Laikraksts "Latvietis" 037
Laikraksts "Latvietis" 037
Laikraksts "Latvietis" 037
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
LATVIETISwww.laikraksts.com<br />
Austrālijas latviešu pirmais elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē — An Australian newspaper for Latvians worldwide<br />
<strong>Laikraksts</strong><br />
NR. 37 2009. gada 19. maijā TĪMEKLĪ<br />
Published by Sterling Star Pty Ltd — PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA — Email: redakcija@laikraksts.com<br />
Lietuvā jauna prezidente<br />
Svētdien, 17. maijā notikušajās<br />
Lietuvas prezidenta vēlēšanās, iegūstot<br />
69,05% vēlētāju balsu, uzvarējusi<br />
Eiropas Savienības (ES) finanšu un<br />
budžeta komisāre Daļa Gribauskaite<br />
(Dalia Grybauskaitė).<br />
Pēc 99,46% balsu saskaitīšanas<br />
vēlēšanu komisija apliecināja, ka<br />
Gribauskaite, startējot kā neatkarīgā<br />
kandidāte, ievērojami apsteigusi savu<br />
tuvāko konkurentu, sociāldemokrātu<br />
Aļģirdu Butkeviču (viņš ieguvis<br />
11,87% balsu).<br />
Balsošanā piedalījušies 51,66% vēlētāju,<br />
un ir pārsniegta likumā noteiktā<br />
50% robeža.<br />
„Šo atbildības nastu, kuru Lietuvas<br />
iedzīvotāji nolēma uzticēt man, es<br />
esmu gatava nest kopā ar visiem un risināt<br />
Lietuvai svarīgus jautājumus un<br />
lietas,“ par savu gatavību stāties prezidenta<br />
amatā sacīja Gribauskaite, uzsverot:<br />
„Es vēlētos apsveikt Lietuvas<br />
tautu ar tās lēmumu, un es domāju, ka<br />
mēs kopā varam izkļūt no šīm grūtībām<br />
kā daudz labāka un labklājīgāka<br />
tauta.“<br />
Grībauskaite kļuvusi par Lietuvas<br />
piekto prezidentu kopš neatkarības<br />
atjaunošanas. Valsts vadītāja amatā<br />
sieviete iepriekš nav bijusi. Lietuvas<br />
pirmā neatkarības laiku valdības vadītāja<br />
bija sieviete – Kazimira Prunskiene,<br />
kas arī kandidēja šajās prezidenta<br />
vēlēšanās.<br />
53 gadus vecajai Grībauskaitei,<br />
kurai pieder melnā josta austrumu<br />
cīņu mākslā, ir reputācija kā tiešai un<br />
stingrai politiķei. Viņa iepriekš ir izteikusies,<br />
ka starp viņas politiskajiem<br />
ideāliem ir bijusī britu premjere Margarēta<br />
Tečere.<br />
∎<br />
Rīgas gaidu un skautu vienību sarīkojums<br />
17. maijā Rīgas gaidu un skautu<br />
vienību sarīkojumā bez gaidu un<br />
skautu vecākiem un piederīgiem, bija<br />
prieks redzēt arī labu skaitu labvēļu<br />
un atbalstītāju, kā arī Latviešu ciema<br />
iedzīvotājus, kas bija atbraukuši ar ciema<br />
busiņu.<br />
Programmu ievadīja Jendas gaidu<br />
priekšnieces vad. E. Rimšanes uzruna,<br />
kam sekoja Latvijas valsts himna<br />
Dievs, svētī Latviju. Lielgaidas katra<br />
saņēma 10 gadu zvaigznīti par 10 nogaidotiem<br />
gadiem, ar vēlējumu turpināt<br />
gaidošanu tikpat cītīgi kā līdz šim.<br />
Programmas daļu ievadīja abu<br />
vienību dalībnieku kopēji dziedātā<br />
vienību dziesma Ai, tu Rīga, skaistā<br />
Rīga. Sekoja lielgaidas<br />
Dailas Ziedares<br />
klavieru solo,<br />
kam sekoja pārējo<br />
vienību dalībnieku<br />
priekšnesumi,<br />
vijoties ar kopēji<br />
dziedātām dziesmām.<br />
Programma<br />
izskanēja ar kopēji<br />
nodziedātām gaidu<br />
un skautu dziesmām,<br />
kur publika<br />
pievienojās vadītāju<br />
un roveru un<br />
lielgaidu saimei,<br />
kuri pulcējās skatuvē<br />
ap ugunskuru<br />
(gan mākslīgi<br />
veidotu), kas izskanēja<br />
ar skautu<br />
dziesmu Nakts kad<br />
apklāj zemi klusu.<br />
Viesi vēl varēja<br />
pamieloties pie<br />
gaidu un skautu<br />
vecāku sarūpētā<br />
kafijas galda,<br />
kā arī iebaudīt pa<br />
malkam karstvīna.<br />
Visu pēcpusdienas<br />
sarīkojumu noslēdza<br />
bagātīgās loterijas<br />
laimestu izlozēšana.<br />
Paldies visiem<br />
sarīkojuma apmeklētājiem<br />
par<br />
atbalstu!<br />
Rasma<br />
Vadītāja Rasma Celma apsveica lielgaidas ar „Desmit<br />
gadu zvaigznēm“. No kreisās: Laima Ziedare, Karīna Vējiņa,<br />
Kaija Hermane, Daila Ziedare, Māra Jefimova un<br />
Monika Šarpe (Sharpe).<br />
Lielgaidu priekšnesums „Perfektais pāris“. No kreisās:<br />
lielgaidas Daila Ziedare, Monika Šarpe (Sharpe), Kaija<br />
Hermane un Māra Jefimova.<br />
FOTO Arnis Vējiņš<br />
Saturs<br />
Austrālijas ziņas..........1, 2, 4, 5, 7<br />
Latvijas ziņas..............3, 6, 11, 13<br />
Redakcijā....................................3<br />
LAAJ...........................................7<br />
Uldis Siliņš par vēsturi..........8, 14<br />
Valodas stūrītis –<br />
Aija Rozentāla.................9, 14<br />
Latvijas īsziņas...................10, 11<br />
Elīna Starostniece –<br />
Misionāra dienasgrāmata....12<br />
Kolvins Makfersons –<br />
Garīgais komentārs.............13<br />
Sēru ziņas.................................14<br />
Atceries.....................................15<br />
Datumi................................15, 16<br />
Sarīkojumi un ziņojumi..............16<br />
Lata kurss.................................16<br />
FOTO Arnis Vējiņš
2. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Otrdien, 2009. gada 19. maijā<br />
„Zigrīdas Kalpi“ Adelaides latviešu skolā<br />
Ir sestdienas<br />
rīts. Adelaides latviešu<br />
skolas bērni<br />
nāk uz skoliņu.<br />
Rīta sapulcītē skolotājas<br />
stāsta, ka šo<br />
pēcpusdienu skolā<br />
viesosies Zigrīdas<br />
Kalpi. Bērni neizpratnē<br />
rausta plecus<br />
un uzacis: „Kas ir Zigrīdas kalpi?“<br />
Pienāk pēcpusdiena, un mēs visi<br />
pulcējamies latviešu nama kafejnīcā.<br />
Un tur jau viņi ir – Zigrīdas Kalpi. Izrādās,<br />
tā ir jauniešu grupa, kas dzied<br />
latviešu tautas dziesmas un spēlē dažādus<br />
mūzikas instrumentus. Šoreiz<br />
mūs apciemoja 5 no viņiem: Valda Biezaite,<br />
Tija Lodiņa, Aleksandrs Šmits,<br />
Ance Deksne un Matīss Biezaitis.<br />
Bērni ar lielu interesi noklausījās<br />
jauniešu sniegumu, un tad mazā Daila<br />
jautāja: „Matīs onkuli, kad tu ļausi<br />
mazajiem un lielajiem bērniem paspēlēt<br />
Augšējā fotogrā-<br />
kādu no instrumentiem?“ fijā: „Zigrīdas<br />
Pēc kopīgi nodziedātas Bēdu Kalpi“ ar skolas<br />
manu, lielu bēdu un Seši mazi bundzinieki<br />
saimi.<br />
bērni tika pie mūzikas instru-<br />
mentiem. Varēja izmēģināt, kā skan<br />
trejdeksnis un citi sitamie instrumenti.<br />
Adelaides latviešu skolas vārdā saku<br />
paldies Zigrīdas Kalpiem, ka iepazīstināja<br />
Apakšējā<br />
grāfijā:<br />
foto-<br />
„Zigrī-<br />
mūs ar sevi, un man likās, ka das Kalpi“ mu-<br />
bērni tagad saprot, ka dziedāt latviešu zicē Adelaides<br />
tautas dziesmas tomēr ir stilīgi.<br />
Mārīte Rumpe<br />
Latviešu<br />
kafejnīcā.<br />
nama<br />
FOTO Mārīte Rumpe<br />
FOTO Mārīte Rumpe<br />
60. kāzu jubileja<br />
Adelaides latviešu saimei labi pazīstamie<br />
sabiedriskie darbinieki Aelita<br />
un Uldis Bērziņi 16. maijā viesībās<br />
Tālavas mazajā zālē kopā ar ģimeni un<br />
draugiem pie bagātīga mielastu galda<br />
svinēja savu 60 gadu kāzu jubileju.<br />
Laulāto dzīvi viņi uzsāka<br />
1949. g. 17. maijā Vudsaides (Woodside)<br />
nometnē Adelaides kalnos pēc tikai<br />
sešu stundu saderināšanās! Jau piektā<br />
kāzu jubilejā ģimenē aug divi bērni,<br />
Inta un Andis. Atzīmējot 10 kopā nodzīvotos<br />
gadus, māja uzbūvēta.<br />
Aelita un Uldis ārpus maizes darbiem<br />
un ģimenes pienākumiem atrod<br />
laiku aktīvi iesaistīties latviešu sabiedriskajā<br />
dzīvē. Ilgus gadus abi darbojas<br />
Adelaides latviešu sporta klubā<br />
ASK – Uldis kā treneris un valdes<br />
loceklis, Aelita kā dāmu komitejas locekle<br />
un priekšsēde. Aelita ilgus gadus<br />
dzied jauktā korī un vairākus gadus<br />
uzņemas kora valdes priekšsēdes pienākumus.<br />
Abi apmeklē neskaitāmas<br />
Kultūras dienas un 3x3 saietus, un<br />
bieži sastopami latviešu sarīkojumos<br />
Adelaidē. Uldi vēl aizvien var satikt<br />
katru sestdienas rītu Tālavā, kur viņš<br />
ar lielu sajūsmu vada ALB bibliotēku.<br />
Pa šiem gadiem ģimenē pienāk<br />
klāt znots, vedekla, četri mazbērni un<br />
divi mazmazbērni. Jubilejas svinībās<br />
Aelitu un Uldi sirsnīgi apsveic ģimene<br />
un draugi, to starpā 4 g.v. mazmazmeitiņa<br />
Daila, kuras mīļais apsveikums<br />
skan skaistā latviešu valodā. Saņemti<br />
vairāki rakstiski apsveikumi, ieskaitot<br />
no Dienvidaustrālijas premjēra Rēna<br />
(Rann), Austrālijas premjērministra<br />
Radu (Rudd), Austrālijas ģenerālgubenatores<br />
Braise (Bryce) un, kā kronis<br />
visam, no karalienes Elizabetes otrās.<br />
Dimanta jubilejas svinības ritēja omulīgi<br />
un raiti ar jautrām dziesmām un<br />
pat spontānām rotaļām. Novēlam Aelitai<br />
un Uldim vēl daudz baltu dieniņu.<br />
rb<br />
Published by Sterling Star Pty Ltd<br />
ABN 54053671855<br />
Redakcija / Editorial Office:<br />
Sterling Star<br />
PO Box 6219<br />
SOUTH YARRA, VIC 3141<br />
AUSTRALIA<br />
Tel/fakss: (03) 98273753<br />
redakcija@laikraksts.com<br />
latvietis@netspace.net.au<br />
www.laikraksts.com<br />
Editor: Dr. Gunars Nagels<br />
Associate Editor: Ilze Nagela<br />
Abonēšanas cena izdrukātam<br />
laikrakstam: $35 par 10 numuriem<br />
(vai $70 par 20 numuriem) ar<br />
piegādi Austrālijā. Čekus rakstīt<br />
uz „Sterling Star Pty Ltd“ vārda.<br />
Sludinājumu cena: $5 par 1 cm<br />
telpu vienā slejā vienā numurā.<br />
Content and design:<br />
© Sterling Star and individual<br />
authors 2009. All rights reserved.<br />
Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos<br />
rakstos izteiktās domas ne katrā gadījumā<br />
atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija par<br />
tām neuzņemas atbildību. Redakcija patur<br />
tiesības manuskriptus un fotogrāfijas rediģēt.
