Laikraksts "Latvietis" 209
16.01.2015 • Views
Share Embed Flag

Laikraksts "Latvietis" 209

Laikraksts "Latvietis" 209

Laikraksts "Latvietis" 209

SHOW MORE
SHOW LESS
ePAPER READ
DOWNLOAD ePAPER
laikraksts.com

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

START NOW

<strong>Laikraksts</strong><br />

LATVIETISwww.laikraksts.com<br />

Austrālijas pirmais latviešu elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē — An Australian newspaper for Latvians worldwide<br />

Nr. <strong>209</strong> 2012. gada 11. jūlijā TĪMEKLĪ ISSN 1837-6991<br />

Published by Sterling Star Pty Ltd — PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA — Email: redakcija@laikraksts.com<br />

Austrālijas kora „Atbalsis“ koristi kuģītī ceļā uz Tobago. Priekšā no kreisās: Skaidrīte Zaķe, Ilga<br />

Vēvere, Inese Laine ar Lilitas Daenkes kokli, Marija Perejma. Aizmugurē: Māra un Ivars Medenieki,<br />

Vizma un Biruta Brūns, Māra Piksone, Rasma Celma, Lilita Daenke, Jānis Priedkalns.<br />

Uz Kurzemes līci<br />

Latviešu salidojums Tobago<br />

Marijas Perejmas dienasgrāmatas piezīmes par 16. latviešu salidojumu Trinidadā un Tobago<br />

Atvadījos no Adelaides ziemas, ģimenes,<br />

kaķa un ar tautas tērpu somā devos uz Tobago<br />

salu svinēt Jāņus Kurzemes līcī un pastaigāt<br />

pa Hercoga Jēkaba atstātajām pēdām.<br />

Sāku ceļojumu tikai ar rokas bagāžu, jo<br />

tropos ar kleitu, pāris biksēm un ar priekšā<br />

gaidāmo salidojuma T-kreklu cerēju iztikt.<br />

Olimpiskās spēles jau klāt!<br />

Gunārs Bērzzariņš par Latvijas Olimpisko spēļu komandu<br />

Šī gada 27. jūlijā ju, lai trenētos un sacenstos tuvu OS<br />

Londonā sāksies XXX vietai. Oficiālās sacensībās viņš bija<br />

Olimpiskās spēles (turpmāk<br />

OS). Apvienotās mā – 71,30 m. – Taču Starptautiskā<br />

aizmetis šķēpu tolaik izcilā attālu-<br />

karalistes galvaspilsētā olimpiskā komiteja (SOK) ignorēja<br />

tās būs jau trešās. Pirmās<br />

notika tālajā 1908. gadā. Piedalī-<br />

ievēlētais SOK loceklis Jānis Dikma-<br />

trimdinieku centienus. Pat uz mūžu<br />

jās arī Krievijas sportisti, taču latviešu nis vairs netika uzaicināts uz SOK<br />

viņu vidū nebija.<br />

sēdēm.<br />

– Karā smagi cietusī Londona uzņēmās<br />

OS rīkot arī 1948. gadā. Latvija latvieši ar rūgtumu sirdīs sēdēja tribī-<br />

Un tā gan Stendzenieks, gan citi<br />

bija PSRS okupēta, taču daudzi sportisti<br />

bija paguvuši nonākt rietumos. soms Rautavara ar 69,77 m tālu metienēs,<br />

vērojot, kā zelta medaļu izcīnīja<br />

Īpaši izcili viņu vidū bija soļošanas nu.<br />

pasaules rekordists Jānis Daliņš (gan PSRS 1948. g. OS nepiedalījās.<br />

jau 42 gadus vecs) un šķēpmetējs Jānis<br />

Stendzenieks. Daliņš aicināja labā-<br />

būs kupli pārstāvēta.<br />

Toties šīgada OS Londonā Latvija<br />

kos latviešu sportistus gatavoties OS, – Apskatīsim vispirms vieglatlētus,<br />

kas būs Latvijas lielākā sportistu<br />

uzskatot to par svētu pienākumu, kas<br />

kalpotu nevien latviešu sportam, bet grupa Londonā.<br />

latviešu lietai politiski.<br />

Stendzenieks pat devās uz Angli-<br />

Turpinājums 14. lpp.<br />

Trešdien, 13. jūnijā<br />

No Sidnejas ielidoju Dallasā, kur pēc 15 stundu lidojuma<br />

iekritu dziļā miegā tuvākās viesnīcas istabā. Domāju,<br />

ka rēgojas, dzirdot sirēnas (pilsēta ir orkānu joslā) un ska-<br />

FOTO no Perejmu ģimenes arhīva<br />

Turpinājums 12. lpp.<br />

Saturs<br />

Austrālijas ziņas..............1, 2, 4, 7<br />

Latvijas ziņas........ 2, 3, 4, 6, 7, 10<br />

Latvieši pasaulē......... 1, 5, 10, 11,<br />

........................... 12, 13, 14, 15<br />

Redakcijā....................................3<br />

Tobago...................... 1, 12, 13, 14<br />

Sports – Gunārs Bērzzariņš.1, 14<br />

Vera Volgemute Rozīte par Islandi<br />

................................... 5, 11, 15<br />

Jauna grāmata............................8<br />

Intervija – Arta Arnicāne.............9<br />

Sēru vēsts.................................14<br />

Datumi......................................15<br />

Sarīkojumi un ziņojumi.......15, 16<br />

Lata kurss.................................16<br />

9HRLINH*gjjaac+

2. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Trešdien, 2012. gada 11. jūlijā<br />

Svētdiena ar Latvijas pankūku smaržu<br />

Noskatāmies arī filmu par Latviju<br />

Man vienmēr patikušas<br />

svētdienas, jo tām<br />

Fakts, ka ar tukšu<br />

vēderu nevar<br />

allaž ir bijusi īpaša smarža.<br />

skaidri padomāt,<br />

Zinot, ka tikai nedēļu<br />

pēc Jāņu dienas 1. jūlijā<br />

Pertas Latviešu centrā<br />

būs pankūku svētdiena,<br />

kalendārā varam iezīmēt<br />

smaidīgu sejiņu. Patiesībā šis visādā<br />

ziņā brīnišķīgais pasākums ir Pertas<br />

Daugavas Vanadžu cēlsirdīgs devums,<br />

kurā ir iesaistīti visi latviskā garduma<br />

ir nepareizs. Rindā<br />

stāvētāji jau bez<br />

kalkulatora aprēķinājuši,<br />

ar kādu<br />

summu jārēķinās,<br />

kad tiek līdz galdiņam,<br />

pie kura<br />

čakli visas cenas<br />

kopā liek Austra.<br />

kārotāji. Ienākumi no šī pasākuma tiek Karsta tēja vai<br />

novirzīti labdarības fondā.<br />

Kartupeļu, sēņu, gaļas, ābolu un<br />

biezpiena pankūkas – tik bagātīga ir<br />

ēdienkarte! Tiekot tuvāk pie pašām<br />

cepējām, pamanām, ka paslepus tiek<br />

dalīti vēl kādi plācenīši. Tik zeltaini<br />

saulaini, ka skaidrs – tām jābūt ķirbju<br />

pankūkām. Viešņa no Latvijas Rudīte<br />

Jaņeviča ir priecīga atbalstīt jauko<br />

ideju un izcepusi kartupeļu pankūkas,<br />

kuras garšo lieliski. Es gan vēl neesmu<br />

mēģinājusi tās pagatavot. Kartupeļi<br />

Austrālijā liekas nav tik miltaini, lai<br />

izdotos, bet Rudīte pierāda, ka kartupeļu<br />

pankūkas garšo tieši tāpat kā<br />

Latvijā. Arī ķirbju mazie plācenīši ir<br />

viņas gatavoti. Vaicāta, kāpēc tie nav<br />

iekļauti oficiālajā ēdienkartē, Rudīte<br />

atbild, ka baidījusies, vai Pertas latviešiem<br />

šie divi vārdi ķirbis un pankūka<br />

sader kopā. Un vēl kā, ikviens grib<br />

nogaršot, jo nudien izskatās tik gardas.<br />

Latviešu sakāmvārds acis lielākas<br />

par vēderu ir tieši laikā, jo visas piecas<br />

pankūkas nogaršot nav iespējams.<br />

Kaut tā gribētos! Austras ceptās sēņu<br />

un Ritas gatavotās gaļas pankūkas<br />

varētu būt kā dienas galvenā maltīte.<br />

Tik sātīgas un garšīgas. Saldumu mīļotāji<br />

zina, kam pateikties par ābolu<br />

un biezpiena pankūkām. Anita gatavojusi<br />

biezpiena pankūkas, bet Velta<br />

mūs lutina ar ābolu pankūkām. Rinda<br />

pie pankūku dalīšanas izveidojas ātri.<br />

kafija lieliski garšo<br />

ar pankūkām.<br />

Telpā ik pa laikam<br />

var dzirdēt arī jautro cheers. Tad ir<br />

skaidrs, ka pie pankūkām tiek baudīts<br />

vīns, un ir satikušies ilgāku laiku neredzējušies<br />

draugi.<br />

Pēc maltītes visi kopā noskatāmies<br />

filmu Mana Latvija. Izrādās, ka<br />

reti kurš no mums to bija redzējis. Kā<br />

noskaidroju, šī filma DVD formātā ir<br />

SIA 321, SIA SOL, Jura Podnieka studijas<br />

un Latvijas Institūta sadarbības<br />

projekts. Tā ir kā interaktīvs ceļojums<br />

pa Latviju. Filmā iekļautas septiņas<br />

videofilmas par tēmām valsts, vēsture,<br />

kultūra, reliģija, sports, daba un<br />

tūrisms un izklaide. Informācija filmā<br />

ir tulkota sešās valodās – angļu, vācu,<br />

franču, krievu un japāņu valodā.<br />

Ne viens vien filmas laikā paslepus<br />

norauš pa asarai. Rudīte Jaņeviča man<br />

atzīstas, ka viņa ir laimīga, ka var atbraukt<br />

uz Austrāliju paciemoties, bet<br />

nekad nemainītu Latviju ne pret vienu<br />

citu valsti. Bet stāsts katram no mums<br />

ir savs. Un neskatoties uz milzīgo attālumu<br />

starp Latviju un Austrāliju,<br />

ceļošana notiek intensīvi. Rudīte ir atbraukusi,<br />

lai Latvijā atgrieztos kopā ar<br />

savu onkuli Evaldu Rudolfu. Latvijas<br />

Goda Konsuls Rietumaustrālijā Jānis<br />

Purvinskis dodas uz Latviju risināt<br />

starpvalstu jautājumus. Linda Pūce no<br />

Olimpiskās spēles Londonā<br />

Latvijas komandai būs dāvināti sporta tērpi<br />

Piektdien, 23. martā intervijā<br />

Latvijas Radio Latvijas olimpiskās<br />

komitejas (LOK) ģenerālsekretārs Einars<br />

Fogelis pauda, ka tērpus Latvijas<br />

sportistiem uz Londonas olimpiskajām<br />

spēlēm dāvinās kāda kompānija<br />

no Ķīnas:<br />

„Mēs esam pakļāvušies globalizācijai,<br />

ja tā var teikt, un attiecībā uz<br />

Londonu mēs saņēmām piedāvājumu<br />

no vienas Ķīnas sporta apģērbu kompānijas.<br />

Šie tērpi mums tiks dāvināti<br />

– par sporta tērpiem, starta formām<br />

mums jāmaksā nebūs.“<br />

Pankūku svētdiena Pertā.<br />

Viņš gan neatklāja kompānijas nosaukumu,<br />

kas sponsorējusi tērpus Latvijas<br />

sportistiem, bet LOK prezidents<br />

Aldons Vrubļevskis Latvijas Televīzijas<br />

raidījumā Labrīt, Latvija! teica, ka<br />

Ķīnas kompānija Latvijas olimpiskajai<br />

komandai dāvinās tikai sporta tērpus,<br />

bet parādes tērpi tiks šūti Latvijā.<br />

Parādes tērpu dizainu veidojot Ilze<br />

Mendziņa, kas pērn uzvarēja LOK<br />

izsludinātajā konkursā. Parādes tērpus<br />

demonstrēja šā gada jūnijā. Tērpu<br />

krāsas būšot diezgan tradicionālas, ar<br />

zelta piesitienu.<br />

■<br />

Fremantles izvēlējusies savu atvaļinājumu<br />

pavadīt Latvijā pie vecākiem un<br />

brāļa ģimenes, jo – zinām, zinām, ka<br />

nekur nav gardākas zemenes kā Latvijā<br />

Ċik jauki, ka Pertas Latviešu<br />

centrs ir gluži vai kā mājas mums visiem.<br />

Tāda kā miera osta, kur varam<br />

izčaloties latviski, dalīties, stiprināt un<br />

atbalstīt viens otru. Un vienmēr baudīt<br />

latvisku maltīti, kad māju smarža virmo<br />

ne tikai gaisā, bet arī sirdīs.<br />

Sarmīte Rikmane<br />

Laikrakstam „Latvietis“<br />

Published by Sterling Star Pty Ltd<br />

ABN 54053671855<br />

Redakcija / Editorial Office:<br />

Sterling Star<br />

PO Box 6219<br />

SOUTH YARRA, VIC 3141<br />

AUSTRALIA<br />

Tel/fakss: (03) 98273753<br />

redakcija@laikraksts.com<br />

latvietis@netspace.net.au<br />

www.laikraksts.com<br />

Editor: Dr. Gunars Nagels<br />

Associate Editor: Ilze Nagela<br />

Abonēšanas cena drukātam<br />

laikrakstam: $35 par 10 numuriem,<br />

$70 par 20 numuriem vai $180 par<br />

52 numuriem ar piegādi Austrālijā.<br />

Čekus rakstīt uz „Sterling Star<br />

Pty Ltd“ vārda.<br />

Sludinājumu cena: $5 par 1 cm<br />

telpu vienā slejā vienā numurā.<br />

Content and design:<br />

© Sterling Star and individual<br />

authors 2012. All rights reserved.<br />

Tīmeklī/Online ISSN 1837-6991<br />

Abonētājiem/Print ISSN 1837-6983<br />

Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos<br />

rakstos izteiktās domas ne katrā gadījumā<br />

atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija<br />

par tām neuzņemas atbildību. Redakcija<br />

patur tiesības manuskriptus un fotogrāfijas<br />

rediģēt. <strong>Laikraksts</strong> honorārus nemaksā.<br />

FOTO Elīna Ančāne

Trešdien, 2012. gada 11. jūlijā <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 3. lpp.<br />

