Laikraksts "Latvietis" 213
Laikraksts "Latvietis" 213
Laikraksts "Latvietis" 213
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Laikraksts</strong><br />
LATVIETISwww.laikraksts.com<br />
Austrālijas pirmais latviešu elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē — An Australian newspaper for Latvians worldwide<br />
Nr. <strong>213</strong> 2012. gada 31. jūlijā TĪMEKLĪ ISSN 1837-6991<br />
Published by Sterling Star Pty Ltd — PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA — Email: redakcija@laikraksts.com<br />
Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš (centrā) tiekas ar Latvijas sportistiem Olimpiskajā ciematā Londonā.<br />
Olimpiskās spēles Londonā<br />
Latvijas sportisti startē katru dienu<br />
Piektdienas, 27. jūlija vakarā Londonā,<br />
Londonas Olimpiskajā stadionā<br />
Karaliene Elizabete II atklāja XXX<br />
Olimpiādes spēles.<br />
Austrālijā televīzijā tās varēja vērot<br />
tiešraidē agrā sestdienas, 28. jūlija<br />
rītā un pēc tam atkārtojumu sestdienas<br />
pēcpusdienā. Atklāšanas ceremonijā<br />
Latvijas karogu nesa pludmales volejbolists<br />
Mārtiņš Pļaviņš. No Latvijas<br />
spēlēs pieteikti 46 sportisti. Londonas<br />
olimpiskās spēles ilgs no 27. jūlija<br />
līdz 12. augustam. No pirmās līdz pat<br />
pēdējai dienai Latvijas sportisti katru<br />
dienu startē kādā no sporta disciplīnām.<br />
26. jūlijā Latvijas olimpisko komandu<br />
ciematā apmeklēja Valsts prezidents<br />
Andris Bērziņš.<br />
Līdz redakcijas slēgšanai nav saņemtas<br />
ziņas, ka kāds Latvijas sportists<br />
būtu izcīnījis kādu medaļu.<br />
Par Latvijas sportistu gaitām un rezultātiem<br />
var sekot Latvijas Olimpiskās<br />
Komitejas (LOK) XXX Olimpiādes<br />
spēļu (27.07.-12.08.2012.) oficiālajā<br />
mājaslapā tīmekļa vietnē: http://www.<br />
olimpiade.lv. Fotoreportāžas par Latvijas<br />
sportistu gaitām Olimpiskās spēlēs<br />
skatāmas: http://olimpiade.f64.lv ■<br />
Londonas vizītes laikā prezidents Andris<br />
Bērziņš tikās ar Daugavas Vanagu<br />
organizācijas Londonā pārstāvjiem.<br />
FOTO Autors: Toms Kalniņš, Latvijas Valsts prezidenta kanceleja<br />
Saturs<br />
Austrālijas ziņas......................2, 3<br />
Latvijas ziņas.. 1, 3, 4, 5, 7, 14, 15<br />
Latvieši pasaulē..........................3<br />
Redakcijā....................................3<br />
Olimpiskās spēles..................1, 3<br />
Okupācijas muzejs.................4, 5<br />
Indulis Bērziņš............................6<br />
Atis Skalbergs.............................6<br />
Māra Branča skatījums...............8<br />
Jaunas grāmatas..................9, 11<br />
Kolvins Makfersons – „Dzīve<br />
ticībā“ (1)........................10, 11<br />
Pāvils Klāns – 100..............12, 13<br />
Datumi......................................15<br />
Sarīkojumi un ziņojumi.......15, 16<br />
Lata kurss.................................16<br />
9HRLINH*gjjaac+<br />
FOTO Autors: Toms Kalniņš, Latvijas Valsts prezidenta kanceleja
2. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Otrdien, 2012. gada 31. jūlijā<br />
Gadskārtējie pankūku svētki<br />
Adelaides vanadžu sarīkojums ar pankūkām un dziedāšanu<br />
Pankūkas saldas, pankūkas sāļas,<br />
Zeltainās kaudzēs uz šķīvjiem tās krājas;<br />
Sanākat ļaudis, pasteidzieties,<br />
Vēderam bauda nu būs, paties’!<br />
Mīļā Mildiņ!<br />
Nu tad dabūju atkal<br />
reiz kārtīgi saēsties<br />
pankūkas visādās variācijās! Lai Dieviņš<br />
svētī Adelaides Vanadzes un viņu<br />
gadskārtējās pankūku pusdienas, jo<br />
kurš gan savā mājā pūlētos sagatavot<br />
tik bagātīgu klāstu. Vai Tu vari iedomāties<br />
– SEPTIŅAS dažādas pankūkas<br />
uz viena šķīvja! Man kā lielai<br />
pankūku cienītājai tā bija gandrīz vai<br />
svētlaime! Un kur vēl smeķīgais buljons<br />
un saldskābais ievārījums... īsti<br />
latviskas piedevas.<br />
Ierados jau labi laikus sestdien,<br />
29. jūlijā un novietojos izdevīgā vietā,<br />
tieši blakus pankūku izdales punktam.<br />
(Kādam taču tur jāsēž, kāpēc lai tā<br />
nebūtu es Varbūt man laimēsies, un<br />
mūsu galdu aicinās pirmo Cerība laba<br />
lieta.) Nopriecājos par loterijas laimestiem<br />
– trīs vīna pudeles un trīs dzintara<br />
kakla rotas – vērtīgas mantas – un<br />
novēroju, ka uz pankūkām sanāk ne tikai<br />
latviešu publika vien. Veselu galdu<br />
bija aizrunājusi nelatviešu kompānija,<br />
kas savam biedram svinēja dzimšanas<br />
dienu.<br />
Tieši punktīgi pusvienos sarīkojuma<br />
vadītāja Gunta sveica viesus, pateikdama<br />
dažus vārdus arī angliski, lai<br />
latviski nerunājošie nejustos diskriminēti.<br />
Tad viņa un Jānis pastāstīja pāris<br />
jokus, un, lai publika nopelnītu pusdienas<br />
(it kā mēs nebūtu jau samaksājuši!),<br />
lika nodziedāt dziesmiņu par<br />
Anniņu, kas dzīvoja Ķemermiestiņā.<br />
Man iebildumu nebija, jo, kā jau Tu<br />
zini, dziedāšana man ir sirdslieta, tikai<br />
uz vecumu reizēm tā balstiņa vairs īsti<br />
nedarbojas, un kļūst pašai sevis žēl, ka<br />
nevar tā no sirds izdziedāties kā senāk.<br />
Arī vārdus kādreiz grūti atcerēties, bet<br />
tā kā uz galda bija noliktas dziesmu lapiņas,<br />
tad nevienam nebija iemesls nedziedāt,<br />
un norāvām to dziesmiņu kā<br />
savu. (Mana kaimiņiene gan sūdzējās,<br />
ka bez brillēm nevarot vārdus salasīt.<br />
Dažiem nekad nav labi, pat ja viss pasniegts<br />
kā uz paplātes.)<br />
Gaļas pankūkas, biezpiena pankūkas,<br />
kartupeļu pankūkas, ābolu<br />
pankūkas, ananāsu pankūkas, rozīņu<br />
pankūkas; no pāri palikušās mīklas<br />
ceptās plānās pankūkas; ak, tu tavu<br />
bagātību! Pirmā mirklī likās, tādu<br />
kaudzi nemūžam nenotiesāšu, bet ja<br />
ēd pietiekoši ātri, pirms smadzenes<br />
paspēj ziņot vēderam, ka nu jau, mīlīt,<br />
pietiek, tad var ielocīt ne tikai pirmo<br />
porciju, bet uzkraut pa virsu arī vēl<br />
kādu piedevu. Vēlāk gan nācās jostu<br />
palaist krietni vaļīgāk, bet vienalga:<br />
tāda pankūku bagātība pieejama tikai<br />
reizi gadā, un tādēļ jāsaņemas, jāuzupurējas,<br />
lai vēlāk nevajadzētu nožēlot<br />
garām palaisto izdevību. Visvairāk<br />
komplimentus dzirdēju par kartupeļu<br />
pankūkām, un tās bija tiešam gardas,<br />
bet arī citām nebija nekādas vainas,<br />
ēdu laizīdamās. Vai atceries kartupeļu<br />
pankūkas ar dažādām piedevām,<br />
ko ēdām Rīgā, viesnīcā pie Radiem un<br />
Draugiem Vienmēr, Rīgā būdama,<br />
tur iegriežos iebaudīt, ja arī tur uz vietas<br />
neapmetos, jo tās ir pasaules garšīgākās<br />
kartupeļu pankūkas, pa taisno<br />
no pannas uz šķīvja, ar tik ļoti jauko<br />
kraukšķīgo mežģīnīti ap maliņu... Recepti<br />
gan man neizpauda. Laikam komerciāls<br />
noslēpums.<br />
Pēc kārtīgas paēšanas man bieži<br />
nāk miegs, un tādēļ pie sevis nopriecājos,<br />
kad zālē nodzēsa gaismas, un uz<br />
lielā ekrāna sāka rādīt Imanta pirms<br />
pāris gadiem uzņemto videofilmu,<br />
kurā daudzi varēja apskatīt paši sevi,<br />
jo filma uzņemta Jāņu svinībās DV<br />
nama birztaliņā. Nodomāju, nu varēšu<br />
neievērota noraut kādu mirklīti (cerams,<br />
nekrākšu!), taču filma bija tik<br />
interesanta, ka nevarēju ne acis atraut.<br />
Nedzirdēju arī nevienu citu krācam,<br />
tādēļ jādomā, ka visi tomēr skatījās,<br />
ne snauduļoja. Tādās filmās vienmēr<br />
redzams kāds, kas vairs nav mūsu<br />
vidū, un tā arī šoreiz varējām domās<br />
pakavēties pie vairākiem, kurus mums<br />
vaigā vairs neredzēt. Uz brītiņu kļuva<br />
tīri skumīgi, apzinoties, ka te tu, cilvēciņš,<br />
esi un te tu vairs neesi. Tāds ir<br />
katram neizbēgamais liktenis.<br />
Skumjas izkliedējām ar dziesmu<br />
Jaunība, un tad bija laiks uzzināt, kuriem<br />
sešiem izmeklētiem bija loterijā<br />
uzsmaidījusi Laimes māte. Viens no<br />
tiem izrādījās iepriekšminētais jubilārs.<br />
Lai viņam tiek; atcerēsies ar sevišķu<br />
siltumu savu ciemošanos DV<br />
namā. Man, kā jau parasts, netika<br />
nekas, jo biju piemirsusi iegādāties biļetes.<br />
Tā iet, kad domā tik daudz par<br />
vēderu, ka citas lietas izkrīt no prāta.<br />
Būtu kādu pudelīti vinnējusi, varētu<br />
tagad, Tev rakstot, pacelt glāzīti uz<br />
Tavu veselību, bet nu nekā.<br />
Beigās vēl nodziedājām Dažu<br />
skaistu ziedu, bez kuras latvieši laikam<br />
būtu kā pazuduši, jo to dzied katrā<br />
Adelaides sarīkojumā! Pat vārdus<br />
visi zina no galvas.<br />
Patiešām – jāsaka liels paldies visām<br />
pankūku cepējām, kas neskopojās<br />
ar savu laiku, mīlestību un talantu:<br />
Regīna, Rasma, Gunta, Geņa, Vera<br />
un Rita. Parasti saka, ka pārāk daudz<br />
saimnieces vienā virtuvē ēdienu sabojā,<br />
bet šoreiz tā nevar teikt, jo pie gar-<br />
Plānās pankūkas.<br />
šīgām kartupeļu pankūkām roku pielika<br />
Regīna, Ilze, Anna, Māris, Dzidra,<br />
Vera un Rita, un beigās mīkla izauga<br />
no sākotnējās bļodas tā, ka vajadzēja<br />
meklēt daudz lielāku. Un lai dzīvo<br />
modernā tehnoloģija, kas lielo kartupeļu<br />
kaudzi žviks un žvakst pārvērta<br />
smalkās skaidiņās! Nav brīnums, ka<br />
pankūkas iznāca tik garšīgas.<br />
Mīļā Mildiņ, gaidīšu kādu rindiņu<br />
no tevis.<br />
Tava draudzene Gunta,<br />
Adelaidē, 29. jūlijā, 2012. g.<br />
Published by Sterling Star Pty Ltd<br />
ABN 54053671855<br />
Redakcija / Editorial Office:<br />
Sterling Star<br />
PO Box 6219<br />
SOUTH YARRA, VIC 3141<br />
AUSTRALIA<br />
Tel/fakss: (03) 98273753<br />
redakcija@laikraksts.com<br />
latvietis@netspace.net.au<br />
www.laikraksts.com<br />
Editor: Dr. Gunars Nagels<br />
Associate Editor: Ilze Nagela<br />
Abonēšanas cena drukātam<br />
laikrakstam: $35 par 10 numuriem,<br />
$70 par 20 numuriem vai $180 par<br />
52 numuriem ar piegādi Austrālijā.<br />
Čekus rakstīt uz „Sterling Star<br />
Pty Ltd“ vārda.<br />
Sludinājumu cena: $5 par 1 cm<br />
telpu vienā slejā vienā numurā.<br />
Content and design:<br />
© Sterling Star and individual<br />
authors 2012. All rights reserved.<br />
Tīmeklī/Online ISSN 1837-6991<br />
Abonētājiem/Print ISSN 1837-6983<br />
Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos<br />
rakstos izteiktās domas ne katrā gadījumā<br />
atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija<br />
par tām neuzņemas atbildību. Redakcija<br />
patur tiesības manuskriptus un fotogrāfijas<br />
rediģēt. <strong>Laikraksts</strong> honorārus nemaksā.
Otrdien, 2012. gada 31. jūlijā <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 3. lpp.<br />
Redakcijā<br />
Sveicināti, lasītāji!<br />
Olimpiskās spēles<br />
Londonā ir jau sākušās,<br />
un 46 Latvijas sportisti<br />
dara visu iespējamo iegūt<br />
Latvijas trešo Olimpisko<br />
zeltu. Jā, kaut arī<br />
latviešiem un Latvijas iedzīvotājiem<br />
ir daudz vairākas zelta medaļas, Latvijas<br />
valsts ir zeltu izcīnījusi tikai vingrošanas<br />
brīvajās kustībās 2000. gadā<br />
Sidnejā (Igors Vihrovs) un BMX riteņbraukšanā<br />
2008. gadā Pekinā (Māris<br />
Štrombergs).<br />
Latvijas sportisti PSRS sastāvā nopelnījuši<br />
vienu zeltu Melburnā (1956),<br />
divus Tokijā (1964), trīs Mehiko<br />
(1968), divus Monreālā (1976), četrus<br />
Maskavā (1980) un trīs Seulā (1988).<br />
Interesanti, ka Seulas zelta medaļnieks<br />
ātršaušanā ar pistoli 25 m distancē<br />
Afanasijs Kuzmins šogad Londonā 65<br />
gadu vecumā pārstāv Latviju viņa jau<br />
devītajās Olimpiskās spēlēs.<br />
Mūsu liktenis ir bijis okupācija<br />
un izklīšana. Latvieši ir piedalījušies<br />
cara Krievijas un PSRS Olimpiskās<br />
komandās, kā arī dažādu mītņu zemju<br />
komandās.<br />
Un kas mūs visus vieno Valoda,<br />
kultūra, kopīga vēsture,... Tie visi ir<br />
iekšēji rādītāji, kuri arī lielākā vai<br />
mazākā mērā izpaužas uz āru. Bet rādītājs<br />
ar lielāko redzamību ir valsts –<br />
Latvijas valsts. Pat Austrālijas televīzija<br />
rādīja Latvijas valsts komandu<br />
ienākot Olimpiskā stadionā aiz Latvijas<br />
karoga un rādīja Latvijas Valsts<br />
prezidentu. Te mēs esam!... Skatieties<br />
uz mums!<br />
Kā Pasaules latviešu zinātnieku<br />
kongresā paskaidroja Eiropas tiesas<br />
tiesnesis Egils Levits, Latvijas tauta<br />
(minēta Latvijas Republikas satversmē)<br />
nozīmē latvieši visā pasaulē kopā<br />
ar visiem Latvijas pavalstniekiem.<br />
Patlaban Saeimas komisija pārstrādā<br />
Latvijas pilsonības likumu. Vai nebūtu<br />
loģisks solis ietvert normu, ka<br />
visi latvieši visā pasaulē ir tiesīgi būt<br />
Latvijas pavalstnieki Vienalga, kuru<br />
citu valstu pavalstnieki viņi reizē nebūtu<br />
Jus sanguinis – asins tiesības.<br />
Daudzās zemēs ir šāda norma. Dažas<br />
pieļauj dubultpilsonību, dažas ne. Mēs<br />
esam pārāk maz, un mūsu vēl nesenā<br />
vēsture ir pārāk grūta, lai varētu atļauties<br />
nogriezt veselus tautas zarus.<br />
Ir jau mums nelabvēļi, kuri to cenšas<br />
darīt. Nav mums jāpalīdz viņiem.<br />
Saeimas komisija strādā, un ir paredzēts<br />
izvirzīt Pilsonības likumu otrajam<br />
lasījumam Saeimā septembrī,<br />
pēc kā būs vēl laiks iesniegt priekšlikumus<br />
pirms trešā lasījuma. Austrālija<br />
neesot aizmirsta.<br />
Latvijas tauta – tie esam mēs; Latvijas<br />
valsts – tā ir mūsu!<br />
GN<br />
Noslēdzies skrējiens pāri Latvijai<br />
No Liepājas līdz Apei<br />
Otrdien, 24. jūlijā plkst. 18, pēc<br />
13 skrējiena dienām Džeimss Vaits<br />
(James Whyte) sasniedza skaisto mazpilsētu<br />
Latvijas ziemeļaustrumos –<br />
Api, noskrienot no Liepājas pavisam<br />
425,1 kilometru ar vidējo ātrumu aptuveni<br />
32 km dienā. Pie finiša līnijas<br />
Džeimsu sagaidīja, kā viņš saka –<br />
„mana brīnišķīga sieva Amanda un<br />
mīļā 20 mēnešus vecā meita Annika<br />
ar Austrālijas karogu. Laiks bija brīnišķīgs<br />
manā pēdējā dienā, maz mākoņu,<br />
un gaisa temperatūra ap 25°C.“ Kā<br />
vienīgo reālo kaitējumu savam ķermeni,<br />
Džeimss min kreisās kājas potīti,<br />
bet viņš cer, ka pāris nedēļas atpūta<br />
palīdzēs tā sadzīšanai. Viņam arī paredzēts<br />
nākamajā vakarā pēc atgriešanās<br />
atpakaļ Austrālijā spēlēt hokeju.<br />
Ir daudzi cilvēki, kuriem Džeimss<br />
vēlas pateiktos par palīdzību; viņš<br />
raksta:<br />
„Liels paldies! Kas par varenu<br />
piedzīvojumu šis bija! Man jāsaka, ka<br />
man patiešām patika būt Latvijas laukos,<br />
un es esmu pārliecināts, ka daudzi<br />
latvieši, iespējams, nav pat tur bijuši.<br />
Man tiešām patika tikties ar vietējiem<br />
iedzīvotājiem. Man būtu grūti norādīt<br />
uz labāko daļu no manām 13 skrējienā<br />
pavadītām dienām. Es teiktu, ka laipnība,<br />
ko saņēmu no svešiniekiem, būtu<br />
kā galvenā lieta, ko vēlos atzīmēt.<br />
Amanda, viņas ģimene un draugi<br />
bija lieliski un izpalīdzīgi, neatkarīgi<br />
no tā, vai mums vajadzīgs transportlīdzeklis,<br />
vai dzeramā – auksta ūdens<br />
piegāde, vai košā, labas redzamības<br />
veste man. Viņi arī palīdzēja ar naktsmāju,<br />
vietu kur paēst un ievērojamu<br />
apskates objektu atrašanu. Es vēlos<br />
pateikties Inesei par iespēju izmantot<br />
viņas automašīnu; Lāsmai par visu viņas<br />
palīdzību, organizējot vietu, kur<br />
uzturēties gan Liepājā, gan Durbē;<br />
mūsu brīnišķīgos mājas saimniekus<br />
No kreisās: Amanda, Annika un<br />
Džeimss pie Apes robežas.<br />
Durbē – Aijai, kas deva mums naktsmājas<br />
pēc mūsu pirmās dienas ceļā;<br />
Ilzei un Klintai Slokā Jūrmalā, Lienei,<br />
Madarai un Igoram deva mums naktsmājas<br />
Valmierā; Amandas māsīcai<br />
Vitai un viņas vīram Robertam, dodot<br />
mums apmešanās bāzes vietu Rīgā un<br />
visbeidzot – manai brīnišķīgai atbalsta<br />
komandai – manai sievai Amandai un<br />
meitai Annikai. Tas būtu bijis daudz<br />
savādāks un grūtāks uzdevums bez viņām<br />
tur būt; viņas arī nodrošināja dzeramo<br />
ūdeni un šad un tad arī izsniedza<br />
kāda kārumu, kā saldējumu. Visvairāk<br />
jau palīdzēja laimīgās sejas!<br />
Protams, bija arī daudzi cilvēki,<br />
kas novēlēja labu veiksmi, pamājot vai<br />
skandinot mašīnas taures; šie cilvēki<br />
tiešām palīdzēja un iedvesmoja mani.<br />
Tāpēc liels paldies jums visiem! Man<br />
šis piedzīvojums bija galvenokārt iespēja<br />
redzēt Latviju tādu, kādu lielākā<br />
daļa nekad neredz.“<br />
Vēl nedēļu Amanda, Džeimss un<br />
Annika paceļos pa Igauniju vai Lietuvu,<br />
bet šoreiz ar automašīnu! ■<br />
Olimpiādes brīvprātīgie palīgi<br />
To starpā arī latvietis<br />
Ja kāds Londonas Olimpiādes laikā apciemos<br />
Olimpisko parku, tad, varbūt, sastapsiet<br />
latvieti, Pēteri Pētersonu. Londonā dzimušais<br />
Pēteris ir viens no kādiem 70 000 brīvprātīgiem<br />
palīgiem jeb Games Makers. ■<br />
Pēteris Pētersons.
4. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Otrdien, 2012. gada 31. jūlijā<br />
Okupācijas muzeja biedrība<br />
Gadskārtējā pilnsapulce<br />
Okupācijas muzeja<br />
biedrība jūlija trešās<br />
nedēļas nogalē ir sasaukusi<br />
gadskārtējo jūlija<br />
pilnsapulci. Šoreiz tā<br />
notiek man ļoti pazīstamā<br />
vietā – viesnīcā Radi<br />
un draugi, jaunajā konferenču<br />
zālē, kas ir labi apgaismota un<br />
dzesināta. Nav arī jākāpj 4. stāvā, kā<br />
tas bija Rīgas Tehniskās universitātes<br />
telpās. Kopš esmu viens no Biedrības<br />
revīzijas komisijas locekļiem, nolemju<br />
piedalīties. Bez tam Okupācijas muzejs<br />
taču ir viena no manām četrām lielajām<br />
mīlestībām Latvijā. Tādēļ esmu<br />
klāt, jo interesē, kas muzejā noticis, ziņās<br />
esmu dzirdējusi, ka valdība beidzot<br />
piešķīrusi līdzekļus Muzeja pārbūvei.<br />
Biedrībai tagad pievienojušies vairāki<br />
gados jauni biedri, bet nav vairs redzami<br />
vairāki tuvi paziņas no Amerikas,<br />
kas ļoti aktīvi darbojās pirms tikai pāris<br />
gadiem. Biedrības priekšsēža darbu tagad<br />
bez ārlietu direktora un Nākotnes<br />
nama projekta vadītāja pienākumiem<br />
pašaizliedzīgi veic Valters Nollendorfs<br />
un vēl vienmēr bez algas. Bez algas tur<br />
šovasar darbojas arī ALA stipendiāti<br />
Pēteris Celms un Anda Simmons no<br />
ASV un Vaira Ziedare no Austrālijas.<br />
Muzejs noteikti ir viena no tūristu<br />
slavenākajām atrakcijām Latvijā,<br />
pagājušā gadā to apmeklējuši ap 102<br />
tūkstošiem ceļinieku, un šī gada muzeju<br />
naktī vien tur apstājušies vairāk<br />
kā 10 tūkstoši. 2. jūlijā Muzejs saņēma<br />
atzinības rakstu no starptautiska uzņēmuma<br />
TripAdvisor, kas ceļotājiem<br />
iesaka labākos restorānus, viesnīcas,<br />
atrakcijas, utt. Okupācijas muzejs tajā<br />
novērtēts kā 4. populārākā atrakcija<br />
aiz Vecrīgas, Pētera baznīcas torņa un<br />
Operas. Tas ir ļoti augsts novērtējums,<br />
un tādēļ par labi organizēto tūristu uzņemšanu<br />
un apkalpošanu Muzeja darbinieki<br />
un vadība var tiešām būt lepni.<br />
Apmeklētāju vidū ir gan vienkārši<br />
cilvēki no ļoti daudzām pasaules valstīm,<br />
gan sabiedriskas slavenības un<br />
citu valstu augstas amata personas,<br />
ieskaitot mūsu pašu prezidentu Andri<br />
Bērziņu un galvaspilsētas mēru Nilu<br />
Ušakovu. Nez ko apmeklējums muzejā<br />
prasīja no Nila Ušakova, ja atceramies<br />
viņa parakstīšanos par krievu valodas<br />
statusu Latvijā. Augsto citu valstu<br />
amata personu vidū ir bijuši 3 prezidenti,<br />
4 ministri, 11 vēstnieki un vairāku<br />
valstu parlamentārieši. Tie visi par<br />
Muzeju izteikušies ļoti atzinīgi.<br />
Šorīt uz sapulci ir ieradusies arī<br />
patreizējā Kultūras ministre – Žaneta<br />
Jaunzeme-Grende. Pēc Valtera Nollendorfa<br />
atklāšanas, viņa sapulces dalībniekiem<br />
velta uzmundrinošus vārdus. Viņa<br />
piemin, ka Muzejs Latvijai dara ļoti svarīgu<br />
darbu, izskaidrojot cilvēkiem pasaulē<br />
Latvijas vēsturisko situāciju. Viņa<br />
Sestdien, 21. jūlijā, Rīga, pie viesnīcas „Radi un Draugi”. No kreisās: Ivars<br />
Švānfelds, Anna Putniņa, Ieva Gundare, (aizmugurē) Jānis Andersons, Ģirts<br />
Zēgners, Egons Piķelis, Inta Bušmane, Andrejs Ozoliņš, Ojārs Celle, Ilze Kuduliņa,<br />
Juris Kaža, (priekšā) Uldis Grava, (priekšā) Guntars Krasts, (priekšā)<br />
Gundega Michele, (priekšā) Līga Strazda. Otrā rindā no vidus, no kreisās: Valdis<br />
Bērziņš, Inese Auziņa-Smita, Valters Nollendorfs, Valdis Krastiņš, Ritvars<br />
Jansons, Taiga Kokneviča.<br />
pateicās katram Muzeja darbiniekam<br />
par veikto un atgādina, ka liels, ļoti liels<br />
darbs Muzeju gaida arī dažos tuvākajos<br />
gados, it sevišķi jau tādēļ, ka 2014. gadā<br />
Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta,<br />
un 2015. gadā, kad Latvijai būs Eiropas<br />
prezidentūras laiks. Saprotams, ka ar to<br />
Rīgā ir sagaidāms liels tūristu skaits, un<br />
tas no Muzeja darbiniekiem prasīs lielu<br />
atdevi. Tad viņa vēl atgādina, ka liels un<br />
grūts darbs Muzejam būs arī pārcelšanās<br />
uz bijušajām ASV vēstniecības telpām<br />
uz laiku, kamēr muzejā notiks pārbūve.<br />
Tad, novēlējusi sapulcei veiksmi,<br />
viņa aiziet savās ministres gaitās. Viņa<br />
ir vienkārša un sirsnīga.<br />
Pēc tam tūlīt arī sākas sapulcē paredzētā<br />
darba kārta, un Biedrības priekšsēdis<br />
Valters Nollendorfs sniedz savu<br />
ziņojumu. Viņš ir lasījis vairākus referātus,<br />
piedalījies konferencēs un diskusijās,<br />
arī devis laikrakstiem intervijas,<br />
gan kā Muzeja biedrības priekšsēdis,<br />
gan arī kā Muzeja ārlietu direktors un<br />
Nākotnes nama projekta vadītājs. Viņa<br />
darbībā prioritāte ir bijusi mūsdienīga<br />
ekspozīcija un daudzpusīga Muzeja<br />
darbība Nākotnes namā. Darbs pie<br />
jaunās ekspozīcijas rit ļoti veiksmīgi,<br />
pateicoties mūsu jaunajiem vēsturniekiem,<br />
bet Nākotnes nama būvniecība<br />
kavējas Latvijas birokrātisko procedūru<br />
dēļ, jo vēl nav parakstīts pat līgums<br />
par tehnisko plānu izstrādi. Bez tam<br />
vēl problēmas varētu radīt prezidenta<br />
drīzā pārcelšanās uz Muzejam blakus<br />
esošo Melngalvju namu, jo drošības<br />
zona iekļauj arī Muzeja ēku.<br />
Muzeja direktore Gundega Michele<br />
savā ziņojumā uzteic darbiniekus,<br />
kuri sekmīgi ir turpinājuši savu augstāko<br />
izglītību. It sevišķi izceļas Muzeja<br />
vēsturnieki, jo Uldis Neiburgs jau iesniedzis,<br />
Ojārs Stepens vēl strādā pie<br />
savas doktora disertācijas Latvijas Universitātei<br />
un gids Dāvis Pumpuriņš<br />
arī vēsturē jau ieguvis maģistra grādu.<br />
Muzejs sadarbojas ar skolotāju<br />
biedrību un apbalvo skolēnus un viņu<br />
skolotājus, kuri piedalījušies gadskārtējā<br />
konkursā Vēsture ap mums. Sadarbība<br />
turpinās arī ar Sibīrijas bērnu<br />
fondu, darbs turpinās pie trīsgadīgā<br />
izglītības projekta Different Nations –<br />
Shared Experiences (Dažādas nācijas<br />
– dalītas pieredzes), ko vada Igaunijas<br />
organizācija Unitas Foundation,<br />
bet no Muzeja puses pie šī projekta<br />
strādā Andris Šillers. Ar Kultūras ministriju<br />
Muzejs strādā pie Sabiedrības<br />
saliedēšanas (integrācijas ) projekta un<br />
turpina strādāt ar Eiropas atmiņas un<br />
sirdsapziņas platformu. Tā ir nolēmusi<br />
izveidot starptautisku tiesu komunistu<br />
noziegumu izskatīšanai. Sagatavošanā<br />
ir ceļojoša izstāde par totalitārisma<br />
varu noziegumiem. Izstādei Muzeja<br />
vēsturnieki materiālus ir jau nosūtījuši.<br />
Gundega pastāsta, ka Muzeja krājumu<br />
materiāli 2012. gada pirmajā<br />
pusgadā izmantoti publikācijai žurnālā<br />
Ilustrētā Pasaules Vēsture par sacelšanos<br />
Noriļskā, publikācijās laikrakstā<br />
Diena par Latviešu leģionu, žurnālā IR<br />
par bijušo Valsts Drošības komitejas<br />
ēku Rīgā, i-phone un Android viedtālruņu<br />
un sociālo tīklu aplikācijas Pacel<br />
karogu izveidošanai un uzturēšanai. Ir<br />
labi zināt, ka Muzejs turpina informēt<br />
pasauli par patiesiem notikumiem, kas<br />
sāpīgi skāruši latviešu tautu. Lelde Neimane<br />
un Aivars Reinholds turpina<br />
Turpinājums 5. lpp.<br />
FOTO Aivars Reinholds
Otrdien, 2012. gada 31. jūlijā <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 5. lpp.<br />
Latgola<br />
Konference par latgaliešu valodu un latgalisko identitāti<br />
Pavisam nesen, 2012. gada 8. jūnijā<br />
Vecvārkavā, Vārkavas vidusskolas<br />
telpās, norisinājās Kultūras ministrijas<br />
(KM) rīkotā konference Latgalīšu<br />
volūda i latgaliskuo identitāte (Latgaliešu<br />
valoda un latgaliskā identitāte).<br />
Tajā izskanēja iespējamie risinājumi<br />
latgaliešu valodas un identitātes saglabāšanai<br />
un attīstībai.<br />
Pasākumā piedalījās ļoti plašs cilvēku<br />
loks: Kultūras ministre Žaneta<br />
Jaunzeme-Grende; Nacionālās apvienības<br />
11. Saeimas deputāte un KM<br />
parlamentārā sekretāre Inese Laizāne;<br />
Latgales pilsētu un novadu pašvaldību<br />
un Latvijas publiskās pārvaldes institūciju<br />
pārstāvji; Latgales plānošanas<br />
reģiona un nozaru eksperti; nevalstiskās<br />
organizācijas un mediju pārstāvji.<br />
Pasākumu ar dziesmām kuplināja Vārkavas<br />
novada folkloras kopa Vacvuorkova<br />
un Vārkavas vidusskolas puišu<br />
ansambļa priekšnesumi.<br />
Konferences galvenais mērķis bija:<br />
latgaliskās identitātes problēmas. Kā<br />
uzsver speciālisti, tad latgaliskā kultūra<br />
nav iedomājama bez īstenas latgaliskās<br />
identitātes, tomēr tā lielā mērā<br />
ir nevis etniska vai vietēja mēroga, bet<br />
gan lingvistiskā identitāte – tā atkarīga<br />
no valodas pielietojuma sabiedrībā gan<br />
izglītības sistēmā gan plašāk visā sabiedrībā<br />
un arī plašsaziņas līdzekļos.<br />
Kā loģisks turpinājums šim darbam,<br />
bet jau ar konkrētu mērķu, rīcības izveidi<br />
norisinājās 8. jūnija konference.<br />
Visi dalībnieki jau iepriekš bija sadalījušies<br />
četrās darba grupās, kurās<br />
jau pavisam konkrēti tika uzliktas uz<br />
papīra domas un darbi. Pavisam īsi<br />
par katras darba grupas paveikto.<br />
Juridisko jautājumu darba grupa,<br />
Jāņa Bordāna vadībā, nāca ar priekšlikumu<br />
par iespējamām izmaiņām<br />
MK noteikumos, kas nosaka vietvārdu<br />
lietošanu, tā paredzot iespēju Latgales<br />
pašvaldību vadītājiem un iedzīvotājiem<br />
oficiālajā saziņā lietot konkrētās<br />
atrast un piedāvāt risinājumus latgaliešu<br />
apdzīvotās vietas kultūrvēsturisko<br />
valodas un kultūras stiprināša-<br />
nai un popularizēšanai, izstrādājot<br />
priekšlikumus šogad augustā Rēzeknē<br />
notiekošajam 3. pasaules latgaliešu<br />
kongresam. KM paspārnē jau ziemā<br />
tika izveidota Latgolys dorba grupa<br />
latgaliešu kultūras atbalstam un problēmu<br />
apzināšanai, kurā darbojas dažādu<br />
profesiju cilvēki runājot un risinot<br />
gan kultūras, valodas, izglītības gan<br />
nosaukumu latgaliešu literārajā valodā,<br />
citādi latviskojot oriģinālos vietu<br />
nosaukumus, tiek kropļota valoda un<br />
Latgales kultūrvēsturiskā telpa.<br />
Izglītības darba grupa, Lidijas Leikumas<br />
vadībā, paziņoja, ka viens no<br />
svarīgākajiem soļiem, gādājot par latgaliešu<br />
valodas attīstību, ir latgaliešu<br />
rakstu valodas izglītības standarta un<br />
programmas oficiāla apstiprināšana.<br />
Tā radot likumisku pamatu valodas un<br />
reģiona kultūrvēstures mācīšanai Latvijas<br />
skolās.<br />
Lokālās identitātes darba grupa,<br />
Ilzes Spergas vadībā, ieteica mainīt<br />
VKKF darbības principus, veicinot<br />
finansējuma reģionālo sadalījumu, tas<br />
ļautu sekmīgāk piesaistīt naudu vietējiem<br />
kultūras projektiem, ar latgalisko<br />
kultūru iepazīstināt Latvijas bērnus un<br />
jauniešus. Kā arī atjaunot Latgales reģionu<br />
etnogrāfiskajās robežās.<br />
Mediju darba grupas, Daiņa Mjartāna<br />
vadībā, galvenais priekšlikums<br />
bija, ka jau šogad Latvijas Radio 1. kanālā<br />
vajadzētu skanēt raidījumam reizi<br />
nedēļā latgaliešu valodā par Latgales<br />
valodu, problēmām. Nodrošinot arī,<br />
ka 2% no sabiedriskā pasūtījuma paredzētās<br />
summas tiktu novirzīti raidījumiem<br />
latgaliešu valodā, pakāpeniski<br />
to palielinot līdz 10%, kā arī sekmēt<br />
Latvijas mediju pieejamību Latgalē.<br />
Konferences laikā izstrādātie<br />
priekšlikumi tiks iesniegti KM. Savukārt,<br />
pēc 25. jūnija KM sanāks visu<br />
četru darbagrupu vadītāji un ministrijas<br />
pārstāvji, lai tālāk domātu par<br />
konkrētiem pasākumiem un mehānismiem,<br />
kā labās ieceres pārvērst reālā<br />
ieguldījumā. Latgale sevi ir pieteikusi!<br />
Inese Laizāne, 11. Saeimas deputāte<br />
KM parlamentārā sekretāre<br />
Materiālu sagatavoja Guntra Riņķe<br />
Okupācijas muzeja biedrība<br />
Turpinājums no 4. lpp.<br />
vākt video liecības, tagad vairumā no<br />
latviešiem – vairāk gan no t.s. trimdas<br />
latviešiem. Krātuvē līdz 2012. gada<br />
1. jūlijam atrodas 2105 videoliecības.<br />
Viena videoliecība var ilgt no 25 minūtēm<br />
līdz pat 11 stundām. Kopā tās sastāda<br />
3763 stundas.<br />
Ar Latviešu Fonda finansiālu atbalstu<br />
Audiovizuālo materiālu krātuves<br />
darbinieki Lelde Neimane un Aivars<br />
Reinholds strādāja videoliecību ekspedīcijā<br />
ASV vidienes štatos – Ilinojā,<br />
Minesotā, Viskonsinā un Mičiganā no<br />
2012. gada 26. aprīļa līdz 4. jūlijam.<br />
Ekspedīcijas rezultātā krājums papildināts<br />
ar 91 videoliecību un 14 videoreportāžām,<br />
ievērojamu skaitu vēsturisku<br />
fotogrāfiju kopiju un vairākiem<br />
priekšmetiem un oriģināldokumentiem.<br />
2012. gada 14. jūnijā Audiovizuālo materiālu<br />
krātuves vadītājs A. E. Feldmanis<br />
uzrunāja Cēsu novada represētos ļaudis<br />
Deportācijas. Cēsis. Litene. Latvijas<br />
Armijas Cēsu Instruktoru skolas telpās.<br />
Ceļojumu pa Latvijas skolām turpināja<br />
divas ceļojošās izstādes: Latvija<br />
1939–1991: no okupācijas līdz brīvībai<br />
un Pretējās pusēs: Latvijas karavīri<br />
Otrajā pasaules karā. Tās paredzētas<br />
9. un 12. klašu skolēniem, kā arī jebkuram<br />
interesentam. Izstādēm sagatavoti<br />
arī metodiskie materiāli. Līdz mācību<br />
gada beigām izstāde rādīta 8 Kurzemes<br />
skolās, ar to iepazinušies aptuveni 2300<br />
apmeklētāji. Izstādei Latvija 1939.–<br />
1991.: No okupācijas līdz brīvībai ir<br />
veikti papildinājumi un uzlabojumi.<br />
Muzeja ceļojošās izstādes apmeklējuši<br />
aptuveni 14 250 cilvēki 26 dažādās<br />
Latvijas skolās un pasākumos. Pateicoties<br />
ziedotāju atbalstam, Muzejs turpina<br />
skolu atbalsta programmu Ziedot<br />
līdzekļus ceļa naudas izdevumu segšanai<br />
skolām; iespējams arī ar interneta<br />
vietnes www.ziedot.lv starpniecību.<br />
Lai uzzinātu par finansēm, biedru<br />
mapēs atrodu informāciju, ka 2011. gadā<br />
no valsts tāpat kā 2009. un 2010. gadā<br />
piešķirti 28 816 lati, diemžēl Rīgas Domes<br />