Otrdien, 2009. gada 19. maijā <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 3. lpp.<br />
Redakcijā<br />
Sveicināti, lasītāji!<br />
Šoreiz sevišķs sveiciens mūsu lasītājiem<br />
Tasmānijā, un aicinājums atrakstīt<br />
ziņas par jūsu dzīvi!<br />
Pārlasot 50 gadus vecās Austrālijas<br />
latviešu ziņas, ir saprotams, ka tā laika<br />
sabiedriskā aktivitāte bija daudz plašāka<br />
kā šodien, bet arī jādomā par tās<br />
dokumentēšanu. Ja sarīkojumā pirms<br />
50 gadiem Brisbanē atskaņoja Kultūras<br />
dienu koncerta skaņu lenti „nepeļamā“<br />
tehniskā kvalitātē, tad jāprasa,<br />
kur var šodien to ierakstu noklausīties.<br />
Daudzi tagad steidzās visus arhīvus<br />
un bibliotēkas nosūtīt kaut kur<br />
uz Latviju, lai nebūtu vairs par tiem<br />
jārūpējas. Bet, pirms to darām, būtu<br />
jānodrošina paliekošs Austrālijas latviešu<br />
dzīves dokumentācijas arhīvs<br />
tepat uz vietas, jo pēc dažiem gadu<br />
desmitiem to būs daudz grūtāk darīt.<br />
Organizāciju dokumentu arhīvi<br />
būtu kā minimums jāskenē un jāsakārto<br />
pēc datumiem. Jāveido digitālo skaņu<br />
ierakstu bibliotēkas, kur glabātos<br />
koncertu, sarīkojumu, radio raidījumu<br />
ieraksti. Tāpat jārīkojas ar fotogrāfijām,<br />
veidojot virtuālas bibliotēkas.<br />
Vērtīgu darbu veic bijusī Austrālijas<br />
latviete Marianna Auliciema dokumentējot<br />
DP posmu vietnē www.<br />
dpalbums.lv. Vai nevarētu Austrālijas<br />
latvieši sagatavot par dzīvi Austrālijā<br />
ko līdzīgu un plašāku, piemēram, pievienojot<br />
dažādus audio ierakstus?<br />
Kurš ir ar mieru uzņemties šo svarīgo<br />
darbu?<br />
∎<br />
Skatieties!<br />
Elīna Garanča Austrālijā<br />
Atgādinājums! Kā rakstījām Laikraksta<br />
Latvietis Nr. 35 latviešu mecosoprāna<br />
Elīnas Garančas 9. maija uzstāšanās<br />
Ņujorkas Metropolitēna operā<br />
iestudējumā La Cenerentola (Pelnrušķīte)<br />
tika nodota HD (High-Definition)<br />
tiešizrādē, ko varēs noskatīties kinocentros<br />
Austrālijā 23., 24. un 28. maijā.<br />
Izrāžu vietas un laiki uzskaitīti vietnē<br />
http://www.themetinaustralia.info/ ∎<br />
Godājamie tautieši!<br />
Lūdzam Jūs atbalstīt Daugavas Vanagu<br />
Austrālijā 2009. gada aprūpes līdzekļu<br />
vākšanas akciju.<br />
Jūsu devumu lūdzam nosūtīt vietējai Daugavas Vanagu nodaļai!<br />
Helmuts Vabulis<br />
Daugavas Vanagu Austrālijas valdes priekšsēdis.<br />
Rīga – Eiropas kultūras<br />
galvaspilsēta 2014. g.?<br />
Kultrix.lv aicina ieraudzīt kultūras bagātu, ikdienā<br />
nepamanītu Rīgu un izsludina Ideju talku<br />
Aicinot jebkuru iedzīvotāju ieraudzīt<br />
ikdienā nepamanītu, kultūras bagātu<br />
Rīgu, kā arī līdzdarboties savas<br />
apkārtējās vides veidošanā par radošu,<br />
dzīvei interesantu vidi, šodien tiek atklāta<br />
mājas lapa kultrix.lv.<br />
Kultrix.lv mērķis ir kļūt par interneta<br />
mājām cilvēku domu apmaiņai<br />
un radošām izpausmēm dažādu Rīgas<br />
vietu, lietu, cilvēku un norišu atklāšanā.<br />
Kultrix.lv vēlas veicināt radošo<br />
daudzveidību, augstvērtīgu kultūrvidi<br />
un stiprināt izglītotu, kultūru cienošu<br />
sabiedrību. Kā mājas lapai atzina frizieris<br />
Vladislavs Saveļjevs: „Kultūra<br />
nav tikai māksla – tā ir arī cilvēki, ko<br />
redzam ielās. Un kultūra sākas ar pieklājību.“<br />
www.kultrix.lv ir izveidota īpaša<br />
sadaļa, kas veltīta Rīgas pieteikumam<br />
Eiropas Kultūras galvaspilsētas<br />
(EKG) kandidatūrai 2014. gadā, par<br />
ko starptautiska žūrija lems š.g. septembrī.<br />
Rīgas programmas veidošanā<br />
aicināta iesaistīties arī plašāka sabiedrība,<br />
tāpēc līdz ar mājas lapas atvēršanu,<br />
izsludinām akciju Ideju talka<br />
par Rīgu 2014. gadā. Akcijas ietvaros<br />
aicinām cilvēkus iesūtīt savas idejas<br />
par to, kādu pilsētu viņi vēlētos redzēt<br />
pēc pieciem gadiem un kam būtu jānotiek<br />
Eiropas kultūras galvaspilsētas<br />
ietvaros 2014. gadā gadījumā, ja Rīga<br />
iegūs šo statusu. Vairāk informācijas –<br />
www.kultrix.lv sadaļā Forums.<br />
Par Kult[rix]<br />
Kult[rix] ir Rīgas kā kultūras telpas<br />
zīmolvārds, kas iemieso jaunu izpratni<br />
par kultūru un ko raksturo trīs<br />
pamatprincipi:<br />
1) radošo spēju izpausmes dažādās<br />
dzīves jomās,<br />
2) kultūras robežu paplašināšana;<br />
3) jauna saskarsme.<br />
KULT[RIX] dimensiju meklēt un<br />
radīt sev apkārt esošajās lietās un norisēs<br />
var ikviens – uzņēmējs, zinātnieks,<br />
frizieris, mākslinieks vai pārdevējs, –<br />
kurš savā darbībā ir radošs, interesējas<br />
par apkārt notiekošo, meklē veidus, kā<br />
veidot savu ikdienu un kultūras vidi<br />
kopā ar citiem līdzcilvēkiem, citām<br />
nozarēm augstvērtīgu un aizraujošu.<br />
Aiva Rozenberga<br />
Rīgas pieteikuma projekta vadītāja<br />
Eiropas kultūras galvaspilsētas<br />
kandidatūrai 2014. gadā<br />
Rīgā, 2009.gada 15.maijā.<br />
Latviete un olimpietis<br />
Austrālijas olimpietis, peldētājs Grants Hakets<br />
(Grant Hackett) piektdien, 15. maijā Norvudas peldēšanas<br />
centrā (Norwood State Swim Centre) motivēja jaunos<br />
bērnus par peldēšanu. Viņš stāstīja, kā tika iesaistīts<br />
peldēšanā, un kas palīdzēja viņam vinnēt 3 zelta medaļas<br />
olimpiādēs.<br />
Bija arī stafetes peldējums, kurā viena no 20 jaunajiem<br />
peldētājiem piedalījās Tamāra Līduma. ∎<br />
Bildē: Grants Hakets (Grant Hackett) ar Tamāru Līdumu.<br />
FOTO Ilmārs Līdums
4. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Otrdien, 2009. gada 19. maijā<br />
Tirdzniecības kameras 15 gadi<br />
15. maijā Adelaides Latviešu namā<br />
pulcējās uz pusdienām ap 40 biedri un<br />
viesi, lai atzīmētu kameras 15 gadu pastāvēšanu.<br />
Sanākušie pēc tradicionālās<br />
glāzes šampanieša sēdās pie galda un<br />
uzklausīja kameras prezidenta Ilmāra<br />
Lūša uzrunu, kurā viņš norādīja uz kameras<br />
mērķiem un darbību, kura šajos<br />
gados bez tirdzniecisko sakaru veidošanos<br />
darbojusies arī kultūras, sabiedriskā<br />
un pat politikas jomās. Taču<br />
lielākais panākums bija 14 gadskārtējo<br />
biznesa semināru rīkošana Latvijā.<br />
Arī šogad 26. augustā Rīgā būs kameras<br />
pieņemšana kopā ar informatīvu<br />
priekšnesumu par tūrismu Austrālijā.<br />
Sekoja svētku runa, kuru teica<br />
Hieu Van Le, Dienvidaustrālijas vi-<br />
LTRKA prezidents Ilmārs Lūsis un Jolanta<br />
Lūse.<br />
FOTO Pē†eris Strazds<br />
cegubernators un<br />
etnisko lietu komisijas<br />
priekšsēdis.<br />
Hieu Van Le ir<br />
emigrants no Vjetnamas,<br />
studējis<br />
Adelaidē MBA, ir<br />
profesionāls grāmatvedis<br />
(CPA) un<br />
saņēmis goda doktora<br />
grādu Adelaides<br />
universitātē.<br />
Viņš norādīja uz<br />
latviešu sabiedrības<br />
un kameras sasniegumiem<br />
un Dienvidaustrālijas<br />
ieceļotāju<br />
dzīvi. 43%<br />
no iedzīvotājiem ir<br />
ar etnisku izcelsmi,<br />
pie kam arvien vairāk<br />
emigrantu nāk<br />
no Āfrikas un Āzijas<br />
zemēm.<br />
Pusdienās piedalījās arī bijušais<br />
parlamentārietis un kameras līdzdibinātājs<br />
Julians Stefani, kā arī iepriekšējais<br />
vicegubernators un kameras<br />
mūža biedrs Bruno Krūmiņš. Klāt bija<br />
kā igauņu apvienības prezidents Tūls<br />
(Tuuls), tā arī lietuviešu pārstāve Vabolis.<br />
Netrūka arī latviešu sabiedrības<br />
vadītāji no DLOA, ALB, DV, draudzes<br />
No kreisās: Latvijas goda konsuls Dienvidaustrālijā Dr.<br />
Valdis Tomanis, Maija Tomane, Dienvidaustrālijas vicegubernators<br />
Hieu Van Le, Adelaides Latviešu biedrības<br />
priekšsēdis Bruno Krūmiņš, Dagmāra Krūmiņa.<br />
un nama kooperatīva.<br />
Kameras valdes vārdā pateicos visiem<br />
viesiem par piedalīšanos mūsu<br />
jubilejā un mūsu godināšanu.<br />
Pusdienu noslēgumā notika izloze,<br />
kuras atlikums bija veltīts Adelaides<br />
latviešu skolai.<br />
Ilmārs Lūsis<br />
LTRKA prezidents<br />
Divas izstādes Adelaides Latviešu muzejā<br />
No 22.–31. maijam Dienvidaustrālijas<br />
Vēstures Nedēļas (History Week)<br />
ietvaros Latviešu muzejs rīko divas izstādes.<br />
Viena no šīm izstādēm ir veltīta<br />
Adelaides Latviešu biedrības 60 gadu<br />
jubilejai un otra latviešiem, kas ieradās<br />
Austrālijā ar pirmo ģimeņu kuģa<br />
transportu Nea Hellas 1949. g. 23. februārī.<br />
Latviešu muzeja sākumi iesniedzas<br />
60-to gadu beigās, kad Adelaides<br />
Latviešu biedrības valdes sēdē<br />
tika pārrunāts ierosinājums apzināt,<br />
vākt un saglabāt nākotnei latviešiem<br />
nozīmīgus etnogrāfiskos priekšmetus,<br />
mākslas darbus un citu dokumentāciju,<br />
pamazām izveidojot Latviešu muzeju.<br />
Biedrība 1970. gadā nolēma sākt<br />
priekšdarbus muzeja iekārtošanai<br />
piešķirot pirmos līdzekļus septiņu atsevišķu<br />
nozaru iekārtošanai. Muzeju<br />
oficiāli atklāja LAAJ prezidija priekšsēdis<br />
Vilis Eglīte 1972. g. 25. decembrī.<br />
Palīdzīgu roku iekārtošanas laikā<br />
sniedza Jānis Ātrens, Olģerts Strauts,<br />
Miķelis Miezis, Jānis Gulbis, Irma<br />
Reinfelde, Lonija Kukura un citi.<br />
Pirmais muzeja administrators bija<br />
Kārlis Untiņš. Laika tecējumā administratora<br />
darbu pārņēma Margarita<br />
Biezaite, viņai aizbraucot uz Latviju,<br />
Rute Zvaigzne, un patreizējā administratore<br />
ir Māra<br />
Kolomitseva.<br />
Latviešu muzejs<br />
lepojas ar bagātīgu<br />
tautas tērpu<br />
klāstu, keramikas,<br />
dzintara, pastmarku<br />
un Latvijas<br />
naudas paraugu<br />
eksponātiem. Retums<br />
varbūt ir Kārļa<br />
Ulmaņa vēstule<br />
un Kārļa Zariņa<br />
vēstule ar brīdinājumu,<br />
ka jāsagatavojas<br />
ilgai trimdai.<br />
Savā laikā muzeja<br />
plašākā un arī<br />
interesantākā daļa Latgales tautas tērpi Adelaides Latviešu muzejā.<br />
bija latviešu karavīru<br />
istaba, kurā četrās vitrīnās bija palīgi – Rasma Lāce, Jānis Caune,<br />
Latvijas un latviešu karavīru uzņēmumi,<br />
apliecības, nozīmes, ordeņi un ministratore Māra Kolomitseva rīko<br />
Kārlis Filipsons un citi. Patreizējā ad-<br />
tērpu paraugi. Sienas greznoja mākslinieka<br />
Gvido Augusta zīmējumu cikla dzīves stāstus.<br />
regulāras izstādes un ieraksta latviešu<br />
Latviešu karavīrs gadsimtu maiņās 20 Muzeju apmeklē vietējie ieziemieši,<br />
daudz iebraucēji no ārzemēm un<br />
zīmējumi. Līdz ar Margaritas Biezaites<br />
aizbraukšanu uz Latviju arī Karavīru<br />
nodaļu pārcēla uz Kara muzeju Latviešu biedrība ir lepna uz savu<br />
skolas bērni organizētās grupās.<br />
Latvijā.<br />
muzeju, jo tās ir mūsu visu, ārpus Latvijas<br />
dzīvojošo, vērtīgas atmiņas.<br />
Daudz darba roku pie muzeja darba<br />
ir pielikuši, tā saucamie, muzeja<br />
Bruno Krūmiņš<br />
FOTO Pēteris Strazds
Otrdien, 2009. gada 19. maijā <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 5. lpp.<br />
Daugavas vanadžu sarīkojums Sidnejā<br />
Šā gada 9. maijā, Sidnejas kopas<br />
Daugavas vanadzes DV namā Benkstaunā,<br />
rīkoja savu gadskārtējo sarīkojumu,<br />
lai vāktu līdzekļus labdarības<br />
atbalstam šeit Austrālijā un Latvijā, kā<br />
arī lai pieminētu Kurzemes cietoksni.<br />
9. maija sestdienā mēs, četri Kanberas<br />
DV saimes locekļi, devāmies uz<br />
Sidneju, lai atbalstītu mūsu tuvo kaimiņu,<br />
sidnejiešu, sarīkojumu. Diena<br />
bija saulaina, ceļojums automašīnā<br />
viegls, un domas kavējās pie šodienas<br />
atceres; Kurzemes cietoksnis ieies<br />
Latvijas vēsturē, bet reti kurš no pasaules<br />
cilvēkiem un arī mūsu jaunajām<br />
audzēm varēs izprast, izjust to lielo<br />
latviešu karavīru varonību, ziedošanos<br />
un arī izmisumu, ar kādu viņiem<br />
bija jānoliek ieroči.<br />
Ieejot DV namā, mums priekšā<br />
jau bija paprāvs apmeklētāju pulks.<br />
Drīz vien iekļāvāmies tanī draudzības<br />
gaisotnē, kuru gūst satiekoties ar<br />
cilvēkiem, kurus saista kopīgs darbs,<br />
kopīgi mērķi.<br />
Sarīkojumu atklāja DV Sidnejas<br />
nodaļas priekšnieks Elmārs Vanags,<br />
pastāstot par Kurzemes cietoksni.<br />
Mātes diena Latviešu ciemā<br />
Sestdien, 9. maijā, Melburnas Latviešu biedrības Daugavas skolas bērni iepriecināja Melburnas Latviešu ciema iemītniekus<br />
un viesus Mātes dienas sarīkojumā.<br />
∎<br />
FOTO Gundega Zariņa<br />
Daugavas vanadžu vadītāja Sidnejā<br />
Terēze Dzītare sveica klātesošos un iepazīstināja<br />
ar lūgtiem viesiem: Daugavas<br />
vanadžu vadītāju Austrālijā – Intu<br />
Skrīveri, Latvijas Republikas goda<br />
konsulu Sidnejā – Aldi Birzuli un SLB<br />
dāmu kopas priekšnieci – Edīti Soboļevsku.<br />
Ar mākslinieciskiem priekšnesumiem<br />
vakaru kuplināja Tāra Viljamsa<br />
(Williams), Raimonds Sokolovskis,<br />
Andrejs Mednis un Imants Līcis.<br />
Vanadzes bija gādājušas par lieliskām<br />
pusdienām, tortēm un bagātīgu<br />
mantu loteriju. Vakara noslēgumā visi<br />
kopīgi nodziedāja Dzīvīte, dzīvīte...<br />
Austrālijas Daugavas vanadžu<br />
vārdā izsaku lielu pateicību Sidnejas<br />
kopas vanadzēm par viņu lielo un nesavtīgo<br />
darbu un laiku, ko viņas ziedo<br />
DV labdarības laukā.<br />
Inta Skrīvere<br />
Daugavas Vanadžu vadītāja<br />
Austrālijā.<br />
Mātes diena Melburnā DV namā<br />
Svētdien, 9. maijā Melburnas Daugavas<br />
Vanagi rīkoja Kurzemes cietokšņa<br />
atceri un Mātes dienas sarīkojumu<br />
DV namā.<br />
Kaut arī nelielā sastāvā, bet labi<br />
izskanēja Dainas dziedātās sešas tautas<br />
dziesmas, dažādās apdarēs: Zigmara<br />
Liepiņa Novij man māmuliņa,<br />
V.Zilvera Dziesma dziesmai un Pūt,<br />
pūt vēja māt’ no cikla Saules dziesmas,<br />
E. Siliņa Es izaugu pie māmiņas,<br />
S. Mences Dziesma arājam, S. Birzes<br />
Kas dimd? Kas rīb? un piedevai,<br />
A. Sila Es biju māmiņai viena pate<br />