Redakcijā<br />

Sveicināti, lasītāji!<br />

Latvieši ir visur.<br />

Mēs gan dzīvojam visās<br />

pasaules malās – gan<br />

tās apciemojam, gan<br />

tur strādājam. Biju pārsteigts<br />

uzzināt, ka Islandē<br />

dzīvo ap 400 latviešu.<br />

Mazā Islande ar kādiem 320 000<br />

iedzīvotājiem dzīvo un zeļ. Tā pārdzīvoja<br />

masu emigrācijas un pārdzīvoja<br />

globālo finanšu krīzi. Bet pie mums<br />

Latvijā, spriežot pēc jaunākām sabiedrisko<br />

domu aptaujām, daudzi domā, ka<br />

Latvija nav spējīgi izdzīvot kā neatkarīga<br />

valsts.<br />

Kādas pilnīgas muļķības!<br />

Latvijā iekšzemes kopprodukts uz<br />

iedzīvotāju ir lielāks nekā varenajai<br />

Krievijai ar visām tās dabas bagātībām.<br />

Mums ir tik ilgi bijis iepotēts, ka<br />

jābūt pateicīgiem lielajam kaimiņam,<br />

ka bieži aizmirstam, ka Latvijā dzīves<br />

līmenis bija, ir un būs augstāks nekā<br />

iekarotājiem no austrumiem.<br />

Mums arī jāatceras, ka neesam nekādā<br />

veidā pazaudējuši savu suverenitāti,<br />

iestājoties Eiropas Savienībā. Tā<br />

ir īsta savienība, un nav salīdzināma<br />

ar to savienību, kuras pakļautībā mēs<br />

bijām tik daudzus gadus. Nav mums<br />

jācenšas pildīt Eiropas Savienības<br />

normas vispadevīgākā veidā, bet jāatceras,<br />

ka mēs paši esam līdztiesīgi<br />

veidot ES normas.<br />

Ja latvieši nosoda padomju koloniālismu,<br />

tad mēs paši tomēr mazliet<br />

lepojamies par Kurzemes hercogistes<br />

kolonijām Gambijā, Tobago un Norvēģijā.<br />

Bet tad jāatceras, ka Kurzemes<br />

hercogiste nebija latviešu veidota neatkarīga<br />

valsts, bet gan vācu veidojums.<br />

Labi pratis latviešu valodu, Hercogs<br />

Jēkabs tomēr bija Livonijas ordeņa pēdēja<br />

mestra Gotharda mazdēls, cēlies<br />

no Vestfālenes aristokrātu ģimenes.<br />

Tāpēc latvieši var solidarizēties ar Tobago<br />

iedzīvotājiem ne kā bijušajiem<br />

kolonizētājiem, bet kā viena kunga<br />

kalpiem.<br />

Pirmie pastāvīgie Tobago iedzīvotāji<br />

bija nīderlandieši, un Tobago vairākas<br />

reizes mainīja piederību starp<br />

Nīderlandi, Angliju, Franciju un Kurzemi.<br />

Pašu Nīderlandi iekarot šonedēļ<br />

taisās latviešu mūziķi, kuri 12. jūlijā<br />

uzstāsies pasākumā Out in Riga Amstelvīnas<br />

pilsētiņā pie Amsterdamas.<br />

Jūnijā Austrālijas latvieši veda<br />

savu mūziku uz Tobago, ASV latviešu<br />

komponistam veltīja koncertu Rīgā,<br />

visas pasaules etnogrāfiskie ansambļi<br />

piedalījās festivālā Baltica 2012 Rīgā,<br />

Cesvainē, Siguldā, Ikšķilē, Madonā,<br />

Ķekavā, Koknesē un citur Latvijā. Un<br />

Latvijas latviete ar sekmēm šonedēļ<br />

piedalās starptautiskajā pianistu konkursā<br />

Austrālijā<br />

Patiešam, esam visur!<br />

GN<br />

Kāzas<br />

Sestdien, 30. jūnijā plkst. 14.00<br />

Ogres luterāņu draudzes baznīcā, Latvijā<br />

mācītājs Modris Ivāns salaulāja<br />

Agnesi Medni un Raimondu Melderi.<br />

Saņēmis „Tripadvisor“ atzinība<br />

Lasītāji varbūt atcerēsies, ka Folkklubs<br />

Ala, kurā Austrālijas latvietis<br />

Krišjānis Putniņš ir līdzīpašnieks,<br />

menedžeris un šefpavārs, 2010. gada<br />

oktobrī atsāka darbību Vecrīgā, Smilšu<br />

iela 16. Folkklubs Ala agrāk darbojās<br />

citā vietā Vecrīgā, ko klubs bija spiests<br />

pamest pēc tam, kad ēkas īpašnieki<br />

rupji lauza nomas līgumu. Tas bija<br />

skarbs piedzīvojums, un nākotne bija<br />

neskaidra, jo viss bija jāsāk no jauna.<br />

Folkklubs pēc vairākiem mēnešiem<br />

atrada jaunas telpas. Bet risks<br />

bija liels. Vieta, kaut Pulvera torņa un<br />

Jēkaba kazarma tuvumā, bija klusākā<br />

Vecrīgas daļā. Atjaunotā pasākuma<br />

redzamība no ielas bija ierobežota, jo<br />

telpas tagad atradās pagraba stāvā. Pēc<br />

ilgāka darba pārtraukuma, varbūt būs<br />

grūti atdabūt agrākos klientus.<br />

Tomēr cerība, mērķtiecīgs darbs<br />

un bijušo klientu lojalitāte ir nesuši<br />

augļus. Klubs, kas tagad saucās Folkklubs<br />

Ala Pagrabs, atjaunoja savu darbu<br />

un pakāpeniski palielināja apgrozību<br />

un darbu apjomu. Kā Folkkluba<br />

mājas lapā ir rakstīts, šis ir: „Pirmais<br />

un vienīgais tautas mūzikas klubs<br />

Latvijā. Krodziņā ikviens var baudīt<br />

latviešu ēdienus, klausīties latviešu<br />

tautas un pasaules mūziku, dejot tradicionālās<br />

dejas un atpūsties latviskā<br />

gaisotnē.“ Klubs ir izcīnījis augstu atzinību<br />

Latvijas folkmuzikantu un to<br />

cienītāju vidū, jo tur dzīvā folkmūzika<br />

Raimonds piedalījās Austrālijas Latviešu<br />

53. Kultūras dienās Melburnā<br />

2010. gada decembrī kopā ar ansambli<br />

Tango Sin Quinto.<br />

■<br />

No kreisās: Agita Ikauniece, Lija Andersone, Arturs Noviks, Agnese Medne,<br />

Raimonds Melderis, Anita Andersone, Greims Andersons, Jānis Stafeckis.<br />

„Folkklubs Ala Pagrabs“<br />

Krišjānis ar tradicionālo Mārtiņdienas<br />

zosi.<br />

skan vismaz 4 reizes nedēļā, un katru<br />

nedēļu ir latviešu danču vakari.<br />

Virtuves piedāvājumi arī nav atstāti<br />

novārtā; ar plašu tradicionālo latviešu<br />

ēdienu piedāvājumu mūsdienīgā interpretācijā,<br />

lietojot tikai Latvijas lauku<br />

produktus. Krišjānim veicas virtuves<br />

māksla, un tuvākā nākotnē ir iecere<br />

laist klajā latviešu pavāra grāmatu.<br />

Rezultāts visām šīm pūlēm ir, ka<br />

labi pazīstama starptautiska tūristu<br />

ceļveža un informācijas avots Tripadvisor<br />

nupat piešķīra Folkklubam atzinības<br />

diplomu (Certificate of Excellence).<br />

Daudzi tūristi, neatkarīgi viens<br />

no otra, ir devuši Folkklubam caurmērā<br />

4,5 ballu (no 5) vērtējumu. Tas ierindo<br />

Folkklubu 5. vietā 274 izvērtēto<br />

Rīgas restorānu un ēdnīcu vidū. Kā<br />

fenikss no pelniem, Folkklubs zeļ.<br />

LT<br />

Laikrakstam „Latvietis“<br />

FOTO Santa Savisko-Jēkabsone<br />

FOTO Kristīne Sergejeva

4. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Trešdien, 2012. gada 11. jūlijā<br />

Baltiešu izstāde Sidnejā<br />

Gadskārtēji mākslinieku rāda ar savus darbus<br />

Katru gadu Sidnejā,<br />

kopā ar apvienoto Baltijas<br />

valstu 14. jūnija<br />

sarīkojumu, notiek igauņu,<br />

latviešu un lietuviešu<br />

mākslinieku gleznu<br />

izstāde. Izstāde notiek<br />

Sidnejas Latviešu namā, kur arī notiek<br />

14. jūnija sarīkojums.<br />

Šogad piedalījās 12 mākslinieki ar<br />

22 darbiem. Igauņu mākslinieki bija<br />

Malle Morlija (Morley) ar trim atšķirīgiem<br />

darbiem, Vella Pīlaka (Pihlak)<br />

ar trim tautisku tēmu monotipiem un<br />

Tijū Reisāra (Tiiu Reissar) ar skaistu<br />

ainavu kokgriezuma tehnikā.<br />

savienotiem elementiem – dancojošu<br />

sievieti ar armijas tanku – un nedabisko<br />

rozā zemes krāsu, izraisa domas<br />

par slēptiem draudiem.<br />

Pēc daudziem gadiem Aldas Rudzes<br />

gleznas atkal bija redzamas Latviešu<br />

namā: šoreiz redzējām divas<br />

ainavas, kurās veikli un brīvi otas<br />

vilcieni uzbūra Morūjas upes (Moruya<br />

River) krasta organiskās formas.<br />

Raimonda Rumbas bez nosaukuma<br />

darbs izcēlās ar košu sarkano krāsu<br />

un abstraktām formām, kuras var interpretēt<br />

gan kosmiskā plašumā, gan<br />

mikrolīmenī.<br />

Jāņa Supes divi melnās tintes zīmējumi<br />

Latviešus pārstāvēja pertietis<br />

– Babble On Baubles un Byte<br />

Pēteris Ciemītis un sidnejieši Biruta<br />

Klarka (Clark), Dzidra Mičele<br />

(Mitchell), Alda Rudze, Raimonds<br />

Rumba un Jānis Supe. No lietuviešu<br />

mšksliniekiem bija Līka Gruzdefa<br />

(Leeka Gruzdeff-Krauceviciute), Jurģis<br />

Janavicius un Jolanta Janavicius.<br />

Pēdējie divi – vīrs un sieva Jurģis un<br />

Jolanta – ir abi bieži piedalījušies Baltiešu<br />

izstādēs. Tāpēc bija it sevišķi bēdīgi<br />

dzirdēt, ka Jurģis aizgāja aizsaulē<br />

šī gada aprīlī. Trūks Jurģa draudzība<br />

un viņa filozofiskais dzīves skats.<br />

Pēteris Ciemītis bija izstādījis<br />

spēcīgi kontrastainu tintes zīmējumu<br />

– portretu Bez gaisa (Without air).<br />

Birutas Klarkas Apraktie dārgumi<br />

spīdēja ar pazemes dārgumiem, kas<br />

veda domas uz mūsu kultūras bagātībām,<br />

un viņas Klimata maiņa liek<br />

izjust šo mūsdienu dzīves aktualitāti.<br />

Dzidras Mičeles Smilšu sapnis ar sirreālo<br />

attēlojumu ieved sapņu domās<br />

par pagātni un nākotni; un viņas Dancoju,<br />

cik vien ātri spēju ar neparasti<br />

Your Time nav tulkojami latviski, jo tie<br />

paļaujas uz vārdu kulturālo konteksta<br />

izpratni. Zīmējumos ir daudz simbolu,<br />

kas ved domās uz daudz un dažādiem<br />

virzieniem. Piemēram, darbā Byte<br />

Your Time galvenā forma atgādina<br />

pazīstamās 1980. gada datora spēles<br />

Pacman simbolus. Bet ir redzami arī<br />

citi simboli, kuri paplašina zīmējuma<br />

izpratnes risināšanu plašākā līmenī.<br />

Ir jāpiemin arī lietuvietes Līkas<br />

Gruzdefas gleznu Zelta rapsodija,<br />

kas izraisa jūtas par mūzikas spēku,<br />

un Jurģa Janaviciusa Lielais tuksneša<br />

ceļš, kurā pēkšņi negaidīti tanki<br />

tuksneša ceļojumā izsit mūs no ērtas<br />

ikdienas.<br />

Izstādi atklāja 14. jūnija sarīkojuma<br />

laika Apvienotās baltiešu komitejas<br />

priekšsēde Rasa Blanjāra<br />

(Blansjaar). Izstāde bija atvērta līdz<br />

8. jūlijam (skat. http://slb.org.au/<br />

SLB_new/index.html). Visi darbu attēli<br />

redzami Sidnejas Latviešu biedrības<br />

tīmekļa vietnē slb.org.au.<br />

Dzidra Mičele (Mitchell). „Smilšu<br />

sapnis“.<br />

Biruta Klarka (Clark). „Klimata maiņa“.<br />

Izstādi organizēja Austrālijas Latviešu<br />

mākslinieku apvienība (ALMA).<br />

Paldies Dzidrai Mičelei (Mitchell) par<br />

lielisko izstādes iekārtojumu.<br />

Ojārs Greste<br />

Laikrakstam „Latvietis“<br />

FOTO Ojārs Greste<br />

FOTO Ojārs Greste<br />

Noslēdzies „Baltica 2012“<br />

Starptautiskam folkloras festivālam 25 gadu jubileja<br />

No 5. līdz 9. jūlijam notika festivāls Baltica; varēja apmeklēt<br />

vairāk nekā 50 sarīkojumus Rīgā, kā arī Vidzemes<br />

pilsētās – Cesvainē, Siguldā, Ikšķilē, Madonā, Ķekavā, Koknesē<br />

un citur. Festivāla laikā Rīgā, Madonā un Ikšķilē norisināsies<br />

lietišķās mākslas meistaru un amatnieku tirdziņi.<br />

25 gadu jubilejā šis starptautiskais notikums pulcināja<br />

lielu Latvijas dalībnieku skaitu: 173 etnogrāfiskie ansambļi<br />

un folkloras kopas no Vidzemes, Latgales, Zemgales<br />

un Kurzemes. Bija ieradušies viesi ne tikai no Lietuvas un<br />

Igaunijas, bet arī no ASV, Itālijas, Ukrainas, Bulgārijas,<br />

Francijas, Izraēlas, Zviedrijas un Lielbritānijas.<br />

Festivāla producents un folkloras kopas Grodi vadītājs<br />

Andris Kapusts atklāšanas dienā teica: „Lai gan aiz<br />

muguras ir divu gadu ilgs un smags sagatavošanās darbs,<br />

sagaidot svētkus, pārņem spēcīgas pacilājošas sajūtas. [...]<br />

Folkloras un tautas tradīciju kopējiem un glabātājiem Baltica<br />

ir kā dziesmu svētki.“<br />

Fotogrāfijas no Baltica 2012 norisēm var skatīties: „Baltica 2012“ gājiens pie Rīgas Brīvības pieminekļa.<br />

www.draugiem.lv/baltica/<br />

■<br />

FOTO Juris Krūmiņš

Trešdien, 2012. gada 11. jūlijā <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 5. lpp.<br />

Islande un latvieši<br />

Laikam nebūs neviens, kurš Islandi atstās vienaldzīgs<br />

Bet valstiskie<br />

sakari – sadarbība<br />

ar Islandi Latvijai<br />

sākusies jau vairāk<br />

nekā pirms 20 gadiem,<br />

kad Islande<br />

bija pirmā pasaules<br />

valsts, kura<br />

1991. gada 23. augustā<br />

atzina Latvijas<br />

neatkarības<br />

atjaunošanu.<br />

No tā, cik daudz un<br />

dažādās pasaules valstīs<br />

dzīvo latvieši, varētu domāt,<br />

ka esam viena liela<br />

un varena tauta, un Latvija<br />

– tik pārapdzīvota<br />

zeme, ka nabaga latviešiem<br />

jāmeklē mājvietas tālu projām no<br />

Dzimtenes. Pat tik tālu, ar tik atšķirīgu<br />

klimatu, floru un faunu kā Islande.<br />

Pēc oficiālajiem un svinīgajiem<br />

Islandes bīskapes konsekrācijas dievkalpojumiem<br />

un pieņemšanām varējām<br />

ietērpties tūristu stiprajos apavos<br />

un lietu necaurlaidīgās vējjakās, lai<br />

ar noīrēto autiņu trīs dienās apbrauktu<br />

apkārt Islandes salai un no visām<br />

pusēm apskatītu vietas, kurās dzīvo<br />

ne tikai islandieši, bet arī, pēc aptuveniem<br />

aprēķiniem, ap 400 latviešu, kas<br />

ir apmēram 1,9% no kopējā ārzemnieku<br />

skaita.<br />

Reikjavikas Halgrimsširkas<br />

(Hallgrimskirkja) katedrālē tikāmies<br />

ar tur jau piekto gadu dzīvojošajiem<br />

Lindu Penezi un Pēteri Leizānu no<br />

Gulbenes novada. Viņus apciemot bija<br />

ieradies Pētera dēls Mārtiņš Leizāns,<br />

kurš studē Latvijas Sporta pedagoģijas<br />

Akadēmijā.<br />

Linda strādājot Reikjavikas skolas<br />

virtuvē, kur pieskatot arī bērnus, bet<br />

Pēteris strādājot par autobusa šoferi.<br />

Abi ar dzīvi Islandē un darbu ir apmierināti,<br />

jo varot labi nopelnīt.<br />

Rejkjavikā strādājot ap 300 latviešu,<br />

pārējie – citās pilsētās un ciemos.<br />

Lielākā daļa latviešu strādājot viesnīcās<br />

un tīrīšanas firmās, daļa – kafejnīcās<br />

un restorānos.<br />

No Austrumeiropas visvairāk Islandē<br />

dzīvojot poļi, tiem sekojot lietuvieši<br />

un latvieši. Bet tur dzīvojot, kaut<br />

arī mazā skaitā – arī vācieši, dāņi,<br />

portugāļi, filipīnieši u.c. tautību pārstāvji.<br />

Tā kā tuvojās līgo vakars, jautāju,<br />

vai Islandē paredzēta līgošana latviešiem,<br />

kā tas notiek citās zemēs. Linda<br />

un Pēteris atbildēja, ka kopīgus sarīkojumus<br />

latvieši Islandē neorganizējot,<br />

dzīvojot samērā nošķirti cits no<br />

cita, jo daudz strādājot un atpūtai īsti<br />

neesot laika. Arī braucieni uz slavenajām<br />

ģeotermālo ūdeņu peldvietām esot<br />

dārgi, ne visi to varot atļauties. Naudu<br />

taupot, lai atvaļinājumā aizbrauktu uz<br />

Latviju.<br />

Jācer, ka pienāks diena, kad latvieši<br />

sāks pulcēties kopā arī Islandē, un<br />

visticamāk tas notiks tad, kad – kā pieredze<br />

rāda citās valstīs – mazie bērni<br />

būs paaugušies tik lieli, lai varētu sākt<br />

mācīties latviešu valodu. Tad vecāki<br />

sāk kopīgi veidot mazās latviešu skoliņas.<br />

Linda skumīgi noteica, ka esot žēl,<br />

ka Islandē neesot pat Latvijas vēstniecības,<br />

vienīgi – Pārstāvniecība Rīgā.<br />

Islandes<br />

vēsture<br />

Savā ziņā Islandei<br />

ir daudz kas<br />

kopīgs ar Latviju –<br />

maza valsts, skaitliski<br />

maza tauta, kura cenšas saglabāt<br />

savu nacionālo identitāti un neatkarību<br />

un kura pašreiz iet cauri krīzes<br />

posmam.<br />

Islande savu neatkarību atguva<br />

1944. gada 17. jūnijā vecajā tautas<br />

sapulces laukumā, kur valsts tika pasludināta<br />

par neatkarīgu. Kad bijām<br />

Reikjavikas katedrālē. No kreisās: arhibīskaps Elmārs<br />

Ernsts Rozītis, Vera Rozīte, Linda Peneze, Pēteris Leizāns<br />

un Mārtiņš Leizāns.<br />

uz turieni aizbraukuši, likās neticami<br />

– kā klinšu ietvarā plašā laukā, kur<br />

lejā tek dzidra upīte, tolaik ar zirgiem<br />

un pajūgiem sabraukuši tūkstošiem<br />

islandiešu, lai piedalītos nozīmīgajā<br />

brīvības pasludināšanas notikumā. Ja<br />

Turpinājums 11. lpp.

6. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Trešdien, 2012. gada 11. jūlijā<br />

„Tīra jūra vieno“ –<br />

Pārgājiens gar Latvijas jūras robežu<br />

Tīra jūra vieno – ar tādu domu<br />

mūsu pulks no 28. jūnija līdz 28. jūlijam<br />

iet gar Latvijas jūras robežu no<br />

Nidas līdz Ainažiem. Gājiens ir Vides<br />

izglītības fonda Marlin Baltijas jūrai<br />

veltītā sociālā kampaņa. Par gājiena<br />

izziņas virzieniem un mērķiem plašāk<br />

lasāms – www.manajura.lv<br />

Mans stāsts būs sajūtās, brīža impresijās<br />

un redzējumos piedzīvots. Šīs<br />

piezīmes sāku rakstīt gājiena ceturtajā<br />

dienā, sēžot Liepājā uz Dienvidu mola.<br />

Saule dūmakā, vien brīžam uzmirdzina<br />

ņirbu vilnīšus. Labi, ka tā. Esam<br />

brīdināti par saules paaugstinātu aktivitāti<br />

trīs dienu garumā. Iepriekšējā<br />

gājiena daļā jau esam paguvuši pārsauļot<br />

kaklus, kājas vai plecus, uzberzt pa<br />

kādai tulznai, pabarot ar savu esamību<br />

neskaitāmus odu pūļus. Tātad noticis<br />

Septiņi nenopietni par nopietno.<br />

viss, kas piederas pagarākam ceļojumam<br />

dabiskā vidē. Tomēr mūs joprojām<br />

vieno priecīgs prāts un apņemšanās<br />

veikt apmēram 500 km garo ceļu. šis tas jāpiecieš. Vakarā kājas saslietas<br />

dās muskuļu grupās. Neko darīt, ceļā<br />

Līdzgājēji gan mainīsies, tomēr pamatgrupa,<br />

kas veic mērījumus, pludmales līdz nākošajam rītam (nakts Jūrmal-<br />

pret odu pilnajām debesīm, un miers<br />

tīrības pārbaudi un apkopo datus, tie ciemā).<br />

ies visu ceļu. Līdz šim ik dienu esam Sestdien Liepāja. Tur mūsu pirmā<br />

10 – 12 cilvēki. Līdzgājēji var brīvi pievienoties<br />

(arī tu, lasītāj!), kā arī jebku-<br />

Rādām gājienu atspoguļojošo attēlu<br />

tikšanās ar ieinteresētajiem cilvēkiem.<br />

rā brīdī brīvi pārtraukt līdzdalību. virkni, pazīstamā dabas aizstāve Guna<br />

Mums katram ir sava motivācija, Grimsta rāda un stāsta savu Pāvilostas<br />

kādēļ doties garajā ceļā. Es šo gājienu vēstures un dabas stāstu. Zviedru autora<br />

Folkes Ridena (Ryden) filma par<br />

uztveru kā sava veida svētceļojumu,<br />

kā prātu attīrošu un harmonizējušu Baltijas jūras piesārņojuma problēmām<br />

ar dramatismu un šokējošo tiešu-<br />

laiku. Droši vien katrs latvietis savas<br />

dzīves laikā vēlas nostaigāt šo īpašo mu gluži vai satricina, liek domāt par<br />

ceļu, lolo to kā sapni. Vismaz man tā to, cik mānīga ir šķietamā tīrības un<br />

vienmēr ir bijis. Esmu arī gājusi itin miera ilūzija...<br />

daudz un lielus gabalus, tomēr visu Visu sarīkojumu savās trauslajās<br />

ceļu, manas paaudzes jaunības klejojumu<br />

gados, izstaigāt nebija iespējams nā gājiena pārzinātāja un līdzsvarā tu-<br />

rokās droši tura Ilze, kura ir arī galve-<br />

dēļ daudzviet slēgtās piejūras teritorijas.<br />

Robežsargu posteņi un noecētās piestāv jūras malai – galvā liela salmu<br />

rētāja. (Viņa visas šīs dienas tik skaisti<br />

pludmales liedza šos, tagad tik vienkārši<br />

izdarāmos pārgājienus. vainagu ap to, milzu mugursoma, slai-<br />

platmale ar drauga dāvātu margrietiņu<br />

Pirmajā vakarā, kad ieradāmies do kāju vingri spertie soļi.)<br />

Kurzemes jūrmalā (nakšņojām Pūķuragā),<br />

vējš bij’ skarbs un auksts, jūra pavisam saudzējošā režīmā. Ilze – tā,<br />

Svētdien ejam nelielu gabaliņu<br />

nikna. Lielā telts, grūti savaldāma, kas fotodokumentāliste, sabildē mūs<br />

tomēr beidzot, kopīgiem spēkiem tika uz jūras fona ieģērbtus gājiena dalībnieku<br />

jakās (uz kurām teksts – Tīra<br />

uzcelta, vakariņas iekostas, bet guļammaisos<br />

līdām drebēdami. Ar nākošo,<br />

ar mūsu gājiena pirmo dienu, šķiet, savām lietām. Jānis – gājiena galvenā<br />

jūra vieno). Vakarā katrs darbojas ar<br />

sākās īstā, bezrūpīgā vasara. Tomēr galva – dziļi iegrimis atskaitēs, preses<br />

pavisam drīz mūs piemeklēja pirmā relīzēs, dažādu dokumentu kārtošanā,<br />

ķibele – busiņš, kurš veda mūs uz Lietuvas<br />

– Latvijas robežu, nosprauslojās nedēļai. Pa to laiku Agris atklājis, ka<br />

vārdu sakot, gatavojas nākošajai darba<br />

un palika uz vietas... Mūsu praktisko mūsu busiņš ar savu ēzeļa dabu, cieši<br />

lietu pārzinātājs un šoferītis Agris nolēmis nekustēties...<br />

ievilka elpu, uzlika rokas uz stūres Pirmdien no rīta divi takši aizvizina<br />

mūs uz Ziemeļu molu. Turpinām<br />

un mierīgi teica: „Tagad jāpadomā.“<br />

Tobrīd viss beidzās labi, un transporta<br />

līdzeklis kalpoja vēl trīs dienas... zējā krievu armijas daļā, esmu pirmo<br />

virzību uz priekšu. Karaostā, kādrei-<br />

Notikušās ķibeles dēļ mums pirmajā reizi savā dzīvē. Brīnumskaista ainava,<br />

bet izķēmota ar betona nocietinā-<br />

gājiena dienā, papildus paredzētajam<br />

ceļa gabalam, nācās noiet vēl papildus jumu un citu armijas celtņu atliekām.<br />

kilometrus, kas dienas beigās sāpīgi Taksometra šoferis gan teica, ka viņam<br />

tas viss ļoti patīkot. Jā, kādu atgādināja par sevi daudzu kāju dažā-<br />

īpatnu<br />

scenogrāfiju tiešām veido dažādos<br />

leņķos jūrā sagūlušies betona bluķi,<br />

tāds kā dinamisks drāmas priekškars.<br />

Monitoringa grupa veic kārtējos<br />

mērījumus, klikšķ visādu veidu fotoaparātu<br />

slēdži gan darbam, gan tāpat<br />

vien, lai paņemtu līdzi mirkli – gaismu,<br />

gaisu, vielu, no kā pasmelt prieku<br />

dzīvošanai.<br />

Esmu sev nosolījusies nelikt mugursomā<br />

akmeņus (nu, labi, kādu pavisam<br />

mazītiņu), bet tas ir tik neiespējami...<br />

Paceļu vienu plaukstas lieluma,<br />

tumšzilu, gludu, ovālu ar tūkstošiem<br />

sīkzvaigznīšu – kā nakts debesis. Tas<br />

būs mans visuma modelis. Šodien<br />

atrodu arī šīs vasaras pirmo dzintaru.<br />

Stāvkrastā čurkstes ierīkojušas<br />

mājvietas. Saskaitu sešdesmit aliņas<br />

vienuviet. Fotografēju no attāluma.<br />

Esmu piedzīvojusi, kas notiek, ja tiek<br />

pārkāpta, putnuprāt, nepieciešamā distance.<br />

Kāpas rotājušās ar daudz dažādiem<br />

ziedošiem augiem. Zied mārsils,<br />

zeltstarīte pēterpoga. No Jāņa pienāk<br />

ziņa, ka pēc pusstundas Agrim būs<br />

jaunais busiņš, lai es neaizeju garām<br />

pagriezienam uz naktsmītni. Ne, ne,<br />

sēžu ar skatu uz jūru, kas šodien pie<br />

krasta tik caurspīdīgi zaļa ar baltām<br />

putām viļņu galotnēs, bet pie horizonta<br />

tumši – spoži zila, priekšplānā vējā<br />

klanās kāpu miezis, tūsklapes plivina<br />

lielās zaļsudrabotās lapas. Kaiju pēdas<br />

un sīkputniņu kājiņu atstātie raksti<br />

smiltīs, manu līdzbiedru tālie silueti<br />

pret zilajām debesīm. Jā, šodien jūra<br />

tādās krāsās, ka nāk prātā sen, sen piezīmju<br />

kladē rakstītas rindiņas:<br />

Jūra, jūriņa mana –<br />

Zaļā, baltā un zilā.<br />

Kur man stāvēt<br />

Pret ko tavus krastus sargāt<br />

Tik ļoti no sirds nācis jaunības<br />

laika sentimentāls naivisms. Tas no tā<br />

Turpinājums 7. lpp.<br />

FOTO Anita Jansone Zirnīte

Trešdien, 2012. gada 11. jūlijā <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 7. lpp.<br />