solītie 16 500 lati vēl arvien ir Domes<br />
kasē. Par to laikam nav jābrīnās, ja<br />
atceramies, kas tagad vada Rīgas pašvaldību.<br />
Mēram Ušakovam vārdu okupācija<br />
pār lūpām dabūt nācās ļoti grūti.<br />
Sapulcē daudz laika tiek patērēts<br />
ar nolikumu apstiprināšanu, kas pēc<br />
manām domām ir īsta laika nosišana,<br />
bet arī tas pieder pie Latvijā pārmērīgās<br />
birokrātijas, kas katrai iestādei ir<br />
jāizdara, patīk vai nē.<br />
Pusdienas paēdam turpat viesnīcas<br />
restorānā, kas tagad gan vairs nav viesnīcas<br />
paspārnē, kā bija manā laikā, bet<br />
ir iznomāts atsevišķam uzņēmumam.<br />
Visa grupa ir sadalījusies pa trim vai<br />
četriem pie atsevišķiem galdiņiem,<br />
un kopējas pārrunas nesanāk, bet tas<br />
nekas, pēc pusdienām pārrunām vēl<br />
laika diezgan.<br />
Mani vēl interesē informācija par<br />
Nākotnes namu, un no tās saprotu, ka<br />
līdzekļus pārbūvei piešķīrusi valdība,<br />
bet par telpu aprīkojumu un ekspozīciju<br />
iekārtošanai līdzekļi jāgādā pašiem. No<br />
jaunā finansu komitejas priekšsēža Ivara<br />
Švānfelda ziņojuma saprotu, ka to iekārtai<br />
un ekspozīcijai būs nepieciešami<br />
viens miljons latu, bet ziedojumi un solījumi<br />
līdz šim sasnieguši tikai 600 tūkstošu<br />
latu līmeni. Tas nozīmē, ka darba<br />
līdzekļu rūpētājiem vēl daudz, un mūsu<br />
sabiedrībai būtu jākļūst aktīvākai. Man<br />
jau likās, ka savu pienākumu esmu pildījusi<br />
ar to, ka samaksāju savu Draudzīgā<br />
izaicinājuma solījumu. Nu zinu, ka<br />
ar to nepietiek, un būs Klīvlandes Kredītbankas<br />
meitenēm atkal jāsūta e-pasts.<br />
To arī izdarīšu tuvākā nākotnē un aicinu<br />
radus, draugus un pazīstamus darīt<br />
to pašu. Muzeja nozīme Latvijai ir par<br />
daudz svarīga, lai to atstātu pašplūsmē.<br />
Astrīda<br />
Laikrakstam „Latvietis“
6. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Otrdien, 2012. gada 31. jūlijā<br />
Kā finansēt darbu internetā<br />
Izdevēji visā pasaulē meklē veidus, kā iekasēt maksu par saturu internetā<br />
Apzinoties, ka savu<br />
darbu internetā nebūs iespējams<br />
finansēt tikai no<br />
reklāmas ienākumiem,<br />
arvien vairāk izdevniecības<br />
visā pasaulē meklē<br />
veidus, kā par savu saturu<br />
internetā iekasēt samaksu.<br />
Līdz šim to ir traucējis ne bez pašu<br />
izdevēju vainas izveidojies sabiedrības<br />
ieradums, ka ziņām internetā ir jābūt<br />
bezmaksas un bažas, ka, ja kāds medijs<br />
par savu saturu prasīs samaksu,<br />
tad būs daudzi citi, kas ziņu plūsmu<br />
piedāvās bezmaksas. Ziņas un dažāds<br />
saturs par brīvu internetā būs vienmēr.<br />
Jautājums ir, vai medijiem arī nākotnē<br />
būs iespējams izveidot kvalitatīvu<br />
žurnālistikas piedāvājumu un spēt to<br />
finansēt.<br />
Kā salīdzina The Guardian žurnālists<br />
Maikls Volfs (Michael Wolff)<br />
tad, ja drukātam medijam reklāmās<br />
ir iespējams ieņemt 100 dolārus, tad<br />
internetā tie jau ir līdzvērtīgi 10 dolāriem,<br />
savukārt mobilajos telefonos<br />
vairs tikai 1 dolāram. Ja daudzi mobilos<br />
telefonus uzskata par nākotnes ziņu<br />
iegūšanas platformu numur viens, tad<br />
ļoti strauji pienāks laiks, kad medijiem<br />
uz reklāmas ienākumiem vien paļauties<br />
vairs nebūs iespējams.<br />
Ja pirms diviem gadiem izdevēji<br />
visā pasaulē vēl uzdeva jautājumus,<br />
vai viņiem ir jāiekasē samaksa par saturu<br />
internetā, tad šobrīd lielākā daļa<br />
izdevēju par to vairs nešaubās. Aktuālais<br />
jautājums ir, kā lasītājus pārvērst<br />
klientos un atrast veidus, kā no viņiem<br />
iekasēt samaksu. Izdevēji ir tikuši pāri<br />
arī bažām, ka saturs internetā, kas<br />
pieejams mazākam, bet maksājošam<br />
lietotāju skaitam samazinās reklāmas<br />
ienākumus. Arī reklāmdevēji apzinās,<br />
ka interneta lietotāji, kas jau ir atvēruši<br />
savus maciņus, ir daudz vērtīgāka<br />
mērķauditorija, nekā tie, kuri visu vēlas<br />
tikai par brīvu.<br />
Slovākijas deviņi lielākie izdevēji<br />
spēra salīdzinoši radikālu soli, kopīgi<br />
vienojoties par vienu sistēmu un visu<br />
savu interneta mediju saturu piedāvājot<br />
tikai par samaksu. Klientiem par<br />
3,90 Eiro mēnesī ir iespējams saņemt<br />
pieeju lielāko deviņu izdevēju 34 interneta<br />
mediju saturam. Šo sistēmu<br />
nodrošina uzņēmums Piano Media,<br />
kas nu jau savu darbību ir izvērsis arī<br />
Slovēnijā, kur par pieeju lielāko interneta<br />
mediju saturam ir jāmaksā pieci<br />
Eiro mēnesī. Piano Media sistēmas<br />
ienākumi sadalās sekojoši: 40% medijam,<br />
kurš piesaista maksas klientu,<br />
30% sadalās visiem medijiem sistēmā<br />
atkarībā no laika, ko klients pavada<br />
katrā medijā, savukārt 30% saņem pakalpojuma<br />
sniedzējs.<br />
Apsveicami ir tas, ka visas iesaistītās<br />
puses ir sapratušas, ka pirmo gadu<br />
mērķis nav sasniegt lielus ienākumus,<br />
bet gan lauzt savas valsts iedzīvotāju<br />
stereotipus un pakāpeniski tos radināt<br />
pie maksāšanas par saturu internetā.<br />
Kā norāda Piano Media vadītājs Tomass<br />
Bella (Tomáš Bella), tad uzņēmums<br />
šobrīd veic tirgus izpēti par iespēju<br />
paplašināt savu darbību arī citās<br />
valstīs, t.sk., arī Baltijā. Lai uzsāktu<br />
maksas sistēmas ieviešanu vairākumā<br />
valstu, vēlams, lai sistēmā piedalās<br />
vismaz trīs līdz seši izdevēji.<br />
Latvijā līdzīga mēroga mēģinājumi<br />
vēl nav notikuši. Jau sen tiek mēģināts<br />
mikromaksājumu modelis, bet<br />
satura mediju vidē tas ir izgāzies. Ne<br />
www.news.lv, ne pašas avīzes vai žurnāli,<br />
savās mājas lapās par maksu piedāvājot<br />
izdevuma PDF versiju, ar šiem<br />
ienākumiem nevar dot pienācīgu pienesumu<br />
mediju redakciju uzturēšanā.<br />
Latvijā arvien vairāk tiek izplatīta<br />
iespēja bezmaksas lasīt e-versiju drukātā<br />
medija abonentiem, kā to dara<br />
avīze Dienas Bizness vai žurnāls Ir.<br />
Šis arī pasaulē ir visizplatītākais veids,<br />
kā rīkoties, lai nezaudētu maksas<br />
klientus – drukātā medija vietā piedāvāt<br />
tiem medija saturu viņiem vēlamā<br />
formā.<br />
Savukārt daudzi citi mediji Latvijā,<br />
bet jo īpaši reģionālās avīzes joprojām<br />
nav pieņēmušas lēmumu par savu<br />
nākotnes ceļu. Rezultātā viņi pakļauj<br />
sevi auditorijas samazinājumam demogrāfisku<br />
iemeslu dēļ, kas nemainot<br />
stratēģiju, agri vai vēlu novedīs pie<br />
medija likvidēšanas.<br />
Ir jāapzinās, ka lasītāji tā īsti nekad<br />
nav maksājuši par ziņām, bet gan par<br />
platformu – avīzes vai citā formā,– kas<br />
nodrošina pieeju informācijai. Arī šobrīd<br />
iedzīvotāji labprāt turpina maksāt<br />
par informācijas saņemšanas un komunikācijas<br />
platformām – internetu, kabeļtelevīziju<br />
vai mobiliem sakariem. Ja<br />
vairāki izdevēji vienojas par jaunas un<br />
kvalitatīvas satura pieejas platformas<br />
izveidošanu interneta vidē, kur par<br />
godīgu samaksu iespējams piekļūt ērti<br />
pārskatāmai informācijā sev vēlamā<br />
veidā un laikā, tad tas varētu būt ceļš,<br />
kā vismaz piedāvāt lietotājiem izvēli –<br />
meklēt sev vēlamo lasāmvielu visā atlikušajā<br />
informācijas plūsmā, vai tomēr<br />
izvēlēties ērtumu, samaksājot 2 – 5<br />
latus mēnesī, saņemt pieeju sev interesējošam<br />
kvalitatīvam saturam.<br />
Protams, ar nosacījumu, ka satura<br />
ražotāji spētu aizsargāt sava satura autortiesības<br />
un nepieļautu tā bezmaksas<br />
izplatīšanu. Tā noteikti nebūtu panaceja,<br />
kas atrisinātu visas izdevēju problēmas,<br />
bet tas būtu ceļš, lai brīvprātīgi<br />
un pakāpeniski sabiedrību radināt pie<br />
domas, ka par kvalitāti ir jāmaksā. Arī<br />
internetā.<br />
Indulis Bērziņš<br />
Laikrakstam „Latvietis“<br />
Svarīga uzvara!<br />
Pieņemts likumprojekts par referendumiem<br />
2012. g. 26. jūlijā ienaidnieki izmantoja ļaunprātīgi: tikko<br />
Saeima trešajā, galīgajā<br />
kaut kas nepatika, tā tūlīt aicināja<br />
lasījumā pieņēma<br />
likumprojektu par referendumu<br />
rīkošanu.<br />
No rīta pie Saeimas<br />
nama pulcējās kādi 30<br />
protestētāji, kas aicināja<br />
nebalsot par šo likumprojektu. Aktīvākais<br />
bija organizācijas Pret nacismu<br />
vadītājs Jānis Kuzins. Bija redzams,<br />
ka Kremļa aģentūra izmisīgi cenšas<br />
vēl kaut ko darīt, lai kaitētu mūsu valstij<br />
un latviešiem.<br />
Iepriekšējo likumu mūsu valsts<br />
rīkot referendumu un likums paredzēja,<br />
ka izdevumus sedz valsts. Referendumam<br />
par krievu valodu kā otru<br />
valsts valodu, ko rosināja Lindermans<br />
ar Ušakova un citu Saskaņas centra<br />
(SC) deputātu atbalstu, valsts iztērēja<br />
2 082 206 latus. Tā bija barga mācība.<br />
Turpmāk referenduma ierosināšanai<br />
būs jāsavāc nevis 10 000 parakstu,<br />
bet 50 000. Tagad valsts prezidentam<br />
ir tiesības likumprojektu izsludināt<br />
par likumu. Bija laiks, kad mūsu politiķi<br />
aizrāvās ar pārliekas demokrātijas<br />
demonstrēšanu. Bijušais politiķis un<br />
diplomāts Georgs Andrejevs 2012. g.<br />
26. aprīlī brīdināja: „Ja mūsu politiķi<br />
turpinās būt tikpat bezpalīdzīgi, mēs<br />
varēsim noraudzīties, kā, izmantojot<br />
demokrātiskos instrumentus un lielo<br />
tautiešu skaitu, Krievija panāks savu<br />
seno ārpolitisko mērķi sašķelt Latvijas<br />
sabiedrību, parlamentārā ceļā pārņemt<br />
varu un ar mūsu valsti kā vājāko Baltijas<br />
posmu dabūt savu ietekmes aģentu<br />
Eiropas Savienībā (ES).“<br />
Atis Skalbergs<br />
Laikrakstam „Latvietis“
Otrdien, 2012. gada 31. jūlijā <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 7. lpp.<br />
Ērenpreisam 121<br />
Mazsalacas veco velosipēdu svētki<br />
Slavenais velosipēdu meistars<br />
Gustavs Ērenpreiss dzimis un audzis<br />
tieši Mazsalacā un, kad viņa ražotie<br />
velosipēdi jau bija sastopami visā<br />
Latvijā, viņš nebija aizmirsis savas<br />
saknes. Sadarbībā ar Ērenpreiss velosipēdu<br />
rūpnīcu tika atvērta velosipēdu<br />
ražotne arī Mazsalacā.<br />
11. augustā Ērenpreisa dzimtajā<br />
pilsētā atzīmēsim viņa 121. dzimšanas<br />
dienu ar zaļām un velosipēdiskām aktivitātēm<br />
visas dienas garumā. Mazsalaca<br />
nav tikai vieta, kurā dzimis un<br />
audzis Gustavs Ērenpreiss. Šajā pilsētiņā<br />
cēlusies visa Ērenpreisu dzimta,<br />
un nostāsti vēsta, ka tās pārstāvji allaž<br />
bijuši centīgi un darba tikumu mīloši<br />
cilvēki.<br />
Laikā, kad lauku ļaudīm beidzot<br />
tika doti arī uzvārdi, lielākā daļa pieņēma<br />
vai nu savu māju nosaukumus,<br />
kā uzvārdus vai izvēlējās kādu meža<br />
zvēru, vai koku, vai citu dabā sastopamu<br />
lietu. Taču, kad Ērenpreisu dzimtas<br />
priekštecis, kurš tai laikā strādāja<br />
Valtenberģu (Mazsalacas) muižā aizgāja<br />
pie muižkunga, lai uzvārdu izvēlētos,<br />
muižkungs to apturēja un teica,<br />
ka viņš pats Ērenpreisam uzvārdu izvēlēšot.<br />
Pateicībā par vīra uzcītību un<br />
darbu muižā muižkungs tam piešķīra<br />
uzvārdu Ērenpreiss, kas vācu valodā<br />
nozīmē godalga. Ērenpreisu garu<br />
turpināja velosipēdu meistars Gustavs<br />
Ērenpreiss un nu jau kārtējais Ērenpreiss<br />
– Toms darbojas tā, ka ik viens<br />
var priecāties par šādu latvieti.<br />
Lai pasākuma nosaukums jūs nesamulsina<br />
– to aicināts apmeklēt ik<br />
2011. gada velo parāde Mazsalacā.<br />
viens; kā velo entuziasts, tā arī jebkurš<br />
atpūsties gribētājs, un parādē piedalīties<br />
laipni gaidīti jebkādu divrataino<br />
spēkratu īpašnieki. 11. augustā Mazsalacā,<br />
pašā pilsētas centrā, jau no agra<br />
rīta gaisā sāks virmot īsta gadatirgus<br />
smarža – smaržos pēc dinģēšanās un<br />
saimniekošanas, īstām senatnes pērlēm<br />
un lauku labumiem. Tiks godāti<br />
divratainie draugi velosipēdi, pušķojot<br />
tos, un pušķojoties pašiem. Sev un citiem<br />
par prieku, tiks braukts velo parādē<br />
uz Skaņokalnu sadzirdēt, kā daba<br />
atbalsojas mūsos. Būs iespēja gan lēnu<br />
garu baudīt kultūru, gan aktīvi darboties<br />
radošajās darbnīcās vai sacensties<br />
velo ruļļu sacīkstēs, vai pakava mešanā.<br />
Kad gana sportots un kultūru<br />
baudīts, notiks kopīga mākslas darba<br />
radīšana – Veltījums velosipēdam, lai<br />
iemūžinātu kripatiņu gūtā prieka nebaltām<br />
dienām. Tepat Valmiermuižas<br />
alus uzraudzībā notiks īpašā velosipēdistu<br />
padzēriena radīšana un īsteni<br />
laucinieciska izēšanās.<br />
Mazsalacas veco velosipēdu svētki<br />
norisināsies vienas dienas garumā un<br />
tos apmeklēt varēs ik viens interesents<br />
bez jebkādiem ierobežojumiem un<br />
maksas (Ieeja zaļumballē Ls 2).<br />
Sīkāka informācija par Mazsalacas<br />
veco velosipēdu svētkiem meklējama<br />
Mazsalacas novada mājas lapā:<br />
www.mazsalaca.lv sadaļā Tūrisms, kā<br />
arī Facebook: Mazsalacas veco velosipēdu<br />
svētki.<br />
Pasākumu organizē Mazsalacas<br />
novada pašvaldība, Ērenpreiss velosipēdu<br />
darbnīca, Latvijas veclaiku divriteņu<br />
klubs, atbalsta Valmiermuižas<br />
alus, Velo Machine, Kalnciema iela,<br />
Radio SWH Valmieras studija.<br />
Harijs Rokpelnis<br />
Mazsalacas novada pašvaldība<br />
Laikrakstam „Latvietis“<br />
FOTO Oskars Rozenbergs<br />
Vītolu fondā Andra Kļaviņa fonds<br />
Māmulītes, Ainas Kļaviņas, Valdas Neimanes, Ērika Brītiņa piemiņas stipendijas<br />
„Dzīve dziļā pateicībā dāvā mūžīgu<br />
jaunību tiem cilvēkiem, kas nav slēpuši<br />
savu sirdi piesardzības bruņās,<br />
kas nav vaicājuši: ko es saņemšu, bet<br />
neatlaidīgi meklējuši: ko es varu dot“<br />
(V. Belševica)<br />
Vītolu fondā ir dibinātas neskaitāmas<br />
stipendijas, kas vēstījušas par<br />
cilvēku vēlmi palīdzēt Latvijas jauniešiem<br />
izaugt un iegūt izglītību, taču<br />
kopš pagājušā gada viena no tām ir ar<br />
neparasti mīļu nosaukumu – Māmulītes<br />
stipendija. Tās dibinātāju Andri<br />
Kļaviņu tolaik vadīja vēlme saglabāt<br />
savas vecmāmiņas Martas Tupiņas<br />
piemiņu, jo viņas dzīve savulaik ir<br />