meitiņa. Pāris dziesmām pievienojās<br />
instrumenti: kontrabass/vijole (Indra<br />
Buračevska (Buraczewska)), flauta<br />
(Līvija Džadža (Judge)), klavieres<br />
(Z. Ritere), un dažādi sitamie instrumenti.<br />
∎<br />
No kreisās: Lilita Lauriņa, Rita Hača (Hach), Susann Mičele (Mitchell), Sintija Kaņepe, Edgars Vēgners, Indra Buračevska<br />
(Buraczewska), Roberts Atvars, Viktors Brenners, Dāvids Vējiņš, Zane Ritere (vad.), Līvija Judge. Priekšā: Māra<br />
Baumane, (Mārtiņš Brenners pievienojās, jo nodziedāja dziesmu par Mārtiņiem), Dāvids Zemdegs.<br />
FOTO Dāvids Vējiņš<br />
FOTO Pēteris Dārziņš
6. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Otrdien, 2009. gada 19. maijā<br />
2009. gada 1.<br />
maijā norisinājās<br />
Pirmā Lielā Daugavas<br />
Vanagu Pavasara<br />
Talka. Šīs talkas<br />
mērķis bija sakārtot<br />
DV īpašuma Rīgā,<br />
Slokas ielā 122, tuvāko<br />
apkārtni, kā arī sakārtot Galvenā<br />
nama fasādes pusi. Viena no Talkas<br />
rīkotāju iecerēm bija arī parādīt, ka arī<br />
ar nelieliem līdzekļiem, bet lielu entuziasmu<br />
ir iespējams sakārtot šo īpašumu<br />
tam pienācīgā stāvoklī.<br />
Sākotnēji talka tika iecerēta kā<br />
DVL Daugavgrīvas un Ogres nodaļu<br />
jauniešu dāvana DVL Galvenā nama<br />
iemītniekiem Darba svētkos, jo pašas<br />
nodaļas minētās telpas savām vajadzībām<br />
neizmanto. Paldies DV CV par<br />
piešķirtajiem līdzekļiem talkas vajadzībām,<br />
par ko tika iegādāti materiāli<br />
talkas norisei.<br />
Sagatavošanās<br />
Lai gan talkas sākums tika nosprausts<br />
uz pulksten 11.00, pirmie<br />
talcinieki sāka pulcēties jau stundu<br />
iepriekš. Pirms lielo darbu sākuma<br />
tīri studentiskā gaisotnē talcinieki<br />
organizēja kopīgu maltīti, vispārējās<br />
krīzes apstākļos aprobežojoties ar<br />
desmaizēm, tomēr darbu kvalitāti tas<br />
pārāk krasi neiespaidoja. Liels paldies<br />
jāsaka Benitai Ansons, kura talciniekiem<br />
sarūpēja arī pīrādziņus ar kafiju<br />
un ar savu pozitīvo enerģiju iedrošināja<br />
jauniešus uz vēl lielākiem darbiem.<br />
Liels bija arī Regīnas Karpovičas ieguldījums,<br />
jo viņa vienīgā no vecākā<br />
gadagājuma DVL biedriem iesaistījās<br />
Talkas norisē tieši, palīdzot gan ar padomu,<br />
gan darbarīkiem. Protams, DV<br />
CV morālais un finansiālais atbalsts<br />
bija visbūtiskākais šīs talkas rīkošanā,<br />
tāpat uzteicams būtu arī DVL Valdes<br />
atbalsts šādai DV nodaļu aktivitātei.<br />
Liels paldies talkotājiem no DVL Daugavgrīvas,<br />
Ogres, Imantas, Lubānas<br />
un DVV Bērzaines nodaļām!<br />
Darbi paši padarās<br />
Komiski šķita arī tas, ka liela daļa<br />
nedēļu pirms Talkas veiktajā plānošanas<br />
apgaitā konstatēto nepilnību īsi<br />
pirms talkas tika sakārtotas. Tā arī<br />
daudzus gadus salauztā stāvoklī esošās<br />
margas pie betonējamās uzejas<br />
tika saremontētas, šķiet, tikai pāris<br />
dienu pirms Talkas. Tā vien rādās, ka<br />
pietiek izsludināt, ka jaunieši nāks un<br />
kaut ko darīs, un liela daļa no darāmajiem<br />
pēkšņi paši padarās.<br />
Sākās Talka<br />
Ap plkst. 11iem aizsākās lielie talkas<br />
darbi. Kamēr vēl tika gādāti pēdējie<br />
nepieciešamie būvmateriāli un<br />
puķu dēsti, tika sagatavoti veidņi betonēšanas<br />
darbiem un sākts darbs pie<br />
dārza veidošanas, it kā tīrajā mauriņā<br />
Jaunieši talko Sidrabenē<br />
tika sagrābtas veselas trīs kaudzes ar<br />
pērnajām lapām.<br />
Pēc kādas stundas tika atvests gan<br />
cements, gan puķu un krūmu stādi un<br />
lielais darbs uzņēma daudz plašākus<br />
apgriezienus. Nama fasādes pusē tika<br />
sastādīti daudzi košumkrūmi, kuri<br />
tika atzīti par piemērotāko rotu namam,<br />
kā arī ar laiku prasīs mazāku<br />
kopšanu, nekā puķu dobes.<br />
Puiši – celtnieki<br />
Kā viens no galvenajiem Talkas<br />
darbiem tika izvirzīts sānu uzejas slīpuma<br />
mazināšana, kas tika izdarīts,<br />
izveidojot trīs papildus pakāpienus. Šie<br />
pakāpieni būtiski atvieglinās vecākā<br />
gadagājuma vanagu iekļūšanu Slokas<br />
ielas namā, kas visus šos gadus bija viņiem<br />
apgrūtinoša, un pēc būtības arī<br />
bija viens no galvenajiem iemesliem<br />
šīs Talkas rīkošanai. Turklāt viens no<br />
pakāpieniem tika ierīkots lielā izdrupuša<br />
betona bedrē, kas lika klupt arī<br />
jauniešiem, ejot pa šo uzeju, tā nošaujot<br />
divus zaķus ar vienu šāvienu tika<br />
aizbetonēta bedre un izlīdzināts uzejas<br />
slīpums. Uz pirmā pakāpiena tika<br />
uzzīmēts arī izcils DV Vanags, kas<br />
pagaidām arī ir vienīgais pamanāmais<br />
apliecinājums šī nama piederībai Daugavas<br />
Vanagiem... un tas pēc tik daudziem<br />
apsaimniekošanas gadiem.<br />
Uz šīs pašas uzejas vēl gan būtu<br />
ierīkojami vēl vismaz trīs tādi pat pakāpieni,<br />
kā arī būtu jāatjauno betonējums<br />
uz esošajām trepēm pie Galvenā<br />
nama parādes durvīm. Tāpat vēl ir<br />
jāatjauno mūris pie parādes durvīm.<br />
Tomēr visiem darbiem vienas talkas<br />
ietvaros nepietiek ne laika, ne darbaroku,<br />
ne arī līdzekļu. Betonēšanas darbi<br />
tika pabeigti tikai ap plkst. 21iem,<br />
līdz ar to šīs dienas maksimums tika<br />
sasniegts, un turpināmie darbi tikai<br />
pierāda nepieciešamību pēc šāda veida<br />
jauniešu aktivitāšu turpināšanas.<br />
Paralēli betonēšanas darbiem norisinājās<br />
arī darbs pie DV nama verandas<br />
stiklojuma atjaunošanas. Kā<br />
Talkas laikā noskaidrojās, šie stikli ir<br />
izdauzīti jau vismaz 8 (!) gadus. Vienīgais,<br />
kas ticis darīts līdz šim, bija logu<br />
aizsišana ar plēvi, kas ir ļoti īslaicīgs<br />
risinājums. Ne visi logi bija tādā stāvoklī,<br />
lai tos varētu par jaunu iestiklot,<br />
kā arī viena diena tomēr ir par īsu, lai<br />
šo lielo darbu paveiktu pilnībā. Tā tika<br />
sastikloti 6 logi, kas tomēr ir būtisks<br />
solis verandas vizuālai sakārtošanai.<br />
Iespējams, plānojot rudens talku, šiem<br />
darbiem varēs paredzēt vairāk resursu,<br />
un jau gatavojoties talkai, izgatavot arī<br />
jaunus logu rāmjus un stiprinājuma<br />
elementus, kur tas nepieciešams.<br />
Meitenes – dārznieces<br />
Ja puiši visu dienu nodarbojās ar<br />
šiem fiziski smagajiem darbiem – betonēšanu<br />
un stiklošanu, tad meitenes<br />
visu dienu veltīja ne mazāk grūtajam<br />
stādīšanas procesam. Kopumā fasādes<br />
puses zālienā tika iestādīti: Forsītija,<br />
violetais pildītais ceriņš, ložņājošais<br />
jasmīns, daudzgadīga lielziedu hortenzija,<br />
vesels lērums atraitnīšu, petūnijas,<br />
diascijas, kā arī neskaitāmas<br />
pavasara sīpolpuķes, kas nākamajā<br />
pavasarī rotās visu DV nama fasādes<br />
nogāzi. Ziedi izvēlēti ar tādu aprēķinu,<br />
lai to kopšana neprasītu pārāk lielus<br />
resursus, turklāt visi augi ir piemēroti<br />
Latvijas klimatam un daudzgadīgi. Ar<br />
laiku paredzam, šajā nogāzē no ziediem<br />
izveidot DV Vanaga kontūras,<br />
kas cauru gadu iezīmētu nogāzi DV<br />
krāsās, tomēr šim darbam ir jāizstrādā<br />
pamatīgāks apzaļumošanas projekts,<br />
kam nepieciešamas arī attiecīgās zināšanas<br />
un līdzekļi. Arī šajā jomā vēl ir<br />
ko darīt, un šī talka bija viens patiešām<br />
Turpinājums 13. lpp.
Otrdien, 2009. gada 19. maijā <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 7. lpp.<br />
Rasma Šilde-Kārkliņa<br />
Iepazīsimies ar Austrālijas 2009. gada 18. novembra svētku runas teicēju<br />
Rasma Šilde-<br />
Kārkliņa ir politoloģijas<br />
profesore<br />
Ilinoisas Universitātē<br />
Čikagā, kā<br />
arī viesprofesore<br />
Latvijas Universitātē.<br />
Viņas jaunākā<br />
grāmata Sistēma<br />
lika man tā darīt –<br />
Korupcija pēckomunisma sabiedrībās<br />
(The System Made Me Do It: Corruption<br />
in Postcommunist Societies (M.E.<br />
Sharpe, 2005)) ir tulkota latviešu,<br />
Katrā gadījumā, kas ir raibs, nevarētu<br />
būt pārāk vienmuļš krāsā, un, ja<br />
runa iet par teātri, raibums iezīmētu<br />
dažādību – šinī gadījumā – sabiedrisku<br />
notikumu atskaiti skatuvē, un tā ar<br />
izaicinātu ziņkāri, pievilkt tos, kam<br />
teātru kumēdiņi iet pie sirds.<br />
Austrālijas latviešu teātra (ALT)<br />
Raibās pēcpusdienās tēmējam vairāk<br />
krievu, poļu, bulgāru, un serbu valodās.<br />
Blakus pētījumiem par korupciju<br />
viņa ir sarakstījusi divas grāmatas un<br />
daudz rakstu par pāreju uz demokrātiju<br />
un etnopolitiku bijušā PSRS, Latvijā,<br />
un citur. Rasma ir dzimusi un<br />
augusi Vācijā, aizprecējās uz ASV,<br />
tagad daudz laiku pavada Latvijā, kur<br />
blakus akadēmiskam darbam aktīvi<br />
piedalās politiskā dzīvē. 2009.gadā<br />
kļuvusi par Aizsardzības ministra padomnieci<br />
korupcijas mazināšanas un<br />
pilsoniskas sabiedrības jautājumos.<br />
LAAJ prezidijs<br />
Raibā pēcpusdiena ALT uzvedumā<br />
uz mūsu pašu sabiedrisko dzīvi – no<br />
tāda šķībāka leņķa, ar piemiegtu aci<br />
mēģināt trāpīt sev liegta spoguļa atspīdumā.<br />
Var jau smieties aizelsies par<br />
citu cilvēku izdarībām – sevišķi, ja<br />
tās nogājušas greizi. Bet veselīgāk un<br />
noteikti godīgāk – vēdera muskuļiem<br />
un sirdsapziņai – ir tomēr pasmieties<br />
pašiem par sevi. To gan, protams, var<br />
Daži ALT „Raibās pēcpusdienas“ aktieri mēģinājumā. No kreisās : Eero Pūpēdis,<br />
Ieva Kaina, Imants Lēmanis un Reneka Hart. Pārējie sevi atklās uzvedumā<br />
7. jūnijā.<br />
izdarīt tie, kuriem ir izkopta humora<br />
izjūta. Melburnā tādu nevajadzētu<br />
trūkt. Bet ja nu ir arī kādi, kurus velniņš<br />
kārdina pasmieties par kaimiņu<br />
nedienām un izvēdināt plaušas uz citu<br />
rēķina, būs iespēja to darīt, noskatoties<br />
dažus raibumus no citu pagastu dzīves<br />
pēdējo pusgadu laikā.<br />
Tādu izklaidi mēģinās sagādāt<br />
ALT savā Raibā pēcpusdienas uzvedumā<br />
svētdien, 7. jūnijā pulksten<br />
15.00 Melburnas Latviešu nama lielajā<br />
zālē. Tur, caur vairāku autoru biezām<br />
stikla brillēm uzmestos skečus, Valdas<br />
Rubes režijā – aktieriem piemetot klāt<br />
savu pašiedvesmoto iztēli – teātris<br />
cels uz skatuves mūsu pašu, mazliet<br />
izdekorēto dzīvi Melburnas publikai.<br />
Ziemā, kad aukstums, tumsa un<br />
lietus nomāc garu, būs iespēja uzjautrināties:<br />
ar piemiegtu aci un bez kautrēšanās<br />
pasmieties par pagājušiem,<br />
mūsu dzīves raibiem notikumiem. Pēc<br />
uzveduma teātris visus lūdz neskriet<br />
tūlīt mājās, bet pakavēties kādu brīdi –<br />
pie vīna glāzes un cepumiem – kopā ar<br />
vēl modīgi izģērbtiem un raibi izgrimētiem<br />
aktieriem.<br />
I M.<br />
Melburnā, 14.05.2009.<br />
Iesvētības Melburnas 1. latviešu ev. lut. baznīcā<br />
Maija pirmajā svētdienā agrāk latvieši svinēja<br />
Ģimenes dienu. Tagad, piemērojoties vairumam valstu,<br />
maija otrā svētdienā tiek svinēta Mātes diena,<br />
kurpretī septembrī atzīmē Tēva dienu.<br />
Sekojot senajai tradīcijai, 3. maijā, skaistā, saulainā<br />
dienā Melburnas 1. latviešu ev. lut. draudzē notika<br />
Ģimenes dienas dievkalpojums ar iesvētībām Trīsvienības<br />
baznīcā. Iesvētāmie jaunieši bija Monika Kristīne<br />
Šarpe (Sharpe) un Tālis Uldis Ozoliņš-Šmits.<br />
Vecāki varēja būt lepni un priecīgi, ka abi jaunieši<br />
izvēlējušies nopietni turēties pie kristīgās ticības,<br />
to apliecinot visiem klātesošajiem dzirdot. Ir jauki,<br />
ka viņi šo savu lielo dienu varēja izbaudīt tieši Ģimenes<br />
dienā, tā piešķirot arī ģimenes kopībai speciālu<br />
vērtību.<br />
Novēlu abiem jauniešiem gaišu, Dieva svētības<br />
pilnu nākotni.<br />
Rasma Celma<br />
No kr.: M. K. Šarpe (Sharpe), māc. M. Saulīte, T. U. Ozoliņš-Šmits.<br />
FOTO Dāvids Vējiņš
8. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Otrdien, 2009. gada 19. maijā<br />
„ALL STARS DE RIGA“<br />
Šī gada maijā paiet 61 gads, kopš latviešu sastādītā basketbola vienība „All Stars de Riga“ 1947. gadā devās uz<br />
Franciju, kur tikās ar tās labākajām komandām un nezaudēja nevienu oficiālo spēli. Vienīgais zaudējums bija demonstrācijas<br />
spēlē ar Francijas valsts komandu. Viens no braucējiem bija bijušais sidnejietis un tagadējais brisbanietis<br />
Andrejs Bičevskis.<br />
Šis ir mana Brisbanes kaimiņa stāsts.<br />
Andrejs ir dzimis jelgavnieks.<br />
Rīgā spēlējis Armijas Sporta klubā<br />
(ASK), kuras rindās 1942. gadā izcīna<br />
Latvijas meistartituli. Komandas<br />
treneris ir latviešu basketbola sirds<br />
un dvēsele, bij. Latvijas valsts komandas<br />
treneris Voldemārs Baumanis,<br />
vēlāk majors Latviešu leģionā. Kad<br />
Andrejam pienāk iesaukšanas pavēle,<br />
Baumanis izkārto, ka viņš var palikt<br />
Rīgā, kur strādā kuģu būvētavā, studēt<br />
LU mehānikas fakultātē un spēlēt<br />
basketbolu.<br />
Pēckara gados Andrejs spēlē Lībekas<br />
Rīgas komandā, bet kad rodas<br />
iespēja atsākt studijas vācu universitātēs,<br />
viņš pārceļas uz Hanoveru, kur<br />
mācās Tehniskajā Institūtā.<br />
Aicinājums spēlēt<br />
Kādu dienu viņš saņem no V. Baumaņa<br />
ziņu, ka Rīga dosies uz sacīkstēm,<br />
iebrauks Hanoveras stacijā tad<br />
un tad un grib, lai Bičevskis viņiem<br />
pievienojas. Acīmredzot, Andrejs nav<br />
ziņu pareizi sapratis, jo domā, ka lībekieši<br />
brauc spēlēt uz kādu nometni<br />
Vācijā. Viņš gan ierodas stacijā, bet lai<br />
pateiktu, ka nekur nebrauks. Andrejs<br />
tai laikā ir 3. kursa students, un tuvojas<br />
eksāmeni.<br />
Uzzinājis, ka vienība dodas uz<br />
Franciju, Andrejs turpat uz vietas izšķiras<br />
braukt līdzi. Ne viņam līdzi<br />
sporta apavi, ne zobu birste, nekas.<br />
Viņu ierauj iekšā vagonā pa logu.<br />
Nevienam no braucējiem nav vajadzīgie<br />
dokumenti, nav iebraukšanas<br />
atļaujas Francijā. Viņi visi ir dīpīši<br />
(DP).<br />
