Laikraksts "Latvietis" 213
Laikraksts "Latvietis" 213
Laikraksts "Latvietis" 213
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
6. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Otrdien, 2012. gada 31. jūlijā<br />
Kā finansēt darbu internetā<br />
Izdevēji visā pasaulē meklē veidus, kā iekasēt maksu par saturu internetā<br />
Apzinoties, ka savu<br />
darbu internetā nebūs iespējams<br />
finansēt tikai no<br />
reklāmas ienākumiem,<br />
arvien vairāk izdevniecības<br />
visā pasaulē meklē<br />
veidus, kā par savu saturu<br />
internetā iekasēt samaksu.<br />
Līdz šim to ir traucējis ne bez pašu<br />
izdevēju vainas izveidojies sabiedrības<br />
ieradums, ka ziņām internetā ir jābūt<br />
bezmaksas un bažas, ka, ja kāds medijs<br />
par savu saturu prasīs samaksu,<br />
tad būs daudzi citi, kas ziņu plūsmu<br />
piedāvās bezmaksas. Ziņas un dažāds<br />
saturs par brīvu internetā būs vienmēr.<br />
Jautājums ir, vai medijiem arī nākotnē<br />
būs iespējams izveidot kvalitatīvu<br />
žurnālistikas piedāvājumu un spēt to<br />
finansēt.<br />
Kā salīdzina The Guardian žurnālists<br />
Maikls Volfs (Michael Wolff)<br />
tad, ja drukātam medijam reklāmās<br />
ir iespējams ieņemt 100 dolārus, tad<br />
internetā tie jau ir līdzvērtīgi 10 dolāriem,<br />
savukārt mobilajos telefonos<br />
vairs tikai 1 dolāram. Ja daudzi mobilos<br />
telefonus uzskata par nākotnes ziņu<br />
iegūšanas platformu numur viens, tad<br />
ļoti strauji pienāks laiks, kad medijiem<br />
uz reklāmas ienākumiem vien paļauties<br />
vairs nebūs iespējams.<br />
Ja pirms diviem gadiem izdevēji<br />
visā pasaulē vēl uzdeva jautājumus,<br />
vai viņiem ir jāiekasē samaksa par saturu<br />
internetā, tad šobrīd lielākā daļa<br />
izdevēju par to vairs nešaubās. Aktuālais<br />
jautājums ir, kā lasītājus pārvērst<br />
klientos un atrast veidus, kā no viņiem<br />
iekasēt samaksu. Izdevēji ir tikuši pāri<br />
arī bažām, ka saturs internetā, kas<br />
pieejams mazākam, bet maksājošam<br />
lietotāju skaitam samazinās reklāmas<br />
ienākumus. Arī reklāmdevēji apzinās,<br />
ka interneta lietotāji, kas jau ir atvēruši<br />
savus maciņus, ir daudz vērtīgāka<br />
mērķauditorija, nekā tie, kuri visu vēlas<br />
tikai par brīvu.<br />
Slovākijas deviņi lielākie izdevēji<br />
spēra salīdzinoši radikālu soli, kopīgi<br />
vienojoties par vienu sistēmu un visu<br />
savu interneta mediju saturu piedāvājot<br />
tikai par samaksu. Klientiem par<br />
3,90 Eiro mēnesī ir iespējams saņemt<br />
pieeju lielāko deviņu izdevēju 34 interneta<br />
mediju saturam. Šo sistēmu<br />
nodrošina uzņēmums Piano Media,<br />
kas nu jau savu darbību ir izvērsis arī<br />
Slovēnijā, kur par pieeju lielāko interneta<br />
mediju saturam ir jāmaksā pieci<br />
Eiro mēnesī. Piano Media sistēmas<br />
ienākumi sadalās sekojoši: 40% medijam,<br />
kurš piesaista maksas klientu,<br />
30% sadalās visiem medijiem sistēmā<br />
atkarībā no laika, ko klients pavada<br />
katrā medijā, savukārt 30% saņem pakalpojuma<br />
sniedzējs.<br />
Apsveicami ir tas, ka visas iesaistītās<br />
puses ir sapratušas, ka pirmo gadu<br />
mērķis nav sasniegt lielus ienākumus,<br />
bet gan lauzt savas valsts iedzīvotāju<br />
stereotipus un pakāpeniski tos radināt<br />
pie maksāšanas par saturu internetā.<br />
Kā norāda Piano Media vadītājs Tomass<br />
Bella (Tomáš Bella), tad uzņēmums<br />
šobrīd veic tirgus izpēti par iespēju<br />
paplašināt savu darbību arī citās<br />
valstīs, t.sk., arī Baltijā. Lai uzsāktu<br />
maksas sistēmas ieviešanu vairākumā<br />
valstu, vēlams, lai sistēmā piedalās<br />
vismaz trīs līdz seši izdevēji.<br />
Latvijā līdzīga mēroga mēģinājumi<br />
vēl nav notikuši. Jau sen tiek mēģināts<br />
mikromaksājumu modelis, bet<br />
satura mediju vidē tas ir izgāzies. Ne<br />
www.news.lv, ne pašas avīzes vai žurnāli,<br />
savās mājas lapās par maksu piedāvājot<br />