bijusi apliecinājums spējai visus sev<br />
tuvos darīt laimīgus un neapstrīdams<br />
pierādījums mātes mīlestības visaptverošajam<br />
spēkam.<br />
Šī gada aprīļa nogalē Andris Kļaviņš<br />
Valdas Neimanes un krusttēva, Latvijā<br />
labi pazīstama un iemīļota aktiera<br />
Ērika Brītiņa, piemiņai. Tās tiek novēlētas<br />
topošiem māksliniekiem, aktieriem<br />
un tiem, kas studēs bioloģiju vai<br />
dabas zinātnes.<br />
Andris Kļaviņš ir no tiem cilvēkiem,<br />
kuri nealkst īpašu pateicības<br />
vārdu un nevēlas publicitāti, viņš ļauj<br />
labajiem darbiem runāt pašiem. Un tie<br />
stāsta par sirdsgudru un godīgu latviešu<br />
dzimtu, kura allaž turējusi godā<br />
seno mācību: ,,Dod, Dieviņ, otram<br />
doti, ne no otra mīļi lūgt“...<br />
Savulaik māte Andrim uzdāvināja<br />
Dzimtas koku un pašas rakstītu dzīves<br />
stāstu. Šai dzimtai acīmredzot ir ļoti<br />
stipras saknes un ne mazāk spēcīgs<br />
to turpinājums, ja tajā ir izauguši cilvēki,<br />
kas ne tikai paši sevi spēj apliecināt<br />
mākslā, mūzikā un zinātnē, bet<br />
Ziedotājs Andris Kļaviņš.<br />
darboties katram savā jomā.<br />
Maijs ir mēnesis, kad ikviens<br />
atkal ciemojās Vītolu fondā un prot palīdzēt stiprākām un varošākām vairāk domājam par māti, ģimeni un<br />
šoreiz visus iepriecināja ar ziņu, ka<br />
vēlas dibināt vēl trīs stipendijas – savas<br />
mammas Ainas Kļaviņas, tantes<br />
nākotnē kļūt arī tām dzimtām, kuru<br />
jaunā paaudze izrādījusi vēlmi mācīties,<br />
pilnveidot sevi un nākotnē radoši<br />
ģimenes vērtībām, jo īpaši skaidri ap-<br />
Turpinājums 15. lpp.<br />
FOTO Vītolu fonds
8. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Otrdien, 2012. gada 31. jūlijā<br />
Māra Branča skatījums<br />
Auglīgais Zemgales plenērs<br />
Jelgavas Mākslinieku<br />
biedrība no 2. līdz<br />
8. jūlijam Zaļeniekos<br />
sarīkoja I Starptautisko<br />
plenēru, kas veltīts novadnieka<br />
gleznotāja Ģederta<br />
Eliasa 125 gadu<br />
jubilejai.<br />
Mākslinieks dzimis un audzis Platones<br />
Zīlēnos, atgriezies dzimtenē pēc<br />
Pirmā pasaules kara, to bieži gleznojis,<br />
sevišķi 1930. gados, kad viņa darbu<br />
centrālā tēma bija lauku sēta, tās<br />
apkārtne un saimes darbi – kartupeļu<br />
rakšana, siena vākšana, govju dzirdināšana,<br />
cūku svilināšana. Pēc Rietumeiropas<br />
modernās mākslas apguves<br />
20. gadsimta pirmajos divos gadu desmitos<br />
Briselē un Parīzē, viņš nonāca<br />
pie sava personīgā rokraksta. Ģederts<br />
Eliass, kā atzīmē Jānis Siliņš, ir „skarbas<br />
prozas vēstītājs, pasvītrojot lietu,<br />
cilvēku un dabas vielisko smagumu“.<br />
Cilvēks ir dabas sastāvdaļa, viņš dzīvo<br />
un strādā pēc dabas ritmiem, kam<br />
vārds ir mūžība.<br />
Ģederta Eliasa radošais mantojums<br />
glabājas viņa vārdā nosauktajā<br />
Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā,<br />
tādēļ šis gads jelgavniekiem aizrit viņa<br />
zīmē.<br />
Savukārt Zaļenieki tika izraudzīti<br />
par plenēra vietu tādēļ, ka šeit lieliski<br />
parādās Zemgalei raksturīgais<br />
ainavas plašums un monumentalitāte.<br />
Te atrodas skaistā Zaļā muiža (tagad<br />
te iemitinājusies arodvidusskola)<br />
ar lielisku parku. Muižu kā medību<br />
pili 1775. gadā uzcēla hercogs Ernsts<br />
Johans Bīrons un projektēja arhitekts<br />
Severīns Jensens, Jelgavas Academia<br />
Petrina autors. Kaut arī vēlāk mainījās<br />
saimnieki un kaut arī kari gāja tai<br />
pāri kā jau visai mūsu tēvzemei, tomēr<br />
Zaļā muiža ir viena no tām senajām<br />
celtnēm Latvijas lauku apvidos, kuru<br />
karos neizpostīja, tādēļ zem vēlāko<br />
laiku balsinājumiem un krāsojumiem<br />
saglabājušies seno gadu griestu un sienu<br />
gleznojumi. Tie tagad prasīt prasās<br />
restaurējami – atsegtie gleznojumu<br />
fragmenti liecina par to oriģinalitāti<br />
un īpato skaistumu. Muiža gaida savu<br />
kārtu, cerams, ka tā reiz pienāks.<br />
Jāpiezīmē, ka Zaļenieku kapos pēc<br />
nerimtīgās dzīves atdusas kā Pirmās<br />
latviešu atmodas darbinieks Andrejs<br />
Stērste, rakstnieces Annas Žīgures<br />
vecvectētiņš, tā arī Aspazijas senči,<br />
Daukšu dzimtas piederīgie.<br />
Plenērā piedalījās 18 mākslinieki,<br />
no kuriem divi bija no Jelgavas sadraudzības<br />
pilsētas Šauļiem. Uzaicināti<br />
bija arī pērnavieši, bet citas aktivitātes<br />
liedza viņiem būt Latvijā. Pagājušajā<br />
gadā tiekoties ar Amerikas Latviešu<br />
mākslinieku apvienības valdes priekšsēdētāju<br />
Lindu Treiju, vienojāmies,<br />
ka gaidīsim viesus no tālā kontinenta.<br />
Diemžēl nebija neviena gribētāja.<br />
Māksliniekiem, vai tas bija ainavists,<br />
grafiķis vai fotogrāfs, Zaļeniekos<br />
bija ko darīt, katrs varēja atrast<br />
savu tēmu. Gunārs Ezernieks gleznoja<br />
skaisto parku, bet Uldis Zuters – te<br />
nostūrus ar vientulīgiem kokiem, te<br />
niedrēm pieaugušo ezermalu. Anda<br />
Kalniņa atrada gan krāšņus ziedu cerus<br />
dārzos, gan Zemgales līdzenuma<br />
varenumu. Silvija Meškone aizrāvās<br />
ar gaismas atspulgiem ēnainajos dīķu<br />
un ezeru ūdeņos. Dizaineri Ilona un<br />
Ilmārs Drīliņi galvenokārt zīmēja, savukārt<br />
fotogrāfs Harijs Daina Liepiņš<br />
nodevās fiksēt muižas kalpu gala māju<br />
iemītnieku dzīvi mūsdienās. Citi staigāja<br />
un uzsūca iespaidus no krāšņās<br />
apkārtnes, lai pēc tam dienesta viesnīcas<br />
istabiņa tos iemūžinātu krāsās.<br />
Plenēram ir vairāki uzdevumi.<br />
Glezno Gunārs Ezernieks.<br />
Pats pirmais, kā jau rāda šī notikuma<br />
nosaukums, iet dabā un fiksēt sirdī iekritušu<br />
ainavu, kā tas bija vecākiem<br />
gleznotājiem, kuri ar to ir uzauguši.<br />
Jaunie apgūst iemaņas gleznošanai<br />
brīvā dabā, viņi šo prasmi var mācīties<br />
no pieredzējušiem kolēģiem. Plenēra<br />
laikā mākslinieki, atbrīvojušies no<br />
ikdienas pienākumiem, var nodoties<br />
tikai mākslai. Tā ir arī kopā būšana<br />
diennakts garumā. Viņi parasti strādā<br />
vienatnē savās darbnīcās, tagad ir<br />
iespēja aprunāties, pārspriest dažādus<br />
jautājumus, sadraudzēties ar kaimiņiem,<br />
ielūkoties viņu pasaulē, mākslā,<br />
daiļradē (Šauļu jaunieši še ieguva jaunus<br />
draugus), arī plēst jokus. Kā biedrībai<br />
plenērs palīdzēja apvienot, saliedēt,<br />
uztaustīt kopējās stīgas.<br />
Pēdējā dienā improvizētā izstādē<br />
visi rādīja, ko tad paveikuši. Kuplais<br />
darbu skaits liecināja – neviens nav<br />
slinkojis. Ja piecās pilnās dienās tapuši<br />
piecas, sešas un pat septiņas eļļas<br />
studijas, akvarelī un zīmējumā dažam<br />
krietni vairāk (Drīliņiem laikam vairāki<br />
desmiti), tad jāsaka, ka plenērs bija<br />
auglīgs. Šķiroties visi kā vienā balsī<br />
sauca – nākamgad jārīko jauns plenērs.<br />
Māris Brancis<br />
Laikrakstam „Latvietis“<br />
FOTO Māris Brancis<br />
Izstāde ir atvērta.<br />
FOTO Māris Brancis<br />
Uldis Zuters pie saviem darbiem.<br />
FOTO Māris Brancis<br />
Abonējiet laikraksta „Latvietis“ drukāto izdevumu!<br />
Abonements $35 par 10 numuriem, $70 par 20 numuriem vai $180 par 52 numuriem ar piegādi Austrālijā<br />
Sterling Star Pty Ltd, PO Box 6219, South Yarra, Vic. 3141. Čeki rakstāmi: „Sterling Star“<br />
Abonementu var pieteikt vai pagarināt tīmeklī – http://www.laikraksts.com
Otrdien, 2012. gada 31. jūlijā <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 9. lpp.<br />
Pastaiga pa „Liepājiņu“. No enkura līdz enkuram<br />
Jauna grāmata par Liepāju<br />
Nesen klajā nākusi<br />
un lasītāju, īpaši liepājnieku,<br />
vidū jau guvusi<br />
interesi kāda savdabīga<br />
grāmata ar daudz raibiem<br />
fotoattēliem, fotokolāžām<br />
un bērnu zīmējumiem.<br />
Tā ir liepājiņa – neparasta<br />
laikmetīgās arhitektūras un pilsētvides<br />
grāmata, kas ikvienu lasītāju aizved<br />
nelielā ceļojumā pa Liepāju no viena<br />
pilsētas gala līdz otram, akcentējot tieši<br />
mūsu laikmetam būtiskāko. Tas ir<br />
pašu liepājnieku skatījums uz pilsētu<br />
ar distanci no 1999. gada, kad iepriekšējo<br />
reizi tika izdota grāmata par Liepājas<br />
pilsētvidi un arhitektūru. Izdevuma<br />
idejas autore un projekta vadītāja ir<br />
arhitekte un publiciste Indra Ķempe.<br />
„Liepāja pēc dabas arvien ir mežone,<br />
pēc uzbūves – dāma ar īpašu<br />
izcelsmi. [..] Liepāja ir brīvdienu pilsēta<br />
vai vasaras galvaspilsēta, kam<br />
lēnprātīgs dzīves stils ir dabiska vērtība,“<br />
pausts izdevuma 4. lappusē.<br />
Pieļauju, ka īstie liepājnieki šādam<br />
savas pilsētas raksturojumam varētu<br />
piekrist, tāpat arī pilsētas viesi. Katrā<br />
izdevuma lapaspusē lasāms kāda<br />
liepājnieka stāstījums par vienu no<br />
grāmatā iekļautajiem 47 pilsētas objektiem.<br />
Jāpiebilst, ka stāstītāji nav<br />
vis vēsturnieki, arhitekti vai dizaineri,<br />
bet gan radoši, Liepājā labi pazīstami<br />
ļaudis, precīzāk, kolorītas personības.<br />
Citiem vārdiem: tas ir liepājnieku skatījums<br />
uz savu pilsētu bez izlikšanās<br />
un izpušķošanas. Katram stāstiņam<br />
dots savdabīgs nosaukums, piemēram,<br />
Emīls Dreiblats savu stāstu sāk ar:<br />
„Čau, Poriņ!“. Blakus stāstījumam aplūkojams<br />
konkrētā objekta fotoattēlu<br />
kolāža un kāda bērna zīmējums.<br />
Izdevumā aplūkotie objekti ir visdažādākie<br />
– tās ir gan ēkas, gan pilsētvides<br />
objekti un četri vēl tikai iecerēti<br />
projekti. Pastaiga pa Liepāju sākta ar<br />
Dienvidu kapu kapliču, nesen izveidoto<br />
veloceliņu, kas liepājnieku vidū guvis<br />
ārkārtīgu popularitāti, tad slaveno<br />
Jūrmalas parka Gulbju dīķīti, koncertdārzu<br />
Pūt, vējiņi!. No ielām izdevumā<br />
iekļauts stāstījums par Gājēju ielu, Zivju<br />
ielu un Rožu laukumu, arī Vecās ostmalas<br />
promenādi. Vēl grāmatā lasāms<br />
par viesnīcu Līva, spēļu zāli Klondaika,<br />
O. Kalpaka tiltu, ūdenslīdēju mācību<br />
centru, sprediķotāju ordeņa Svētā<br />
Dominika klosteri, ledus halli, rūpnīcu<br />
Liepājas Metalurgs, elektropreču veikalu<br />
Šautra, kinoteātri Balle, Liepājas<br />
stacijas laukumu un autoostu un daudz<br />
citām saistošām vietām, kas pašiem<br />
liepājniekiem šķiet tik pierastas, kā jūras<br />
gaiss, ko ievelk plaušās.<br />
Grāmata ar krāšņajiem stāstījumiem<br />
par visdažādākajām vietām Liepājā<br />
ieintriģēs arī tādu lasītāju, kas šai<br />
Grāmatas „liepājiņa“ vāks.<br />
pilsētā nav bijis ne reizes. Izdevumu<br />
var uzskatīt par tūrisma ceļvedi, jo ar<br />
šo grāmatu padusē viegli iespējams<br />
kājām izstaigāt Liepāju no pilsētas<br />
dienvidu robežas līdz Karostai.<br />
Ja vēlaties grāmatu liepājiņa iegādāties,<br />
lūgums sazināties ar Indru<br />
Ķempi, rakstot uz elektronisko pastu:<br />
indra@a4d.lv. Savukārt, ja plānojat doties<br />
uz Latviju, jūs šo grāmatu varat atrast<br />
Liepājas reģiona tūrisma informācijas<br />
birojā Rožu laukumā 5/6 vai Jāņa<br />
Rozes Liepājas grāmatnīcā; Rīgā – grāmatnīcās<br />
Lukabuka, Tērbatas ielā 6/8<br />
vai Aspazijas bulvārī 3, galerijā Istaba,<br />
K. Barona ielā 31A, kā arī grāmatu<br />
nama Valters un Rapa veikalos.<br />
Lāsma Ğibiete<br />
Laikrakstam „Latvietis“<br />
„Ulis. Sūdzība liktenim“<br />
Māksliniecei Edītei Pauls-Vīgnerei iznākusi grāmata<br />
Pauls-Vīgnere, E.<br />
Ulis. Sūdzība liktenim. –<br />
Rīga: Mansards, 2012. –<br />
135 lpp.<br />
Apgāds Mansards<br />
jūlija sākumā laidis<br />
klajā populārās latviešu<br />
tekstilmākslinieces, Latvijas<br />
Mākslinieku savienības (LMS) titula<br />
Gada Mākslinieks un zelta medaļas<br />
2010. gadā ieguvējas Edītes Pauls-Vīgneres<br />
grāmatu Ulis. Sūdzība liktenim.<br />
Kā norādīts darba nosaukumā, tas<br />
vēstī par mākslinieces traģiski bojā gājušā<br />
dēla Paula Vīgnera, kuru ģimene<br />
un draugi mīļi saukuši par Uli, dzīvi<br />
un likteni. Savukārt otrs grāmatas nosaukums<br />
Sūdzība liktenim ir ieraksts,<br />
ko autore atradusi sava dēla privātajās<br />
piezīmēs. Izdevums ilustrēts košiem<br />
attēliem: gan Paula Vīgnera mākslas<br />
darbu reprodukcijām, gan fotoattēliem<br />
no ģimenes personīgā arhīva.<br />
Grāmatu iespējams izlasīt vienā<br />
vakarā – stāstījums ir saistošs, interesants,<br />
taču uz lasītāju, iespējams, atstās<br />
ļoti nomācošu iespaidu. Tas ir autores<br />
vēstījums par savu un sava dēla<br />
dzīvi jeb to Golgātas ceļu, kas viņiem<br />
bijis jāiziet 25 gadu garumā. Darba<br />
sākumā ieskats mākslinieces pašas<br />
bērnības un jaunības dienās, kad viņa<br />
ar saviem vecākiem un brāli (komponistu<br />
Raimondu Paulu) dzīvojusi nelielā<br />
namiņā Pārdaugavā – Nordeķu<br />
ielā, ko ieskāvis plašs dārzs. Tam seko<br />
stāstījums par Uļa gaitām bērnībā, un<br />
pavisam drīz pirmais traģiskais pavērsiens<br />
– jaunā puiša nokļūšana psihiatriskajā<br />
slimnīcā. Tas notiek pagājušā<br />
gadsimta 80. gadu sākumā, brīdī, kad<br />
māte veselības problēmu dēļ pati ievietota<br />
citā Rīgas slimnīcā, lai viņai veiktu<br />
operāciju. Ja šās traģiskās sakritības<br />
nebūtu bijis – iespējams, liktenis būtu<br />
pavērsies citādi, jo, kā grāmatā atzīst<br />
tās autore, viņa nekad nebūtu piekritusi<br />
Uļa stacionēšanai psihiatriskajā<br />
slimnīcā. Vēlreiz jāmin laiks, kad tas<br />
noticis: 80. gadi, tātad padomju okupācija,<br />
kad daudzi neērtie cilvēki tika<br />
apklusināti ar tablešu palīdzību un ieslodzīti<br />
speciālā ārstniecības iestādē.<br />
„No cietuma Tu iznāksi, no psihiskās<br />
iestādes – nē,“ – šos amerikāņu dramaturga<br />
Tenesija Viljamsa vārdus citējusi<br />
E. Pauls-Vīgnere (28. lpp.), un tie derētu<br />
arī par grāmatas moto.<br />
Grāmatas „Ulis. Sūdzība liktenim“ vāks.<br />
Pēc recenzijas autores domām,<br />
darba kulminācija ir tās lappuses, kur<br />
autore apraksta sava dēla apciemošanu<br />
psihiatriskajā slimnīcā 1983. gadā.<br />
Šķiet, ka nokāpt ellē nebūtu tik briesmīgi.<br />
E. Pauls-Vīgnere aprakstījusi izjūtas<br />
un stāvokļus, ko izraisa dažādu<br />
Turpinājums 11. lpp.
10. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Otrdien, 2012. gada 31. jūlijā<br />
„Dzīve ticībā“<br />
Prāv. Kolvina Makfersona referāts „Draudžu dienās“ Melburnā, 14. jūlijā<br />
Ievads<br />
Es neesmu pārāk<br />
caur Bībelei ir laulība. Laulībā divi<br />
cilvēki kļūst viens. Laulība, ja tā ir<br />
laba un pareizi darbojās, ir ekskluzīva.<br />
nātam Cilvēka Dēlam,<br />
15 lai ikviens, kas tic, Viņā iegūtu<br />
mūžīgo dzīvību.<br />
reliģisks cilvēks. Mana<br />
pārliecība ir, ka kaut gan<br />
baznīca ir ļoti svarīga<br />
lieta, Dievs aicina mūs<br />
uz kaut ko daudz vairāk<br />
nekā piederību draudzē; ierašanos uz<br />
dievkalpojumu šad un tad, kādu lūgšanu<br />
vai, kā kādreiz teica, pātaru noskaitīšanu.<br />
Apustuļa darbos (Ap.darb. 17) lasām:<br />
24 Dievs, kas radījis pasauli un<br />
visu, kas tanī, būdams debess un zemes<br />
Kungs, nemājo rokām celtos tempļos;<br />
25 Un Viņu neapkalpo cilvēku rokas,<br />
it kā Viņam kā vajadzētu: Viņš<br />
pats dod visiem dzīvību, elpu un visu;<br />
26 Viņš licis visām tautām celties<br />
no vienām asinīm un dzīvot pa visu<br />
zemes virsu un nospraudis noteiktus<br />
laikus un robežas, kur tiem dzīvot;<br />
27 lai tie meklētu Dievu, vai tie<br />
Viņu varētu nojaust un atrast, jebšu<br />
Viņš nav tālu nevienam no mums;<br />
28 jo Viņā mēs dzīvojam un rosāmies,<br />
un esam, kā arī daži jūsu dziesminieki<br />
sacījuši: mēs arī esam Viņa cilts;<br />
29 tāpēc mums, kas esam Dieva<br />
cilts, nav jādomā, ka dievība ir līdzīga<br />
zeltam, sudrabam vai akmenim, cilvēka<br />
mākslas darinājumam vai izdomājumam;<br />
30 bet Dievs, atstādams neievērotus<br />
nezināšanas laikus, tagad aicina visus<br />
cilvēkus visur atgriezties no grēkiem;<br />
31 jo Viņš nolicis dienu, kurā Viņš<br />
pasauli taisnīgi tiesās caur kādu Vīru,<br />
ko Viņš izredzējis, un par ko visiem<br />
liecību devis, uzmodinādams To no<br />
mirušiem.<br />
Divās lekcijās centīšos apgaismot<br />
ko nozīmē: „Viņā mēs dzīvojam, rosāmies<br />
un esam.“<br />
Manas pārdomas pamatotas uz<br />
Kolosiešu 2:6-9:<br />
6 Tad nu Kristu Jēzu pieņēmuši,<br />
dzīvojiet Viņā.<br />
7 Sakņodamies Viņā, augdami<br />
Viņā, stipri kļūdami ticībā, kurā esat<br />
mācīti, pāri plūzdami savā pateicībā!<br />
8 Uzmaniet, ka neviens jūs nesagūsta<br />
ar savu filozofiju un tukšu maldināšanu,<br />
kas balstās uz cilvēku mācībām un<br />
pasaules pirmspēkiem, bet ne uz Kristu.<br />
9 Viņā mājo visa Dieva pilnība<br />
miesā,<br />
1. Pieņemt Jēzu<br />
Lai mēs saprastu šo, mums jāiet atpakaļ<br />
uz pašu sākumu.<br />
Dievs radīja cilvēku sadraudzībai.<br />
Ir dziļa sadraudzība starp vīru un sievu,<br />
viņi kļūst viens.<br />
Dievs un Ādams<br />
Dievs radīja Ādamu un ielika viņu<br />
brīnišķīgā dārzā Ēdenē. Viss bija perfekti.<br />
Nebija nekas slikts starp Dievu<br />
un Ādamu. Lasām 1. Mozus grāmatā,<br />
ka krēslā Dievs nāktu un staigātu ar<br />
Ādamu, un viņiem būtu sadraudzības<br />
laiks. Ādams Dievam pastāstītu, kā<br />
viņš dzīvniekus ir nosaucis vārdā utt.<br />
Cik ilgi tas tā bija, mēs nezinām,<br />
bet vienu melnu dienu šī brīnišķīgā<br />
sadraudzība bija sadragāta. Dievs ienācis<br />
dārzā, un Ādams ir paslēpies.<br />
Dievs sauc: „Ādam, kur tu esi“<br />
Kāpēc Ādams paslēpies Viņš ir<br />
bijis nepaklausīgs Dievam, ēdis no<br />
aizliegta koka augļiem, viņš ir zaudējis<br />
savu nevainību un kļuvis par grēku.<br />
Tagad Viņš baidās no Dieva. Dievs<br />
vairs nav Viņa draugs, bet soģis.<br />
Mēs nevaram pat uz vienu mirkli<br />
iedomāties, kā Dievam sirds sāpēja par<br />
to, ka Ādams ir sacēlies pret Viņu. Sadragājis<br />
šīs brīnišķīgās attiecības, kas<br />
Viņiem bija.<br />
Svarīgi mums saprast, ka Dievs ir<br />
pilnīgi Svēts, un tagad, jo Ādams ir<br />
kritis grēkā, nevar vairs būt šī sadraudzība.<br />
Kā degviela nevar pastāvēt pie<br />
atklātas uguns, tā grēks nevar pastāvēt<br />
Dieva svētuma priekšā, jo Dievs ir arī<br />
uguns, kas iznīcina.<br />
Ādams un Ieva tiek izmesti no Ēdenes<br />
dārza, kļūst mirstīgi, visa cilvēce,<br />
kas sekos ir nolādēta, zeme ir nolādēta.<br />
Sadraudzība ar Dievu ir pagalam.<br />
Dieva žēlastība<br />
Dievs, būdams žēlastība, tomēr tūlīt<br />
neiznīcina visu savu radību, jo Viņš<br />
vēl arvien grib dzīvot sadraudzībā ar<br />
cilvēku. Viņš nokauj dzīvnieku, lai ar<br />
dzīvnieku ādām aizsegtu Ādama un<br />
Ievas kailumu. Tas bija norādījums uz<br />
Kristu, kas nevainīgs izlies savas asinis,<br />
lai samaksātu par mūsu grēku un<br />
mūs ar Dievu salīdzinātu.<br />
Viscaur Vecā Derībā atrodam<br />
principu, ka tikai caur asinīm var būt<br />
salīdzināšana ar Dievu. Asins ir ņemtas<br />
no nevainīga dzīvnieka, lai atpirktu<br />
vainīgo grēcinieku.<br />
Visa upuru sistēma Vecajā Derībā<br />
ir uz to pamatota. Kulminācija bija Golgatā,<br />
kad Kristus, Dieva nevainīgais<br />
Jērs, izlēja Savas asins pie Krusta, mirdams<br />
Vietnieciskā nāvē, mūsu vietā.<br />
Kad ticam uz Viņu, tad Viņa asins<br />
šķīsta mūs no grēka. Viņa upuris bija<br />
vienreiz uz visām reizēm. Nav jāatkārtoklātos,<br />
16 Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis,<br />
ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo<br />
Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu,<br />
bet dabūtu mūžīgo dzīvību,<br />
17 Jo Dievs Savu Dēlu nav sūtījis<br />
pasaulē, lai Tas pasauli tiesātu, bet lai<br />
pasaule caur Viņu tiktu glābta.<br />
18 Kas tic Viņam, netiek tiesāts,<br />
bet kas netic, ir jau spriedumu dabūjis,<br />
tāpēc, ka nav ticējis Dieva vienpiedzimušā<br />
Dēla Vārdam.<br />
Ticība uz Jēzu Kristu ir tā atslēga.<br />
Ticēt – nozīmēt uz Viņu paļauties savai<br />
pestīšanai. Apzināties, ka tu vari<br />
tikai tikt no grēka vaļā, tikt ar Viņu<br />
salīdzināts caur Viņa upuri pie Krusta.<br />
Tas ir vienīgais ceļš pie Dieva, cita<br />
ceļa nav. Būsim skaidri par to. Tas ir<br />
svarīgi. Jēzus teica: „ES ESMU ceļš,<br />
patiesība un dzīvība; neviens netiek<br />
pie Tēva kā vien caur Mani.“<br />
Atcerēsimies, ka pamatā, Dievs<br />
grib ar mums dzīvot sadraudzībā.<br />
Jēzus nāca, lai caur Viņu mēs<br />
varētu būt Dieva draugi. Caur Viņu<br />
mūsu sadraudzība ir iespējama, jo bija<br />
grēks, kas mūs atdalīja. Jēzus izcieta<br />
mūsu grēka sodu, lai mēs ar Dievu varētu<br />
būt salīdzināti.<br />
Grieķu vārds sadraudzībai ir koinonia.<br />
Tas nozīmē kopīgi dalīties.<br />
Sadraudzība ir divpusīga. Mēs tiekam<br />
aicināti dalīties ar tādu pašu sadraudzību<br />
ar Dievu Tēvu, kāds ir Jēzum.<br />
Būt par Dieva draugu. Redziet, te<br />
ir kaut kas daudz vairāk par baznīcu,<br />
par reliģiskām izdarībām, liturģijām<br />
un rituāliem. Te ir runa par draudzību,<br />
sadraudzību, koininia. Daudzi sēž baznīcās,<br />
uzskata sevi par kristiešiem, bet<br />
viņiem nekādas sadraudzības ar Dievu<br />
nav, sirds nekad nav Viņām atvērusies.<br />
Tādēļ Jēzus saka Jāņa atkl.3:20:<br />
14 Un Lāodikejas draudzes eņģelim<br />
raksti: tā saka Tas, kas ir Āmen,<br />
uzticīgais un patiesīgais liecinieks,<br />
Dieva radības sākums.<br />
15 Es zinu tavus darbus, ka tu neesi<br />
ne auksts, ne karsts. Kaut jel tu<br />
būtu auksts vai karsts.<br />
16 Tā kā tu esi remdens, ne auksts,<br />
ne karsts, Es tevi izspļaušu no Savas<br />
mutes.<br />
17 Tu saki: es esmu bagāts, un man<br />
ir pārpilnība, un man nevajag nenieka,<br />
bet tu nezini, ka tu esi nelaimīgs,<br />
nožēlojams, nabags, akls un kails.<br />
18 Es tev došu padomu: pērc no<br />
Manis zeltu, uguns kvēlē kausētu, lai<br />
tu būtu bagāts, un baltas drēbes, lai tu<br />
apsegtos un tava kailuma kauns neat-<br />
un acu zāles tavas acis svaidīt,<br />
Viņš varēja mūs neradīt, Viņam<br />
cilvēks nebija vajadzīgs kā tāds, bet, Evaņģēlijs (Jāņa 3:14-18) ir ļoti lai tu kļūtu redzīgs.<br />
jo Dievs ir mīlestība, Viņš gribēja ar vienkāršs:<br />
19 Jo, ko Es mīlu, tos Es pārmācu<br />
savu mīlestību dalīties.<br />
14 Un, kā Mozus paaugstinājis<br />
Spēcīga metafora, kas lietota vis-<br />
čūsku tuksnesī, tāpat jātop paaugsti-<br />
Turpinājums 7. lpp.