Turnejas organizators ir V. Baumanis,<br />
saziņā ar bij. Latvijas valsts<br />
vienības spēlētāju A. Vanagu, kas spēlē<br />
Strasburgas profesionālajā futbola<br />
klubā un Parīzes fiziskās audzināšanas<br />
organizācijas Championnet-Sports.<br />
Pēdējā ir ielūgusi latviešu basketbolistus<br />
viesoties Francijā.<br />
Francijas basketbolistiem Latvija<br />
Uldis Sil iņš par vēsturi<br />
Uldis Siliņš<br />
ir labi zināma. 1937. g. Latvija uzvar<br />
Franciju 26:23 Eiropas meistarsacīkstēs,<br />
bet tai pašā gadā zaudē Francijai<br />
24:25 Nāciju kausā. 1938. g. Latvija<br />
uzvar Franciju 52:14 Rīgā, 18:14 Berlīnē,<br />
33:27 Parīzē un 1939. g. ar 43:26<br />
Kauņā.<br />
Turneja paredzēta no 4. maija līdz<br />
22. maijam. Vienības nosaukums All<br />
Stars de Riga. Pamatsastāvs nāk no Lībekas<br />
Rīgas – Alfons Justs (valsts komandas<br />
spēlētājs), Jānis Zebeliņš, Kārlis<br />
Ārens (valsts komandas spēlētājs),<br />
Žoržiks Berkolds, Alfreds Hermanovskis,<br />
Laimonis Bērziņš, papildināts ar<br />
spēlētājiem manheimieti Kārli Ārenu,<br />
hanaviešiem Imantu Štālu, Miezīti un<br />
hanoverieti Andreju Bičevski. Vadītājs<br />
ir V. Baumanis.<br />
Robežas šķērsošana<br />
Turneja gandrīz beidzas, pirms tā<br />
ir sākusies, pie amerikāņu zonas robežas.<br />
Vajadzīgo dokumentu nav, un<br />
vācu dzelzceļnieks viņus izsēdina no<br />
vilciena. Par laimi gadās kāds amerikāņu<br />
armijas vīrs – nēģeris, un Bičevskis,<br />
vienīgais angļu valodas pratējs,<br />
sāk amerikānim stāstīt, ka viņi esot<br />
basketbolisti un gribot doties uz Franciju.<br />
Nēģeris izskatījies izbrīnījies un<br />
neko daudz nav teicis, bet Baumanis,<br />
acīmredzot, labs psihologs, redzot, ka<br />
Andrejs sarunājas ar amerikāņu armijas<br />
karavīru, nobļāvies: „Visi atpakaļ<br />
vagonā!“ Situācija ir novērtēta pareizi,<br />
jo vācu dzelzceļnieks domā, ka izsēdinātais<br />
bars tā rīkojas ar amerikāņa<br />
ziņu. Pirmais šķērslis ir laimīgi pārvarēts.<br />
Pa ceļam viņiem pievienojas<br />
Ārens, Štāls, Miezītis un avīžnieks,<br />
bij. sūtniecības sekretārs Francijā –<br />
Igāls. Nu All Stars nav vairs mēms.<br />
Igālam ir franču mēle.<br />
Franču ārzemnieku leģions<br />
Viņi iebrauc Francijā kā Franču<br />
ārzemnieku leģiona rekrūši, bet tas<br />
ir tikai iegansts. Ļoti palīdzīgs ir arī<br />
kāds Franču ārzemnieku leģiona virsnieks.<br />
Viņus apmetina leģiona mītnē,<br />
pierobežas pilsētā Kēlā, kur notiek<br />
pirmās sacīkstes ar leģiona basketbola<br />
komandu, kuras sastāvā ir vairums<br />
lietuviešu spēlētāju. Rīga nobeidz spēli<br />
savā labā ar 35:20 (14:18).<br />
Spēles<br />
Un tad sākas skrējiens pa Franciju.<br />
8. maijā rīdzinieki ir uzaicināti<br />
viesoties Fonteinblo pilsētas tuvumā<br />
iekārtotajā sporta nometnē La Faisanderie,<br />
kas ir viņu mājas vieta nākamās<br />
24 stundas. Vakarā pārpildītajā tenisa<br />
kluba sporta zālē viņi sniedz basketbola<br />
demonstrējuma spēli, pirmo puslaiku<br />
spēlējot ar Seine at Marine sastādīto<br />
vienību (37:16), bet otrajā puslaikā<br />
izveidojot 2 ekipas no pašu sastāva.<br />
Liela piekrišana.<br />
Parīzē ministrs un sūtnis<br />
Pirmās lielās sacensības mūsējiem<br />
ir 9. maijā. Parīzes Velodrome d’Hiver<br />
milzīgajā zālē viņi sacenšas ar Parīzes<br />
meistaru Chempionnet-Sports, kuras<br />
sastāvā ir daudz starptautiski pazīstami<br />
vārdi. Latvieši uzvar parīziešus ar<br />
40:35 (20:13). Spēli noskatās 10 000<br />
skatītāju, jo seko Francijas valsts vienības<br />
spēle ar Ēģipti. Klāt ir viens no<br />
Francijas valdības ministriem, sūtnis<br />
Grosvalds un Parīzes latviešu kolonija.<br />
A. Bičevskis stāsta, ka no sākuma<br />
Latvijas sūtnis par viņiem nav licies<br />
ne zinis, bet ieradies pie vienības tikai<br />
puslaikā, kad bijis redzams, ka viņa<br />
tautieši varētu pat uzvarēt.<br />
Nākamais ceļa mērķis – Francijas<br />
rietumu province Vandeja.<br />
Pirmās sacīkstes ir Larošas pilsētā<br />
pie Jonas. Plkst. 10.00 vakarā ar prožektoriem<br />
apgaismotā laukumā Rīgas<br />
pretinieks ir vietējais sporta klubs.<br />
Rezultāts – 64:33 (34:15) Rīgas labā.<br />
Laikraksta l’Avenir lasāms: „Latviešu<br />
spēles veids bija vienreizīgs. Tie izrādījās<br />
par īstiem māksliniekiem.“<br />
Dienu vēlāk turpat latvieši sacenšas<br />
ar kaimiņpilsētas Larošellas sastādīto<br />
komandu, ko uzvar 35:19 (17:10).<br />
Latvieši tiek uzņemti ar lielu viesmīlību<br />
un sirsnību.<br />
13. maijā sacīkstes lielpilsētā Nantē<br />
ar turienes meistaru, sporta kluba<br />
Hermine izlasi. Spēlē uz asfaltēta laukuma<br />
zem klajas debess. Spēle beidzas<br />
50:33 latviešu labā. Presē latvieši<br />
dēvēti par „īstiem basketbola virtuoziem“.<br />
No Nantes ceļš ved uz Šolē, nelielu<br />
rūpniecības pilsētiņu. Pēc oficiālas<br />
pieņemšanas pie pilsētas galvas, sacīkstes<br />
risinājās Latvijas karogiem un<br />
krāsām izdekorētā sporta zālē ar Jeane<br />
France izlasi. Dzied Latvijas himnu<br />
un Marseļjezu, apmainās ar standartiem.<br />
Atkal uzvara – 64:15 (36:4).<br />
Tieši no laukuma latvieši dodas<br />
Turpinājums 14. lpp.
Otrdien, 2009. gada 19. maijā <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 9. lpp.<br />
Valodas stūrītis – Aijas Rozentālas pārdomas<br />
Mīkla: Latviski<br />
stāv, angliski sēž,<br />
krieviski guļ. Kas<br />
tas ir?<br />
Būdama Austrālijā<br />
ievēroju, ka<br />
angliski par mantu,<br />
kas kaut kur mētājas,<br />
stāv nelietota<br />
kādā istabas kaktā,<br />
pagalmā vai kur citur, saka sēž. Nesen<br />
izdzirdēju kādu krievieti apzīmējam<br />
tādu pašu situāciju un izrādās – krieviski<br />
tad saka guļ.<br />
Tātad latviski būtu: Nenosūtītā<br />
kartiņa stāv uz galda jau labu laiku.<br />
Angliski: Nenosūtītā kartiņa sēž<br />
uz galda jau labu laiku.<br />
Krieviski: Nenosūtītā kartiņa guļ<br />
uz galda jau labu laiku.<br />
Interesanti, ka trīs valodas katra<br />
izmanto citu salīdzinājumu ar kādu<br />
galveno cilvēka ķermeņa stāvokli. Valoda<br />
kā zināms ir prāta rīks, tāpēc atšķirīgs<br />
vārdu lietojums liecina arī par<br />
atšķirīgu apziņas musturu un realitātes<br />
izjūtu. Reizēm ir nāvīgi aizraujoši<br />
aizdomāties par to, kā dažādās valodās<br />
atspoguļojas tautu mentalitāte un<br />
dzīves apstākļi, taču neprofesionālis<br />
te var ātri vien iebraukt auzās. Piemēram,<br />
somu valodā jēdzienus ciemiņš<br />
un svešs apzīmē ar to pašu vārdu vieras.<br />
Viens teiks: tas tāpēc, ka, bargajos<br />
ziemeļos dzīvojot, ikviens svešais,<br />
kas klauvē pie durvīm, ir uzņemams<br />
kā gaidīts ciemiņš. Cits teiks, ka tas<br />
ir tikai loģiski: ciemiņš taču nav mājinieks,<br />
tātad ir svešs. Vēl citam varbūt<br />
rastos skaidrojums no salīdzinošās valodniecības<br />
viedokļa. Tāpēc šo tēmu,<br />
lai cik tā vilinoša, nebūdama valodniece,<br />
atstāju aizrautīgām virtuves sarunām,<br />
un rakstīšu vairāk par valodu<br />
savstarpējo mijiedarbību.<br />
Reiz skatījos kādu DVD filmu ar<br />
šaušalīgi sliktu tulkojumu latviešu valodā.<br />
Tulkotājs acīmredzot bija krievs,<br />
jo brīžam titru jēgu varēja saprast vienīgi,<br />
latvisko teikumu pārtulkojot uz<br />
krievu valodu, kur nesakarīgi savirknētie<br />
vārdi ieņēma jēgpilnas vietas.<br />
Pazīstot dažu labu DVD izplatītāju,<br />
pieņemu, ka tulkojuma kvalitāte droši<br />
vien ir atbilstoša samaksai, tāpēc<br />
tulkam šoreiz nepārmetīsim. Taču<br />
šis piemērs mums ļauj aizdomāties<br />
par valodu atšķirībām. Bērnībā mēs<br />
visi iemācāmies savu pirmo valodu,<br />
un tā kļūst par ko līdzīgu default iestatījumam<br />
datorā, mūsu valodiskā<br />
domāšana (un domāšana vienmēr ir<br />
valodiska) tiecas skriet pa šo gultni.<br />
Tā nu arī nākamās valodas mācoties,<br />
lietojam pierastās teikumu konstrukcijas,<br />
pārceļam jaunajā valodā iepriekšējās<br />
valodas detaļas, izteicienus, līdz<br />
Stāv, sēž, guļ<br />
svešvaloda iegājusies tiktāl, ka arī<br />
domas skrien pēc tās musturiem. Savukārt,<br />
daudz runājot citā valodā, tās<br />
konstrukcijas ienāk arī dzimtajā mēlē.<br />
Mūsu prāts ieskrējies pa citām sliedēm,<br />
un notiek mijiedarbība. Mācoties<br />
svešvalodas, mēs arī apjaušam, ka tajās<br />
ir vārdi vai izteicieni, kas situāciju<br />
raksturo daudz precīzāk nekā atbilstošais<br />
teiciens mātes valodā – mēs esam<br />
bagātinājuši savus izteiksmes līdzekļus,<br />
spēju apzīmēt realitāti ar vārdiem<br />
un niansētāk to izprast.<br />
Reizēm tam visam ir tikai subjektīva<br />
vai sadzīviska nozīme, taču,<br />
plašākā mērogā raugoties, šāda mijiedarbība<br />
norit arī jebkurā valodā kopumā,<br />
veido un maina to. Katra valoda<br />
ir daudz paņēmusi no citām, ar ko tai<br />
vēstures gaitā bijusi darīšana. Senākā<br />
slāņa aizguvumi organiski iekusuši<br />
runā un rakstībā, tos atšifrēt prot tikai<br />
lingvisti. Jaunākus aizguvumus<br />
sauc par svešvārdiem, vai, piemēram,<br />
somiski – par kultūrvārdiem, tādējādi<br />
norādot, ka šādus vārdus lieto izglītoti<br />
cilvēki. Un tad vēl ir dažādi nevēlami<br />
pārņēmumi, tā saucamie barbarismi,<br />
kas ir dzīvelīgi kā savā vaļā auguši<br />
ielas bērni. Līdzīgi varētu iedalīt arī<br />
teikumu konstrukcijas un citus valodas<br />
veidojumus. Pirmie divi valodu<br />
mijiedarbības rezultāti ir akceptēti,<br />
taču pēdējie – dažādi spontāni radušies<br />
jauninājumi – parasti ir iemesls<br />
diskusijām. Kā nesen dzirdēju, mēdz<br />
runāt par divām attieksmēm valodas<br />
politikā: franču skolu un angļu skolu.<br />
Pirmā strikti cenšas sargāt savas valodas<br />
tīrību un visiem apzīmējumiem<br />
izdomāt savus vārdus, otrā ļauj valodai<br />
brīvi plūst. Reālajā dzīvē starp šīm<br />
divām nometnēm tad arī ceļojam.<br />
Kamēr dzīvojam, elpojam un attīstāmies,<br />
tas pats attiecas arī uz valodu<br />
kā dzīvu veidojumu. Latvijā valodas<br />
politika ir samērā noteikta un šķiet,<br />
ka latviskošanas/adaptēšanas līmenis<br />
ir diezgan augsts. Ārzemnieki bieži<br />
vien ir nesaprašanā, kāpēc latvieši<br />
tik ļoti cenšas ravēt pārņēmumus no<br />
citām valodām. Jāteic gan, ka latvieši<br />
šai ziņā nav visstriktākie, ir dzirdēts,<br />
piemēram, par islandiešiem, kas visām<br />
lietām atraduši savus nosaukumus, un<br />
cittautībnieks var sviedriem vaigā mācīties<br />
jaunus burtu veidojumus pierasto<br />
svešvārdu vietā. Latviešu valodas<br />
runātāju nav daudz; man šķiet, viens<br />
no galvenajiem iemesliem ravēšanai<br />
ir tas, ka mūsu ir maz. Nelielas tautas<br />
bailes par savu pastāvēšanu un centieni<br />
nosargāt un saglabāt savu valodu. Atbilstoši<br />
politiskajai un saimnieciskajai<br />
vēstures situācijai, mainījušās galvenās<br />
ietekmētājvalodas. Kādreiz tā bija<br />
vācu valoda, tad krievu un tagad angļu.<br />
Tā nu katrā laikā bijuši savi barbarismi,<br />
kurus pūristi centušies izskaust,<br />
to vietā ieviešot latviskus aizstājējus.<br />
Reizēm tas izdodas labi, citreiz ne<br />
visai. No pēdējā laika veiksmīgajiem<br />
jaunvārdiem var minēt brand – zīmols,<br />
spam – mēstule (mēsls+vēstule).<br />
Izdomāt jaunus apzīmējumus ir visai<br />
aizraujoši, taču tauta, protams, runās,<br />
kā gribēs. Jaunvārdos cilvēki ir<br />
jāiemīlina, citādi tie neiedzīvosies.<br />
Skaidrs, pasaule taču bojā neaizies, ja<br />
mēs teiksim: kartiņa uz galda sēž vai<br />
guļ. Lai arī tas nebūtu latviski, tomēr<br />
ar laiku ieietos, varbūt pat kuplinātu<br />
valodu. Atskatoties uz dažādiem ģermānismiem,<br />
kas iepriekšējās paaudzēs<br />
bijuši visai spēcīgi, taču tagad (vismaz<br />
Latvijā) tiek reti lietoti, tie šķiet pat<br />
apetītelīgi. Ankambaris, ausguse vai<br />
gurtīte īstajā vietā lietoti nav nekāds<br />
fēleris, tikai bagātina izteiksmes līdzekļu<br />
klāstu. Droši vien tos vieglāk<br />
pieņemt arī tāpēc, ka no vācu valodas<br />
ietekmes esam drošā attālumā, šie aizguvumi<br />
vairs neapdraud mūsu valodas<br />
tīrību un pastāvēšanu. Par aktuālajiem<br />
aizguvumiem toties laužam šķēpus.<br />
Robeža starp vēlamajiem un nevēlamajiem<br />
valodiskajiem aizguvumiem<br />
un kompromisiem ir trausla un diskutabla.<br />
Ir dažādi valodnieku viedokļi<br />
un dažāda valodas izjūta katram no<br />
mums. Man pašai likumi gan patīk,<br />
gan nepatīk: tie rada kārtību un nodrošina<br />
līdzīgu valodas uztveri, toties<br />
ierobežo radošo garu. Šķiet, valodas<br />
politikai būtu jāļauj valodai, pamatojoties<br />
uz esošajām likumībām, dzīvot<br />
brīvi, un jācenšas ieviest dzīvotspējīgus<br />
jauninājumus klāt nākušo reāliju<br />
apzīmēšanai.<br />
Tā, es te runāju par pareizu valodu,<br />
taču tagad jautājums vērīgajiem:<br />
kuru vārdu es pati lietoju nepareizi?<br />
(Jā, lūdzu, nepārcentieties, iztiksim ar<br />
vienu…) Pēc pareizas gramatikas likumiem<br />
man ir mācīts, ka nedrīkst teikt<br />
kartiņa. Pamazināmā forma no vārda<br />
karte ir kartīte. Raugi, likums nosaka,<br />
ka lietvārdam deminutīvā jāsaglabā tā<br />
pati deklinācija, kas pamatformā. Karte<br />
ir 5. deklinācijas vārds, taču kartiņa<br />
būtu 4. deklinācija, tāpēc tāds vārds<br />
neder, jālieto 5. deklinācijas vārds kartīte.<br />
Vairumā gadījumu mēs tā arī runāja:<br />
kaķis-kaķītis (nevis kaķiņš), gulta-gultiņa<br />
(nevis gultīte) utt. Tieši pēc<br />
kļūdaini veidotiem deminutīviem šad<br />
tad var atšķirt nelatviešu runu. Tomēr<br />
es nesen nolēmu tā: dažiem vārdiem ir<br />
iegājies lietot nepareizās galotnes un<br />
manis pēc tā lai arī paliek. Ābolītis un<br />
kartiņa laikam ir visbiežākie piemēri.<br />
Manuprāt, vispār ir jābauda spēja<br />
Turpinājums 14. lpp.
10. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Otrdien, 2009. gada 19. maijā<br />
Latvijas īsziņas<br />
Miris vecākais virsnieks<br />
Aizvadītajā nedēļā savas dzīves<br />
simtajā gadā mūžībā aizgājis vecākais<br />
Latvijas armijas virsnieks Viestura<br />
ordeņa kavalieris, atvaļinātais majors<br />
Alfrēds Porietis.<br />
Alfrēds Porietis dzimis 1909. gada<br />
30. septembrī Daugavpils apriņķī<br />
Krievijas armijas virsnieka ģimenē.<br />
1927. gadā ar zelta medaļu beidzis<br />
Daugavpils ģimnāziju, iestājies Latvijas<br />
Kara skolas artilēristu nodaļā un<br />
kā leitnants to beidzis 1929. gadā. Dienējis<br />
Latgales Artilērijas pulkā Krustpilī.<br />
Bijis disciplinēts, centīgs, izcils<br />
audzinātājs; paraugs saviem padotajiem<br />
zināšanu un iemaņu izkopšanā un<br />
valstiskā pienākuma pildīšanā.<br />
Beidzis zenītartilērijas virsnieku,<br />
artilērijas gaisa novērotāju un kavalērijas<br />
virsnieku kursus; aizstāvējis<br />
Latvijas armijas godu starptautiskās<br />
jāšanas sacīkstēs. 1937.gadā uzsācis<br />
mācības Augstākajā kara skolā, paralēli<br />
studējis Latvijas Universitātē. Mācību<br />
un studiju kursus nebeidz padomju<br />
okupācijas dēļ.<br />
1943. gadā Porietis tiek iesaukts<br />
Latviešu leģiona 19. divīzijā.<br />
1945. gada 8. maijā viņš krīt gūstā un<br />
tiek notiesāts uz 10 gadiem Intas soda<br />
nometnē Komi APSR. Latvijā atgriežas<br />
1955. gadā. Strādājis Veckalsnavā<br />
ceļu remontu darbos, pēc tam bijis<br />
lauksaimnieks un mežkopis Jēkabpils<br />
rajonā.<br />
1991. gadā reabilitēts. Kopš<br />
1992. gada Porietis ir atjaunotās Latviešu<br />
Virsnieku apvienības biedrs.<br />
Tiek atjaunota viņa Latvijas armijas<br />
dienesta pakāpe – kapteinis,<br />
1993. gadā paaugstināts majora dienesta<br />
pakāpē. Bijis Palīdzības biedrības<br />
Tēvzemes sargiem līdzorganizators.<br />
Darbojies Daugavas Vanagu<br />
organizācijā.<br />
* * *<br />
Gulbis pakāpies<br />
ATP pasaules rangā nedēļas laikā<br />
par vienu pozīciju pakāpies Latvijas<br />
labākais tenisists Ernests Gulbis, kurš<br />
pirmdien, 18. maijā publicētajā jaunākajā<br />
sarakstā ieņem 41. vietu.<br />
* * *<br />
Lūdz izvērtēt LOK naudu<br />
Svētdien, 17. maijā TV3 raidījums<br />
Nekā personīga esot ziņojis, ka Premjers<br />
Valdis Dombrovskis nosūtījis četras<br />
rezolūcijas, lūdzot dažādām institūcijām<br />
izvērtēt Latvijas Olimpiskās<br />
komitejas (LOK) naudas darījumus:<br />
ģenerālprokuroram lūgts izvērtēt informāciju,<br />
finanšu ministram ziņot<br />
par veikto uzraudzību, KNAB par<br />
to, vai pieņemti kādi lēmumi par nelikumībām,<br />
bet Izglītības un zinātnes<br />
ministre aicināta sniegt priekšlikumus<br />
par izmaiņām Olimpiskās komitejas<br />
statusā. Šai pašā TV3 raidījumā Nekā<br />
personīga, KNAB atklājuši, ka Aigara<br />
Kalvīša valdība faktiski ir uzdāvinājusi<br />
Olimpiskajai komitejai Sporta<br />
centru, kas kādreiz tika pārbūvēts<br />
NATO samita rīkošanai, kas nozīmētu,<br />
ka valsts īpašums ar kopējo vērtību<br />
17 031 826 lati tagad par velti ir nonācis<br />
sabiedriskas organizācijas rokās.<br />
Un nozīmē arī to, ka valsts budžets<br />
zaudējis ne tikai minētos miljonus, bet<br />
arī jebkuru citu peļņu, ko varētu iegūt<br />
Olimpiskā sporta centra izmantošanā.<br />
Komitejas vadība gan apgalvo, ka nekādas<br />
peļņas pagaidām neesot, taču<br />
premjers par šo lietu tomēr grib iegūt<br />
vairāk informācijas.<br />
„Nu, fakts, ka šis olimpiskais<br />
centrs, attiecīgās piebūves, kas par<br />
valsts naudu ir uzbūvētas, tika nodotas<br />
LOK kā kustama manta, jo kā nekustamu<br />
to nevarēja nodot – nu, tur tiešām<br />
ir šie Kalvīša valdības lēmumi pilnīgi<br />
absurdi. Es domāju, tiesībsargājošās<br />
institūcijas izvērtēs iespējamo amatpersonu<br />
atbildību šo lēmumu kontekstā,“<br />
savu viedokli pauž Dombrovskis<br />
un turpina: „Mēs redzam, ka tur nekontrolēti<br />
un ļoti patvaļīgi tiek noteikti<br />
kaut vai amatpersonu atalgojuma<br />
līmeņi un vajadzētu izvērtēt iespēju,<br />
vai LOK nevarētu pārveidot par tiešo<br />
valsts pārvaldes iestādi, uz kuru tad attiecas<br />
visi normālie budžeta iestāžu finansēšanas<br />
noteikumi,“ saka premjers.<br />
LOK prezidents Aldons Vrubļevskis<br />
Dombrovska plānus uzskata par<br />
par nelikumīgiem: „Tas ir antikonstitucionāli<br />
– pirmkārt! Tad Latvija zaudētu<br />
iespēju piedalīties starptautiskajā<br />
olimpiskajā kustībā un Latvijas sportisti<br />
zaudētu iespēju piedalīties Olimpiskajās<br />
spēlēs!” un atgādina spēkā<br />
esošo starptautisko Olimpisko hartu,<br />
kas pieprasa, lai olimpiskās komitejas<br />
būtu no valsts neatkarīgas sabiedriskas<br />
organizācijas. Bet skaidrojot atalgojuma<br />
apmērus, Olimpiskās komitejas<br />
vadība atzīst, ka cipari gan saskanot.<br />
Patiesībai atbilst KNAB konstatētais,<br />
ka kapitālsabiedrībās, kas izveidotas<br />
ieguldot valsts naudu, daža Olimpiskās<br />
komitejas darbinieka atlīdzība<br />
pagājušajā septembrī ir pārsniegusi<br />
17 000 latu mēnesī.<br />
„Es uzskatu, ka tie ir tendenciozi<br />
piemeklēti 2008. gada septembrim,<br />
kad visiem darbiniekiem tika izmaksātas<br />
prēmijas par labiem rezultātiem<br />
Pekinas Olimpiskajās spēlēs,“ pamato<br />
Vrubļevskis un saka, ka neviens<br />
likums neesot pārkāpts, un jau šogad<br />
Olimpiskā komiteja strādājot taupības<br />
režīmā: esot savas algas samazinājusi<br />
tā, ka lielākā alga pirms nodokļu nomaksas,<br />
kas agrāk bijusi 4500 latu,<br />
tagad samazināta līdz 3800 latiem mēnesī.<br />
Finanšu ministrijā gan domā, ka<br />
arī tas pašreizējos apstākļos varētu būt<br />
par daudz, un Olimpiskās komitejas<br />
atalgojumu varētu pielīdzināt valsts<br />
uzņēmumu vadītāju algām.<br />
* * *<br />
Traka vārna<br />
Pagājušā ceturtdienā, 14. maijā jelgavniekiem<br />
pie Filozofu ielas 69. nama<br />
atkal uzbrukusi vārna, kas, iespējams,<br />
ir tā pati, kas pilsētniekus apdraudēja<br />
jau pagājušā gada.<br />
Pagājušā gadā vārna cilvēkus apdraudēja<br />
tiktāl, ka netālu no psihoneiroloģiskās<br />
slimnīcas Ģintermuiža bija<br />
uzliktas pagaidu zīmes ar uzrakstiem<br />
Uzmanību, agresīva vārna!<br />
Pašvaldības aģentūras Pilsētsaimniecība<br />
vadītājs Andrejs Baļčūns norāda,<br />
ka ziemā zīmes bija noņemtas, bet<br />
agresīvā putna ligzda nojaukta. Taču,<br />
iespējams, ka lidonis atkal izveidojis<br />
jaunu ligzdu, kuru domājot aizsargāt,<br />
atkal kļuvis agresīvs. Lai brīdinātu cilvēkus<br />
jau atkal uzliktas divas brīdinājuma<br />
zīmes.<br />
* * *<br />
Nodeg estrāde<br />
Sestdienas, 16. maijā naktī Jaunjelgavā,<br />
Liepu parkā pagaidām vēl<br />
nenoskaidrotas personas nodedzināja<br />
parka lielo estrādi. „Ugunsdzēsēji tūlīt<br />
devās uz notikuma vietu, bet liesmas<br />
bija pārņēmušas visu estrādes<br />
koka konstrukciju. Acīmredzot tā bija<br />
ļaunprātīga dedzināšana, jo degšana<br />
sākusies vairākās vietās vienlaikus,<br />
bet to izmeklēs policija,“ stāsta Valsts<br />
ugunsdzēsības un glābšanas dienesta<br />
Jaunjelgavas posteņa priekšnieks Mihails<br />
Maškovs.<br />
Estrāde atrodas 100 metrus no<br />
ugunsdzēsēju posteņa. Estrāde jau<br />
pērn reiz bija dedzināta un aizvadītajā<br />
nedēļā tur sākās remontdarbi.<br />
* * *<br />
Traumas darba vietās<br />
Valsts darba inspekcijas sabiedrisko<br />
attiecību speciāliste Sarmīte<br />
Bunka–Brilijonka pirmdien, 18. maijā<br />
informējusi, ka aizvadītajā nedēļas<br />
nogalē darba vietās traumas guva trīs<br />
cilvēki un tik pat darba vietās miruši.<br />
Aizvadītajā trešdienā darba vietā mira<br />
Rīgas satiksmes krāvējs, bet uzņēmuma<br />
SEDL atslēdznieks paklupa uz<br />
dzelzceļa sliedēm, sasita galvu un no<br />
gūtajām traumām mira. DGM graudu<br />
apstrādes operatore darba vietā mira<br />
pēc tam, kad sagāžoties konteineram,<br />
tas viņu piespieda pie sienas. Uzņēmuma<br />
Ostas celtnieks apsargs pēc tam,<br />
kad viņu bija sakodis suns, paklupa un<br />
Turpinājums 11. lpp.