Latvijas pārgājiens<br />

„Dash down Latvia“ – Ātri šķērsojot Latviju<br />

Kā ziņojām laikrakstā Latvietis<br />

Nr. 207, melburnietis Greims Andersons<br />

(Graham Anderson) pavisam<br />

nesen, no 28. jūnija līdz 2. jūlijam<br />

ir veicis vēl vienu Latvijas šķērsojumu<br />

pa iespējami vistaisnāko maršrutu<br />

no Ainažiem pie Igaunijas robežas<br />

līdz Skaistkalni pie Lietuvas robežas.<br />

Greims šo gājienu veica tikai četru<br />

dienu laikā, galvenokārt staigājot, bet<br />

daļēji arī skrienot. Greims savus piedzīvojumus<br />

un pārdomas katru vakaru<br />

atzīmēja savā angļu valodas blogā:<br />

dashdownlatvia2012.blogspot.com<br />

Greima iepriekšējie trīs pārgājieni<br />

pāri Latvijai bija garāki.<br />

2008. gada jūlijā un augustā 24<br />

dienās Greims veica 750 km pārgājienu<br />

pāri Latvijai no Krievijas robežas<br />

austrumos līdz Liepājai Baltijas jūras<br />

krastā Latvijas rietumos:<br />

walkacrosslatvia2008.blogspot.com<br />

2009. gadā Greims 11 dienās veica<br />

380 km pārgājienu no Lietuvas robežas<br />

dienvidos pie Daugavpils līdz<br />

Igaunijas robežai uz ziemeļiem no<br />

Mazsalacas:<br />

walkuplatvia2009.blogspot.com<br />

2010. gadā 11 dienās 370 km tika<br />

veikts pārgājiens no Nīcas pie Lietuvas-Kaļiņingradas<br />

robežas līdz Kolkai<br />

– Latvijas ziemeļrietumu stūrim:<br />

westernbaltics2010.blogspot.com<br />

Iepriekšējos gados Greims caurmērā<br />

staigāja starp 30-35 km dienā,<br />

bet šogad caurmērā vairāk nekā 50 km<br />

dienā. Gājiens pārsvarā bija pa lauku<br />

ceļiem vai takām, cauri mežiem un<br />

lauku saimniecībām, šķērsojot Gauju<br />

pie Ogres un Daugavu pie Ķeguma.<br />

* * *<br />

Šobrīd notiek arī cits Latvijas<br />

šķērsojums – skrējiens pāri Latvijai,<br />

ko veic Džeimss Vaits (James Whyte),<br />

Austrālijas latvietes, melburnietes<br />

Amandas Hirstas vīrs. Viņš ir iecerējis<br />

skriet no Liepājas, cauri Rīgai līdz<br />

Apei – pilsētai Latvijas ziemeļaustrumos.<br />

Iespējams viņš ir pirmais, kurš<br />

veic šāda maršruta skrējienu pāri visai<br />

Latvijai. Džeimsa gaitām var sekot<br />

viņa Feisbuka (Facebook) saitē: Run<br />

Across Latvia 2012.<br />

■<br />

Igaunijas robeža pie Ainažiem.<br />

Lietuvas robeža pie Skaistkalnes.<br />

FOTO Greims Andersons<br />

FOTO Greims Andersons<br />

„Tīra jūra vieno“ –<br />

Turpinājums no 6. lpp.<br />

uzecēto joslu laika. Lai tad nu tagad<br />

izdodas gan pašiem pastāvēt, gan jūru<br />

pasargāt.<br />

Sestdienas vakara apmetne Ziemupē.<br />

Te dabas liegums. Lasu uzziņas<br />

par apkārtnes dabu. Augu nosaukumi<br />

vien ir ko vērts: jūrmalas pērkonamoliņš,<br />

pusmēness ķekarpaparde, Baltijas<br />

šķēpene, jūrmalas zilpodze... Šeit<br />

viena no Latvijas izcilākajām kadiķu<br />

audzēm: divos hektāros vairāk kā 500<br />

kadiķu, arī citas aplūkošanas vērtas<br />

vietas un lietas, bet tas citai reizei.<br />

Nākošais rīts līdz ar pirmajiem<br />

soļiem uzdāvā mazu dzintariņu, kas<br />

droši vien sūtīts, lai es neskumtu par<br />

smalki – blīvo lietutiņu, kas līst trīs<br />

stundu garumā. Gar jūru daudz stirnu<br />

un aļņu pēdu no meža uz jūru un atpakaļ.<br />

Atskatos uz savējām – tās gar<br />

jūru, gar jūru vien...<br />

Skumji, bet reizēm arī smieklīgi,<br />

ko tik jūra ar cilvēka laipnu palīdzību<br />

neizskalo krastā! Mums ar foto Ilzi<br />

jau pāris dienas kopš izveidojusies<br />

tāda kā saspēle: ja es atrodu liedagā<br />

zābaku, kas dīvainā kārtā atgadās<br />

diezgan bieži, nolieku krastā gludi noskalotajā<br />

daļā, apvelku ovālu līniju, tad<br />

nāk Ilze un caur sava fotoobjektīva aci<br />

pievieno to dokumentālajām liecībām.<br />

Tie parasti ir pamatīgi vīriešu ejamie<br />

zābaki, žēl tik, ka pa vienam... Šodien<br />

īpaši daudz. Kad atrodu astoto, ausīs<br />

ieskanas kādreiz populārā dziesmiņa:<br />

„Astoņkājis tas ir jūras ķēniņš...“ Atceros<br />

arī, kā to priecīgi bazūnēt mēdza<br />

Jānis Baltvilks, bet tas bij’ sen... Sākot<br />

ar devīto, sāku pierakstīt arī numurus.<br />

Vēl desmitais un arī vienpadsmitais.<br />

Tad arī klāt Pāvilostas mols. Jā, vēl šīs<br />

dienas gājuma garumā bija pavisam<br />

nelāgi atradumi – elektriskās spuldzītes...<br />

Pāris kilometru garumā vismaz<br />

desmit... Dziedi vai raudi, tāda realitāte...<br />

Pēc nakšņošanas Pāvilostā, atstājot<br />

savus līdzbiedrus izbaudīt nākošo<br />

ejamo ceļa daļu, dramatisko Jūrkalnes<br />

stāvkrastu, dodos uz Rīgu, lai piedalītos<br />

(arī mūsu avīzes lasītājiem labi<br />

pazīstamā) Ulda Siliņa svētkos. Nevaru<br />

atturēties no iespējas Ulda personā<br />

spiest roku gluži vai visam Austrālijas<br />

kontinentam...<br />

Nākošajā naktī jau atkal esmu savā<br />

teltī, kas pa šo laiku pārvietojusies<br />

stipri tuvāk Ventspilij. Mūs savās mājās<br />

laipni uzņem Baibas vecāki un visa<br />

ģimene. Man par lielu prieku skan jaukais<br />

ventiņu runas veids, kā tīra avota<br />

ūdens tik īsts, tik slīdošs. Man arī jau<br />

gribas saīsināt galotnes, pamainīt uzsvarus,<br />

iemācīties kādu jaunu vārdu.<br />

Uzklausot dienas stāstus, Baibas<br />

mamma teica: „Tad nu gan jums ir<br />

gāj’s švēri!“ Un viss ir skaidri pasacīts,<br />

un citādi nemaz nevar. Jā, šajās mājās<br />

viss ir tik lakoniski, jēgpilni un būtiski<br />

darīts, ka arī mūsu grupas diezgan<br />

haotiskais sadzīves stils tagad iegūst<br />

sakārtotību. Uz galda klātais vecās<br />

mātes austais drellis ar mežģīni galos<br />

vien piešķir kopīgajiem brīžiem, nu jau<br />

kādu laiku kopš aizmirstu smalkumu.<br />

Bet dienas gājiens šodien no Užavas<br />

upītes ietekas līdz Ventspils molam.<br />

Baiba, kā jau zinātāja, parāda<br />

ceļu aiz kāpām ar gluži atšķirīgu ainavu.<br />

Te Užavas dabas liegums. Atkal<br />

iespēja lasīt un skatīt attēlus par<br />

apkārtni. Norādīts, ka pelēkajā kāpā<br />

aug kālija sālszāle (būs jāatrod un jāmēģina<br />

pazīt), parastā miltene (to zinu<br />

gan), bet, kas man šķiet īpaši jauki, šeit<br />

dzīvojot reti sastopamā skrejvabole ar<br />

nosaukumu apaļais resnulis (būs jācenšas<br />

ieraudzīt).<br />

Dienas vidū Latvijas radio paredzēta<br />

tiešraide. Sapulcējamie vienuviet,<br />

lai radītu fonu Anitras Tomas<br />

(radio) un Jāņa Ulmes sarunai (no<br />

mūsu puses). Laimīgā kārtā sakari<br />

nepārtrūkst, un informācija par mūsu<br />

darāmo izskan.<br />

Šodien mūsu grupas kopējam ķermenim<br />

astoņas galvas, sešpadsmit<br />

rokas un tikpat daudz kāju. Tātad<br />

nav nemaz tik traki, ja tulznu skaits<br />

ir tikai 15 (t.i. mazāk kā viena katrai<br />

kājai), trīs saulē apdeguši pleci, seši<br />

apsviluši kāju ikru muskuļi, pārmēru<br />

nosarkušas dažas ausis un deguni. Par<br />

sāpošām locītavām un mugurām būtne<br />

klusē.<br />

Toties šis kopums ir atradis septiņus<br />

dzintara gabaliņus (tas atsver nedaudzās<br />

nelāgās parādības).<br />

Sestdiena nāk ar prezentāciju<br />

Ventspils Rakstnieku un tulkotāju<br />

mājā. Pārlūkosim paši un parādīsim<br />

citiem noietā ceļa atspulgus tēlos un<br />

attālos.<br />

Gājienam un tā aprakstam paredzams<br />

turpinājums.<br />

Anita Jansone-Zirnīte<br />

Laikrakstam „Latvietis“

8. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Trešdien, 2012. gada 11. jūlijā<br />

„Lapu agonija“<br />

Izdota vēsturnieka Andrieva Ezergaiļa grāmata<br />

Vēsturnieka un humanitāro zinātņu<br />

doktora Andrieva Ezergaiļa grāma-<br />

kur intīmais mijas ar sabiedriski nozī-<br />

viņu intensīvās prāta dzīves ainava,<br />

ta Lapu agonija ir veltījums viņa dzīvesbiedrei<br />

– literatūrzinātniecei Intai pārnacionālā esamība, viņu laicīgās<br />

mīgo, viņu latviskais pirmsākums un<br />

Miškei-Ezergailei (1932 – 2005). Tas ir dzīves atspulgi un mūžības temperaments,<br />

traģiskais ar skaisto. Grāmata<br />

stāsts par pretrunu plosītas personības<br />

dzīvi un patības meklējumiem Latvijā priecē, atgādinot, cik fundamentāla<br />

un vēlākajos gados ASV. Autors grāmatu<br />

sarakstījis jau pēc sievas nāves, rai, mēģinot saprast sevi un pasauli,<br />

nozīme cilvēka dzīvē var būt literatū-<br />

balstoties uz viņas dienasgrāmatām. savas esības pamatus,“ saka literatūrzinātniece,<br />

profesore Ausma Cimdiņa.<br />

Latvijā grāmatu izdod biedrība<br />

Atvērtās krātuves. Grāmatas izdošanu<br />

finansiāli atbalstījis Valsts Kultūrces<br />

cīņa ar sevi, savām slimībām, paš-<br />

„Sekmīgas ASV literatūrzinātniekapitāla<br />

fonds un uzņēmums Lursoft. kritiku, depresiju un uzvara kā vēlziedei<br />

dzejniecei, gan rakstot angliski, ne<br />

Lielāko daļu tirāžas izdevēja dāvinās<br />

Latvijas bibliotēkām.<br />

savā dzimtajā latviešu valodā,“ saka<br />

Grāmatas fragmenti lasāmi arī Latvijas Valsts eksprezidente Vaira<br />

speciāli izveidotajā mājaslapā www. Vīķe-Freiberga.<br />

ezergailis.com. Turpat atrodamas arī „Kāpēc šī grāmata var kļūt ļoti<br />

biogrāfijas ziņas par Andrievu un Intu nozīmīga mums – šodienas Latvijas<br />

Ezergaiļiem. Mājaslapā grāmatu iespējams<br />

arī pasūtīt un iegādāties. uzrāda tos 20. gadsimta divu karu iz-<br />

piederīgajiem Tāpēc, ka ļoti skaudri<br />

Andrievs Ezergailis: „Mana rakstīšana<br />

iesākās kā cīņa pēc varas, sa-<br />

sadziedēti un ar kuriem mums katram<br />

raisītos simptomus, kuri joprojām nav<br />

celšanās pret aizmirstību, ko tautas nākas saskarties arī ikdienā – plaši<br />

valodā dēvē par nāvi. Tas bija protests izplatītā vēlēšanās sagaidīt problēmas<br />

pret nāves pārsteidzīgo dekrētu, ka Intai<br />

jāmirst. Man pilnīgi nepieņemams rāka, labāka, profesionālāka glābēja<br />

atrisinājumu un atzinību no kāda gud-<br />

bija dekrēta paragrāfs, ka sakari lauzti,<br />

ka nekad mums nebūs ne tiesību, ne bailes uzņemties atbildību pašiem par<br />

(šodienas valodā runājot – eksperta),<br />

iespēju sarunāties – pārmīt vārdus, savīt<br />

domas, dziedāt un dancot. Grāmata tot iespējas, bet nemitīga atzinības<br />

savu dzīvi, neuzdrošināšanās izman-<br />

savā ziņā ir maza uzvara pār drūmo gaidīšana no ārpuses. Upura un cietēja<br />

pļāvēju.“<br />

loma, kurā cilvēks nonāk, izvairoties<br />

„Lapu agonija ir vēlēšanās saprast<br />

– kas bija tie dēmoni, ar kuriem mā gadījumu tiek vērsta pret tiem, kas<br />

no atbildības, rada agresiju, kas vairu-<br />

visu mūžu cīnījās Inta Ezergaile. No ir pa rokai – pret saviem tuvākajiem,<br />

vienas puses – profesore, kas raksta valsti un galu galā arī sevi,“ grāmatā<br />

akadēmiskas apceres par literatūru, paustos pārdzīvojumus analizē psihoterapeite<br />

un filoloģe Māra Taivane.<br />

no otras – smalka un jūtīga personība,<br />

kuru māc depresija un kura ārkārtīgi Inta Ezergaile, meitas uzvārdā<br />

Miške, dzimusi valsts ierēdņa un<br />

emocionāli uztver saskarsmi ar pasauli,“<br />

grāmatu raksturo tās redaktors privātģimnāzijas skolotājas ģimenē,<br />

Guntis Berelis.<br />

nelielā, bet skaistā dzimtas īpašumā<br />

„Andrievs un Inta Ezergaiļi pieder Rīgā, Pārdaugavā. Ģimene piederēja<br />

augstākajam vidusslānim, bija labi<br />

mūsu trimdas intelektuālajai elitei, bet<br />

viņa mūža darba apzināšana Latvijā, situēta, ko nodrošināja Intas tēvatēvs<br />

sevišķi publikāciju svešvalodā, vēl Kārlis Miške – apgāda Valters un<br />

ir tikai sākumā. Rainis un Aspazija, Rapa spiestuves vadītājs. Inta auga vecāku<br />

un vecvecāku lutināta, materiālo<br />

Zenta Mauriņa un Konstantīns Raudive,<br />

Imants Ziedonis un Ausma Kantāne<br />

– šiem latviešu kultūrā izcilākajiem jībai svītru pārvilka karš un Latvijas<br />

rūpju neapēnota, taču ģimenes labklā-<br />

intelektuālajiem pāriem mēs droši okupācija. Ģimene dodas bēgļu gaitās<br />

varam pievienot arī Andrievu un Intu uz Vāciju, bet vēlāk pārceļas uz ASV,<br />

Ezergaiļus. Ilmas Elsbergas tulkotā un kur Inta dibina ģimeni, iegūst doktores<br />

grādu un veido spožu akadēmisko<br />

izdotā Lapu agonija ir savdabīgs Intas<br />

un Andrieva Ezergaiļu dubultportrets, karjeru.<br />

Inta Miške-Ezergaile bija literatūrzinātniece,<br />

filoloģijas zinātņu doktore,<br />

daudzu literatūrzinātnisku rakstu un<br />

vairāku grāmatu autore, trīsdesmit<br />

gadus, līdz pat savai pensijai, bijusi<br />

profesore Kornela Universitātē ASV.<br />

Brieduma gados sākusi rakstīt dzeju,<br />

kas četrās grāmatās publicēta pēc viņas<br />

nāves 2005. gadā.<br />

Andrievs Ezergailis ir vēsturnieks,<br />

humanitāro zinātņu doktors,<br />

Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju<br />

loceklis, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks,<br />

vēstures profesors Itakas koledžā<br />

ASV. Specializējies 20. gs. Latvijas<br />

vēsturē, īpaši pētījis 1917. gada<br />

revolūciju un holokaustu Latvijā. Daudzu<br />

rakstu par vēsturi un vairāku grāmatu<br />

autors.<br />

Tāpat kā viņa dzīvesbiedre, arī<br />

A. Ezergailis dzimis Latvijā un kara<br />

laikā ar ģimeni devies bēgļu gaitās uz<br />

Vāciju, bet pēc tam izceļojis uz ASV.<br />

A. Ezergailis tiek uzskatīts par pasaules<br />

mēroga speciālistu jautājumos,<br />

kas saistīti ar holokaustu Latvijā, un<br />

viņš ir vienīgais latviešu vēsturnieks,<br />

kura komentārus par PSRS sabrukumu<br />

80. gadu beigās un 90. gadu sākumā<br />

publicēja pasaulē labi zināmais<br />

laikraksts New York Times.<br />

Ilma Elsberga<br />

Biedrības „Atvērtās krātuves“<br />

vadītāja<br />

Laikrakstam „Latvietis“<br />

Abonējiet laikraksta „Latvietis“ drukāto izdevumu!<br />

Abonements $35 par 10 numuriem, $70 par 20 numuriem vai $180 par 52 numuriem ar piegādi Austrālijā<br />

Dāviniet sev vai citam!<br />

Sterling Star Pty Ltd, PO Box 6219, South Yarra, Vic. 3141. Čeki rakstāmi: „Sterling Star“<br />

Abonementu var pieteikt vai pagarināt tīmeklī – http://www.laikraksts.com

Trešdien, 2012. gada 11. jūlijā <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 9. lpp.<br />

Intervija ar pianisti Artu Arnicāni<br />

Piedalās konkursā Austrālijā<br />

Latviešu pianiste Arta Arnicāne atbraukusi uz Austrāliju, lai piedalītos Sidnejas Starptautiskajā klavieru konkursā (The<br />

Sydney International Piano Competition of Australia – www.sipca.com.au). Viņu intervēja laikraksta Latvietis palīgredaktore<br />