izdevuma PDF versiju, ar šiem<br />
ienākumiem nevar dot pienācīgu pienesumu<br />
mediju redakciju uzturēšanā.<br />
Latvijā arvien vairāk tiek izplatīta<br />
iespēja bezmaksas lasīt e-versiju drukātā<br />
medija abonentiem, kā to dara<br />
avīze Dienas Bizness vai žurnāls Ir.<br />
Šis arī pasaulē ir visizplatītākais veids,<br />
kā rīkoties, lai nezaudētu maksas<br />
klientus – drukātā medija vietā piedāvāt<br />
tiem medija saturu viņiem vēlamā<br />
formā.<br />
Savukārt daudzi citi mediji Latvijā,<br />
bet jo īpaši reģionālās avīzes joprojām<br />
nav pieņēmušas lēmumu par savu<br />
nākotnes ceļu. Rezultātā viņi pakļauj<br />
sevi auditorijas samazinājumam demogrāfisku<br />
iemeslu dēļ, kas nemainot<br />
stratēģiju, agri vai vēlu novedīs pie<br />
medija likvidēšanas.<br />
Ir jāapzinās, ka lasītāji tā īsti nekad<br />
nav maksājuši par ziņām, bet gan par<br />
platformu – avīzes vai citā formā,– kas<br />
nodrošina pieeju informācijai. Arī šobrīd<br />
iedzīvotāji labprāt turpina maksāt<br />
par informācijas saņemšanas un komunikācijas<br />
platformām – internetu, kabeļtelevīziju<br />
vai mobiliem sakariem. Ja<br />
vairāki izdevēji vienojas par jaunas un<br />
kvalitatīvas satura pieejas platformas<br />
izveidošanu interneta vidē, kur par<br />
godīgu samaksu iespējams piekļūt ērti<br />
pārskatāmai informācijā sev vēlamā<br />
veidā un laikā, tad tas varētu būt ceļš,<br />
kā vismaz piedāvāt lietotājiem izvēli –<br />
meklēt sev vēlamo lasāmvielu visā atlikušajā<br />
informācijas plūsmā, vai tomēr<br />
izvēlēties ērtumu, samaksājot 2 – 5<br />
latus mēnesī, saņemt pieeju sev interesējošam<br />
kvalitatīvam saturam.<br />
Protams, ar nosacījumu, ka satura<br />
ražotāji spētu aizsargāt sava satura autortiesības<br />
un nepieļautu tā bezmaksas<br />
izplatīšanu. Tā noteikti nebūtu panaceja,<br />
kas atrisinātu visas izdevēju problēmas,<br />
bet tas būtu ceļš, lai brīvprātīgi<br />
un pakāpeniski sabiedrību radināt pie<br />
domas, ka par kvalitāti ir jāmaksā. Arī<br />
internetā.<br />
Indulis Bērziņš<br />
Laikrakstam „Latvietis“<br />
Svarīga uzvara!<br />
Pieņemts likumprojekts par referendumiem<br />
2012. g. 26. jūlijā ienaidnieki izmantoja ļaunprātīgi: tikko<br />
Saeima trešajā, galīgajā<br />
kaut kas nepatika, tā tūlīt aicināja<br />
lasījumā pieņēma<br />
likumprojektu par referendumu<br />
rīkošanu.<br />
No rīta pie Saeimas<br />
nama pulcējās kādi 30<br />
protestētāji, kas aicināja<br />
nebalsot par šo likumprojektu. Aktīvākais<br />
bija organizācijas Pret nacismu<br />
vadītājs Jānis Kuzins. Bija redzams,<br />
ka Kremļa aģentūra izmisīgi cenšas<br />
vēl kaut ko darīt, lai kaitētu mūsu valstij<br />
un latviešiem.<br />
Iepriekšējo likumu mūsu valsts<br />
rīkot referendumu un likums paredzēja,<br />
ka izdevumus sedz valsts. Referendumam<br />
par krievu valodu kā otru<br />
valsts valodu, ko rosināja Lindermans<br />
ar Ušakova un citu Saskaņas centra<br />
(SC) deputātu atbalstu, valsts iztērēja<br />
2 082 206 latus. Tā bija barga mācība.<br />
Turpmāk referenduma ierosināšanai<br />
būs jāsavāc nevis 10 000 parakstu,<br />
bet 50 000. Tagad valsts prezidentam<br />
ir tiesības likumprojektu izsludināt<br />
par likumu. Bija laiks, kad mūsu politiķi<br />
aizrāvās ar pārliekas demokrātijas<br />
demonstrēšanu. Bijušais politiķis un<br />
diplomāts Georgs Andrejevs 2012. g.<br />
26. aprīlī brīdināja: „Ja mūsu politiķi<br />
turpinās būt tikpat bezpalīdzīgi, mēs<br />
varēsim noraudzīties, kā, izmantojot<br />
demokrātiskos instrumentus un lielo<br />
tautiešu skaitu, Krievija panāks savu<br />
seno ārpolitisko mērķi sašķelt Latvijas<br />
sabiedrību, parlamentārā ceļā pārņemt<br />
varu un ar mūsu valsti kā vājāko Baltijas<br />
posmu dabūt savu ietekmes aģentu<br />
Eiropas Savienībā (ES).“<br />
Atis Skalbergs<br />
Laikrakstam „Latvietis“
Change language