Otrdien, 2009. gada 19. maijā <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 11. lpp.<br />
Sibīrijas bērni lūdz palīdzību<br />
1941. gada 14. jūnija deportāciju rezultātā cieta 15 425<br />
Latvijas iedzīvotāji (latvieši, ebreji, krievi, poļi), tajā skaitā<br />
3751 bērns vecumā līdz 16 gadiem.<br />
Izsūtīšanas laikā vīriešus atšķīra no ģimenēm un aizdzina<br />
uz Gulaga nometnēm, kur daudziem piesprieda augstāko<br />
soda mēru, bet citus sodīja ar ieslodzījumu nometnēs.<br />
Sausi un skopi ir vēstures fakti,bet daudzi no cietušajiem ir<br />
mūsu vidū, arī viņu bērni un mazbērni.<br />
Katru gadu 14.jūnijā mēs rīkojam konferenci Latvijas<br />
televīzijā, koncertu Sv. Jāņa baznīcā, filmu par Sibīriju<br />
(Sibīrijas bērni, Sveiciens no Sibīrijas, Igarka, Cerība un<br />
Taurenis un citas). Esam izdevuši grāmatu Sibīrijas bērni<br />
2 sējumos, kuros apkopoti 670 dzīvesstāsti.<br />
2009. gada 14. jūnija vakarā filmēšanas grupa un Sibīrijas<br />
bērni, kuri izdzīvojuši un atgriezušies, brauks ar vilcienu<br />
uz Maskavu un tālāk ar lidmašīnu uz Krasnojarsku,<br />
lai aizvestu un uzstādītu piemiņas plāksnes. Braucēju vidū<br />
būs Ilmārs Knaģis, kurš licis krustus Vjatlagā, Gunārs<br />
Toms, kurš palika kā viens no četriem bāreņiem, kad mammu<br />
nošāva 1941. gada decembrī, Jānis Lauva, Vija Ķērpe,<br />
Astrīda Ruško; pavisam kopā brauks 10 likteņbiedri.<br />
Plāksnes liksim Igarkā – latviešiem, kuri palikuši mūžīgajā<br />
sasalumā, Jeņiseijskā – latviešu mātēm, kuras izglāba<br />
bērnus, Dolgij Most – Latvijas bērniem, kuri palika<br />
Sibīrijā. Katra plāksne tiek izgatavota bronzā un maksā<br />
450 lati.<br />
Brauciens tiek organizēts par ziedojumiem un personīgajiem<br />
līdzekļiem, katram cilvēkam tas izmaksā 1000 lati.<br />
Sakarā ar šo, ļoti lūdzam Jūs palīdzēt mums finansiāli<br />
Eirovīzija izdziedāta<br />
Latvija nesasniedz Eirovīzijas finālu Maskavā<br />
Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā, kas 16. maijā norisinājās Maskavā,<br />
un kuru svētdienas vakarā Austrālijā pārraidīja SBS televīzija, uzvaras laurus<br />
plūca Minskā (Baltkrievijā) dzimušais Norvēģijas pārstāvis Aleksandrs Ribaks<br />
(Alexander Rybak) ar rekordrezultātu – 387 punktiem. Iepriekšējais rekords<br />
bija 292 punkti somu grupai Lordi 2006. gadā.<br />
Latvijas pārstāvis Intars Busulis piedalījās otrā pusfinālā ar dziesmu krievu<br />
valodā Probka (Sastrēgums), iegūstot pēdējo vietu ar 7 punktiem un līdz ar<br />
to nepiedalījās finālā. Par Latviju punktus deva tikai Lietuva (6 punkti) un Igaunija<br />
(1 punkts). Dziesmu Sastrēgums Busulis sākotnēji bija dziedājis latviski, un<br />
tā bija sasniegusi 6. vietu Latvijas rokziņu aģentūras topā.<br />
∎<br />
un atbalstīt braucienu ar ziedojumu. Lai arī mēs nespējam<br />
represētajiem atgriezt viņu zaudētos tuviniekus, zaudēto<br />
bērnību, vēlamies sniegt viņiem morālu gandarījumu,<br />
ka viņi nav aizmirsti, bet Latvijas iedzīvotājiem atgādināt<br />
par mūsu neseno pagātni ar cerību, ka tā nekad<br />
neatkārtosies.<br />
Ar trimdas latviešu palīdzību šos gadus esam varējuši<br />
strādāt pie filmām par deportācijām, katru gadu 14. jūnijā<br />
sagatavot Sibīrijas bērniem konferenci, koncertu, jaunas<br />
filmas pirmizrādi televīzijā. Valsts atbalstu neesam saņēmuši.<br />
Pagājušā gadā vien Austrālijas latvieši atsūtīja mums<br />
$600. Patiecamies gan tiem, kas ziedoja naudas summas,<br />
gan tiem, kas iegādājās fonda Sibīrijas bērni video kasetes<br />
un mūs atbalstīja, iegādājoties grāmatas Sibīrijas bērni<br />
1. un 2. daļu. Pateicamies visiem par atbalstu grāmatas<br />
Sibīrijas bērni izdošanā latviešu valodā. Grāmata patreiz<br />
tiek tulkota angļu valodā un cerams, ka to izlasot, pasaulē<br />
daudziem acis atvērsies. Šobrīd atbalsts vajadzīgs braucienam<br />
un piemiņas plāksnēm.<br />
Pateicībā<br />
Fonda dibinātāja, režisore Dzintra Geka<br />
Fonds Sibīrijas bērni<br />
Graudu 41A, Rīga, LV1058<br />
Reģ. Nr. 40008057169<br />
A/S SEB banka kods: UNLALV2X<br />
Konts: LV76 UNLA 0050013784832 (latos)<br />
LV68UNLA0002058469658 (USD)<br />
Var iemaksāt kontā Latviešu kredītkooperatīvā Austrālijā:<br />
Sibirijas berni<br />
BSB No.: 704723<br />
Konts: 032080101<br />
Mums vēl ir vieta<br />
Jūsu sveicieniem,<br />
apsveikumiem,<br />
paziņojumiem.<br />
Cena $5 par 1 cm vienā<br />
slejā. Minimums $10. Tieši<br />
šis laukumiņš izmaksās<br />
tikai $26.<br />
Latvijas īsziņas<br />
Turpinājums no 10. lpp.<br />
salauza kāju.<br />
Pēc VDI statistikas uzzinam, ka<br />
šogad nelaimes gadījumos darbā bojā<br />
gājušas 15 personas un 10 mirušas<br />
darba vietās. Smagas traumas šogad<br />
guvuši 75 cilvēki.<br />
* * *<br />
Labos tikai lielās ielas<br />
Iepirkumu uzraudzības biroja dati<br />
liecina, ka Rīgā šogad ielu seguma<br />
periodiskās atjaunošanas darbi tiks<br />
veikti par 3,7 miljoniem latu, ieskaitot<br />
pievienotās vērtības nodokli (PVN).<br />
Rīgas domes Satiksmes departamenta<br />
izsludinātajā konkursā pieteikušies<br />
trīs pretendenti, un par labākajiem atzīti<br />
divu kompāniju – SIA Binders un<br />
AS Ceļu pārvalde – piedāvājumi. Ar<br />
Ceļu pārvaldi plānotā līguma summa<br />
ir 946 289 lati bez PVN, bet ar Binders<br />
– 2 114 979 lati bez PVN. Pirms<br />
konkursa izsludināšanas pašvaldība<br />
ielu seguma atjaunošanai bija plānojusi<br />
izlietot 4,07 miljonus latu.<br />
Rīgā pavisam ir 1753 ielas ar kopējo<br />
platību 8,7 miljoni kvadrātmetru, kā<br />
arī 105 tilti, tuneļi un satiksmes pārvadi.<br />
Satiksmes departamenta direktors<br />
Edgars Strods teicis, ka šogad nebūšot<br />
iespējams veikt rekonstrukcijas darbus<br />
mazajās ielās.<br />
* * *<br />
Jauna 5 zvaigžņu viesnīca<br />
Rīga atverta jauna piecu zvaigžņu<br />
viesnīca Gallery Park Hotel. Tā<br />
atrodas vēsturiskā, 1875. gadā celtā<br />
ēkā, kas ir iekļauta UNESCO Pasaules<br />
kultūras mantojuma sarakstā un<br />
atrodas Kr. Valdemāra ielā 7. Gallery<br />
Park Hotel interjera konceptuālā ideja<br />
ir Imperatora Napoleona III valdīšanas<br />
laikmeta varenība, neoklasicisms,<br />
kā šīs ēkas arhitektūras atainojums.<br />
Gallery Park Hotel ir 24 viesu istabas,<br />
t.sk. Royal un Imperial luksus viesu<br />
istabas, dažās viesu istabās ir balkoni<br />
un terase. Restorānā Renommé franču<br />
šefpavārs Ēriks Ševero (Eric Chevereau)<br />
radījis ēdienkarti, par pamatu<br />
ņemot franču virtuves autentiskumu.<br />
Profesionālais sommelier ieteiks izsmalcinātu<br />
vīnu pie izvēlētā ēdiena.<br />
Papildus viesnīca Gallery Park<br />
Hotel piedāvā: daudzveidīgu kosmētisko<br />
procedūru klāstu, peldbaseinu,<br />
sporta zāli un saunu.<br />
∎
12. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Otrdien, 2009. gada 19. maijā<br />
11. februāris,<br />
trešdiena<br />
Šī ir grūta diena<br />
– visi jūtas slikti.<br />
Pa nakti mana<br />
istabas biedrene<br />
vāciete Malina cēlās<br />
vairākas reizes<br />
un gāja uz tualeti.<br />
Pa miegam dzirdēju, kā viņa šņukst.<br />
Vainīga esot caureja. No rīta atklājam,<br />
ka arī amerikāņi Laura un Tailers pa<br />
nakti ir cīnījušies ar caureju, Laura vēl<br />
arī vēmusi. Labi, ka dzīvojam kopā<br />
ar medmāsām. Pēcpusdienā slimības<br />
simptomi liek Annai aizdomāties un<br />
doties sīki iztaujāt Malinu, kas visu<br />
dienu guļ divstāvu gultā, nosvīdusi<br />
un apsegusies ar moskītu tīklu. Anna<br />
nolemj paņemt Malinas asins paraudziņu<br />
– klīnikā esot mikroskops, kas<br />
ļaus noteikt, vai vāciete saslimusi ar<br />
malāriju.<br />
Taču arī pārējiem ir slikta dūša.<br />
Laikam vainīgs ir ūdens, lai arī esam<br />
dzēruši tikai kioskos iegādātu un pudelēs<br />
pildītu ūdeni. Es gan jūtos lieliski,<br />
lai arī ir ļoti karsts un fēna šajā<br />
mājā nav neviena.<br />
Neraugoties uz visām grūtībām<br />
un slikto pašsajūtu, mājās atstājot tikai<br />
visslimākos, pēcpusdienā braucam<br />
uz kaimiņu ciematu. Te mājiņas ir kā<br />
no grāmatām – salmu jumti, būvētas<br />
uz garām kārtīm. Starp mājam klejo<br />
vistas, cūkas. Vietējās vecmāmiņas<br />
ģērbušās garos svārkos, bet matus rotājušas<br />
ar ķemmēm. Jaunieši izskatās<br />
kā pilsētā – apdrukāti krekli, puiši biksēs,<br />
meitenes svārkos.<br />
Šajā ciematā rādīsim priekšnesumus,<br />
kuru tēmas ir ierosinājusi Lusinda.<br />
Tie galvenokārt saistīti ar pamācībām<br />
par personīgo higiēnu. Pirms<br />
tam ar Annu apstaigājam pāris mājas.<br />
Viņai savas sāpes izsūdz slimie – vecs<br />
večuks, kuram esot bruka, vecmāmiņa,<br />
kurai ārkārtīgi sāpot galva. Tad,<br />
kad mēs rādām ludziņas, Anna izmeklē<br />
vēl arī citus vietējos un izdala zāles.<br />
Šodien gan vietējiem tiek pasniegtas<br />
arī sliktās ziņas – Anna ar Lusindu palīdzēs<br />
tikai akūtu slimību gadījumos.<br />
Plāksterus vairs viņas neizsniegs un<br />
arī galvassāpes neārstēs.<br />
Man ar kanādieti Ronu šodien<br />
ir debija – rādam ludziņu par to, cik<br />
svarīgi ir sterilizēt instrumentus, ar<br />
kuriem jāpārgriež jaundzimušā nabassaite.<br />
Es tēloju sievieti dzemdībās,<br />
kliedzu sāpēs, bet vietējie smejas. Lusinda<br />
mūs tulko, bet pāris sievietes nopēta<br />
manu jaundzimušo bērnu – plastmasas<br />
lelli. Izskatās, ka šādas lelles te<br />
īsti nav redzētas. Varbūt man tā šķiet.<br />
Misionāre<br />
Misionāra dienasgrāmata. Austrumtimora<br />
Pirmais turpinājums. Sākums laikrakstā „Latvietis“ Nr. 36.<br />
Austrumtimorā bērnu dzimstība<br />
ir liela, te visiem pārsvarā ir<br />
lielas ģimenes, taču infekciju<br />
dēļ ļoti daudzi zīdaiņi iet bojā<br />
pirmajās to dzīves dienās.<br />
Atpakaļceļā Raiens un<br />
Dastins izlūdzas Kimai mazu<br />
piedzīvojumu – braucienu uz<br />
džipa jumta. Esmu pārsteigta,<br />
jo parasti stingrā Kima to atļauj.<br />
Un braucot cauri dziļajām<br />
peļķēm un pa grubuļaino ceļu<br />
dzirdam, kā puiši no prieka uz<br />
mašīnas jumta rēc.<br />
12. februāris,<br />
ceturtdiena<br />
Gulēt ir grūti, ir ļoti karsti, pa<br />
dienu – vēl karstāk. Pusdienlaikā sadusmojos<br />
uz Džarinu un uz Ronu, jo<br />
viņas uzvedas skaļi un pamodina mani<br />
diendusas laikā. Man taču miegs ir ļoti<br />
svarīgs! Vēlāk gan attopos – tāpēc<br />
man no rīta Bībelē uzšķīrās panti par<br />
pacietību!<br />
Pēcpusdienā rotaļājamies ar bērniem.<br />
13. februāris, piektdiena<br />
No rīta mums ir mammu rīts. Tā ir<br />
Lusindas, kas šajā ciematā galvenokārt<br />
strādā par vecmāti, rīkotā mājas grupiņa<br />
mammām ar maziem bērniem.<br />
Pie noliktavas ar klūgām norobežotajā<br />
mazajā pagalmiņā sapulcējas vismaz<br />
20 līdz 30 mammas ar zīdainīšiem un<br />
bērneļiem, kas jau staigā. Ir karsts.<br />
Es ar Dastinu muzicējam, tad kopā ar<br />
Kimu un Džarinu rādam ludziņu par<br />
ģimeni. Tā bija Lusindas vēlme – parādīt<br />
priekšnesumu par kādas ģimenes<br />
ikdienu. Austrumtimoriešiem ir gan<br />
daudz bērnu, taču attiecības viņi nekopj.<br />
Bērni bieži vien kaujas, tēvi nepievērš<br />
bērnu audzināšanai uzmanību,<br />
jo daudz strādā. Mātes savukārt ir tās,<br />
kas pieskata daudzos bērnus un vada<br />
mājas dzīvi un vēl<br />
noteikti strādā tīrumā.<br />
Uz grupiņu<br />
ieradusies arī sieviete,<br />
pie kuras bijām<br />
ciemos. Esmu<br />
pārsteigta par<br />
nabadzību, kas te<br />
valda. Viņas mājās<br />
mājai bija māla<br />
grīda, pagalmā<br />
zem jumta – viena<br />
klūgu gulta. Visa<br />
ģimene guļ vienā<br />
mazā istabiņā.<br />
Elektrības nav, un<br />
vienīgā labā mēbele<br />
šajā mājā ir<br />
Austrumtimora ir ļoti skaista zeme.<br />
Rādot ludziņu par medicīnu.<br />
trīs plastmasas krēsli.<br />
Pēcpusdienā līst. Stumjam džipu,<br />
jo tagad nepielekšanas vaina pielipusi<br />
arī otrajai mašīnai. Joprojām līst un<br />
stumt mašīnu ir ļoti grūti. Džipu izdodas<br />
iedarbināt tikai pēc ļoti gara ceļa –<br />
100 metriem stumšanas uz priekšu,<br />
100 metriem stumšanas atpakaļ un<br />
tad atkal 100 metriem stumšanas uz<br />
priekšu. Kad džips iedarbināts, varam<br />
sapulcēties ciemata lielajā nojumē.<br />
Anna ir iezvanījusi lielo zvanu, tāpēc<br />
kopā ar mums te pulcējas vēl vismaz<br />
30 vietējie.<br />
Rādām ludziņas par medicīnu.<br />
Vietējie īsti nesaprot, ka mūsu galvenais<br />
priekšnesums – mazā ludziņa,<br />
kurā ir runa par kārdinājumiem, kas<br />
attālina cilvēku no Dieva – ir par Dievu.<br />