Ilze Nāgela.<br />

Ilze Nāgela: Vienmēr liels prieks,<br />

ka izcili latvieši spodrina Latvijas vārdu<br />

pasaulē, tieši šinī gadījumā – Latvijas<br />

vārds tagad atkal izskan Sidnejas<br />

Starptautiskajā klavieru konkursā, pateicoties<br />

Jums. Vai varu lūgt atbildēt<br />

uz dažiem jautājumiem laikrakstam<br />

Latvietis<br />

Vispirms, lūdzu, iepazīstiniet<br />

mūsu lasītājus mazliet ar sevi: rīdziniece,<br />

pilsētniece vai meitene no laukiem<br />

Arta Arnicāne: Esmu caur un<br />

caur rīdziniece, lai gan nācies dzīvot<br />

arī citās valstīs un pilsētās. Laukos<br />

esmu pavadījusi tikai vasaras, un arī<br />

tās kļūst ar katru gadu jo īsākas, daudzo<br />

koncertu dēļ!<br />

IN: Zinot, ka Jūsu vecāki ir mūziķi,<br />

pastāstiet lūdzu, kādus instrumentus<br />

viņi spēlē, un kā tas ir Jūs ietekmējis<br />

AA: Mana mamma ir pianiste, un<br />

tieši viņai man jāpateicas par agro un<br />

profesionālo klavierspēles apguvi...<br />

Tētis spēlē fagotu, un laikam viņa dēļ<br />

esmu pārmantojusi mīlestību uz koka<br />

pūšaminstrumentiem. Vienu laiku ļoti<br />

vēlējos spēlēt klarneti, bet diemžēl<br />

visu paspēt nav iespējams... Toties elpas<br />

dabiskumu frāzējumā var lieliski<br />

izmantot arī klaviermūzikā!<br />

IN: No cik gadu vecuma spēlējat<br />

klavieres, un kad pieņēmāt šo lēmumu<br />

– veltīt savu dzīvi klavierspēlei<br />

Vai Dārziņskola Jums bija vecāku izvēlēts<br />

ceļš<br />

AA: Kad sāku spēlēt klavieres, es<br />

neatceros – tas bija tik sen! Mamma<br />

sāka mani mācīt jau kopš 3-4 gadu<br />

vecuma. Kad stājos Dārziņskolā, vēlējos<br />

kļūt komponiste! Man tā vienmēr<br />

ir bijusi Mūzika... Bet īpaši pēdējo 2-3<br />

gadu laikā esmu sapratusi, cik daudz<br />

tā man nozīmē, ka bez mūzikas es<br />

savu dzīvi nespēju un nevēlos iedomāties,<br />

un tieši mūzikā es vēlos dzīvot!<br />

IN: Kas ir bijuši jūs pirmie skolotāji<br />

AA: Pēc mammas, mans pirmais<br />

skolotājs bija prof. Teofils Biķis. Pie<br />

viņa es mācījos neilgi, jo ar visu ģimeni<br />

pārbraucām uz Maskavu, kad man bija<br />

9 gadi. Tur es mācījos specializētā mūzikas<br />

skolā (Gņēsinu Licejā) 4 gadus,<br />

un, kad atgriezos Rīgā, mans skolotājs<br />

uz nākošajiem 12 gadiem (Dārziņskolā<br />

un vēlāk Mūzikas Akadēmijā) kļuva<br />

prof. Sergejs Osokins. Kopš 2008. gada<br />

es mācos Cīrihes Mākslu Universitātē<br />

pie prof. Homero Frančeša, un burtiski<br />

pirms 3 nedēļām es noslēdzu savas studijas<br />

ar piekto Maģistra grādu!<br />

IN: Apsveicu Jūs!<br />

Kāds īpašs, spilgts gadījums no<br />

Jūsu bērnības vai varbūt no Dārziņskolas<br />

laikiem<br />

Arta Arnicāne.<br />

AA: Es ļoti labi atceros savu pirmo<br />

uzstāšanos ar orķestri – tas bija<br />

Liepājā, kad man bija 11 gadi. Spēlēju<br />

Haidna koncertu, un toreiz vēl nezināju,<br />

kas ir uztraukums!<br />

IN: Kurš no pedagogiem/pianistiem<br />

atstājis uz Jums vislielāko iespaidu<br />

AA: Visi... jo man ir ļoti veicies<br />

ar skolotājiem. To nav bijis daudz, bet<br />

katrs man ir devis jaunu un brīnumainu<br />

pasaules izpratni. Četras izpratnes<br />

– tas jau ir ļoti daudz!<br />

IN: Mīļākais komponists Skaņdarbs<br />

AA: Es atrodu veidu, kā iemīlēt<br />

katru skaņdarbu, ko spēlēju... Bet visjaukāk<br />

jūtos Mocarta un Ravela klaviermūzikā.<br />

Ja varētu visu mūžu spēlēt<br />

tikai Mocarta klavierkoncertus, es<br />

būtu laimīga!!<br />

IN: Kādu skaņdarbu vēl neesat<br />

iestudējusi, bet noteikti to gribētu izdarīt<br />

AA: Brāmsa otro klavierkoncertu...<br />

jau sen par to sapņoju – un tikko<br />

saņēmu uzaicinājumu to spēlēt Čehijā<br />

pēc gada! Jau sāku uztraukties...<br />

IN: Konkurss, kas līdz šim visvairāk<br />

palicis atmiņa<br />

AA: Es ļoti, ļoti spilgti atceros<br />

SIPCA 2004. Mans bērnības sapnis<br />

bija atbraukt uz Austrāliju, un, kad<br />

tas beidzot piepildījās, es biju laimes<br />

kalngalos! Bet, protams, labi atmiņā<br />

palicis arī mans pirmais Pirmās vietas<br />

konkurss Anglijā 2010. g. (Sussex<br />

IPC) un trīs nedēļas vēlāk Polijā<br />

(Baltic IPC), kā arī Prāgas Pavasara<br />

konkurss pagājušogad, kura finālā uzstājos<br />

slavenā Rudolfinum Zālē. Sajūta<br />

spēlēt konkursa finālā ir vienreizēja!<br />

IN: Koncerts, kas līdz šim visvairāk<br />

palicis atmiņa Kur esat koncertējusi,<br />

kur vēl noteikti gribētu spēlēt<br />

AA: Interesanti, ka katrs nākošais<br />

koncerts liekas jo spilgtāks un interesantāks<br />

par iepriekšējo... Laikam tas<br />

ir atkarīgs no attīstības posma, kurā<br />

atrodies; es tieši pašlaik jūtu, ka sen<br />

meklētais sāk pamazām atrasties un<br />

esmu ļoti, ļoti aizrāvusies! Protams, ka<br />

es ļoti vēlētos uzstāties Sidnejas Operas<br />

namā...<br />

IN: Vai esat ģimenes cilvēks Kā<br />

Jūsu ģimene palīdz Jūsu darbam<br />

AA: Esmu pagaidām viena, un<br />

savā ziņā karjerai tas nenāk par ļaunu.<br />

Mana ģimene mani ļoti mīl un atbalsta;<br />

lai cik tālu es nebūtu aizceļojusi,<br />

viņi vienmēr ir pavisam, pavisam<br />

tuvu – manā sirdī...<br />

IN: Austrālijā neesat pirmo reizi;<br />

kādi ir Jūsu iespaidi par šo zemi līdz<br />

šim Kādus koncertus šeit esat sniegusi<br />

Kādos konkursos piedalījusies<br />

AA: No 2004. gada Austrālijas<br />

apciemojuma vislabāk atceros brīnumaino<br />

dienu, ko pavadīju Zilajos kalnos<br />

(Blue Mountains). Tik pasakains<br />

dabas skaistums! Vēlos tur vēlreiz<br />

nokļūt. Toreiz arī man bija brīnišķīga<br />

izdevība sniegt mājas koncertu latviešiem<br />

Sidnejā – satiku fantastiskus cilvēkus,<br />

un tas bija lielisks vakars!<br />

IN: Vai esat ierakstījusi kādu kompaktdisku,<br />

kur varam Jūsu spēli klausīties<br />

AA: Mans CD tika ieskaņots Cīrihē<br />

pirms diviem gadiem. To var iegādāties<br />

Rīgā Musica Baltica veikalā vai<br />

arī es tos pati izsūtu pa pastu, ja cilvēkiem<br />

ir interese! Esmu veikusi daudz<br />

radio ieskaņojumus Rīgā un Prāgā, un<br />

internetā atrodas daudzi video ieraksti<br />

Youtube.<br />

IN: Kas ir tas, ko nepajautāju, bet<br />

ko Jūs vēlētos minēt<br />

AA: Es vēlos pateikties daudzajiem<br />

latviešiem, kurus esmu satikusi<br />

dažādās pilsētās, valstīs un kontinentos.<br />

Lai kurā pasaules malā tas nebūtu,<br />

esmu vienmēr uzņemta ar siltumu<br />

un labsirdību, kura man ir neizsakāmi<br />

palīdzējusi un turpina atbalstīt! Vienīgais<br />

veids, kā varu pateikties, ir caur<br />

manu Mūziku, un tajā es ielieku visu<br />

savu sirdi.<br />

IN: Novēlu Jums sekmes un veiksmi<br />

šajā Sidnejas Starptautiskajā klavieru<br />

konkursā, kā arī Jūsu turpmākajā<br />

dzīvē! Liels paldies par interviju! ■<br />

Red.: Artas Arnicānes mājas lapa<br />

tīmeklī: http://www.artaarnicane.com/

10. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Trešdien, 2012. gada 11. jūlijā<br />

Komponista Arnolda Šturma simtgadi pieminot<br />

Koncerts Mūzikas akadēmijā<br />

Latvijas Konservatorijā<br />

un Latvijas mūzikas<br />

dzīvē Arnolds<br />

Šturms (1912, Dobele –<br />

1999, Ņujorka) vispirms<br />

ienāca kā flautists. Mācījās<br />

flautas spēli pie<br />

prof. Jāņa Neimaņa,<br />

1934. gadā absolvēja Konservatoriju ar<br />

brīvmākslinieka grādu, uzsāka darbu<br />

Latvijas Nacionālās operas orķestrī,<br />

bija pazīstams arī kā kamermūziķis un<br />

Radiofona solists. Ne velti tieši viņu<br />

1940. gada rudenī Latvijas Konservatorijas<br />

vadība uzaicināja par augstskolas<br />

mācībspēku – flautas klases vadītāju,<br />

un šo darbu Šturms veica līdz<br />

1944. gadam.<br />

Tālākajos dzīves ceļos, kas pēc<br />

Vācijas gadiem Arnoldu Šturmu noved<br />

ASV, flautas spēlei līdzās stājas arī<br />

citas muzikālās aktivitātes – gan koru<br />

vadība Vācijā, gan mūzikas publicista<br />

un pedagoga darbs. Tomēr aizvadītajā<br />

cēlienā mūziķa domās un izjūtās<br />

acīmredzot ir uzkrājies daudz kas<br />

tāds, kas izsakāms tikai paša sacerētos<br />

skaņurakstos, paša radītās partitūrās.<br />

Un tā, 50. gados, studējot Džordža<br />

Pībodija (George Peabody) koledžā<br />

Nešvilā, Tenesijā, Arnolds Šturms kā<br />

mūziķis piedzimst otrreiz – nu jau kā<br />

komponists. Kopš šī laika līdzās flautas<br />

spēles un kamermūzikas pedagoga<br />

pienākumiem Roosa mūzikas skolā<br />

Bruklinā, Ņujorkā, koncertdarbībai un<br />

regulāri veiktam mūzikas publicista<br />

darbam, krājas un pildās arī Arnolda<br />

Šturma kompozīciju pūrs.<br />

Liktenis ir lēmis Arnoldam Šturmam<br />

atgriezties Latvijā: gan muzikāli<br />

simboliski – ar savām kompozīcijām,<br />

gan tieši – vairākkārt ciemojoties<br />

dzimtenē. Un tad jau uz mūžīgu palikšanu<br />

– no aizokeāna pārvesto komponista<br />

pelnu urnu glabā Rīgas Pirmo<br />

Meža kapu Komponistu kalniņa smiltaine.<br />

Arnolda Šturma mūzika Latviju<br />

sasniedza jau Trešās atmodas pirmajos<br />

gados. Kopš tā laika viņa sacerējumi<br />

periodiski skanējuši gan jauktajos<br />

koncertos un radioraidījumos, gan arī<br />

trijos autorkoncertos Latvijas Mūzikas<br />

akadēmijā Rīgā. Pēc komponista aiziešanas<br />

viņsaulē ciešu saikni ar Latvijas<br />

mūziķiem uztur Šturma kundze –<br />

mākslas zinātniece Eleonora Šturma.<br />

Te vietā atcerēties, ka kopš pagājušā<br />

gada, pateicoties Šturma kundzes<br />

grāmatas 50 gadus mākslai pa pēdām<br />

izdevumam, arī Latvijas interesentiem<br />

kļuvis pieejams materiāls, kas<br />

sniedz plašu ieskatu latviešu tēlotājas<br />

mākslas norisēs 20. g.s. otrajā daļā ārpus<br />

dzimtenes.<br />

Bet to, ka turpinās sadarbība mūzikā,<br />

skaisti apliecināja trešdien, 13. jūnijā<br />

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas<br />

Klavieru trio. No kreisās: Inese Milzarāja, Mārtiņš Zilberts un Mārtiņš Circenis.<br />

akadēmijas Lielajā zālē notikušais Arnolda<br />

Šturma simtgades autorkoncerts<br />

ar Eleonoras Šturmas ievadvārdiem.<br />

Pārstāvētas bija divas galvenās Šturma<br />

daiļrades jomas – vokālā un instrumentālā<br />

kamermūzika. Protams, goda<br />

vieta bija ierādīta paša komponista<br />

instrumentam – izskanēja 1960. gadā<br />

sacerētā, neoklasiskas stilizācijas iekrāsotā<br />

Ceturtā svīta flautai un klavierēm<br />

(spēlēja flautists Imants Sneibis un<br />

Ventis Zilberts), kā arī 1975. gadā tapusī,<br />

kontrastējošā, arī dramatiskas un<br />

traģiskas izjūtas ietverošā Svīta flautai<br />

un klavierēm (spēlēja flautiste Ilze Urbāne<br />

un Ilze Dzērve).<br />

Plašu izjūtu loku aptvēra Latvijā<br />

jau vairākkārt dzirdētā un radiofondos<br />

ieskaņotā Poēma vijolei un klavierēm<br />

(1985). To kopā ar Venti Zilbertu atskaņoja<br />

vijolniece Rasma Lielmane,<br />

kurai šis darbs ir veltīts. Paldies māksliniecei<br />

par nenogurstošu latviešu<br />

mūzikas popularizēšanu ārzemēs visā<br />

radošā ceļa garumā un rosīgo darbību<br />

kontaktu atkalnostiprināšanā nule aizvadītajās<br />

desmitgadēs!<br />

Jaunums turpretim koncerta apmeklētāju<br />

lielākajai daļai bija Airas<br />

Rūrānes (soprāns) un Anša Saukas<br />

(bass) kopā ar koncertmeistaru Venti<br />

Zilbertu sagatavotais ieskats Arnolda<br />

Šturma vokālajā kamermūzikā.<br />

A. Rūrāne dziedāja dziesmu ciklu<br />

Četras liriskas dziesmas ar Klāras<br />

Zāles dzeju (1962–1963): Mēness kokle,<br />

Mirklis ārpus laika, Sudrabainais<br />

avots, Nogremdētā dārzā.<br />

A. Sauka savukārt bija izvēlējies<br />

trīs kompozīcijas no cikla Četras<br />

dziesmas ar Ainas Kraujietes vārdiem<br />

(1963–1964): Miglā, Mistērija, Svētceļnieki.<br />

Žanra ziņā šīs dziesmas visdrīzāk<br />

saucamas par monologiem, par<br />

dzejoļiem ar mūziku, jo balss un klavieru<br />

loma te pilnībā līdzvērtīga. Savukārt<br />

dzejas daudznozīmīgie, simboliskas<br />

slodzes piepildītie tēli daudzviet<br />

vedinājuši autoru uz apcerošu izteiksmi<br />

un smalku iztēlojošu detaļu ietveršanu<br />

nošu tekstā. Te, piemēra pēc,<br />

sākumrindas no Klāras Zāles dzejoļa<br />

Sudrabainais avots, kuras prasīties<br />

prasās būt izteiktas mūzikā:<br />

Avots, sudrabainais avots<br />

Mēnešainā naktī dzied<br />

Un uz pirkstu galiem puķes<br />

Klausīdamās tuvāk iet.<br />

Tomēr īpaši gribu izcelt šajā koncertā<br />

skanējušo Trio klavierēm, vijolei<br />

un klarnetei (1968), kuru aizrautīgi un<br />

aizraujoši atskaņoja Inese Milzarāja<br />

(vijole), Mārtiņš Circenis (klarnete)<br />

un Mārtiņš Zilberts. (Mārtiņš Zilberts,<br />

blakus minot, ir Venta Zilberta<br />

dēls, un šobrīd viens no spožākajiem<br />

savas paaudzes pianistiem Latvijas<br />

koncertmeistaru saimē.) Kas šajā mūzikā<br />

notiek, par to bija ļauts fantazēt<br />

katram klausītājam pašam, bet tas,<br />

ka ansambļa instrumenti visu laiku<br />

bija nepārtrauktā darbībā, sadarbībā,<br />

dialogos, monologos un polilogos gan<br />

savstarpēji sastrīdoties, gan izlīgstot,<br />

gan vienojoties kopīgā pārdomu vai<br />

līksmes noskaņā – tas nu bija nepārprotami<br />

skaidrs. Tāpēc Trio klausīties<br />

bija patiess prieks un bauda.<br />

Eleonora Šturma Mūzikas akadēmijā<br />

bija sastopama arī piektdien,<br />

15. jūnijā, kad augstskolas rektora<br />

prof. Arta Sīmaņa un prorektora prof.<br />

Normunda Vīksnes aicināti, uz skatuves<br />

kāpa un augstskolas beigšanas<br />

diplomu saņēma simts jaunu mūziķu<br />

– bakalauri un mākslas maģistri<br />

(Mag.art.). Viena no maģistrantēm –<br />

komponiste Laura Gustovska – no<br />

Šturmas kundzes rokām saņēma arī<br />

Arnolda Šturma balvu. Tādu jau kopš<br />

2005. gada ik vasaru saņem viens no<br />

jaunajiem flautistiem un/vai komponistiem.<br />

Paldies par jauniešu atbalstīšanu,<br />

– mākslas stafete turpinās.<br />

Ilma Grauzdiņa<br />

Laikrakstam „Latvietis“<br />

FOTO Edmunds Mickus

Trešdien, 2012. gada 11. jūlijā <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 11. lpp.<br />

Islande un latvieši<br />

Turpinājums no 5. lpp.<br />

attēlos iespaids bija tik grandiozs, tad<br />

redzot dabā šo vietu, bija saprotams,<br />

cik iespaidīgs toreiz bijis šis notikums.<br />

Atkāpjoties vēsturē, – Islandes<br />

pirmie iedzīvotāji bijuši īru mūki, kas<br />

tur ieradušies 8. g.s.pēc Kristus. Taču<br />

jau m.ē. 870.-930. gadam Islandi sākuši<br />

kolonizēt norvēģu ieceļotāji un<br />

1262. gadā Islande nonākusi Norvēģijas<br />

pakļautībā.<br />

Pēc norvēģu karaļa Olafūra pavēles,<br />

islandieši tikuši kristīti. Vietējie<br />

pagāni tam pretojušies. Kā stāstīja<br />

Anna M. Olafsdottir, – tajā laikā, kad<br />

pieņēma kristietību, Islandē bija lavas<br />

izvirdums, ko kristietības pretinieki<br />

tulkoja kā Dieva sodu. Uz to norvēģu<br />

kristieši vaicājuši: „Bet kas ir vainīgs<br />

pie tiem izvirdumiem, uz kuriem jūs<br />

patreiz stāvat“<br />

Tā 1056. gadā dienvidu Islandē<br />

tika nodibināts pirmais bīskapa krēsls,<br />

kas vēlāk kļuva par ievērojamu izglītības<br />

centru.<br />

Katolicisms Islandē attīstījās līdz<br />

16. g.s.1551. gadā Baznīcu reformēja,<br />

un baznīcas īpašums un vara pārgāja<br />

dāņu rokās. Dāņu karalis aizliedza<br />

Islandei tirgoties ar citām zemēm, izņemot<br />

Dāniju. Tāpēc laikā, kad citas<br />

Eiropas valstis attīstījās, Islande bija<br />

izolēta un līdz 1787. gadam, kad tirdzniecības<br />

aizliegumu izbeidza, tā nevarēja<br />

līdzvērtīgi attīstīties.<br />

Tikai 1918.gadā Islande ieguva<br />

pašnoteikšanās tiesības iekšējās lietās,<br />

taču līdz pat 1944. gadam valsts valdnieks<br />

joprojām bija<br />

Dānijas karalis.<br />

Līdzīgs liktenis,<br />

kā Latvijai, arī<br />

Islandes iedzīvotāji,<br />

neapmierināti<br />

ar notiekošo savā<br />

valstī, 19. g.s. laikā<br />

masveidā izceļoja<br />

uz Jauno pasauli,<br />

galvenokārt uz<br />

Kanādu. No apmēram<br />

70 000 iedzīvotājiem,<br />

savu<br />

Dzimteni tolaik<br />

atstāja ap 15 000<br />

islandiešu.<br />

Otrā pasaules<br />

kara laikā Islande,<br />

tāpat kā Dānija,<br />

saglabāja neitralitāti. Taču 1940. gadā<br />

Dāniju okupēja Vācija. Islandieši izmantoja<br />

šo situāciju un Islandes valdība<br />

pārņēma Dānijas karaļa funkcijas,<br />

arī attiecībā uz ārlietām. Taču jau pēc<br />

mēneša Islandi okupēja Britu karaspēks,<br />

pārkāpjot tās neitralitāti, bet<br />

1941. gadā Islande nonāca ASV atbildībā,<br />

un Sabiedroto spēki Islandē palika<br />

līdz pat 1946. gadam.<br />

1949. gadā Islande formāli kļuva<br />

par NATO locekli. Tā ir vienīgā NATO<br />

dalībvalsts, kurai nav sava karaspēka.<br />

Islande ir pievienojusies Eiropas Ekonomiskajai<br />

zonai, bet nav Eiropas Savienības<br />

dalībvalsts. 2009. gada jūlijā<br />

Islandes parlaments nobalsoja par pieteikšanos<br />

dalībai Eiropas Savienībā.<br />

No 2003. līdz 2007. gadam Islande<br />

kļuva par globālu finanšu centru, tāpēc<br />

Arhib. E. Rozītis laikam grib norādīt pat ledus kalniem.<br />

2008. gada ekonomiskā krīze to skāra<br />

visskaudrāk. Taču salīdzinājumā ar<br />

Latviju, kura centās glābt savas bankas,<br />

Islande pieļāva to likvidāciju, par<br />

ko nebija iepriecināti ārzemju investori,<br />

bet kas palīdzēja noturēties pašiem<br />

islandiešiem.<br />

Islande šodien<br />

Braucot pa teicami izveidotajiem<br />

Islandes ceļiem, kas pēc kvalitātes<br />

ir līdzīgi Vācijas ceļiem, un redzot<br />

priekšzīmīgi sakoptos laukus, kur vien<br />

lauki iespējami – atbrīvoti no lavas un<br />

akmeņiem, rūpīgi nokrāsotās mājiņas<br />

– dažādās krāsās ar baltiem, rozā,<br />

sarkaniem, ziliem un zaļiem jumtiem,<br />

un nepārskatāmos zirgu, aitu un govju<br />

Turpinājums 15. lpp.<br />

FOTO Vera Rozīte

12. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Trešdien, 2012. gada 11. jūlijā<br />