Otrdien, 2012. gada 31. jūlijā <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 11. lpp.<br />
„Dzīve ticībā“<br />
Turpinājums no 6. lpp.<br />
un pamācu, tad nu iekarsies un atgriezies!<br />
20 Redzi, Es stāvu durvju priekšā<br />
un klaudzinu. Ja kas dzird Manu balsi<br />
un durvis atdara, Es ieiešu pie viņa<br />
un turēšu ar viņu mielastu, un viņš ar<br />
Mani.<br />
21 Tam, kas uzvar, Es došu sēdēt<br />
pie Manis uz Mana goda krēsla, tā, kā<br />
Es esmu uzvarējis un sēdu pie Mana<br />
Tēva uz Viņa goda krēsla.<br />
22 Kam ausis, lai dzird, ko Gars<br />
saka draudzēm.<br />
Jēzus negrib kaut kādu pusceptu<br />
reliģisku pielūgumu. Karstu mīlestību.<br />
Sadraudzību ar viņu.<br />
Kad sekojam citiem dieviem, kad<br />
liekam kaut ko augstāku par šo sadraudzību,<br />
pārkāpjam laulību metaforiskā<br />
veidā.<br />
Tādēļ Pāvils raksta (2.Kor.5:17-21):<br />
17 Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir<br />
jauns radījums; kas bijis, ir pagājis,<br />
redzi, viss ir tapis jauns.<br />
18 Bet tas viss nāk no Dieva, kas<br />
mūs ir salīdzinājis ar Sevi caur Kristu<br />
un mums devis salīdzināšanas kalpošanu.<br />
19 Jo Dievs bija Kristū un salīdzināja<br />
pasauli ar Sevi, tiem viņu grēkus<br />
nepielīdzinādams, un ir mūsu starpā<br />
licis salīdzināšanas vārdu.<br />
20 Tā mēs nākam, Kristus sūtīti,<br />
un pamācām, it kā Dievs runātu caur<br />
mums. Mēs lūdzam Kristus Vārdā:<br />
ļaujieties salīdzināties ar Dievu!<br />
21 To, kas grēka nepazina, Viņš<br />
mūsu labā ir darījis par grēku, lai mēs<br />
Viņā kļūtu Dieva taisnība.<br />
Labi, ceru, ka saprotam, ko nozīmē<br />
pieņemt Kristu.<br />
2. Dzīvojiet Viņā,<br />
sakņodamies Viņa, augdami<br />
Viņā, stipri kļūdami ticībā<br />
Reiz Kristu pieņēmuši, mums ir<br />
Viņā jādzīvo. Dienu no dienas uz Viņu<br />
paļauties ticībā visās lietās.<br />
Kad biju jauns zēns, mana māte<br />
man iemācīja dziesmu: „Pie rokas ņem<br />
un vadi, Kungs mani pats...“<br />
Katru dienu sākot, mums vajag no<br />
jauna sevi nodot Dievam (Rom.12:1-3):<br />
1 Es jums lieku pie sirds, brāļi,<br />
Dieva žēlsirdības vārdā nodot sevi pašus<br />
par dzīvu, svētu Dievam patīkamu<br />
upuri, tā lai ir jūsu garīgā kalpošana.<br />
2 Un netopiet šai pasaulei līdzīgi,<br />
bet pārvērtieties, atjaunodamies savā<br />
garā, lai pareizi saprastu, kas ir Dieva<br />
griba: to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs.<br />
3 Tad nu es ieteicu ikvienam starp<br />
jums tās žēlastības vārdā, kas man<br />
dota: netiekties pāri noliktam, bet<br />
censties sevi apvaldīt saskaņā ar to ticības<br />
mēru, ko Dievs katram piešķīris.<br />
Katru dienu mums savu veco es<br />
vajag nogalināt un uzģērbt Kristu.<br />
Reliģija cenšas uzlabot cilvēku,<br />
bet ticība izveido jaunu radījumu. Ja<br />
kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas<br />
bijis ir pagājis, redz viss ir tapis jauns.<br />
Pāvils rakstīja Galatiešu vēstulē:<br />
Līdz ar Kristu esmu krustā sists, bet<br />
nu nedzīvoju es, bet manī dzīvo Kristus;<br />
bet, cik es tagad dzīvoju miesā, es<br />
dzīvoju ticībā uz Dieva Dēlu, kas mani<br />
ir mīlējis un nodevies par mani.<br />
Mums vajadzētu šo apliecināt katru<br />
rītu, pirms no gultas izkāpjam.<br />
Tas ir, ko nozīmē dzīvot Viņā. Ļaut<br />
Viņam dzīvot caur tevi. Saprast, ka tu te<br />
neesi, lai pildītu savu gribu, bet Dieva.<br />
Efeziešu vēstulē ir teikts (2:10):<br />
Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū<br />
Jēzū radīti labiem darbiem, kurus<br />
Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos<br />
dzīvotu.<br />
Kā darbs Viņa darbs.<br />
Kā Gars Viņa Gars.<br />
Kam prāts lai notiek Tavs prāts lai<br />
notiek...<br />
Redziet, dzīve nav par tevi. Tu te<br />
neesi, lai sevi izceltu, bet lai Dievu godinātu.<br />
Kad tu to aptveri, tad tu kļūsti<br />
stiprs savā ticībā un derīgs Dieva valstībai.<br />
Lūgšanai nevajadzētu būt: „Dievs,<br />
dod man to un to. Es gribu, Es vēlos.“<br />
Par daudz cilvēku uzskata Dievu kā<br />
pilsētas valdību.<br />
Tu gribi celt māju. Tu uzzīmē plānus<br />
un ej pie pilsētas valdības, lai apstiprinātu.<br />
Tas nav, kā mums ar Dievu<br />
vajag rīkoties.<br />
Mums vajag Viņam lūgt, lai Viņš<br />
to plānu uzzīmē un dod mums spēku,<br />
ticību un mīlestību to izpildīt.<br />
Tā ir dzīve ticībā. Pakļauties, paklausīt<br />
Dievam.<br />
Jo vairāk tu to darīsi, jo vairāk tu<br />
pieaugsi Viņā.<br />
Sakņodamies Viņā – Augdami<br />
Viņā<br />
Galvenā lieta ko tev jādara, ir jālasa<br />
un jāmācās Dieva Vārds. Tā ir tava<br />
barība. Tava dienišķā maize. Jālasa un<br />
jālūdz, lai Dieva Gars tevi apgaismo.<br />
Svētais Gars darbojās iekš, caur un<br />
zem Dieva Vārdu. To Luters uzsvēra.<br />
Ja tu nelasīsi katru dienu, tu neaugsi.<br />
Tu nezināsi Dieva ceļus.<br />
Dažs aizbildinājās – man nav laika.<br />
Tiešam Cik laika tu pavadi pie<br />
televizora Cik laika tu pavadi, lasot<br />
laikrakstus, žurnālus un romānus<br />
Klausoties radio<br />
Galvenais veids, kā Dievs uz mums<br />
runā, ir caur Savu Vārdu. Tu nevari uzturēt<br />
attiecības ar cilvēku bez sarunas.<br />
Ja tu nelasīsi Dieva Vārdu, tu neaugsi<br />
savā ticībā un tu viegli tiksi piemānīts.<br />
Mūsu ticības dzīvē mums ir ienaidnieks,<br />
kas dien’ un nakt’ strādā,<br />
lai mūs no ticības ceļa novestu. Jēzus<br />
cīnījās ar velnu, lietojot Dieva Vārdu.<br />
Tas ir, kā mēs uzvarēsim.<br />
Sātans ir melis un melu tēvs. Dieva<br />
Vārds ir patiesība.<br />
Tev ir jālasa Dieva Vārds. Ja tu<br />
neko citu neiegūsti no šīm dienām,<br />
aizej ar apņemšanos lasīt vairāk Dieva<br />
Vārdu! Baudiet un redziet, cik tas<br />
Kungs ir labs...<br />
Roku rokā ar to iet lūgšana. Saruna<br />
ar Dievu.<br />
Tas man ievada otrā lekcijā par pateicību.<br />
Turpmāk vēl<br />
„Ulis. Sūdzība liktenim“<br />
Turpinājums no 9. lpp.<br />
medikamentu lietošana. Šās izjūtas un<br />
blaknes varētu būt ne tik postošas, ja<br />
ārsts kaut nedaudz painteresētos par<br />
pacientu un medikamentus mācētu pareizi<br />
kombinēt, kas psihiatrijā ir īpaši<br />
svarīgi.<br />
Ulis. Sūdzība liktenim nav tikai<br />
mākslinieka P. Vīgnera biogrāfijas<br />
atstāsts: tā ir atbilžu meklēšana uz<br />
daudziem sarežģītiem jautājumiem, tā<br />
ir izejas meklēšana no šķietamas bezizejas<br />
stāvokļa. Ikkatrā grāmatas lappusē<br />
jaušamas lielas sāpes, dziļš traģisms,<br />
kā arī centieni saprast, kas būtu<br />
darāms. Visā spožumā atklāta Latvijas<br />
mediķu, īpaši ārstu psihiatru attieksme,<br />
kam, pa lielākajai daļai, cilvēcība,<br />
iejūtība un elementāra cieņa pret<br />
slimo, viņa ģimenes locekļiem ir absolūti<br />
svešas. Un šausmīgākais, ka tā tas<br />
bijis ne tikai padomju okupācijas laikā,<br />
nekas daudz nav mainījies arī mūsdienās.<br />
Grāmatas galvenais varonis un<br />
tā autore medicīnas aprūpes spožumu<br />
un postu pa pilnam piedzīvojuši arī<br />
pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.<br />
Kā pareizi norāda E. Pauls-Vīgnere,<br />
ārstēšanās pie psihiatra cilvēkam uzliek<br />
zīmogu. Tāpēc arī likumsakarīgi,<br />
ka Latvijas sabiedrības lielākajai daļai<br />
pat mūsdienās ir paniskas bailes no<br />
visa, kas sākas ar zilbi psih-.<br />
Atbildes meklējot, ir citētas gan<br />
P. Vīgnera dienasgrāmatas, piemēram,<br />
zooloģijas piezīmes no 1976. gada, gan<br />
ārstu psihiatru izteikumi, kad bez žēlastības<br />
un iejūtas gluži kā tiesā tiek<br />
pausts spriedums, neatstājot ne mazākās<br />
cerības stariņu, gan dižgaru –<br />
F. Nīčes, T. Viljamsa, J. Poruka un<br />
citu – atziņas. Taču atbildes uz galveno<br />
jautājumu – kas īsti notika ar P. Vīgneru,<br />
kad viņu atrada mirušu slimnīcas<br />
teritorijā Aknīstē – tā arī nav. Vai arī<br />
ir, taču tā ir pārāk neērta.<br />
Darba noslēgumā, nodaļā Atmiņu<br />
stāsti lasāmas vairāku Latvijas sabiedrībā<br />
zināmu cilvēku atmiņas par<br />
P. Vīgneru. Visi kā viens atzīst, ka šis<br />
cilvēks bijis apdāvināts un daudzsološs<br />
İnformāciju par iespējām iegādāties<br />
šo grāmatu var iegūt, ieskatoties<br />
apgāda Mansards mājaslapā www.apgadsmansards.lv.<br />
Lāsma Ģibiete<br />
Laikrakstam „Latvietis“
12. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Otrdien, 2012. gada 31. jūlijā<br />
Pāvils Klāns – 100<br />
Bija laimīgs rīts...<br />
Bija laimīgs rīts<br />
Bija sāpju salā laimīgs rīts<br />
Viss sārtā prieka miglā tīts.<br />
Bij laimīgs rīts...<br />
Kā tumšu lāstu apveltīts,<br />
Kā melnu sāpju tīklā pīts!<br />
Viņš nodzisa – kā atpestīts...<br />
Bij laimīgs rīts...<br />
Pāvils Kovaļevskis<br />
Tā rakstījis topošais rakstnieks Pāvils Klāns tajos tālajos<br />
gados, kad viņam nebija astoņpadsmit. Dzejolis iespiests<br />
Liepājas laikrakstā Kurzemes Vārds, kaut arī pats<br />
Pāvils kopā ar māti un māsu Margaritu tolaik dzīvo Jelgavā<br />
un mācās II Jelgavas Valsts ģimnāzijas reālklasē, ko gatavojas<br />
absolvēt tikai vēl pēc kāda gada. Bet Liepāja ir viņa<br />
dzimtā pilsēta, kur viņš bija piedzimis žurnālista, publicista,<br />
latviešu kultūras darbinieka, dzimuša zemgalieša (Lielvircavas<br />
pagasta Skursteniešu Zūbās) Jāņa Kovaļevska<br />
ģimenē.<br />
Līdz Pirmajam pasaules karam ģimene dzīvojusi Liepājā,<br />
kur tēvs strādājis dažādās sava laika avīzēs, bet kara<br />
gados, tāpat kā daudzi latvieši, devušies bēgļu gaitās uz<br />
Krieviju, kur pēc Neatkarīgās Latvijas valsts nodibināšanas<br />
tēvs iecelts par Latvijas goda konsulu Krimā, taču<br />
1921. gada 2. februārī Anapā, kad iebrūk boļševiki, apcietināts,<br />
ieslodzīts Krasnodaras cietumā un vēlāk – nošauts.<br />
Pēdējais fakts atstāj tālejošu iespaidu uz visu ģimeni.<br />
Pāvils Kovaļevskis dzimis 1912. gada 2. maijā Liepājā<br />
(māsa Margarita Kovaļevska – 1910. gada 7. decembrī, arī<br />
Liepājā). Ģimenē pavisam bijuši četri bērni, taču divi miruši<br />
mazos gados. Pēc tēva nāves māte saņem no Latvijas<br />
Valsts nelielu pensiju sakarā ar tēva zaudējumu.<br />
„...Mammai bijusi liela piepūle auklēt un audzināt bērnus,<br />
vadīt un pārskatīt saimniecību, viņa centusies taupīt<br />
un tomēr viesmīlīgi uzņemt papus daudzos paziņas. Viņam<br />
(t.i.,tēvam) paticis arī gleznot, uzspēlēt kārtis – tikpat labi<br />
spēlēt klavieres, pēkšņi sadomāt un atvest mājās draugu<br />
baru. Tie parasti bijuši gleznotāji, mūziķi vai žurnālisti.<br />
Viņš mīlējis vakarus ērti un labi aizvadīt mājās. Dažreiz<br />
uzrīkot pat koncertu. Kamēr mamma cepusi un vārījusi,<br />
dūcis čello, dārdējušas klavieres un pie vakariņu galda ilgi<br />
sprakšķējušas sarunas par jaunām grāmatām, teātriem un<br />
pasaules lietām.“ Tā savas ģimenes dzīvi Liepājā grāmatā<br />
Astoņpadsmit aprakstījusi Pāvila māsa. Tēvs mīlējis arī fotografēt,<br />
un varbūt tieši tāpēc mēs varam redzēt rakstnieka<br />
agrās bērnības smaida bedrītes. Šo fotogrāfiju autors ir<br />
tēvs – Jānis Kovaļevskis.<br />
Jelgavas skolas laikā daudz kas mainījies. Dzīves agrais<br />
rīts ir aizskrējis un kļuvis par pagātni. Tēva arī vairs<br />
nav. Pāvils mācās nopietni un gatavojas dzīves cīņai. Viņa<br />
skolas direktors ir Ģederts Odiņš, bet klases audzinātājs –<br />
matemātiķis, skolotājs G. Briedis. Ķīmiju māca skolotājs<br />
Jānis Greste, vēsturi – Marija Akermane, ģeogrāfiju – Fricis<br />
Dravnieks, franču valodu – skolotājs Lauks, arī citi<br />
skolotāji ir pieredzes bagāti, daudzi no viņiem paši sarakstījuši<br />
mācību grāmatas, un vispār skolā valda radoša<br />
atmosfēra. Notiek dažādi svētki, kuriem gatavojas viss<br />
skolas kolektīvs. Ļoti iecienīti ir rakstnieku rīti, teātra izrādes,<br />
mūzikas vakari, jo dziedāšanas skolotājs Jānis Indāns<br />
prot aizraut savus mācāmos, prot ievirzīt viņus mūzikas<br />
izpratnē un radīšanā. Skolotājs arī bieži stāsta par<br />
ievērojamiem mūzikas dižgariem Arī skolēni mācās dažādu<br />
instrumentu spēli, viņu vidū arī Pāvels, jo tēva klavieres<br />
nu atrodas Jelgavas dzīvoklī Akadēmijas ielā, pa kura<br />
logiem pretējā ielas pusē var redzēt zilo, senlaicīgo pareizticīgo<br />
baznīciņu. Pauls, Paulītis, kā viņu mīļi sauc tuvinieki,<br />
klavieres spēlē bieži, tā iepriecinot māti, māsu un dažreiz<br />
arī atnākušos<br />
draugus.<br />
Tas gan nav<br />
pārāk bieži, jo<br />
ģimene nedzīvo<br />
ļoti pārticīgi, un<br />
Pāvils jūtas atbildīgs<br />
kā par māsu,<br />
tā par māti – pēc<br />
ģimnāzijas beigšanas<br />
viņš gatavojas<br />
studēt un<br />
kļūt par juristu.<br />
Gribas arī ko uzrakstīt<br />
un sacerēt,<br />
pirmie daiļrades<br />
mēģinājumi jau<br />
iespiesti Liepājas<br />
avīzē. Par māsu<br />
Margaritu viņam<br />
sevišķa rūpe – jo<br />
viņai, ļoti skaistai<br />
un jaunai, mākslinieciski<br />
ievirzītai,<br />
aizrautīgai<br />
Pāvils Kovaļevskis.<br />
dvēselei, jāpalīdz<br />
orientēties dzīvē, sabiedrībā, jāpalīdz saprast puišu psiholoģija,<br />
lai pašas kaislīgā daba pārāk neaizrauj meiteni dzīves<br />
virpuļos. Galvenais tomēr, lai viņa visu spētu saprast<br />
un izdarīt pareizos secinājumus, lai neapprecētos par agru.<br />
Pāvils raksta māsai vēstules, arī māsa viņam uztic savas<br />
sirdslietas, kad abi nav kopā.<br />
Vēlāk Margarita savā atmiņu grāmatā rakstīs, ka apbrīno<br />
savu brāli, šo septiņpadsmitgadīgo puiku, kur gan viņš<br />
šīs gudrības smēlies, ko viņa saņēmusi kādā vēstulē no brāļa<br />
Tajā pavasarī notiek abu Kovaļevsku iesvētības Jelgavas<br />