Bet kad nobeidzam uzstāšanos ar<br />
lūgšanu, atnāk dievbijīga atmosfēra.<br />
Pēc tam, mazgājot dubļainās kājas pagalmā<br />
pie ūdens krāna, ļoti labi izrunājos<br />
ar Lusindu. Par to, kā ir ticēt un<br />
būt tālu prom no mājām. Par to, kādus<br />
upurus tas prasa. Nu ko, cepuri nost,<br />
Lusinda! Es tā laikam nevarētu.<br />
Elīna Starostniece<br />
Laikrakstam „Latvietis“<br />
Turpinājums sekos<br />
FOTO Leah Fopma FOTO Elīna Starostniece
Otrdien, 2009. gada 19. maijā <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 13. lpp.<br />
Garīgais komentārs – prāv. Kolvins Makfersons<br />
A u g s t i e<br />
Priesteri un<br />
rakstu mācītāji,<br />
notiesājuši<br />
Jēzu, par to,<br />
ka Viņš teicis,<br />
ka esot Dieva<br />
Dēls, aizveda<br />
Viņu pie Poncija<br />
Pilāta. Pilāts nebija neko sajūsmināts<br />
par šo situāciju, jo viņš saprata, ka<br />
Jēzus notiesāts par reliģiskiem jautājumiem.<br />
Pilāts Jēzum jautāja: „Kas ir<br />
patiesība?“ Ironija bija tā, ka Patiesība<br />
stāvēja viņam acu priekšā, un viņš to<br />
neredzēja.<br />
Šodien, ļoti daudz cilvēki meklē<br />
patiesību, un tāpat kā Pilāts jautā „kas<br />
ir patiesība?“ Ir taču veselām virkēm<br />
raksti, grāmatas, skolotāji, kas cenšas<br />
atbildēt uz šo jautājumu. Tik daudz<br />
tiek rakstīts par garīgumu. Jaunā<br />
laikmeta vēsts ir, ka viss garīgums ir<br />
labs, un svarīgi ir, ka cilvēks nodarbojās<br />
ar garīgam lietām. Var izvēlēties,<br />
pa kuru ceļu tu vēlies iet, jo taču visi<br />
noved pie eventuālas apgaismošanas.<br />
Nekas nevarētu būt tālāk no patiesības.<br />
Garīgums, kā tāds, var būt labs<br />
vai ļauns. Pats velns ir garīga būtne,<br />
un viņa pielūdzēji ir garīgi cilvēki.<br />
Kā toreiz Poncijam Pilātam, tā šodien,<br />
Patiesība stāv mums acu priekšā,<br />
bet maz ir to, kas to saredz. Daudzi<br />
meklē patiesību, atbildes uz dzīves<br />
jautājumiem visās nepareizās vietās.<br />
Patiesība mums tiek dota no paša Dieva,<br />
un tā mums atklāta Viņa Vārdā Bībele.<br />
Patiesība ir atrodama Jēzu Kristū<br />
un Viņā vien. Viņš un Dieva Vārds<br />
nav atdalāmi, jo Bībeles centrālā doktrīna<br />
ir Jēzus Kristus. Jautājums ir, vai<br />
esam ar Viņu iepazinušies? Viņš par<br />
Kas ir Patiesība?<br />
sevi sacīja: „Es esmu ceļš, patiesība<br />
un dzīvība; neviens netiek pie Tēva kā<br />
vien caur Mani.“ (Jāņa ev.14:6)<br />
Ļoti skaidri Jēzus saka, ka Viņš ir<br />
ceļš. Viņš ir vienīgais ceļš pie patiesā<br />
Dieva. Citur Jēzus sacīja:<br />
„Ieeita pa šaurajiem vārtiem, jo<br />
vārti ir plati un ceļš ir plats, kas aizved<br />
uz pazušanu, un daudz ir to, kas<br />
pa tiem ieiet. Bet šauri ir vārti un šaurs<br />
ir ceļš, kas aizved uz dzīvību, un maz<br />
ir to, kas to atrod. Sargaities no viltus<br />
praviešiem, kas pie jums nāk avju drēbēs,<br />
bet no iekšpuses tie ir plēsīgi vilki.“<br />
(Mat.ev.7:13-15)<br />
Jaunais laikmets un tās pravieši<br />
sludina nevis šauro ceļu, bet plato.<br />
Viņi māca, ka visi ceļi ir labi, un ka<br />
visi tiksim vienoti zem augstākas varas.<br />
Iesoļosim jaunajā pasaulē, tiksim<br />
apgaismoti un eventuāli būsim kā<br />
dievs. Daudz tiek runāts par mīlestību,<br />
bet pats mīlestības avots netiek pielūgts.<br />
Ārpus Jēzu Kristu, cilvēks nevar<br />
patiesi mīlēt.<br />
Pretstatā Dieva Vārds sludina šauros<br />
vārtus un šauro ceļu. Tā nav populāra<br />
mācība, bet tā ir patiesība. Vārtu<br />
platums ir krusta izmērā. Vienīgais<br />
ceļš uz debesīm, uz Tēva namu, uz<br />
svētlaimīgu mūžību ir Jēzus Kristus,<br />
krustā sistais, mirušais un trešā dienā<br />
augšāmceltais. Ieejam pa šauriem vārtiem,<br />
kad atzīstam, ka esam grēkojusi,<br />
ka nav nekas, ko mēs varam darīt, lai<br />
sevi glābtu, ka nožēlojām savus grēkus<br />
un apliecinām Jēzu Kristu kā savu<br />
Kungu un Pestītāju. Tikai, kad savu<br />
pestīšanu uzticam Viņam, Viņa asins<br />
mūs šķīsta, un esam uz šaura ceļa, kas<br />
ved uz mūžību.<br />
Nav daudzi ceļi, bet viens. Nav<br />
daudzas patiesības, tikai viena. Kristus<br />
šaurais ceļš nav garīgums, nav reliģiskās<br />
izdarības, nav meditācija, nav<br />
rituālu izpildīšana, bet dzīva personīga<br />
attiecība ar Dievu Tēvu caur Jēzu<br />
Kristu. Šo attiecību veicina Dieva Svētais<br />
Gars.<br />
Runājot ar samarieti pie akas,<br />
Jēzus starp citu sacīja viņai: „Bet<br />
stunda nāk un ir jau klāt, kad īstie<br />
dievlūdzēji pielūgs Tēvu garā un patiesībā.<br />
Jo Tēvs tādus meklē, kas Viņu<br />
tā pielūdz. Dievs ir Gars, un, kas Viņu<br />
pielūdz, tiem To būs pielūgt garā un<br />
patiesībā.“ (Jāņa ev.4:23-24)<br />
Īstā Dieva pielūgšana nenāk no cilvēka<br />
garīguma, no cilvēka tieksmēm,<br />
bet no Svētā Gara un Viņa darbību<br />
cilvēka sirdī. Svētais Gars mājo ticīgo<br />
cilvēku sirdī. Kad, lietojot Jēzus vārdus<br />
– piedzimstam no augšienes, Svētais<br />
Gars uzņem mājas vietu mūsu sirdī.<br />
Viņa spēkā tad pielūdzām Dievu,<br />
garā un patiesībā.<br />
Mūsu baznīcas tēvs Mārtiņš Luters<br />
nepārtraukti uzsvēra, ka Svētais<br />
Gars darbojās pilnīgā saskaņā ar Dieva<br />
Vārdu un vienmēr godina tikai Jēzu<br />
Kristu. Dieva Gars negodina nevienu<br />
cilvēku.<br />
Ja tu gribi atrast atbildi uz jautājumu<br />
„Kas ir patiesība“, tad atveri<br />
savu sirdi Kungam Jēzum Kristum.<br />
Tev nevajag visādas tā sauktās garīgas<br />
grāmatas un mācības. Tev tikai vajag<br />
Bībeli un atvērtu sirdi un tu ātri vien<br />
piedzīvosi, ko Jēzus sacīja: „Ja jūs paliekat<br />
Manos vārdos, jūs patiesi esat<br />
Mani mācekļi un jūs atzīsit patiesību,<br />
un patiesība darīs jūs brīvus.“ Jāņa<br />
ev.8:31<br />
Prāvests Kolvins Makfersons<br />
(Colvin S.MacPherson)<br />
Laikrakstam „Latvietis“<br />
Jaunieši talko Sidrabenē<br />
Turpinājums no 6. lpp.<br />
liels solis kopīgās ieceres realizācijā.<br />
Pašā dienas izskaņā abpus nama<br />
parādes durvīm tika uzstādīti divi dekoratīvi<br />
senlaicīgu izskatu imitējoši<br />
lukturi, kas pieskaņoti nama kopējam<br />
tēlam un veiksmīgi iekļaujas kopskatā.<br />
Ar šiem lukturiem tika nomainīta līdz<br />
šim virs durvju portāla esoša padomju<br />
laiku apaļā dežūr-lampiņa, kas vairāk<br />
bija piemērota garāžas izgaismošanai,<br />
nevis Daugavas Vanagu namam. Ar<br />
šo arī darāmie darbi tika pabeigti un<br />
darba diena noslēgta, jo laikrādis jau<br />
vēstīja – 23.30.<br />
Vērtējums<br />
Kopumā vērtējot DV 1. maija Lielo<br />
pavasara talku, jāsaka, ka gan plānošanā,<br />
gan realizācijā tā ir vairāk nekā<br />
pozitīvi vērtējama. No sākotnēji plānotajiem<br />
10-15 talciniekiem ieradās<br />
10. Lielāks talcinieku skaits ievērojami<br />
sarežģītu darāmo darbu koordināciju,<br />
un arī pēc būtības nav nepieciešams.<br />
Skaidrs, ja būtu ieradušies 50 cilvēki,<br />
izdarīts būtu varbūt pat mazāk.<br />
Darāmie darbi parādīja, ka nav iespējams<br />
sakārtot šo namu vienā dienā,<br />
tam nepieciešams daudz, daudz ilgāks<br />
laiks. Tomēr arī šāda viena diena var<br />
ievērojami uzlabot ēkas un apkārtnes<br />
izskatu. Tāpat arī viena talkas diena<br />
parāda, cik ļoti jaunākajiem vanagiem<br />
rūp DV kopīgās lietas un cik daudz ir<br />
iespējams izdarīt, ja to patiešām vēlamies.<br />
Pirmajā reizē ir izdarīts daudz, bet<br />
tikpat daudz un vēl vairāk ir jādara arī<br />
turpmāk. Ir vajadzīgs kopīgs plāns par<br />
Sidrabenes sakopšanu un pilnveidošanu.<br />
Ir jādarbojas kopā! Ja katrs atnāk<br />
un noliek to, kas mājās nav vajadzīgs,<br />
tad DVL prezentējošais īpašums izskatās<br />
pēc krāmu bodes. Jādarbojas<br />
citādi – pa mazumiņam vien un saskaņoti.<br />
Nenoliedzami bija sajūta, ka, pašam<br />
pieliekot roku un redzot, ka no tā<br />
sanāk kas skaists, to izpostīt negribas.<br />
Bet arī gaidīt, kad to izdarīs kāds cits,<br />
nav prāta darbs. Pārsteidz nama pārvaldnieces<br />
ieguldījums, kurš astoņu<br />
gadu laikā nav bijis redzams, ja vienā<br />
dienā var izdarīt tik daudz un tikpat un<br />
vēl vairāk redzēt izdarāmo lietu.<br />
Talku rīkoja un šo rakstu rakstīja:<br />
Edgars Engīzers<br />
(DVL Daugavgrīvas nodaļas<br />
priekšsēdis) un<br />
Agnese Ziemele<br />
(DVL Ogres nodaļas jauniešu kopas<br />
vadītāja)<br />
Laikrakstam „Latvietis“
14. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Otrdien, 2009. gada 19. maijā<br />
✝<br />
Mūžībā aizgājis<br />
Daugavas Vanagu goda priekšnieks<br />
JĀNIS FRIŠVALDS<br />
Dzimis 1923.g. 10.jūnijā „Tiltos”, Codes pagastā, Bauskas apriņķī<br />
Miris 2009.g. 5. aprīlī „Straumēnos”, Anglijā<br />
Sērās un pateicībā par viņa lielo darbu<br />
Daugavas Vanagu Austrālijas valde<br />
All Stars de Rīga<br />
Turpinājums no 8. lpp.<br />
automašīnā uz 50 km attālo Anžēru<br />
un ātrvilcienu. Pusdienas laikā viņi ir<br />
Montbrisonā, nelielā pilsētiņā kalnu<br />
piekājē. Divās priekšzīmīgās sporta<br />
zālēs regulāri notiek starptautiskas<br />
basketbola sacīkstes. Kaut cik atpūtušies,<br />
latvieši mērojas ar vietējā futbolkluba<br />
basketbola sekcijas komandu,<br />
uzvarot 68:33 (32:13).<br />
Atkal nogurdinošs nakts brauciens<br />
ar vairākām pārsēšanām uz Burgundijas<br />
sirdi, Otēnas (Autuun) pilsētu. Iebrauc<br />
no rīta, vakarā spēle slēgtās telpās<br />
ar Cerle Sportif Autunois. Latvieši<br />
uzvar 48:16 (14:9).<br />
Pusnaktī ar automašīnu uz Šanji<br />
piestātni, lai noķertu Parīzes ātrvilcienu.<br />
Atpūtas vietā zaudējums<br />
Parīzē, gaidītās atpūtas vietā, pārsteigums.<br />
Lūgums braukt uz Bluā<br />
(Blois) pilsētu pie Luāras, kur bijušas<br />
paredzētas valsts sacīkstes starp<br />
Francijas valsts vienību, ēģiptiešiem<br />
un ungāriem, kas beidzamā brīdī atteikušies,<br />
un nu sarīkojums draud izjukt.<br />
Kaut noguruši, latvieši piekrīt<br />
piedalīties demonstrācijas spēlē. Līst.<br />
Laukums improvizēts. All Stars spēli<br />
zaudē 35:19, bet pateicībā par pakalpojumu<br />
sporta lietai latviešiem rātsnamā<br />
rīko pieņemšanu un oficiālu banketu.<br />
19. maijā latviešu sportisti ir Parīzes<br />
latviešu kolonijas viesi, bet nākamā<br />
dienā viņi ar ātrvilcienu ierodas<br />
otrā lielākā Francijas pilsētā Lionā. Tai<br />
paša vakarā sacīkste ar Francijas izcilāko<br />
profesionālo basketbola vienību<br />
Sainte-Marie de la Guillotiere. Spēle<br />
notiek uz atklāta laukuma prožektoru<br />
gaismā. Lioniešiem par lielu pārsteigumu<br />
viņu komanda zaudē. Laikraksti<br />
raksta, ka „latvieši smagi sasituši lioniešus“.<br />
(Mani pārsteidz, ka nevienā mūsu<br />
tā laika avīzē nav minēts rezultāts.)<br />
Negaidīts žurnālists<br />
Lionā pie latviešiem ierodas komunistu<br />
avīzes žurnālists intervēt un<br />
sveikt slaveno Padomju Savienības<br />
manšafti, kas sasitusi Francijas kapitālistus.<br />
Za Staļinu un za roģinu! Kāda<br />
vilšanās! Atbraukuši nevis darba ļaudis,<br />
bet kontrrevolucionāri.<br />
Revolucionārs<br />
Lionā viņus pie sevis mājās ielūdz<br />
arī kāds pārticis vecs 1905. g. revolucionārs<br />
(„Kad mēs ar Pēteri Stučku…“)<br />
Viņš pie mantas ticis, tirgojoties<br />
ar kartofeln un citām saknēm.<br />
Ieturējuši kārtīgas vakariņas. Arī vīns<br />
patērēts pieklājīgos daudzumos.<br />
Atceļā no Lionas 22. maijā spēle<br />
ar Strasburgas sporta klubu Ilkirsch-<br />
Graffenstaden. Vienu puslaiku pie All<br />
Stars spēlē arī dribla meistars A. Vanags.<br />
Spēle beidzas 32:19 (14:9) latviešu<br />
labā.<br />
„Kur jūs ņēmāt kabatas naudu?“<br />
es Andrejam prasu. Esot bijušas līdzi<br />
basketa bumbas, ko pārdevuši.<br />
Iznākums<br />
Mazliet statistikas:<br />
Visu spēļu grozu attiecība bijusi<br />
474:256 latviešu labā. Visvairāk punktus<br />
savākuši Zebeliņš (131) un Berkolds<br />
(98). Andrejs iemetis 31 grozu.<br />
Franču basketbola vadītāji vairākiem<br />
komandas dalībniekiem, ieskaitot<br />
Andreju, piedāvājuši vietu kā<br />
spēlētājiem/treneriem. To arī vairāki<br />
spēlētāji pieņēmuši, ieskaitot Baumani.<br />
Un Andrejs? Viņš pazaudēto laiku<br />
ātri atguvis un nolicis gala eksāmenus<br />
ar uzslavu. Viņa kvalifikācijas tika atzītas<br />
arī Austrālijā, un viņš tūlīt varēja<br />
strādāt savā profesijā kā inženieris un<br />
vēlāk kā zinātnieks, pētot atomreaktoru<br />
drošību.<br />
Jā, kā dziesmā dzied: Sen, tik sen<br />
bij tas laiks…<br />
Uldis Siliņš<br />
Laikrakstam „Latvietis“<br />
Stāv, sēž, guļ<br />