Uz Kurzemes līci<br />

Turpinājums no 1. lpp.<br />

ļus sitienus. Likās, ka ugunsdzēsēju<br />

komanda klauvē pie durvīm. Tās atverot,<br />

ieripoja beisbola bumbas lieluma<br />

krusas gabali. Tie noskādēja ēkas,<br />

mašīnas un TV ziņās teica, ka Dallasa<br />

pilsētā šī krusas vētra uzstādīja postījumu<br />

rekordu.<br />

Ceturtdien, 14. jūnijā<br />

Miami no gaisa izskatījās tāpat kā<br />

filmās – pilsēta, kuru gribētos tuvāk<br />

iepazīt, īpaši Venēcijas salas, kas jūras<br />

līcī savienotas ar lielceļu. Lidlaukā<br />

pasmaidīju par valodas lietošanu.<br />

Lūdza, lai ļaudis pagaidot, kamēr ielidojušie<br />

pasažieri atlidmašīno (angl.:<br />

de-plane).<br />

Ap pusnakti ielidoju Trinidadas<br />

galvaspilsētā – Portofspeinā (Port of<br />

Spain). Bija tāds nereāls moments,<br />

kad manā Latvijas Eiropas Savienības<br />

pasē ieštempelēja Tobago imigrācijas<br />

departamenta zīmi tieši latviešu tautai<br />

zīmīgā dienā. Lidostā, turot savu<br />

Hercoga Jēkaba salidojuma zīmi, sagaidīja<br />

Banvarī (Banwari) aģentūras<br />

pārstāvis, kas ar lielu prieku pa ceļam<br />

uz viesnīcu izšāva vēl līkumu, parādot<br />

pilsētas nakts ainavas.<br />

Cascadia viesnīcas istabā melburniete<br />

Skaidrīte Zaķe mani sagaidīja ar<br />

savu ceļojuma stāstu. Koferis pazudis<br />

un ar visu varētu samierināties, atskaitot<br />

savu Zemgales Zaļinieku novada<br />

tautas tērpa pazušanu... Tur sākās<br />

četrām dienam stāstu viela ar daudz<br />

žuburiem un līkumiem, kamēr tika<br />

rokās.<br />

Piektdien, 15. jūnijā<br />

No rīta, no verandas skatoties, varēju<br />

redzēt Latvijas karogu, plīvojot<br />

tropu skaistajā stāvā kalnainā ielejā.<br />

Viss zaļš un sutīgs! Ieleja tik stāva, ka<br />

daudziem mobilie telefoni nedarbojās.<br />

Pēc vadītāja Guntara Geduļa dotajiem<br />

norādījumiem pastaigāju pa<br />

Portofspeinu, iemācījos transporta sistēmu,<br />

kas bāzēta uz taksīšiem, paķerot<br />

pasažierus pa ceļam, bet jāzina, kur un<br />

kā, jo piestātnes kā tādas nav. Likās,<br />

ka nav arī daudz ceļa likumu un pieklājības<br />

normas ieturēja, lietojot tauri.<br />

Līkums līkuma galā, un ielas šauri<br />

šauras. Vakarā Guntars dekorēja vienu<br />

galdu ar latvisku lelli un prievītēm,<br />

kurās ievīti Latvijas un Tobago vārdi.<br />

Bijām septiņi tautieši, kas bija agrāk<br />

iebraukuši, un sarunājām nākamās<br />

dienas izbraukumu.<br />

Sestdien, 16. jūnijā<br />

Organizētais brauciens veda uz<br />

skaisto Marakas līča (Maracas Bay)<br />

jūrmalu. Pa ceļam apstājamies skatu<br />

punktā, kur vietējais ģitārists piepelnījās<br />

un mūs iepriecināja. Ceļš kā skatu<br />

kartē, jūra spīd un laistās. Noīrējām<br />

krēslus un palmu ēnā baudījām dabu<br />

un klusumu. Daži pastūma krēslus<br />

saulītē, bet nebija pārāk ilgi jāgaida,<br />

pirms viņi meklēja palmas ēnas vēsumu.<br />

Gar krastmalu staigāja ģitārists,<br />

skandējot daiļavām serenādes. Maksu<br />

tas sarunāja iepriekš ar viņas partneri.<br />

Šis mūziķis bija diezgan neatlaidīgs un<br />

mēģināju noturēt smaidu, kad viņš pie<br />

manis apsēdās un nodziedāja vienu Elvisa<br />

Preslija (Elvis Presley) pazīstamu<br />

dziesmu. Dažās vietās zobu rindā bija<br />

tukša telpa, bet – kad jau tad jau – piedziedāju<br />

harmoniju klāt, un abi bijām<br />

priecīgi. Tā bija dāvana no Guntara, jo<br />

bijām palikuši vieni, kamēr citi peldēja<br />

vai tālāk sauļojās. Es jau kā jauna<br />

meiča jutos pacilāta tik ilgi, kamēr<br />

ģitārists piegāja pie nākamā pārīša un<br />

skandēja ar to pašu dziesmu!<br />

Pludmalē staigāja arī tirgotāji.<br />

Viens apģērbts baltā tērpā andelējās ar<br />

riekstiem, kas bija iebērti plastmasas<br />

pudelēs. Ap kaklu viņš nēsāja oficiālo<br />

tirgošanas atļauju. Netālu bija kiosks,<br />

kur karogu rindās atradu arī Austrālijas<br />

karogu.<br />

Trinidadas valdība neuztraucās<br />

par tūrismu un pie tā pašlaik nepiestrādā.<br />

Jūrā deg gāzes bākas, un Amerikas<br />

dolāri ieslīd bankā. Ar tiem valsts<br />

rīkojās kā vēlās, veidojot lielākus projektus,<br />

piemēram, mākslas izstāžu<br />

zāli, kas ļoti atgādina mazu Sidnejas<br />

Operas namu. Naktī tā ir apgaismota<br />

spilgti zilā krāsā. Pēc 20 gadiem it kā<br />

gāzes rezerves būs iztukšotas, un salas<br />

1,3 miljonu iedzīvotājiem varētu būt<br />

pavisam savādāka dzīve.<br />

Vakarā pie Cascadia hoteļa peldbaseina<br />

iesākās 16. salidojums ar klasisko<br />

salas ruma punša (rum punch)<br />

dzērienu. Ruma alkohola procenti, īpaši<br />

tam, kas uz vietas taisīts, bieži turas<br />

ap 70%. Vārds pavisam labi apraksta<br />

spēka sitienu, kad satiekas ar ķermeni.<br />

Tam sekoja pirmās kopīgās salidojuma<br />

vakariņas. Sapulcējās 50 latvieši<br />

no Īrijas, Venecuēlas, Kanādas, Argentīnas,<br />

Amerikas, Anglijas, Latvijas,<br />

Vācijas un Austrālijas.<br />

Bagāžu stāsti turpinās. Melburnietēm<br />

Mārai Piksonei un Rasmai Celmai<br />

lidojošais ķengurs kaut kur Čīlē pazaudēja<br />

somas, kur, tāpat kā Skaidrītei,<br />

bija visi tautas tērpi. Rasmai arī nozagta<br />

rokassomu, kurā bija Latvijas pase,<br />

bet laimīgā kārtā viņai pie sevis bija<br />

Austrālijas pase. Gan bija jāatvadās no<br />

naudas summas, bet ar to tomēr varēja<br />

tikt uz salidojumu. Vienu laiku likās,<br />

ka šī sērga būtu ar kādu Melburnas bagāžas<br />

vīrusu, bet skaitā pievienojās arī<br />

Īrijas koriste Liāna Goldstrema.<br />

Viss beidzās labi, bet bija jāpielāgojās<br />

Trinidadas tempam – bez nekādas<br />

steigas, kas atspoguļo ikdienas<br />

ritmu siltā un sutīgā klimatā.<br />

Pēc vakariņām viesnīcā bija kāzas,<br />

un zāle vibrēja ar Jamaikas regeja (Jamacian<br />

reggae) ritmiem. Par gulēt iešanu<br />

nebija ko domāt. Gultā kājas sita<br />

takti līdzi!<br />

Tie, kas palika noskatīties angļu<br />

valodā filmu par Hercoga Jēkaba ceļojumiem,<br />

nākamajā rītā izteicās:<br />

Marija Perejma ar serenāžu dziedātāju.<br />

Riekstu tirgotājs pludmalē.<br />

Mākslas izstāžu zāle, kas atgādina<br />

mazu Sidnejas Operas namu.<br />

„Ļoti patika – cik daudz par mūsu<br />

vēsturi ir klusējuši.“<br />

„Skolā Latvijā nevienā vēstures<br />

grāmatā tur nekas nebija.“<br />

„Vajadzēja Hercogam koncentrēties<br />

uz Tobago un atstāt Gambiju mierā.“<br />

„Tā neērti ap dūšu – Hercogs no<br />

Gambijas salasīja melnos, ko tad pārdeva<br />

Tobago.“<br />

Svētdien, 17. jūnijā<br />

Ar diviem busiņiem devāmies uz<br />

Portofspeinu apskatīt vēsturiskas mājas.<br />

Starp citām bija iespaidīgā Stolmeijera<br />

(Stollmeyer) māja, kas veidota<br />

pēc Balmorala pils Skotijā parauga.<br />

Daļās no pilsētas nomales, īpaši Bal-<br />

Turpinājums 13. lpp.<br />

FOTO no Perejmu ģimenes arhīva<br />

FOTO Marija Perejma<br />

FOTO Dzintra Rācene

Trešdien, 2012. gada 11. jūlijā <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 13. lpp.<br />

