Laikraksts "Latvietis" 209
Laikraksts "Latvietis" 209
Laikraksts "Latvietis" 209
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
4. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Trešdien, 2012. gada 11. jūlijā<br />
Baltiešu izstāde Sidnejā<br />
Gadskārtēji mākslinieku rāda ar savus darbus<br />
Katru gadu Sidnejā,<br />
kopā ar apvienoto Baltijas<br />
valstu 14. jūnija<br />
sarīkojumu, notiek igauņu,<br />
latviešu un lietuviešu<br />
mākslinieku gleznu<br />
izstāde. Izstāde notiek<br />
Sidnejas Latviešu namā, kur arī notiek<br />
14. jūnija sarīkojums.<br />
Šogad piedalījās 12 mākslinieki ar<br />
22 darbiem. Igauņu mākslinieki bija<br />
Malle Morlija (Morley) ar trim atšķirīgiem<br />
darbiem, Vella Pīlaka (Pihlak)<br />
ar trim tautisku tēmu monotipiem un<br />
Tijū Reisāra (Tiiu Reissar) ar skaistu<br />
ainavu kokgriezuma tehnikā.<br />
savienotiem elementiem – dancojošu<br />
sievieti ar armijas tanku – un nedabisko<br />
rozā zemes krāsu, izraisa domas<br />
par slēptiem draudiem.<br />
Pēc daudziem gadiem Aldas Rudzes<br />
gleznas atkal bija redzamas Latviešu<br />
namā: šoreiz redzējām divas<br />
ainavas, kurās veikli un brīvi otas<br />
vilcieni uzbūra Morūjas upes (Moruya<br />
River) krasta organiskās formas.<br />
Raimonda Rumbas bez nosaukuma<br />
darbs izcēlās ar košu sarkano krāsu<br />
un abstraktām formām, kuras var interpretēt<br />
gan kosmiskā plašumā, gan<br />
mikrolīmenī.<br />
Jāņa Supes divi melnās tintes zīmējumi<br />
Latviešus pārstāvēja pertietis<br />
– Babble On Baubles un Byte<br />
Pēteris Ciemītis un sidnejieši Biruta<br />
Klarka (Clark), Dzidra Mičele<br />
(Mitchell), Alda Rudze, Raimonds<br />
Rumba un Jānis Supe. No lietuviešu<br />
mšksliniekiem bija Līka Gruzdefa<br />
(Leeka Gruzdeff-Krauceviciute), Jurģis<br />
Janavicius un Jolanta Janavicius.<br />
Pēdējie divi – vīrs un sieva Jurģis un<br />
Jolanta – ir abi bieži piedalījušies Baltiešu<br />
izstādēs. Tāpēc bija it sevišķi bēdīgi<br />
dzirdēt, ka Jurģis aizgāja aizsaulē<br />
šī gada aprīlī. Trūks Jurģa draudzība<br />
un viņa filozofiskais dzīves skats.<br />
Pēteris Ciemītis bija izstādījis<br />
spēcīgi kontrastainu tintes zīmējumu<br />
– portretu Bez gaisa (Without air).<br />
Birutas Klarkas Apraktie dārgumi<br />
spīdēja ar pazemes dārgumiem, kas<br />
veda domas uz mūsu kultūras bagātībām,<br />
un viņas Klimata maiņa liek<br />
izjust šo mūsdienu dzīves aktualitāti.<br />
Dzidras Mičeles Smilšu sapnis ar sirreālo<br />
attēlojumu ieved sapņu domās<br />
par pagātni un nākotni; un viņas Dancoju,<br />
cik vien ātri spēju ar neparasti<br />
Your Time nav tulkojami latviski, jo tie<br />
paļaujas uz vārdu kulturālo konteksta<br />
izpratni. Zīmējumos ir daudz simbolu,<br />
kas ved domās uz daudz un dažādiem<br />
virzieniem. Piemēram, darbā Byte<br />
Your Time galvenā forma atgādina<br />
pazīstamās 1980. gada datora spēles<br />
Pacman simbolus. Bet ir redzami arī<br />
citi simboli, kuri paplašina zīmējuma<br />
izpratnes risināšanu plašākā līmenī.<br />
Ir jāpiemin arī lietuvietes Līkas<br />
Gruzdefas gleznu Zelta rapsodija,<br />
kas izraisa jūtas par mūzikas spēku,<br />
un Jurģa Janaviciusa Lielais tuksneša<br />
ceļš, kurā pēkšņi negaidīti tanki<br />
tuksneša ceļojumā izsit mūs no ērtas<br />
ikdienas.<br />
Izstādi atklāja 14. jūnija sarīkojuma<br />
laika Apvienotās baltiešu komitejas<br />
priekšsēde Rasa Blanjāra<br />
(Blansjaar). Izstāde bija atvērta līdz<br />
8. jūlijam (skat. http://slb.org.au/<br />
SLB_new/index.html). Visi darbu attēli<br />
redzami Sidnejas Latviešu biedrības<br />
tīmekļa vietnē slb.org.au.<br />
Dzidra Mičele (Mitchell). „Smilšu<br />
sapnis“.<br />
Biruta Klarka (Clark). „Klimata maiņa“.<br />
Izstādi organizēja Austrālijas Latviešu<br />
mākslinieku apvienība (ALMA).<br />
Paldies Dzidrai Mičelei (Mitchell) par<br />
lielisko izstādes iekārtojumu.<br />
Ojārs Greste<br />
Laikrakstam „Latvietis“<br />
FOTO Ojārs Greste<br />
FOTO Ojārs Greste<br />
Noslēdzies „Baltica 2012“<br />
Starptautiskam folkloras festivālam 25 gadu jubileja<br />
No 5. līdz 9. jūlijam notika festivāls Baltica; varēja apmeklēt<br />
vairāk nekā 50 sarīkojumus Rīgā, kā arī Vidzemes<br />
pilsētās – Cesvainē, Siguldā, Ikšķilē, Madonā, Ķekavā, Koknesē<br />
un citur. Festivāla laikā Rīgā, Madonā un Ikšķilē norisināsies<br />
lietišķās mākslas meistaru un amatnieku tirdziņi.<br />
25 gadu jubilejā šis starptautiskais notikums pulcināja<br />
lielu Latvijas dalībnieku skaitu: 173 etnogrāfiskie ansambļi<br />
un folkloras kopas no Vidzemes, Latgales, Zemgales<br />
un Kurzemes. Bija ieradušies viesi ne tikai no Lietuvas un<br />
Igaunijas, bet arī no ASV, Itālijas, Ukrainas, Bulgārijas,<br />
Francijas, Izraēlas, Zviedrijas un Lielbritānijas.<br />
Festivāla producents un folkloras kopas Grodi vadītājs<br />
Andris Kapusts atklāšanas dienā teica: „Lai gan aiz<br />
muguras ir divu gadu ilgs un smags sagatavošanās darbs,<br />
sagaidot svētkus, pārņem spēcīgas pacilājošas sajūtas. [...]<br />
Folkloras un tautas tradīciju kopējiem un glabātājiem Baltica<br />
ir kā dziesmu svētki.“<br />
Fotogrāfijas no Baltica 2012 norisēm var skatīties: „Baltica 2012“ gājiens pie Rīgas Brīvības pieminekļa.<br />
www.draugiem.lv/baltica/<br />
■<br />
FOTO Juris Krūmiņš
Change language