Annas baznīcā. Viņus iesvētījis mācītājs Ķullītis, jo ģimene<br />
ir Annas baznīcas draudzē. 2. maijā, tieši dzimšanas dienā,<br />
Paulim Rīgā tiek pirkts iesvētību uzvalks, un māsa atceras,<br />
cik nerātns vidusskolnieks viņš licies todien – pilns joku,<br />
asprātību, kā visiem rādījis savu jauno ancuku, kā visi, pie<br />
galda sēdēdami, ēduši dzimšanas dienas kūku un dzēruši<br />
tēju dzīvoklī pie Rīgas radiem.<br />
Iesvētību dienā „saule spīdēja visā savā spožumā, debesis<br />
bija visdzidrākā zilumā, un vispār Jelgava izskatījās<br />
svētsvinīga. Mēs abi ar Pauli soļojām plecu pie pleca paši<br />
pēdējie aiz baltajām meitenēm kā pirmie tumšajai zēnu rindai.<br />
Mirkļiem, kad pametu skatus apkārt, uztvēru smīnus,<br />
pat sadzirdēju piezīmi: ‘redz, kur iet brūtgāns ar brūti,’<br />
man tas bija vienaldzīgi, drīzāk patika. To patiešām mamma<br />
bija labi izdomājusi. Kad pamanīju ielas malā Benitu<br />
Melderi (mācījusies Paula paralēlklasē), man pēkšņi kļuva<br />
gaiši ap sirdi. Un, kad viņa man uzsmaidīja, arī es smaidīju.<br />
Meiteņu laiku draudzība. Bērnība.<br />
(..) Ārpus baznīcas pēc iesvētībām bija jāsastājas rindās,<br />
un mūs fotografēja grupas uzņēmumā. It visiem iesvētāmiem<br />
bija rokās puķu klēpji, man ar Pauli tikai mammas<br />
dāvātās dziesmu grāmatas. Mēs tā bijām vēlējušies – aiz<br />
bailēm, ka kāds varētu pasniegt puķes ar visu grozu vai<br />
podu, bagātīgos kreppapīru kruzuļos, kā tas bija redzēts<br />
citās iesvētībās. Mēs abi vēlējāmies, lai puķes sagaida mājās.<br />
(..)<br />
No baznīcas devāmies pie fotogrāfa Kalcenava Lielajā<br />
ielā. Viņš bija vislabākais Jelgavā. Tajā dienā iesvētīja arī<br />
citas draudzenes un draugus. Bijām pat tur aicināti, tad<br />
kad būsim cauri ar savām tantēm, bet mamma mūs nelaida:<br />
konfirmācijas diena ir nopietna diena, tā jāpavada<br />
Turpinājums 13. lpp.<br />
FOTO Jānis Kovaļevskis
Otrdien, 2012. gada 31. jūlijā <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 13. lpp.<br />
Pāvils Klāns – 100<br />
Turpinājums no 12. lpp.<br />
mājās. ‘Ko lai dara, mās, visu dzīvē nevar saķert,’ mierināja<br />
Paulis.“ (M. Kovaļevska Astoņpadsmit – Ziemeļblāzma,<br />
1967.)<br />
Tā viņi tur redzami grāmatā ievietotajā fotogrāfijā –<br />
četras sievietes un Pauls – svinīgā uzvalkā ar melnu tauriņu<br />
uz baltā krekla fona, baltu kabatlakatiņu krūšu kabatiņā,<br />
māte – starp abiem bērniem, sirmu galvu, ļoti nopietna,<br />
svinīga. Uz mazā galdiņa – nedaudzās dāvanas, iespējams,<br />
ka albums ar klāt neesošo ģimenes locekļu fotogrāfijām,<br />
visiem priekšā – ziedu grozi. Bērnība palikusi aiz šīs dienas.<br />
Aiz...<br />
1930. gada 17. jūnijā II Jelgavas valsts ģimnāzijas kursu<br />
beidz 81 audzēknis, un Pāvils Kovaļevskis ir viņu vidū.<br />
Viņa klasē skolu beidz arī nākamais tēlnieks Miķelis Geistauts,<br />
kurš vēlāk, padomju gados, no tālās Amerikas atsūtīs<br />
mūsu skolas direktoram R. Kronbergam savu darbu fotoalbumu<br />
ar veltījumu un parakstu. Un vēl – kopējo izlaiduma<br />
fotogrāfiju – to gadu skolotājiem un absolventiem. Viņiem<br />
visiem šogad, agrāk vai vēlāk, ir 100. gadskārta, gluži tāpat<br />
kā viņu toreizējam skolas biedram Pāvilam Kovaļevskim,<br />
mūsdienās – rakstniekam Pāvilam Klānam.<br />
Vēlāk savā otrajā atmiņu dienasgrāmatā Deviņpadsmit<br />
(Ziemeļblāzma, 1973.) Margarita raksta: „Paulis, Lida,<br />
visi mani draudziņi laimīgi nolikuši eksāmenus. Abitūrijas<br />
dienā biju uz svinīgo aktu. Kad dziedājām Teici to<br />
Kungu – man bija jāraud. Man bija tāds īsti dziļš prieks,<br />
tāds ar sirds viļņiem, redzēt, ka tur, starp baltajām meitenēm,<br />
melnajiem zēniem, ir visi tie, ar kuriem reizē ritējusi<br />
bērnība, izstīgušie draišķību gadi. Lūk, mans mīļais brālis<br />
Paulis, kam es tik īsti, no visas sirds novēlēju gaiši pārkāpt<br />
skolas slieksni,– vēl gaišāku nākotni. Tāpat Lidai, Valijai,<br />
tāpat melnacim Vēzim – manai pirmajai jūsmai, Sietniekam,<br />
kuru es saukāju par Saulīti un kas vēl tagad sārts kā<br />
ābols, gaišiem, gaišiem matiņiem, un visi citi mazie zēni,<br />
mazās meitenes – jaunavas un jaunekļi, kā nu viņus uzrunāja.<br />
Koris dziedāja pacilājoši skaistas dziesmas. Mācītājs<br />
Romanis novēlēja viņiem visiem Dieva svētību, būt godīgiem<br />
un labiem cilvēkiem. Direktors Odiņš: turpināt izglītību,<br />
izvēlēties pareizo ceļu dzīvē, būt stipriem un izturīgiem<br />
kā liepām un ozoliem, utt.“<br />
Pāvils Kovaļevskis turpina izglītību Latvijas Universitātes<br />
juridiskajā fakultātē, tad – Rīgas Kara skolā, kur, būdams<br />
kadets, vada skolas dubultkvartetu. Tur top arī viņa<br />
pirmā prozas grāmata, un kara skola (tagad – Rīgas skolēnu<br />
pils Kr. Barona ielā 100) ir tā vieta, kur nākamais rakstnieks<br />
savu draugu vidū izsludina konkursu par grāmatas Pusnakts<br />
viesis autora pseidonīmu. Balva – 10 Ls. Noteikums,<br />
lai būtu ietverti viņa iniciāļi. Uzvarēja mehānikas students<br />
Šķēle. Tā radās pseidonīms KLĀNS. Tas, pēc rakstnieka<br />
domām, bija „brīvs no politiskiem apsvērumiem, neatkarīgs<br />
vārds redzes<br />
un dzirdes efekta<br />
dēļ.“ Pirmās<br />
grāmatas vāku<br />
gatavoja jaunā<br />
māksliniece Erna<br />
Geistaute, rakstnieka<br />
dzīves biedre.<br />
Pirmā novele<br />
Pusnakts viesī<br />
bija sarakstīta jau<br />
1933. gadā, ilgus<br />
gadus (septiņus)<br />
atvilktnē glabāti<br />
bija arī pārējie<br />
darbi, līdz beidzot,<br />
1940. gada<br />
Pāvils Kovaļevskis (priekšā) ar māsu<br />
Margaritu un mammu.<br />
sākumā, priecīgais,<br />
saņemot 20<br />
autora eksemplārus,<br />
jaunais rakstnieks Pāvils Klāns ieraudzīja savu pirmo<br />
izdoto grāmatu.<br />
Par rakstnieka Pāvila Klāna mūža sarežģītajiem ceļiem<br />
un padarītajiem darbiem katrs var izlasīt enciklopēdijās<br />
un Zinātnes izdotajā Latviešu rakstniecība biogrāfijās<br />
(2003. g.). Skaists un pamatīgs pētījums ir literatūrzinātniecei<br />
Benitai Smilktiņai, kas nodrukāts žurnālā Karogs<br />
(1998. g. nr. 10) – Maz pazīstamais Pāvils Klāns. Kad šogad<br />
– 12. maijā Jelgavas Valsts ģimnāzijā sabrauca vairāk<br />
par tūkstoti absolventu, lai atzīmētu savas skolas 90. dzimšanas<br />
dienu, tai veltītajā skolas vēstures izstādē kāds stūrītis<br />
bija atvēlēts mūsu absolventam un pasaules ceļos aizgājušajam<br />
rakstniekam Pāvilam Klānam. Un viņa grāmata<br />
Baigais Gads bija viena no skatītākajām, arī citas, protams,<br />
ko esam sagādājuši un kas mums ir dāvinātas.<br />
Man personiski visvairāk paticis kavēties viņa romāna<br />
Rūsa lappusēs, tieši tajās, kas attēlo galvenā varoņa dvēseliskās<br />
šaubas un dramatiskos mirkļus degošajā Berlīnē,<br />
kad nekas nav zināms un tomēr viss ir tik skaidrs un saprotams,<br />
kad tu, cilvēkbērns, vari ik brīdi aiziet bojā, bet<br />
vari arī izglābties un izglābt sev tuvu cilvēku, kad nekas<br />
cits neatliek, kā cīnīties par dzīvību. Laikmets prasīja izvēlēties<br />
pārāk daudz! Un dzīvot – dzīvot arī ir pienākums,<br />
un tad, ja tev ir Dieva dots talants, tad ir pienākums šo<br />
laikmetu un tā parādības skaidrot, atklājot cilvēcību un<br />
nosodot necilvēcību. Un to nu rakstnieks ir darījis pilnā<br />
mērā savos darbos un vēsturiskajos pētījumos. Un paldies<br />
tā laika skolai, skolotājiem, Pāvila māmuļai, tantēm un citiem<br />
labvēļiem, kas mūsu tautai izaudzināja šo rakstnieku,<br />
savas tautas patriotu, kuram šā gada 2. maijā bija simtie<br />
šūpuļsvētki!<br />
Dzintra Skaidrīte Meijere<br />
Jelgavas Valsts ģimnāzijā<br />
Laikrakstam „Latvietis“<br />
FOTO Jānis Kovaļevskis<br />
Grāmatu tagad var iegādāties laikraksta<br />
„Latvietis“ interneta veikalā:<br />
http://www.laikraksts.com/veikals.php<br />
Cena $50 + piegāde<br />
Piegāde Austrālijā $15<br />
Grāmatu var arī pasūtīt redakcijā:<br />
Sterling Star Pty Ltd,<br />
PO Box 6219<br />
South Yarra, VIC 3141.<br />
Čeki rakstāmi: „Sterling Star“
14. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Otrdien, 2012. gada 31. jūlijā<br />
Saiešana slātaviešu garā „Vecpiebalga atver durvis“<br />
9.-15. jūlijs, Vecpiebalgas novads<br />
Ar emocionāli pacilājošu koncertu<br />
svētdien, 14. jūlijā Vecpiebalgas ogli, dzejoļu sacerēšana un veiksmes<br />
darbnīcas, rakstīšana uz bērza tāss ar<br />
ev. lut. baznīcā noslēdzās kultūras un vērdiņa kalšana. Vakarā, saules rieta<br />
mākslas nedēļa Saiešana slātaviešu stundā pie Saulrietiem pulcējās teju<br />
garā „Vecpiebalga atver durvis“. Nedēļas<br />
organizatori Vecpiebalgas novacertprogrammu<br />
Zelta sirds ar K. Skal-<br />
700 cilvēku, lai baudītu J. Lūsēna konda<br />
pašvaldība kopā ar muzikālo teātri<br />
Ars nova. Koncertā zem unikālās J. Lūsēna un Liepājas zvanu ansambļa<br />
bes vārdiem Zigfrīda Muktupāvela,<br />
baznīcas stiklotajiem griestiem Jāņa Campanella izpildījumā. Tas bija neaizmirstams,<br />
izcils notikums, mūzi-<br />
Lūsēna dziesmas izpildīja Kristīne<br />
Zadovska, pie ērģelēm – autors. kas, dabas un cilvēku labestības harmonija,<br />
šķita, ka uz mums nolūkojas<br />
Bet pirms tam jau no pirmdienas,<br />
9. jūlija, kad Vecpiebalgas muižas pagalmā<br />
notika svētku atklāšana, katrā jos laikos, kad tie labie gadi bij.<br />
pats Kārlis Skalbe un atkal ir kā veca-<br />
no novada 5 pagastiem – Inešos, Kaivē,<br />
Vecpiebalgā, Taurenē un Dzērbenē ir notikusi, tomēr ceturtdienas vaka-<br />
Šķita, ka nedēļas kulminācija jau<br />
bija baudāma daudzveidīga kultūras rā, stipri līstot lietum, pie Emīla Dārziņa<br />
Jāņaskolas atkal pulcējās ļaužu<br />
pasākumu programma.<br />
Pirmdien Vecpiebalgas kultūras simti, lai baudītu ģeniālā piebaldzēna<br />
namā atklāja iespaidīgu latviešu tautastērpu<br />
izstādi, atklāšanas pasākumā tersona izpildījumā, lietus netraucēja<br />
Emīla Dārziņa dziesmas Ingusa Pē-<br />
publikas sajūsmu izpelnījās ne tikai arī Melanholiskā valša smeldzīgajām<br />
dažādu novadu tautastērpu greznums, skaņām Venta Zilberta izpildījumā,<br />
bagātība un darinātāju rūpība, bet arī publika ar interesi ieklausījās mazāk<br />
Laimas Jansones kokles skaņas. Tautastērpi<br />
būs apskatāmi vēl līdz 19. audziesmu<br />
apdarēs. Kaut arī lietus ne-<br />
zināmajās Volfganga Dārziņa tautasgustam,<br />
to vidū arī nedēļas noslēgumā pārstāja ne mirkli, tovakar visi devās<br />
Alauksta ezera krastā ar Voldemāra mājup no jauna pacilāti.<br />
Cīruļa piemiņas balvu – grezno Piebalgas<br />
pērļu jostu apbalvotie audēju pagasta diena ar amatnieku tirdziņu<br />
Piektdiena, 13. jūlijs, bija Taurenes<br />
kopas Vēverīšas darbi (tai skaitā Piebalgas<br />
novada tērpi un pērļu josta) kolektīvu koncertu, kas iepriecināja<br />
un Vecpiebalgas novada pašdarbības<br />
un Ilzes Vildes paaudžu paaudzēs saglabātais<br />
Krustpils tautas tērps, kas, kolektīvu skaitu un dziedāt, dejot un<br />
un pārsteidza ar lielo pašdarbnieku<br />
2. pasaules karam sākoties, ierakts spēlētprieku.<br />
zemē un vēlāk atkal gādīgu roku nosargātslā<br />
diena sākās 12.00 Brāļu Kaudzīšu<br />
Sestdien, 14. jūlijs, Saiešanas lie-<br />
Otrdiena, 10. jūlijs bija Dzērbenes Kalna Kaibēnos ar Ogrēnskolas (vēlāk<br />
– Kaudzīšu skolas) salidojumu.<br />
diena, kad Dzērbenes pils dārzā varēja<br />
baudīt floristikas darbus par tēmu Dienas gaitā sabrauca Vecpiebalgas<br />
Durvis, bet vakarā pilī muzicēja Sinfonetta<br />
Rīga Spīķeru kvartets, pārpildītā šana, krēslu pīšana, podu virpošana un<br />
amatu pratēji un notika vērpšana, au-<br />
pils zāle liecināja bija apliecinājums citu amata prasmju izrādīšanas, varēja<br />
vecpiebaldzēnu un novada viesu nemainīgajām<br />
kultūras alkām. tu medu, tējas, tepat ceptu maizi un<br />
baudīt un iegādāties Vecpiebalgā vāk-<br />
Trešdiena, 11. jūlijs bija Kārļa sietu sieru. Muzeja pagalmā savukārt<br />
Skalbes diena. Jau agrā pēcpusdienā Dr. Viesturs Rudzītis un rakstniece<br />
K. Skalbes dzimtajās mājās Incēni pulcējās<br />
bērni, kurus sagaidīja Baltais ka-<br />
Piebalgas dzimtu savdabības.<br />
Inguna Bauere stās’tijaun analizēja<br />
ķītis. Visas pēcpusdienas garumā notika<br />
pasaku iestudēšana, Lielās pasaku šelnieki Ķencis un Pāvuls ar jēra zupu<br />
Pēcpusdienā ieradās slavenie pu-<br />
spēles spēlēšana, kaķīšu veidošanas un, tās pietika visiem apmēram 500<br />
Švauksts (Mārtiņš Meiers) un Pietuka<br />
Krustiņš (Kristaps Rasims) katrs ar<br />
savu taisnību.<br />
Amatnieku diena 14. jūlijā „Kalna<br />
Kaibēnos“.<br />
klātesošajiem, bet pēc sātīgas paēšanas<br />
Piebaldzēnu deja bija īsti vietā.<br />
Vakarā, Alauksta ezera krastā,<br />
apmēram 2000 skatītāju ar sajūsmu,<br />
prieku un līdzdziedāšanu piedalījās<br />
I. Baueres un J. Lūsēna lielizrādē Ja<br />
tik mīļa ielūgšana..., izrādes režisors<br />
Varis Brasla. Izrādē satikās Vecpiebalgas<br />
dižgari, slātavieši un čangalieši,<br />
kurus atveidoja Latvijas teātru aktieri:<br />
Turpinājums 15. lpp.<br />
FOTO Anda Zadovska<br />
FOTO Anda Zadovska<br />
11. jūlija Jāņa Lūsēna „Zelta sirds“ koncerts ar Kārļa Skalbes<br />
dzeju „Saulrietos“.<br />
FOTO Anda Zadovska<br />
12. jūlija koncerts „Jāņaskolā“.<br />
FOTO Anda Zadovska
Otrdien, 2012. gada 31. jūlijā <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 15. lpp.<br />
VF Andra Kļaviņa fonds<br />
Turpinājums no 7. lpp.<br />
zinoties, ka allaž katras dzimtas aizsākums,<br />
tās centrs ir bijusi māte un viņas<br />
beznosacījuma mīlestība, kurai nav ne<br />
sākuma, ne beigu. Tā aptver sev tuvos<br />
kā pavasara ziedu smarža, sasilda kā<br />