Uz Kurzemes līci<br />

Turpinājums no 12. lpp.<br />

morala rajonā, redzēju kontrastus<br />

starp tiem, kam ir, un tiem, – kam nav.<br />

Bija arī pilsētas pārskats no augstākā<br />

kalna; tur daži iepirkās un izstaipīja<br />

kājas.<br />

Interesanti bija klausīties salas<br />

tautiešu pašu sarunās, ar kurām mēs<br />

neviens netikām galā. Lai arī oficiālā<br />

valoda ir angļu, šī ir pašu veidotā jeb<br />

Trini angļu (Trini English) ir tāda ātra<br />

veida angļu-spāņu valodu maisījums<br />

bez galotnēm.<br />

Pusdienas bija ostā, kas dekorēta<br />

valsts krāsās. Pēc maltītes devāmies<br />

uz Indiešu tempļiem. Indiešu salas<br />

iedzīvotāju skaits ir ļoti liels, un reliģija<br />

ir dzīves liela sastāvdaļa. Kad<br />

2003. gadā uzbūvēja Dievu Murti – 85<br />

pēdu tēlu – tad to iesvētīja ar ūdeni,<br />

kas atvests no Gangea upes, lietojot<br />

helikopteri. Tas bija apklāts ar koka<br />

dēļiem, jo to remontēja. Mazāku Murti<br />

tēlu varēja atrast tempļa dārzā, un<br />

mums stāstīja, ja tam apejot 5 reizes<br />

apkārt, tad visas veselības kaites tiekot<br />

atņemtas. Es nebiju vienīgā, kas piekopa<br />

šo hindu ticējumu.<br />

Ceļojot vēsinātā busiņā, varēja redzēt<br />

mango stādus un zaļumus. Kad<br />

tikām uz Voterlū (Waterloo) priekšpilsētu,<br />

mājas stili mainījās. Šeit bija<br />

veco strādnieku koka mājas, būvētas<br />

uz koka kājām. Ne tikai vēsināšanai,<br />

bet arī lai sargātu no plūdiem, žurkām<br />

un čūskām, kas gribētu viesoties<br />

no apkārtējiem cukurniedru laukiem.<br />

Atgādināja mūsu pašu kvīnslanderu<br />

(Queenslanders) mājas.<br />

Īpatnējs bija Jūras templis (Temple<br />

of the Sea), kas veidots ar viena cilvēka<br />

ticību un divriteņa spēku. Katru dienu<br />

Sivdess Sadhu (Siewdass Sadhu) veda<br />

akmeni pēc akmens, piepildot jūras<br />

malu un tad templi, kamēr turpat to<br />

pabeidza. Viņš savu sapni neredzēja<br />

pilnībā. Tas tagad pieder valstij, un<br />

starp 2003./2004. gadu tika uzbūvēts<br />

gājēju ceļš, lai pie tā varētu tikt. Kad<br />

pie tā piebraucām, tad jūras krastā uz<br />

cementa blokiem kremēja līķus. Sarkanās<br />

liesmas pret zilām debesīm un<br />

šūpojušās palmas atstāja dziļas pārdomas.<br />

Jūrā plivinājās krāsaini karogi. Tos<br />

ģimenes ir salikušas kā lūgšanas, kas<br />

ar laiku sabirst, un tad ģimenes tos dedzina.<br />

Pievakarē bija kora mēģinājums,<br />

kurā saliedējām abu valsts himnas, un<br />

pirmo reizi satikāmies kā viena kora<br />

vienība. 22 balsu kora sastāvā bija 8<br />

koristi no Īrijas eLVē, 2 koristes no<br />

Latvijas Sidrabotā Gaisma un 12 koristi<br />

no Austrālijas Atbalsis.<br />

Vakariņās bija salidojuma atklāšanas<br />

akts, ko atklāja Guntars Gedulis,<br />

atzīmējot salidojuma veidotāja<br />

Dr. Edgara Andersona dzimšanas dienu.<br />

Sekoja uzrunas: Normans Penke<br />

(LR vēstnieks ANO), Astra Moora<br />

no laikraksta Laiks ASV; par virtuālo<br />

kori uzlūdza mani<br />

teikt dažus vārdus.<br />

Liekās, ka tagad<br />

visiem skaidrāka<br />

bilde par virtuālo<br />

koncepciju. Koris<br />

tad nodziedāja<br />

abas himnas. Atklāšanas<br />

sarīkojums<br />

turpinājās ar<br />

Guntara Gedula<br />

stāstījumu, ilustrējot<br />

to ar fotogrāfijām<br />

par Dr. Andersonu<br />

un viņa<br />

iesākto darbu par<br />

vēs-<br />

kurlandiešu<br />

turi.<br />

Pirmdien, 18. jūnijs<br />

Piecēlos agrāk kā biju domājusi –<br />

uzvilku tautas tērpu, aizņēmos Ineses<br />

Laines vaiņagu un ātrā solī devos uz<br />

hoteļa foajē, kur sagaidīja LR goda<br />

konsuls Trinidadā un Tobago Antonijs<br />

Hosangs (Anthony Hosang), kas<br />

ar saviem spēkratiem aizveda Guntaru<br />

Geduli (Venucuēla), Skaidrīti<br />

Zaķi (Melburna), Liānu Goldstremu<br />

(Dublina) un mani uz vietējās Trinidadas<br />

TV6 studiju, kur mūs intervēja<br />

Morning Edition programmā par Latviju,<br />

kurlandiešiem, salidojumu un<br />

virtuālo kori. Intervija gāja raiti līdz<br />

tam brīdim, kad man pieteica, ka būs<br />

kas jānodzied. Smadzenes pārmainīja<br />

ātrumus un iedotā laikā – 45 sekundēs<br />

pirms ziņām izdomāju, ka nav laiks izskaidrot<br />

dziesmu – raujam vaļā Bēdu,<br />

manu lielu bēdu. Tieši iespraudām pirmo<br />

pantu!<br />

Šodien baudījām lietus mežus, un<br />

šoferis izskaidroja, ka šeit varot no<br />

janvāra līdz maijam medīt iguānas<br />

un meža cūkas, ar ko gatavot maltītes.<br />

Meža malā – Cauras Valsts Parkā<br />

noklausījāmies mūziķus – brāļus,<br />

kas ir mantojuši mākslu no sava nesen<br />

mirušā tēva. Ar saukli Mēs visi esam<br />

organiski viņi demonstrēja senlaiku<br />

instrumentus un laikmetīgos, kas visi<br />

veidoti no dabas ražas. Daži līdzinājās<br />

latviešu – īpaši koklei, galvenokārt, jo<br />

taisīti no saviem kokiem; gan šeit ozolu<br />

un liepu vietā valdīja bambuss. Tie<br />

atdarināja dabas skaņas un klāt piesita<br />

marimbu. Es atradu to kā nomierinošu,<br />

un, skatoties ārā pa durvīm, varēju<br />

redzēt ar ausīm apkārtnes bildi. Kad<br />

Guntars uzsita Seši mazi bundzinieki,<br />

visa telpa skanēja ar dziesmu.<br />

Šodien nebija skaidras debesis,<br />

tādas apmākušās. Tās esot atpūstās<br />

Āfrikas sarkanās smiltis no Sahāras<br />

tuksneša. Ceru, ka visiem vietējiem<br />

vešiņa bija savākta!<br />

Ceļš veda tālāk uz asfalta ezeru.<br />

Tas palika ļoti grumbuļains un vietām<br />

pat kustējās. Tas ir vislielākais dabīgais<br />

asfalta ezers pasaulē. Pastaiga uz<br />

ezeru bija ar sviedru pilieņiem. Tiem,<br />

kam bija peldkostīmi, tur atvēsinājās,<br />

mēs citi staigājām pa sauso, karsto,<br />

melno ezera dibenu. Kad pataustīja<br />

Televīzijas studijā pēc intervijas. No kreisās: Guntars<br />

Gedulis (Venecuēla), Skaidrīte Zaķe (Melburna), TV6 intervētājs<br />

Fazirs Mohameds (Fazeer Mohammed), Liāna<br />

Gold strema (Dublina) un Marija Perejma (Adelaide).<br />

melno apakšu tā bija kā vannas švamme.<br />

Gide tikai brīdināja, lai viņai sekojot,<br />

jo šur un tur nebija labi kāju likt,<br />

kā arī bija vietas, kur tās varēja atvēsināt.<br />

Dabīgo ezera devumu eksportē uz<br />

daudzām zemēm, ieskaitot Austrāliju.<br />

Pēc gājiena apsēdos ēna un parunājos<br />

ar vietējo gidu, kam, tāpat kā senlatviešiem,<br />

bija daudz zināšanas par<br />

ārstēšanos ar dabīgām zālēm. Tik ejot<br />

prom, man atgādināja, lai neaizmirstu<br />

ēst daudz ķiplokus!<br />

Nākamā vietā visi dalībnieki dabūja<br />

sasēsties vienā laivā. Pa kanāliem<br />

pievakares gaismā mūs pieveda pie salas,<br />

kurā no tāluma izskatījās, ka šūpojās<br />

sarkani punktiņi. Tie bija sarkanie<br />

ibisi, kas atlidoja uz naktsmieru. Skats<br />

bija burvīgs, jo tikai šeit, savā dabas<br />

stūrī, tie parāda īsto – spilgti sarkano<br />

krāsu. Zvēru dārzos tie to zaudējot.<br />

Laivā, burvīgajā krēslas stundā skanēja<br />

tautas dziesma pēc dziesmas, kas<br />

aprima tikai tad, kad tikām putnu tuvumā.<br />

Pa ceļam iemācījos arī dažus salas<br />

teicienus. Limin nozīmē iziet vai atpūsties,<br />

un The lime is sweet tulko, ka<br />

ir bijis jauki pavadīts laiks.<br />

Vakarā pēc izvēles liela daļa aizbrauca<br />

uz Trinidadas All Stars Steel<br />

Band mēģinājumu. Tur bija ēka bez<br />

nevienas sienas, lai cirkulētu gaiss, un<br />

orķestrī bija pārstāvētas turpat visas<br />

paaudzes. Šis ir tautas instruments –<br />

metāla bungas izveidotas ar dobumiem,<br />

kur katrai sava nots. To izveidoja<br />

strādnieki no eļļas bundžām, kad<br />

citi materiāli nebija pie rokas. Mūzikas<br />

zināšanas nav svarīgas, jo visu, ko parādīja<br />

diriģents, iemācījās no galvas.<br />

Klausoties šermuļi skrēja pār kaulu.<br />

Starpbrīdī apsēdos pie pusaudža puiša<br />

un aprunājos par viņa domām un sapņiem.<br />

Viņš dedzīgi stāstīja par centību<br />

skolā un, ka spēlējot šai ansamblī, ir<br />

devis dzīvei struktūru un cerību. Pustumsā<br />

pēc starpbrīža, kad uzsāka lēno<br />

valsi, divi salidojuma pāri uz asfalta<br />

dejoja līdzi.<br />

Otrdien, 19. jūnijs<br />

Vēl viens rīts šai paradīzes stūrītī,<br />

ja tikai nebūtu jāceļas ātrāk uz brokas-<br />

Turpinājums 14. lpp.<br />

FOTO no Perejmu ģimenes arhīva

14. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Trešdien, 2012. gada 11. jūlijā<br />

Mūžībā aizgājis mūsu filistrs<br />

VALDONIS FRICKAUSS<br />

dzimis 1926. gada 20. novembrī, Alūksnē, Latvijā<br />

miris 2012. gada 1. jūlijā, Adelaidē, Austrālijā<br />

Sit tibi terra levis.<br />

Viņu piemiņā paturēs<br />

Gersicania’s saime<br />

Olimpiskās spēles jau klāt!<br />

Turpinājums no 1. lpp.<br />

Vieglatlētikā katra valsts tiesīga<br />

pieteikt līdz trim sacensoņiem, ja viņi/<br />

viņas sasnieguši A standartu. Valstis,<br />

kam tādu nebūtu, drīkst pieteikt vienu<br />

sportistu ar B standartu.<br />

Latviešiem tradicionāli spēcīgajā<br />

šķēpa mešanā ir kuplākais kandidātu<br />

skaits. Nr. 1 viņu vidū ir Atēnu<br />

2004. g. OS sudraba medalists Vadims<br />

Vasiļevskis, kas vēl nesen sacensībās<br />

Jūdžīnā, Oregonā uzvarējis ar savu sezonas<br />

labāko rezultātu 84,65 (iepriekš<br />

viņš metis pat 88,22 m; A standarts ir<br />

82 m). Tikai 20 g.v. Zigismunds Sirmais<br />

labojis pasaules junioru rekordu<br />

ar 84,69 m, taču pēc tam viņa rezultāti<br />

bijuši pieticīgi. Arī Ainārs Kovals<br />

(sudraba medalists Pekinā) beidzot<br />

pārsniedzis olimpisko A standartu ar<br />

83,69 m.<br />

Negaidīti, nesenējās Eiropas meistarsacīkstēs<br />

(turpmāk EM) Helsinkos<br />

neviens no viņiem nekvalificējās pat<br />

finālam!<br />

Uz medaļu vismaz divi no viņiem<br />

varētu būtu spējīgi, taču jautājums –<br />

kā vienmēr – paliek: kāda būs forma<br />

un kādi nervi sacīkšu dienā.<br />

Sieviešu šķēpmešanā jau labu<br />

laiku dominējusi Madara Palameika<br />

(ALSP uzmudinājuma balvas laureāte<br />

2004. g.). Viņas veiksmīgākais metiens<br />

bijis 63,46 m (standarts 61 m).<br />

EM viņa sasniedza tikai 57,24 m un<br />

8.v., taču iespējams, ka viņa taupījās<br />

Londonai un slīpēja tehniku. Līdz 6.v.<br />

ar 59,41 m tika Sinta Ozoliņa-Kovala<br />

(piedalījās Pekinā 2008. g.), taču līdz<br />

A normai pietrūka 59 cm.<br />

Lodes grūšanā Māris Urtāns, arī<br />

Pekinas olimpietis un ALSP balvas<br />

laureāts (1999. g.), ir cīnījies ar savainojumiem.<br />

B standarts (20 m) viņam ir<br />

sasniegts (20,82 m), taču 20 m robeža<br />

viņam reti padodas.<br />

Veiksmīgas bijušas Latvijas septiņcīņnieces,<br />

izcīnot divas vietas OS.<br />

Aiga Grabuste, kas pārstāvēja Latviju<br />

jau 2008. g. OS, tagad sasniegusi<br />

6507 p. (standarts 6150). Maija beigās<br />

IAAF World Combined Events Challenge<br />

sērijas posmā Austrijā 20 g.v.<br />

Laura Ikauniece iespēja 6282 p. un EM<br />

patīkami pārsteidza ar jaunu personīgo<br />

rekordu – 6335 p., nopelnot bronzas<br />

medaļu (Grabuste ar 6325 p. bija ceturtā).<br />

Talants Laurai acīmredzot gēnos:<br />

viņas mātei Vinetai vēl arvien pieder<br />

trīs Latvijas rekordi: 100 m, 200 m un<br />

400 m, un tēvs Aivars savulaik arī bijis<br />

teicams sprinteris. Arī Laura saņēmusi<br />

ALSP balvu – 2008. g. – Veiksmīgā<br />

dienā abas varētu kandidēt uz sešnieku.<br />

Arī tāllēkšanā Latvijai divas vietas<br />

aizņēmušas iepr. gada Eiropas m/s<br />

bronzas medaliste Ineta Radēviča (šoreiz<br />

EM 6,55 m un 6.v.) un Lauma Grīva<br />

(EM 6,37 m). Nebūtu pārsteigums,<br />

ja Londonā Radeviča izsprāgtu līdz<br />

sešniekam.<br />

A normu bija sasniedzis Ronalds<br />

Arājs (saņēma ALSP balvu 2004. g.)<br />

100 m sprintā un Eiropas m/s iekļuva<br />

finālā, kas kādam latvietim sen nebija<br />

izdevies.<br />

Finālskrējienā viņš, diemžēl, pārrāva<br />

Arhila cīpslu un krita. Londonu<br />

viņam neredzēt. Patiesi žēl.<br />

A norma ir desmitcīņniekam Edgaram<br />

Eriņam, taču klibojusi veselība.<br />

Soļotājas Agnese Pastare un Anita<br />

Kažemaka līdz šim bija izpildījušas<br />

B normu 20 km distancē, taču nesen<br />

sacensībās Alita, Lietuvā, Pastare sasniegusi<br />

A normu. – Turpat Alitā Aivars<br />

Rumbenieks 20 km izsoļojis B<br />

normu, ko jau agrāk 50 km distancē<br />

bija nodrošinājis Igors Kazakevičs.<br />

Vēl Latviju varētu pārstāvēt vesera<br />

metējs, daudzkārtējais Latvijas rekordists<br />

Igors Sokolovs, 1500 m skrējējs<br />

Dmitrijs Jurkevičs un Valerijs Žolnerovičs<br />

maratonā, kam visiem kabatā B<br />

norma.<br />

Izcilajai gargabalniecei Jeļenai<br />

Prokopčukai būtu vieta maratonā, taču<br />

viņai nepatīkot skriet vasaras karstumā<br />

un viņa mērķējot uz 10000 m. Viņa<br />

varētu būt pati labākā no baltajām<br />

skrējējām. – Maratonā varētu startēt<br />

Ilona Marhele vai Dace Līna (abām B<br />

norma).<br />

Starts Londonā nav garantēts nevienam<br />

– veselības stāvokļa, vājas formas<br />

vai citu iemeslu dēļ.<br />

G.E.B.<br />

Laikrakstam „Latvietis“<br />

Papildinājums<br />

Londonai kvalificējušās vēl 2 šķēpmetējas:<br />

Sinta Ozoliņa-Kovala un Līne<br />

Mūze. Pirmā nupat noslēgtajā Latvijas<br />

olimpiādē aizmeta šķēpu 62,63 m;<br />

otra – Kauņā Lietuvas atklātajās vieglatlētikas<br />

m/s iespēja 61,04 m, par 4 cm<br />

pārsniedzot olimpisko A normu.<br />

Līdz ar to Latvija sasniegusi vienreizīgu<br />

rekordu: šķēpa mešanā kvalificējušies<br />

maksimāli iespējamais<br />

skaits: 3 vīrieši (Vasiļevskis, Kovals,<br />

Sirmais) un 3 sievietes (Palameika,<br />

Ozoliņa-Kovala un Mūze).<br />

G.E.B.<br />

Turpmāk vēl<br />

Uz Kurzemes līci<br />

Turpinājums no 13. lpp.<br />

tīm, lai varētu tikt uz kora mēģinājumu.<br />

Pēc tam ar sapakotām mantām un<br />

ar Hercoga Jēkaba kuģa karoga krabja<br />

zīmes T-krekliem mugurā devāmies<br />

uz ostu, kur gaidīja kuģītis – katamarāns,<br />

lai vestu uz Tobago. Vietējie to<br />

izrunā kā Tob(ai)go. Guntars jau ieņēma<br />

vietu koristiem augšstāvā, kur noturēja<br />

mēģinājumu. Pārējie salidojuma<br />

tautieši sēdēja mums tuvumā, un tā<br />

bijām kopā. Varējam stāvēt pie kuģa<br />

reliņiem un skatīties uz Portofspeina<br />

prombraucot un sagaidīt Venecuēlas<br />

ragu jūrā.<br />

Pēc tam izmēģinājām Līgo dziesmas.<br />

Šeit uzsvars tiešam bija uz līgo –<br />

ne tikai dziesmas tekstam! Daži tādi<br />

zaļāki palika ar lieliem jūras viļņiem.<br />

Labi, ka kuģa bārs bija mums aizmugurē<br />

un parocīgs. Balsis Guntars uzdeva<br />

uz Lilitas Daenkes (Adelaide) kokles<br />

un līgo izskanēja pa visām malām.<br />

Daži vietējie arī vēlējās pievienoties –<br />

īpaši tie derēja vīru rindās. Kad koris<br />

nodziedāja Pūt, vējiņi, tad dzirdējām<br />

daudz aplausus.<br />

Atvadoties vietējie pat uzsauca:<br />

Līgo! Vēji mūs tiešām ir atpūtuši uz<br />

Tobago Kurzemes līci!<br />

Marija Perejma<br />

Kora „Atbalsis“ diriģente/vadītāja<br />

Laikrakstam „Latvietis“<br />

Turpmāk vēl

Trešdien, 2012. gada 11. jūlijā <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 15. lpp.<br />

