dziesmas, kas<br />
aprima tikai tad, kad tikām putnu tuvumā.<br />
Pa ceļam iemācījos arī dažus salas<br />
teicienus. Limin nozīmē iziet vai atpūsties,<br />
un The lime is sweet tulko, ka<br />
ir bijis jauki pavadīts laiks.<br />
Vakarā pēc izvēles liela daļa aizbrauca<br />
uz Trinidadas All Stars Steel<br />
Band mēģinājumu. Tur bija ēka bez<br />
nevienas sienas, lai cirkulētu gaiss, un<br />
orķestrī bija pārstāvētas turpat visas<br />
paaudzes. Šis ir tautas instruments –<br />
metāla bungas izveidotas ar dobumiem,<br />
kur katrai sava nots. To izveidoja<br />
strādnieki no eļļas bundžām, kad<br />
citi materiāli nebija pie rokas. Mūzikas<br />
zināšanas nav svarīgas, jo visu, ko parādīja<br />
diriģents, iemācījās no galvas.<br />
Klausoties šermuļi skrēja pār kaulu.<br />
Starpbrīdī apsēdos pie pusaudža puiša<br />
un aprunājos par viņa domām un sapņiem.<br />
Viņš dedzīgi stāstīja par centību<br />
skolā un, ka spēlējot šai ansamblī, ir<br />
devis dzīvei struktūru un cerību. Pustumsā<br />
pēc starpbrīža, kad uzsāka lēno<br />
valsi, divi salidojuma pāri uz asfalta<br />
dejoja līdzi.<br />
Otrdien, 19. jūnijs<br />
Vēl viens rīts šai paradīzes stūrītī,<br />
ja tikai nebūtu jāceļas ātrāk uz brokas-<br />
Turpinājums 14. lpp.<br />
FOTO no Perejmu ģimenes arhīva
Change language