saulīte pusdienlaikā un sargā no salnas<br />
barguma. Tā sniedz drošību un<br />
pārliecību par sevi, un laimīgi un stipri<br />
izaug cilvēki, šādu mātes mīlestību<br />
saņēmuši. Viņiem pietiek spēka un<br />
gribas laimīgus darīt arī citus.<br />
Savas dzimtas, savas mātes, vecmāmiņas<br />
un citu sev tuvo cilvēku vārdus<br />
Andris Kļaviņš nākotnes grāmatā<br />
raksta tā, kā to prot tikai viņš – klusi,<br />
it kā nemanāmi, tikai cilvēkmīlestību<br />
tik ļoti, ļoti apliecinoši.<br />
Vita Diķe<br />
Laikrakstam „Latvietis“<br />
www.vitolufonds.lv<br />
„Vecpiebalga atver durvis“<br />
Turpinājums no 14. lpp.<br />
Reinis Kaudzīte – Ivars Puga, Matīss<br />
Kaudzīte – Uldis Anže, Andrejs Pumpurs<br />
– Andris Keišs, Švauksts – Mārtiņš<br />
Meiers, trīs klačotājas – Inese<br />
Ramute, Dace Eversa, Inese Pilābere,<br />
Annīte – Baiba Neja, Antons Austriņš<br />
– Gundars Grasbergs, Kārlis<br />
Skalbe – Ģirts Ķesteris, Jēkabs Pilsātnieks<br />
– Mārtiņš Liepa, Pietuka<br />
Krustiņš – Kristaps Rasims, Andžs<br />
Rātminders – Aigars Vilims, Edes<br />
Rātminderes lomā – Saulrietu pārzine<br />
Ilona Muižniece, Prātnieks – Ivo Martinsons.<br />
Kostīmu māksliniece – Ieva<br />
Veita, scenogrāfs – Dainis Andersons.<br />
Producente – Anda Zadovska.<br />
Lieluzveduma viens no emocionālākajiem<br />
brīžiem bija J. Lūsēna<br />
komponētās dziesmas Pagājušais ar<br />
K. Skalbes vārdiem K. Skalbes un<br />
A. Austriņa (Ģ. Ķesteris, G. Grasbergs)<br />
izpildījumā.<br />
Svētku nedēļa nav vārdos aprakstāma,<br />
tā bija Diža, tālu skanoša<br />
un iedvesmojoša. Katra diena ar savu<br />
kolorītu, katrs notikums Notikums.<br />
Vecpiebaldzēnu viesmīlība, pašcieņa<br />
un savas Vecpiebalgas godāšana, to<br />
noteikti sajuta viesi. Vecpiebalgas novada<br />
domes priekšsēdētāja Ella Frīdvalde-Andersone<br />
pēc svētku nedēļas<br />
ir gandarīta: „ir labi padarīta darba<br />
sajūta. Kopā darot, var daudz paveikt.<br />
Darbu gaitā ne brīdi nebija sajūtas, ka<br />
kaut ko nevarēsim, jo visi – gan mūsu<br />
kultūras darbinieki, gan pašdarbnieki,<br />
aktīvie cilvēki, gan muzikālā teātra<br />
Ars Nova cilvēki, gan mākslinieki –<br />
to, ko bijām uzņēmušies, darījām ar<br />
azartu. Vecpiebalga atver durvis bija<br />
tāds savējo festivāls, kur visi saprotas<br />
no pusvārda.“<br />
Svētku nedēļa noslēgusies, bet<br />
Vecpiebalga turpina aicināt ciemos!<br />
Visi mūsu muzeji ir apmeklētājiem atvērti,<br />
katrā apskatāmas gan ekspozīcijas,<br />
gan izstādes, gaidām ciemos!<br />
Līva Grudule<br />
Piebalgas muzeju apvienības<br />
„Orisāre“ vadītāja<br />
Laikrakstam „Latvietis“<br />
Datumi<br />
5. augusts<br />
Osvalds, Arvils<br />
1940. Latvija tika iekļauta PSRS sastāvā<br />
kā Latvijas Padomju Sociālistiskā<br />
Republika.<br />
1971. fiziķis un politiķis, Latvijas finanšu<br />
ministrs (2002.g. – 2004.g.),<br />
Latvijas bērnu, ģimenes un sabiedrības<br />
integrācijas lietu ministrs<br />
(2009.g.), Latvijas Ministru prezidents<br />
(kopš 2009.g. 12.marta) Valdis Dom-<br />
Vārda dienas, dzimšanas dienas un zīmīgi notikumi<br />
4. augusts<br />
brovskis.<br />
Romāns, Romualds, Romualda<br />
1897. rakstnieks Edvīns Mednis.<br />
1907. militārs darbinieks, virsleitnants,<br />
vada komandieris, Latviešu leģiona<br />
virsnieks Ernests Staņislavs Zukuļs.<br />
1942. māksliniece, sabiedriskā darbiniece<br />
Dagnija Greste.<br />
6. augusts<br />
Askolds, Aisma<br />
1924. gleznotājs, teātra dekorators Miķelis<br />
Ģenģeris.<br />
1945. ASV uzmet Hirošimai atombumbu,<br />
uzreiz nogalinot 70 000 cilvēku.<br />
1952. baleta māksliniece, horeogrāfe,<br />
pedagoģe Zita Errs.<br />
1981. SLT aktieris, sabiedriskais darbinieks<br />
Edgars Greste.<br />
7. augusts<br />
Alfrēds, Fredis, Madars<br />
1882. arheologs, eģiptologs, arheoloģijas<br />
zinātnes pamatlicējs Latvijā Francis<br />
Balodis.<br />
1946. sabiedrisks darbinieks Austrālijā<br />
Kārlis Ātrens.<br />
8. augusts<br />
Mudīte, Vladislavs, Vladislava<br />
1927. rakstniece Indra Gubiņa.<br />
1942. Baltijas valstu sūtņi izslēgti no<br />
britu diplom. atzīto personu saraksta.<br />
1958. māksliniece Zita Sudņika.<br />
9. augusts<br />
Madara, Genoveva<br />
1862. rakstnieks Augusts Deglavs.<br />
1877. kultūras darbinieks, grāmatu izplatītājs<br />
Ludviks Mendriks.<br />
1938. sabiedriskais darbinieks Austrālijā<br />
Kārlis Kasparsons.<br />
1985. mūziķe, sabiedriska darbiniece<br />
Austrālijā Daina Kaina.<br />
10. augusts<br />
Brencis, Inuta, Audris<br />
1982. biatloniste Madara Līduma. ■<br />
Sarīkojumi, draudzes ziņas un ziņojumi<br />
Adelaidē<br />
Sestdien, 4. aug., plkst. 13.30 AL54.<br />
Kultūras dienu kopkora koncerta papildus<br />
mēģinājums, Sv. Pētera baznīcas<br />
zālē. Ievērot vietas izmaiņu!<br />
Adelaides Sv. Pētera draudze<br />
Svētdien, 5. aug., plkst. 11.00 dievkalpojums<br />
ar dievgaldu. 10. svētdiena pēc<br />
Vasarsvētkiem.<br />
Svētdien, 19. aug., plkst. 11.00 dievkalpojums<br />
bez dievgalda. 12. svētdiena<br />
pēc Vasarsvētkiem.<br />
Brisbanē<br />
Sestdien, 11. aug., plkst. 12.00 Saule<br />
Ltd aizina uz Latviešu nama talku!<br />
Svētdien, 12. aug., plkst. 10.00 Svētdienas<br />
rīts Dievam – Baznīcas un dievkalpojumi<br />
Latvijā pie A. un M. Siksnām, 4<br />
Marmindie St., Chapel Hill.<br />
Svētdien, 12. aug., plkst. 15.00 Brisbanes<br />
Latviešu skoliņa.<br />
Otrdien, 14. aug., plkst. 10.00 Brīvļaužu<br />
sanāksme Latviešu namā. Dažādas<br />
nodarbības. Rīta tēja un pusdienas $15.<br />
Sestdien, 18. aug., plkst. 12.00 Zolītes<br />
pēcpusdiena DV sarīkojumā Latviešu<br />
namā. Piedalīšanās $5.<br />
Kvīnslandes latv. ev. lut. draudze<br />
Diakone Brigita Saiva.<br />
Svētdien, 19. aug., plkst. 11.30 dievkalpojums<br />
ar dievgaldu prav. Kolvina<br />
Makfersona vadībā Nācaretes baznīcā.<br />
Kanberā<br />
Kanberas latv. ev. lut. draudze<br />
Sestdien, 4. aug., plkst. 13.00 dievkalpojums<br />
un draudzes pilnsapulce Sv. Pētera<br />
baznīcā/zālē, Reid. Dievkalpojumā<br />
kalpos prāv. Kolvins Makfersons. Lūdzu<br />
ievērot, ka dievkalpojums, nepare-<br />
Turpinājums 16. lpp.
16. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Otrdien, 2012. gada 31. jūlijā<br />
Sarīkojumi<br />
Turpinājums no 15. lpp<br />
dzētu iemeslu dēļ, ir pārcelts uz sestdienu,<br />
nevis svētdien, kā ziņots iepriekš.<br />
Melburnā<br />
Sestdien, 11. aug., plkst. 15.00 Jauniešu<br />
muzikālā pēcpusdiena Latviešu<br />
nama lielajā zālē Melburnas Latviešu<br />
biedrības un Latviešu jaunatnes apvienības<br />
Austrālijā sarīkojumā. Interesentus<br />
lūdzam pieteikties pie Markusa<br />
Draguna (0439 392 475) vai Ivetas Laines<br />
(9876 1448). Visi laipni aicināti.<br />
Sestdien, 18. aug., plkst. 15.00 – 17.00<br />
kora Atbalsis mēģinājums Latviešu<br />
namā.<br />
Svētdien, 19. aug., plkst. 13.00 Kino<br />
klubiņš Latviešu namā. Kafejnīcā no<br />
plkst. 12.30 garda zupa un garšīgs<br />
saldais ēdiens. Plkst. 13.00 režisora<br />
Dzintara Dreiberga 2009. g. dokumentālā<br />
filma Padoties aizliegts. Filmai<br />
NAV subtitru angļu valodā. Vecuma<br />
ierobežojums: līdz 16 gadiem!<br />
Plkst. 15.15 režisora Aleksandra Hāna<br />
2007. g. romantiska komēdija, drāma<br />
Midsummer Madness (Jāņu nakts).<br />
Filmai NAV subtitru angļu valodā.<br />
Ieejas biļetes cena: Pirmā filma – $10.<br />
Otrā filma – $10. Ieeja uz abām filmām<br />
kopā – $15. Biļetes var iegādāties kafejnīcā.<br />
Daugavas skolas skolniekiem<br />
ieeja brīva. Visi ienākumi ir ziedojums<br />
Latviešu namam (MLNK). Izrādes<br />
rīko Latviešu nams.<br />
Melburnas 1. latv. ev. lut. draudze<br />
Melburnas Sv. Krusta draudze<br />
Māc. Dainis Markovskis.<br />
Svētdien, 5. aug., plkst. 10.00 dievkalpojums<br />
draudzes vecākā vadībā.<br />
Svētdien, 12. aug., plkst. 10.00 dievkalpojums<br />
draudzes vecākā vadībā.<br />
Svētdien, 19. aug., plkst. 10.00 dievkalpojums<br />
mācītāja vadībā.<br />
Svētdien, 19. aug., plkst. 14.00 dievkalpojums<br />
Latviešu ciemā mācītāja vadībā.<br />
Pertā<br />
Pertas ev. lut. Sv. Pāvila draudze<br />
Māc. Gunis Balodis.<br />
Sidnejā<br />
Ceturtdien, 2. aug., plkst. 12.00 saiets<br />
un draudzības pēcpusdiena DV namā.<br />
Piektdien, 3. aug., plkst. 15.00 – 20.00<br />
novuss DV namā.<br />
Otrdien, 7. aug., plkst. 10.00 – 14.00<br />
biljards DV namā.<br />
Piektdien, 10. aug., plkst. 12.00 Senioru<br />
saiets Latviešu namā. Kafejnīca būs<br />
atvērta kā parasti no plkst. 11.00. Pirmā<br />
daļā Ojārs Greste rādīs video ierakstus<br />
par to kā sidnejieši šogad svinēja Jāņus,<br />
un Ivars Šeibelis rādīs TV raidījumus<br />
par notikumiem Latvijā. Otrā daļā skatīsimies<br />
tikko atsūtītos TV raidījumus:<br />
Īss skats no Nacionālā Teātra izrādes<br />
Kad Sievas Spēkojas, Akmens laikmets<br />
Latvijā un jaunākais raidījums Kultūra.<br />
Piektdien, 10. aug., plkst. 15.00 –<br />
20.00 novuss DV namā.<br />
Otrdien, 14. aug., plkst. 10.00 – 14.00<br />
biljards DV namā.<br />
Piektdien, 17. aug., plkst. 15.00 –<br />
20.00 novuss DV namā.<br />
Piektdien, 17. aug., plkst. 19.00 Latviešu<br />
nama Mārtiņa Siliņa zālē – Sidnejas<br />
Latviešu teātris – Aivas Birbeles<br />
komēdija Tāda es esmu. Režisors – Jānis<br />
Grauds. Galvenā lomā – Līga Salduma-Hegnera<br />
un Ilona Brūvere. Skatuvisks<br />
lasījums. Ieeja $20/$15.<br />
Sestdien, 18. aug., plkst. 16.00 Latviešu<br />
nama Mārtiņa Siliņa zālē – Sidnejas<br />
Latviešu teātris – Aivas Birbeles<br />
komēdija Tāda es esmu. Režisors – Jānis<br />
Grauds. Galvenā lomā – Līga Salduma-Hegnera<br />
un Ilona Brūvere. Skatuvisks<br />
lasījums. Ieeja $20/$15.<br />
Svētdien, 19. aug., plkst. 14.00 Latviešu<br />
nama Mārtiņa Siliņa zālē – Sidnejas<br />
Latviešu teātris – Aivas Birbeles<br />
komēdija Tāda es esmu. Režisors – Jānis<br />
Grauds. Galvenā lomā – Līga Salduma-Hegnera<br />
un Ilona Brūvere. Skatuvisks<br />
lasījums. Ieeja $20/$15.<br />
Sidnejas ev. lut. latviešu draudze,<br />
Svētā Jāņa baznīcā<br />
Prāv. Kolvins Makfersons.<br />
Svētdien, 5. aug., plkst. 10.00 dievkalpojums<br />
ar Svēto Vakarēdienu.<br />
Svētdien, 12. aug., plkst. 10.00 dievkalpojums<br />
ar Svēto Vakarēdienu.<br />
Svētdien, 19. aug., plkst. 10.00 lasītais<br />
dievkalpojums.<br />
Sidnejas latv. ev. lut. Vienības<br />
draudze<br />
Māc. Raimonds Sokolovskis.<br />
Svētdien, 5. aug., plkst. 10.00 dievkalpojums<br />
ar dievgaldu angļu valodā.<br />
Svētdien, 12. aug., plkst. 10.00 dievkalpojums<br />
ar dievgaldu. Bībeles stunda.<br />
Svētdien, 19. aug., plkst. 10.00 dievkalpojums<br />
ar dievgaldu.<br />
Zelta piekrastē<br />
Ceturtdien, 2. aug., plkst. 13.00 Kārtējā<br />
baltiešu mēneša tikšanās Broadbeach<br />
Library, 61 Sunshine Boulevard,<br />
Mermaid Waters (iepretim Pacific<br />
Fair iepirkšanās centram). Ieejot bibliotēkā,<br />
sekot norādījumam uz Meeting<br />
Room A. Viesturs Ezergailis runās<br />
par saviem ceļojumiem, tai skaitā<br />
par viņa pirmo pēckara braucienu uz<br />
Latviju.<br />
Anglijā<br />
Piektdien, 27. jūl. – 12. aug., XXX<br />
Olimpiādes spēles Londonā.<br />
ASV<br />
Sestdien, 11. aug., Filadelfijas Brīvo<br />
latvju biedrībā izrādīs filmas. www.<br />
latviansociety.com.<br />
Jaunzēlandē<br />
Sv. Māras draudze Kraistčerčā<br />
Svētdien, 12. aug., plkst. 15.00 draudzes<br />
pilnsapulce Latviešu namā.<br />
Latvijā<br />
Otrdien, 31. jūl. – 3. aug., Siguldas<br />
novada Brūveros notiks visplašākais<br />
pirtnieku saiets ne tikai Latvijā, bet<br />
arī Eiropā – starptautiskais pirtnieku<br />
meistarības čempionāts Latvija -2012<br />
un festivāls Latvijas pirts. Uz čempionātu<br />
ir aicināti piedalīsies labākie pirtnieki<br />
no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas,<br />
Baltkrievijas, Krievijas, Ukrainas, Somijas,<br />
Vācijas un Izraēlas.<br />
Trešdien, 8. aug., plkst. 19.00 Liepājā,<br />
Promenade Hotel Hika zālē festivāls<br />
Liepājas vasara piedāvā romantisku<br />
kamermūzikas koncertu Liepājas stīgu<br />
kvarteta un obojista Āra Burkina<br />
sniegumā.<br />
Piektdien, 10. aug., plkst. 18.00 –<br />
22.00 Ārzemju latviešu kārtējais tikšanās<br />
vakars PBLA pārstāvniecības<br />
birojā Rīgā, Lāčplēša ielā 29 dz. 5.<br />
Piektdien, 10. aug., plkst. 19.00 Liepājas<br />
Latviešu biedrības namā notiks<br />
šovasar vienīgais Liepājas Simfoniskā<br />
orķestra (LSO) koncerts diriģenta<br />
Atvara Lakstīgalas vadībā. Festivālā<br />
Liepājas vasara skanēs baroka un Vīnes<br />
klasikas mūzika ar lielisku pašmāju<br />
solistu – čellistes Daces Zālītes un<br />
obojista Mārtiņa Zālītes piedalīšanos.<br />
Līdz 5. aug., Starptautiskā tautas lietišķās<br />
mākslas izstāde Vainags Rīgas<br />
Mākslas telpā.<br />
Līdz 18. aug. Mākslas festivālu, kas<br />
Cēsīs atkal pārvērtīs romantisko viduslaiku<br />
pilsētiņu par laukumu visdrosmīgākajiem<br />
eksperimentiem vizuālajā<br />
mākslā, mūzikā, teātrī un kino<br />
un pulcēs visu Latvijas bohēmas ziedu.<br />
Līdz 9. sept. – Izstāde Napoleona<br />
laiks un Latvija Latvijas Nacionālajā<br />
vēstures muzejā.<br />
■<br />
Mums vēl ir vieta<br />
Jūsu sveicieniem,<br />
apsveikumiem,<br />
paziņojumiem.<br />
Cena $5 par 1 cm vienā slejā.<br />
Minimums $10.<br />
Tieši šis laukumiņš izmaksās<br />
tikai $35.<br />
Lata kurss<br />
Latvijas Bankas kurss 31. jūlijā.<br />
1 EUR = 0,702804 (piesaistes kurss)<br />
1 AUD = 0,5980 1 NZD = 0,4620<br />
1 GBP = 0,8990 1 USD = 0,5720
Change language