Islande un latvieši<br />

Turpinājums no 11. lpp.<br />

ganāmpulkus – tas viss bija spilgta liecība<br />

Islandes treknajiem gadiem, kad<br />

valsts rūpējusies par savas tautas un<br />

savas zemes labklājību.<br />

Ņemot vērā to, ka islandieši elektroenerģiju<br />

iegūst no varenajiem<br />

ūdenskritumiem un silto ūdeni no pazemes<br />

karstajiem avotiem, viņiem nav<br />

jāmeklē papildus enerģijas resursus.<br />

Turklāt, pateicoties Golfa straumei,<br />

Islandes klimats ir pietiekoši mērens<br />

un patīkams, neraugoties uz to, ka tā<br />

atrodas pavisam tuvu Polārajam lokam.<br />

Līdz slavenajai Hraunhafartangi<br />

bākai, kas atrodas tikai trīs kilometru<br />

attālumā no Polārā loka, bijām aizbraukuši<br />

un pēc pusnakts arī aizgājuši.<br />

Tas bija netālu no Raufarhofn ciemata,<br />

kurā dzīvojot tikai 200 cilvēki, pārsvarā<br />

zvejnieki un mazās zivju fabrikas<br />

strādnieki, kuri ražo ikrus eksportam<br />

uz Ameriku. Viesnīciņas īpašnieks,<br />

kurš tur aizvadījis gandrīz visu savas<br />

dzīves laiku, teica, ka nekad nemainītu<br />

šo vietu.<br />

Dienā, kad tur ieradāmies, cilvēki<br />

bija aizbraukuši vasaras atvaļinājumā.<br />

Ciemats bija tukšs un kluss. Mēs tur<br />

bijām gandrīz vai vienīgie, izņemot<br />

pasta darbinieci, viesnīciņas īpašnieku<br />

un kādu zvejnieku, kurš bija atgriezies<br />

no jūras. Aizgājām no rīta līdz vietējai<br />

baznīciņai un kapsētai, kurā zvejnieku<br />

dusas vietas kā ar baltiem palagiem<br />

bija pārklātas ar baltiem gliemežvākiem.<br />

Kāds islandietis vienā no ziemeļu<br />

ciematiem teica: „Sniegs pie mums<br />

uzsnieg kā nu kurā gadā. Vienreiz janvārī,<br />

citreiz aprīlī vai maijā. To nekad<br />

nevar iepriekš paredzēt.“<br />

Vera Volgemute Rozīte<br />

Laikrakstam „Latvietis“<br />

Turpmāk vēl<br />

Datumi<br />

Vārda dienas, dzimšanas dienas un zīmīgi notikumi<br />

14. jūlijs<br />

Oskars, Ritvars, Anvars<br />

Jūras svētku diena<br />

1907. aktieris Artūrs Kalējs.<br />

1985. Šengenā, Luksemburgā parakstīta<br />

Šengenas vienošanās.<br />

15. jūlijs<br />

Egons, Egmonts, Egija, Henriks, Henrihs<br />

1920. Latvija un Vācija paraksta pagaidu<br />

miera līgumu.<br />

1927. dzejnieks Harijs Skuja.<br />

1940. ASV valdība iesaldē ASV bankās<br />

noguldītos Baltijas valstu līdzekļus.<br />

1954. filoloģe, tulkotāja AKKA/LAA<br />

izpilddirektore Inese Paklone.<br />

16. jūlijs<br />

Hermīne, Estere<br />

1940. valodnieks Trevors Fennels.<br />

1957. gleznotājs Jānis Mitrēvics.<br />

17. jūlijs<br />

Aleksis, Aleksejs<br />

1657. Anglija un Kurzeme paraksta<br />

kuģniecības un tirdzniecības līgumu.<br />

1962. Latvijas jurists un politiķis,<br />

KNAB priekšnieks (2004.g. 27.maijs –<br />

2008.g. 29.jūn.) Aleksejs Loskutovs.<br />

18. jūlijs<br />

Rozālija, Roze<br />

1702. Lielais Ziemeļu karš: Krievijas<br />

karaspēks sakāva zviedru spēkus kaujā<br />

pie Omuļiem netālu no Valkas.<br />

1917. mediķe, acu ārste Lūcija Zirne<br />

(dzimusi Lāča).<br />

1933. SLT aktieris Ivars Apelis.<br />

19. jūlijs<br />

Jautrīte, Kamila, Digna<br />

1692. Kurzemes hercogs Frīdrihs Vilhelms<br />

Ketlers.<br />

1797. mācītājs, literāts, valodnieks<br />

Hermanis Ērenfests Katerfelds.<br />

1897. gleznotājs Leo Svemps.<br />

1924. sabiedriskais darbinieks Austrālijā,<br />

Dienvidaustrālijas gubernatora<br />

vietnieks (2000-2007) Bruno Krūmiņš.<br />

1952. lauksaimnieks, politiķis Augusts<br />

Brigmanis.<br />

20. jūlijs<br />

Ritma, Ramona<br />

1847. rakstnieks, literatūras vēsturnieks,<br />

folklorists Jēkabs Lautenbahs-Jūsmiņš.<br />

1892. aktieris Kārlis Hamsters.<br />

1923. inženieris un skolu darbinieks<br />

Austrālijā Osvalds Aizstrauts.<br />

1942. dzejnieks, dramaturgs, aktieris<br />

Juris Helds.<br />

1951. aktieris, režisors, rakstnieks Juris<br />

Rozītis.<br />

■<br />

Sarīkojumi, draudzes ziņas un ziņojumi<br />

Adelaidē<br />

Ceturtdien, 12. jūl., visi LAIMAS<br />

brīvprātīgie darbinieki ir aicināti sanākt<br />

kopā, lai pārrunātu jaunumus<br />

un sakrājušos jautājumus. Pieteikties<br />

LAIMAS birojā (kafijas galda vajadzībām).<br />

Sestdien, 14. jūl., plkst. 11.00 LAI-<br />

MAS pavārmākas kursi. Tālavas virtuvē<br />

Ints Puķītis demonstrēs rupjmaizes<br />

cepšanu pēc savas receptes. Visi<br />

laipni aicināti piebiedroties. Ziedojumi<br />

sākot ar $3. Pieteikties LAIMAS<br />

birojā līdz 13. jūlijam.<br />

Sestdien, 14. jūl., NENOTIKS AL54.<br />

Kultūras dienu kopkora koncerta papildus<br />

mēģinājums, kā izsludināts<br />

Adelaides Latviešu ziņotājā. Tas notiks<br />

21. jūlijā.<br />

Svētdien, 15. jūl., plkst. 9.30 novuss<br />

Tālavas mazajā zālē. Vēl joprojām gaidām<br />

jaunus/vecus spēlētājus.<br />

Trešdien, 18. jūl., plkst. 11.00 autobuss<br />

aties no ALB nama LAIMAS<br />

izbraukumam uz Bridgewater Inn<br />

pusdienās ar nosaukumu Ziemassvētki<br />

jūlijā. Maksa $16,90 no personas par<br />

divu ēdienu maltīti. Pieteikties LAI-<br />

MAS birojā līdz 13. jūl.<br />

Sestdien, 21. jūl., plkst. 13.30 AL54.<br />

Kultūras dienu kopkora koncerta papildus<br />

mēģinājums, Tālavas mazajā<br />

zālē.<br />

Svētdien, 22. jūl., plkst. 9.30 novuss<br />

Tālavas mazajā zālē. Vēl joprojām gaidām<br />

jaunus/vecus spēlētājus.<br />

Ceturtdien, 26. jūl., plkst. 10.00 LAI-<br />

MAS aprūpētāju grupas tiksies ALB<br />

namā, lai dotos uz filmu un brokastu<br />

tēju. Ieinteresētos lūdzu zvanīt LAI-<br />

MAS birojam līdz 20. jūlijam, lai uzzinātu<br />

kādu filmu skatīsimies.<br />

Sestdien, 28. jūl., plkst. 12.30 Vanadžu<br />

Pankūku mielasts DV namā.<br />

Dziesmas, joki, loterija. Ieeja $12.<br />

Laipni lūdzam visus – jaunus un ne tik<br />

jaunus – baudīt vanadžu pankūkas.<br />

Svētdien, 29. jūl., plkst. 9.30 novuss<br />

Tālavas mazajā zālē. Vēl joprojām gaidām<br />

jaunus/vecus spēlētājus.<br />

Adelaides Sv. Pētera draudze<br />

Brisbanē<br />

Sestdien, 14. jūl., plkst. 12.00 Zolītes<br />

pēcpusdiena DV sarīkojumā Latviešu<br />

namā. Piedalīšanās $5.<br />

Svētdien, 22. jūl., plkst. 15.00 Brisbanes<br />

Latviešu skoliņa Latviešu namā.<br />

Svētdien, 29. jūl., plkst. 13.00 rokdarbnieču<br />

kopas nodarbības Latviešu<br />

namā.<br />

Kvīnslandes latv. ev. lut. draudze<br />

Diakone Brigita Saiva.<br />

Svētdien, 15. jūl., plkst. 11.30 dievkalpojums<br />

Nācaretes baznīcā (Svētdienas<br />

Rīts Dievam vadībā).<br />

Turpinājums 16. lpp.

16. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Trešdien, 2012. gada 11. jūlijā<br />

Kanberā<br />

Sarīkojumi<br />

Turpinājums no 15. lpp<br />

Kanberas latv. ev. lut. draudze<br />

Melburnā<br />

Līdz 15. jūlijām vēl iespējams pieteikt<br />

referātus AABS – Association<br />

for the Advancement of Baltic Studies<br />

16. konferenci Austrālijā. Tā notiks<br />

sestdien, 29. septembrī, Melburnas<br />

Universitāte. Konspektus (250 vārdus)<br />

lūdzu sūtīt AABS Austrālijā prezidentam<br />

Delaney Skerrett, d.skerrett@<br />

uq.edu.au<br />

Sestdien, 21. jūl., plkst. 14.00 Vanadžu<br />

60 gadu darbības atcere DV namā.<br />

Sestdien, 21. jūl., Gaidu un skautu<br />

Latvisko tradīciju diena Latviešu<br />

namā.<br />

Melburnas 1. latv. ev. lut. draudze<br />

Melburnas Sv. Krusta draudze<br />

Māc. Dainis Markovskis.<br />

Sestdien, 14. jūl., plkst. 10.00 – 16.30<br />

Draudžu dienas Dzīve ticībā. Vada<br />

prāv. Kolvins Makfersons; piedalās<br />

māc. Dainis Markovskis. Referāts,<br />

diskusijas ar pusdienām Daugavas<br />

Vanagu namā, 87 Chetwynd St, Nth<br />

Melbourne. Lūdzam pieteikties līdz<br />

10. jūl. Irēnei Ziedarei (0409 355 532),<br />

irene.ziedars@gmail.com<br />

Svētdien, 15. jūl., plkst. 10.00 dievkalpojums.<br />

Svētdien, 15. jūl., plkst. 10.00<br />

Draudžu dienas Dzīve ticībā. Vada<br />

prāv. Kolvins Makfersons; piedalās<br />

māc. Dainis Markovskis. Dievkalpojums,<br />

kafijas galds, svinīgs noslēgums<br />

Svētā Krusta baznīcā, 40 Warrigal Rd,<br />

Surrey Hills. Lūdzam pieteikties līdz<br />

10. jūl. Irēnei Ziedarei (0409 355 532),<br />

irene.ziedars@gmail.com<br />

Svētdien, 29. jūl., plkst. 10.00 dievkalpojums.<br />

Pertā<br />

Pertas ev. lut. Sv. Pāvila draudze<br />

Māc. Gunis Balodis.<br />

Svētdien, 29. jūl., plkst. 10.30 dievkalpojums.<br />

Sidnejā<br />

Piektdien, 13. jūl., plkst. 12.00 Senioru<br />

saiets Latviešu namā. Kafejnīca būs<br />

atvērta kā parasti no plkst. 11.00. Šoreiz<br />

skatīsimies Ulda Siliņa vienreizēji<br />

skaisto komēdiju Vēstules no Dzimtenes,<br />

kura ir uzņemta 1992. gadā Rīgā.<br />

Tā kā šī luga ir 120 minūšu gara, pēc<br />

stundas skatīšanās uztaisīsim pārtraukumu.<br />

Sidnejas ev. lut. latviešu draudze,<br />

Svētā Jāņa baznīcā<br />

Prāv. Kolvins Makfersons.<br />

Svētdien, 15. jūl., plkst. 10.00 lasītais<br />

dievkalpojums.<br />

Svētdien, 22. jūl., plkst. 10.00 Dievkalpojums<br />

ar Svēto Vakarēdienu. Pēc<br />

dievkalpojuma prāvesta referāts par<br />

garīgu tēmu.<br />

Svētdien, 29. jūl., plkst. 10.00 dievkalpojums<br />

ar Svēto Vakarēdienu.<br />

Sidnejas latv. ev. lut. Vienības<br />

draudze<br />

Māc. Raimonds Sokolovskis.<br />

Svētdien, 22. jūl., plkst. 10.00 dievkalpojums<br />

ar dievgaldu.<br />

Zelta piekrastē<br />

ASV<br />

Sestdien, 28. jūl., Filadelfijas Brīvo<br />

latvju biedrībā izrādīs filmas www.latviansociety.com.<br />

Nīderlandē<br />

Ceturtdien, 12. jūl., koncertzālē<br />

P60 – Podium for Pop & Culture Amstelvīnā<br />

– pilsētā, kas robežojas ar<br />

Amsterdamu, pasākums Out in Riga.<br />

Uzstāsies mūziķi no Latvijas – grupas<br />

Gaujarts, Mona De Bo, Mango,<br />

dziesminieks Imants Daksis, ģitārists<br />

Reinis Jaunais, kā arī elektroniskās<br />

mūzikas producents ar skatuves vārdu<br />

Kodek. Pasākuma rīkotāji plāno pulcēt<br />

Nīderlandē dzīvojošos un ceļojošos<br />

latviešus, kā arī popularizēt mūziķus<br />

no Latvijas vietējo klausītāju vidū.<br />

Plašāka informāciju koncertzāles P60<br />

mājaslapā: www.p60.nl.<br />

Zviedrijā<br />

Pirmdien, 23. jūl. – 31. jūl., Zviedrijas<br />

Latviešu apvienība rīko mazo bērnu<br />

nometni Ēlandē, Sandbijā bērniem<br />

vecumā no 3 – 4 gadiem. Mīļi gaidīti ir<br />

arī jaunāki vai vecāki māsas un brāļi,<br />

kā arī viņu vecāki. Informācija http://<br />

zla.lv/p=1241<br />

Latvijā<br />

Līdz 14. jūlijam Māra Bišofa personālizstāde<br />

Zīmējumu paraugstunda<br />

galerijā Istaba.<br />

Līdz 22. jūlijam Vidzemes novada<br />

tautas lietišķās mākslas izstāde Cēsu<br />

Izstāžu namā, Cēsīs, Pils laukums 3.<br />

Līdz 5. aug., Starptautiskā tautas lietišķās<br />

mākslas izstāde Vainags Rīgas<br />

Mākslas telpā.<br />

Trešdien, 11. jūl., plkst. 17.30 – 19.30<br />

Latviešu Tirdzniecības un Rūpniecības<br />

Kamera Austrālijā noturēs savu<br />

gadskārtējo pieņemšanu Latvijas<br />

Tirdzniecības un Rūpniecības Kameras<br />

telpās Kr. Valdemāra ielā 35, Rīgā.<br />

Tuvāka informācija un pieteikšanās<br />

pie kameras prezidenta, Valda Tomaņa.<br />

Trešdien, 11. jūl., plkst. 20.00 Senās<br />

mūzikas festivāla atklāšanas koncerts<br />

Rīgas Sv. Jāņa baznīcā. Dzied Latvijas<br />

Radio koris.<br />

Trešdien, 11. jūl. – 14. jūl., 18. Starptautiskais<br />

Senās mūzikas festivāls<br />

Rīgā, Rundālē, Koknesē un Mežotnē.<br />

www.latvijaskoncerti.lv.<br />

Ceturtdien, 12. jūl., plkst. 20.00 Senās<br />

mūzikas festivālā orķestris Kremerata<br />

Baltica un tā mākslinieciskais<br />

vadītājs Gidons Krēmers Lielajā ģildē<br />

piedāvā programmu, kurā skanēs<br />

Georga Fīlipa Tēlemaņa aizraujošā<br />

svīta Dons Kihots, Johana Sebastiāna<br />

Baha koncerts un mūslaiku skaņražu<br />

sveicieni dižajam Johanam Sebastiānam<br />

projektā Instrumentācijas māksla.<br />

Piektdien, 13. jūl., plkst. 18.00 –<br />

22.00 Ārzemju latviešu kārtējais tikšanās<br />

vakars PBLA pārstāvniecības<br />

birojā Rīgā, Lāčplēša ielā 29 dz. 5.<br />

Piektdien, 13. jūl. – 14. jūl., Latvijas<br />

kultūras ministrija rīko Rīgā konferenci<br />

ar nosaukumu Latvieši pasaulē<br />

– piederīgi Latvijai. Konferences<br />

mērķis ir attīstīt atbalstu ārpus Latvijas<br />

dzīvojošiem latviešiem identitātes<br />

saglabāšanu un saišu uzturēšanu un<br />

stiprināšanu ar Latviju. Konferences<br />

norises vietas būs Folkklubs Ala<br />

Pagrabs un Ārlietu ministrija. Konferences<br />

organizēšanā līdzdarbojas<br />

Ārlietu ministrija, Izglītības un zinātnes<br />

ministrija, Pasaules brīvo latviešu<br />

apvienība un Eiropas latviešu apvienība.<br />

Visi, kuri vēlās var piedalīties,<br />

iepriekš piesakoties šeit: http://www.<br />

visidati.lv/ aptauja/694675797/1/<br />

Svētdien, 15. jūl., plkst. 16.00 Rīgas<br />

Evanģēliskās draudzes dievkalpojums<br />

Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā. Kalpos<br />

prāv. Klāvs Bērziņš. Visi laipni lūgti<br />

un aicināti!<br />

Piektdien, 20. jūl., plkst. 20.00 Mazajā<br />

Mežotnes pilī Pētera Vaska fonda<br />

koncerts, kurā tiks atskaņots pasūtītais<br />

Daces Aperānes jaundarbs Vasaras<br />

balāde. Andra Dārziņa un Lauma<br />

Skride atskaņos Pētera Vaska, Friderika<br />

Šopēna, Roberta Šūmaņa, Daces<br />

Aperānes, Jāzepa Mediņa un Dariusa<br />

Mijo skaņdarbi.<br />

Līdz 9. sept. – Izstāde Napoleona<br />

laiks un Latvija Latvijas Nacionālajā<br />

vēstures muzejā. Izstādē atainota<br />

spilgta 19. gs. vēstures epizode, kad<br />

1812. gada vasarā Krievijā iebruka<br />

Napoleona armija un karadarbība norisinājās<br />

arī tagadējā Latvijas teritorijā.<br />

Par dramatiskajiem notikumiem<br />

Rīgā, kad naktī no 11. uz 12. jūliju tika<br />

nodedzinātas Pēterburgas un Maskavas<br />

priekšpilsētas, izstādē stāstīs<br />

nezināma autora 19. gs. pirmajā pusē<br />

gleznotie Rīgas skati un citas vēstures<br />

liecības no muzeja krājuma. Eksponētās<br />

gleznas, gravīras, militārie formas<br />

tērpi, Napoleona karagājieniem un nozīmīgākajām<br />

kaujām veltītās medaļas<br />

un sadzīves priekšmeti ļaus apmeklētājiem<br />

pilnībā iejusties tā laika Eiropas<br />

politisko notikumu norisēs. ■<br />

Lata kurss<br />

Latvijas Bankas kurss 11. jūlijā.<br />

1 EUR = 0,702804 (piesaistes kurss)<br />

1 AUD = 0,5820 1 NZD = 0,4540<br />

1 GBP = 0,8870 1 USD = 0,5720

logo

products

Resources

Company

Terms of service
Privacy policy
Cookie policy
Cookie settings
Imprint
Change language
Made with love in Switzerland
© 2024 Yumpu.com all rights reserved

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!