Turpinājums no 9. lpp.<br />
izteikties saviski, pateikt tieši to, ko<br />
gribas, tieši tā, kā gribas. Ja reiz dzīvojam,<br />
tad ar prieku – gan valodā, gan<br />
vispār. Un droši vien tā dēļ nebūt nav<br />
jāiepazīstas ar visiem atbilstošajiem likumiem.<br />
Ne vienmēr ir jāzina likums,<br />
lai tam sekotu vai to pārkāptu.<br />
Par visu šo aizdomājoties, nāk<br />
prātā epizode kādā Kurta Vonnegūta<br />
grāmatā. Sieva savam vīram, gleznotājam-abstrakcionistam<br />
jautāja<br />
apmēram tā: Kāda velna pēc tev bija<br />
jāmācās glezniecība, ja tu tikai ķēpā<br />
krāsu pleķus, ko spējīgs uzķellēt jebkurš<br />
muļķis? Vīrs atbildēja: Atšķirība<br />
starp mākslinieku un diletantu ir viena.<br />
Mākslinieks prot arī, re, tā. To<br />
teicis, viņš noplēsa no sienas atlipušu<br />
tapetes gabalu (Vai tamlīdzīgi, šī grāmata,<br />
ai, cik sen lasīta!) un vienā rāvienā<br />
uzzīmēja dēlu portretus, kas bija uz<br />
mata līdzīgi prototipiem. Pratējam, zinātājam<br />
ir izvēles brīvība: darīt pareizi<br />
vai darīt pa savam. Katra situācija ir<br />
atšķirīga, taču reizēm arī valodā likumu<br />
zināšana noder. Kaut vai tāpēc, lai<br />
ar lielu baudu varētu tos pārkāpt.<br />
Aija Rozentāla<br />
Laikrakstam „Latvietis“
Pirks otru namu<br />
Adelaides latviešu nama kooperatīvs<br />
domā tikt pie Tālavai blakus esošā<br />
īpašuma, kura iegādei jau pieteikts ap<br />
1000:0:0<br />
Adelaides latviešu nama kooperātīva<br />
ārkārtējā pilnsapulcē 9. maijā nolēma,<br />
ka kooperātīva valdei, pieaicinot<br />
technisku komisiju, jāizdara Tālavai<br />
blakus esošā īpašuma (2 Clark St.,<br />
Wayville, S.A.) galīgā apskate, un ja<br />
objekts pieņemams, to nopirkt, nepārsniedzot<br />
4000:0:0 vērtību. Šo lēmumu<br />
pilnsapulce pieņēma vienbalsīgi. Izskanēja<br />
vairāki mudinājumi lieki nekavēties<br />
ar minētā īpašuma iegādi.<br />
[...]<br />
Pilnsapulcē pārrunāja iespējas pēc<br />
jaunā īpašuma iegādes. Vispirms galīgi<br />
atrisināsies Adelaides latviešu sestdienas<br />
skolas telpu jautājums, tāpat<br />
varēs iekārtot skautu un gaidu mītni,<br />
būs iespēja ērti novietot organizāciju<br />
rīcībā esošās mantas, uzglabāt teātra<br />
dekorācijas pēc izrādēm un skolas<br />
mācības līdzekļus, bet galvenais –<br />
aktivizēsies pašdarbība. Pašreizējais<br />
un iecerētais īpašums atrodas tikai<br />
1 jūdzi no Adelaides pilsētas centra.<br />
Vēlāk, ja rastos vajadzība un brīvi līdzekļi,<br />
latvieši varētu uzcelt modernu<br />
sarīkojumu zāli ar plašām ērtībām. Tālavu<br />
un blakus esošo gruntsgabalu no<br />
visām pusēm norobežo ielas, tā kā ļoti<br />
ērti novietot daudzās auto mašīnas,<br />
kad Tālavā ir kāds lielāks sarīkojums.<br />
Īpašumu aizmugurē esošās ieliņas var<br />
uzskatīt gandrīz par privātām ielām, jo<br />
tās izmanto tikai šo gruntsgabalu īpašnieki.<br />
Abus zemes gabalus bez kādām<br />
grūtībām var savienot un ierīkot plašu<br />
sporta un spēļu laukumu.<br />
* * *<br />
Pilnvarnieki ir, bet tos negrib<br />
LAA informācijas nozare pētīs<br />
modernākās informācijas metodes<br />
Brīvās pasaules latviešu apvienī-<br />
Otrdien, 2009. gada 19. maijā <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 15. lpp.<br />
Atzerees?<br />
bas pilnvarnieku jautājums bija galveno<br />
pārrunu temats LAA prezīdija Pirmo reizi kopš KD Brisbenā 10.<br />
* * *<br />
pēdējā sēdē. LAA prezīdijs, pildot maijā bija divi sarīkojumi vienā vakarā,<br />
kopsanāksmes lēmumu, par Austrālijas<br />
taču iekārtoti ar tādu laika atstarpi,<br />
Pirms 50 gadiem latviešu pilnvarnieku BPLA<br />
janvārī izraudzīja ASV tautiešus K. lēt abus. BLB kora vakarā dziedātāji<br />
ka viens interesents varēja apmek-<br />
<strong>Laikraksts</strong> Austrālijas Latvietis Kalniņu un V. Hāzneru. Amerikas latviešu<br />
klausījās paši savu dziedāšanu – pēdē-<br />
Nr. 487, 1959. g. 23. maijā<br />
apvienība un Latvijas atjaunojo<br />
KD koncertu skaņu lentā. Pret savu<br />
šanas komitejas Eiropas centrs tomēr mākslu koristiem liela cienība: neraugoties<br />
pilnvarnieku institūtu neatzīst, jo tas<br />
uz lepni klātajiem galdiem, garo<br />
būšot traucējošs faktors BPLA darbā, programmu un arī atkārtojumus visi<br />
neatspoguļošot pilnīgi LAA uzskatus klausījās gluži aizrāvušies. J. Šīrova<br />
un šādu pilnvaru došana neesot praksē ieskaņojums lentā techniski bija nepeļams.<br />
parasta.<br />
[...]<br />
Vakara noskaņai labi piederējās<br />
LAA Informācijas nozares vad. J. J. Vīksnes KD krāsu uzņēmumu diapozitīvu<br />
Liepiņš ziņoja, ka nozare pēta modernākās<br />
izrāde.<br />
informācijas metodes, lai iespaidīgāk<br />
iesniegtos austrāliešu sabiedrībā<br />
* * *<br />
ar mūsu problēmām.<br />
Datumi<br />
Vārdu dienas, dzimšanas<br />
dienas un zīmīgi notikumi<br />
19. maijs<br />
Lita, Sibilla, Teika<br />
1884. diplomāts, rakstnieks Jānis<br />
Straujāns.<br />
1939. olimpiskais (zelta medaļa 1968.g.<br />
Mehiko), Eiropas un Latvijas čempions<br />
šķēpa mešanā Jānis Lūsis.<br />
* * *<br />
Adelaides Universitātē graduēti<br />
latvieši<br />
Šajā rakstā beidzam informāciju<br />
par Adelaides universitātē šogad graduētiem<br />
latviešiem.<br />
Igors Kavass<br />
Tiesībniekam Igoram Kavasam šis<br />
ir jau otrais zinātniskais gads – 1959.<br />
gadā viņš beidza Melburnas universitāti<br />
ar LL.B. gradu. Šogad I.K. uzsāka<br />
darbu Adelaides universitātē par vecāko<br />
lektoru starptautiskās, tirdzniecības<br />
un civīlās tiesībās.<br />
Dace Ātrena<br />
Kad 1957. gada 18. novembra aktā<br />
Adelaides pilsētas namā pirmo reizi<br />
pasniedza latviešu sabiedrības balvu –<br />
atzinību 2 sekmīgākiem un mūsu sabiedrībā<br />
aktīvākajiem studentiem, tad<br />
reti kāds bija pārsteigts redzot balvas<br />
saņēmējos arī Daci Ātrenu. Veicot sekmīgu<br />
darbu universitātē, D.A. vienmēr<br />
darbojusies latviešu sabiedrībā. Viņa<br />
bijusi Adelaides latviešu studentu kopas<br />
priekšniece un vairākus gadus,<br />
arī tagad, valdes locekle, strādājusi<br />
Austrālijas latviešu 7. kultūras dienu<br />
rīcības komitejā, mācījusi Adelaides<br />
latviešu svētdienas skolā un pašlaik<br />
ir Adelaides latviešu biedrības valdes<br />
locekle<br />
Ṡkaidrīte Mekgī-Salna<br />
Ar Skaidrītes Mekgī-Salnas iegūto<br />
B.A. hon. gradu ģermaņu valodās lepojās<br />
arī viņas vīrs un divi dūšīgi dēli.<br />
20. maijs<br />
Salvis, Selva, Venta<br />
1654. dibināts Jēkaba forts Tobago<br />
(Hercoga Jēkaba vārdā).<br />
1754. Kurzemes dzejniece Elīza fon<br />
der Reke (Elisabeth Charlotte Constanzia<br />
von der Recke).<br />
1924. Rīgā dibināta studenšu korporācija<br />
Dzintra.<br />
Pavisam aplamas beigas<br />
A.Neboisas ludziņas Mūžīgais vīrietis<br />
pirmizrāde Melburnā<br />
Septiņas ierēdnes izrādīsies veltīgi<br />
satraukušās, kad piedzīvos pavisam<br />
negaidītas un viņu uztverē aplamas<br />
beigas Ainas Neboisas pirmajā ludziņā<br />
Mūžīgais vīrietis, kuru Melburnas ev.<br />
lut. latviešu draudzes dāmu komitejas<br />
dalībnieces pirmizrādē sniegs 23. maijā<br />
pl. 18 Nortkotes pilsētas nama zālē.<br />
Šī būs jau trešā reize, kad draudzes<br />
dāmas savā gadskārtējā sarīkojumā<br />
dosies uz skatuves. Melburnieši tāpēc<br />
tēlotājās saskatīs pazīstamas sejas –<br />
Elzu Buividi, Hermīni Ķiploku, Ēriku<br />
Stokāni, Veltu Melkusu, Ainu Jurjāni,<br />
Hermīni Oļeiņikovu un Ēriku Šmiti.<br />
A. Neboisas uzrakstīto prologu lasīs<br />
Rasma Hartmane.<br />
Pēc izrādes sekos saviesīgs vakars.<br />
Būs dejas, rotaļas, lotereja, kafijas un<br />
cepumu galds. Priecāšanās notiks Notkotes<br />
pilsētas nama abās zālēs.<br />
* * *<br />
Vai atceraties Bonegillu?<br />
Tur vēl tagad dzīvo 31 latvietis<br />
Vai jūs vēl atceraties Bonegillu,<br />
kur priekš apmēram 10 gadiem ieradās<br />
daudz latviešu ieceļotāju, lai no<br />
šī tramplīna vēlāk aizlēktu Austrālijas<br />
tālākajā dzīvē? Viss lielais vairums ir<br />
arī aizlēcis. Ja vēl ap 1950./51. gada<br />
maiņu tur dzīvoja un strādāja ap 250<br />
mūsu cilvēku, tad šodien Bonegillas<br />
imigrācijas centrā vairs palicis tikai 31<br />
latvietis.<br />
∎<br />
21. maijs<br />
Akvelīna, Ernestīne, Ingmārs<br />
1879. Sakas grīvā izbūvētā Pāvilostaieguva<br />
pilsētas tiesības. Pilsētu dibināja<br />
vācu barons Oto Fridrihs fon Lilienfelds,<br />
nosaucot to sava brāļa Kurzemes<br />
gubernatora Paula Lilienfelda vārdā<br />
par Paulshafen.<br />
1919. laikrakstā Cīņa publicēts saraksts<br />
par ielu un sabiedrisko vietu<br />
pārdēvēšanu. Lielā Lēģera iela – Cīņas<br />
iela, Lielā Altonovas – Spartaka, Arkādijas<br />
parks – Spartaka dārzs, Igauņu<br />
biedrības zāle– Spartaka zāle. Minēts,<br />
ka Nikolaja iela kļuvusi par Internacionāles<br />
ielu, Jēzus baznīcas iela –<br />
Bezdievju iela, Bīskapa un Mazā Bīskapa<br />
iela attiecīgi Darvina un Maza<br />
Turpinājums 16. lpp.
16. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Otrdien, 2009. gada 19. maijā<br />
Darvina iela.<br />
Datumi<br />
Turpinājums no 15. lpp.<br />
22. maijs<br />
Emīlija, kalendārā neierakstīto vārdu<br />
diena<br />
1559. Gothardu Ketleru ievēlēja par<br />
Livonijas ordeņa mestru. Viņam bija<br />
lemts būt pēdējam šajā amatā –lai gūtu<br />
aizsardzību pret Krieviju, Livonija<br />
drīz padevās Polijai, un Ketlers kļuva<br />
par pirmo jaundibinātās Kurzemes un<br />
Zemgales hercogistes valdnieku.<br />
1919. Rīgu ieņēma vācu landesvēra<br />
vienības, lieliniekus un Stučkas valdību<br />
padzenot no Rīgas. Landesvēristu<br />
uzsāktais „baltais terors“ prasīja ap<br />
3000 cilvēku dzīvību. Lielākoties upuri<br />
bija latvieši, kurus uzskatīja par lielinieku<br />
piekritējiem vai atbalstītājiem.<br />
1944. PSRS likvidē Kominternu.<br />
1999. notiek pirmais Sēlijas kongress<br />
un tā laikā Sunākstes baznīcā iesvēta<br />
Sēlijas karogu.<br />
23. maijs<br />
Leokādija, Leontīne, Ligija, Lonija<br />
1884. rakstnieks Jānis Kārstenis.<br />
1919. Baloža brigāde iesoļo Rīgā.<br />
24. maijs<br />
Ilvija, Marlēna, Ziedone<br />
1909. latviešu rakstnieks un literatūrzinātnieks<br />
Jānis Niedre, kuram pēc<br />
1940. gada bija iedalīta jaunās latviešu<br />
padomju literatūras veidotāja loma.<br />
Sarīkojumi, draudzes ziņas un ziņojumi<br />
25. maijs<br />
Anšlavs, Junora<br />
1949. kuģis SS Oxfordshire ar 672<br />
pasažieriem, to starpā daudziem latviešiem,<br />
ierodas Adelaidē. 1914. gadā<br />
Oxfordshire bija pārtaisīta no luksus<br />
kuģa 276 pasažieriem (tikai pirmās<br />
klases) par pirmo britu armijas hospitāļa<br />
kuģi un piedalījās Gallipoli desantā,<br />
rūpējoties par ievainotiem Austrālijas<br />
un Jaunzēlandes zaldātiem.<br />
Otrā pasaules karā tas atkal kalpoja<br />
par hospitāļu kuģi. No 1951.–1957.g.<br />
Oxfordshire piederēja Pakistānas Pan-<br />
Islamic Steamship Co., un, pārdēvēta<br />
par Safina-E-Arab, tā veda musulmaņu<br />
svētceļotājus uz Džedas ostu Saūdu<br />
Arābijā.<br />
∎<br />
Adelaidē<br />
Sestdien, 23. maijā, plkst. 13.00 Vanadžu<br />
pankūku pēcpusdiena DV namā.<br />
Vanadzes ceps savas slavenās pankūkas<br />
un iepriecinās visus ar dziesmām,<br />
jokiem, loteriju un vispārēju priecīgu<br />
dzīvošanu.<br />
Svētdien, 24. maijā, plkst. 9.30 Novuss<br />
Tālavā. Jauni spēlētāji var piebiedroties<br />
katrā laikā – novuss – spēle<br />
jauniem un veciem!<br />
Svētdien, 31. maijā, plkst. 9.30 Novuss<br />
Tālavā. Jauni spēlētāji aicināti un<br />
mudināti piebiedroties katrā laikā.<br />
Svētdien, 31. maijā, plkst. 14.00 Adelaides<br />
Latviešu biedrības 60. gada<br />
svētki ar muzikālo pēcpusdienu. ALB<br />
valdes priekšsēža Bruno Krūmiņa uzruna.<br />
Koncerta programmā Mariatvilas<br />
skolas koris (dir. Aldis Sils), stīgu<br />
trio (Jānis Laurs, Juris Ezergailis,<br />
Imants Larsens). Pēc koncerta pieņemšana<br />
Mazajā zālē. Atspirdzinājumi un<br />
uzkodas. Visi laipni aicināti!<br />
Brisbanē<br />
Svētdien, 24. maijā, plkst. 14.00 Daugavas<br />
vanadžu sanāksme Latviešu<br />
namā.<br />
Sestdien, 30. maijā, plkst. 13.00 Zolītes<br />
pēcpusdiena DV sarīkojumā Latviešu<br />
namā. Piedalīšanās $5.<br />
Kanberā<br />
Sestdien, 23. maijā, plkst. 14.00 KLB<br />
saiets Immanuel Baznīcas zālē, Lyons.<br />
Sidnejas latviešu teātra viesošanās<br />
Kanberā. Uzvedīs Anitas Grīnieces<br />
lugu “Pagasta nabags”. Režisors Jānis<br />
Grauds. Ieejas maksa $15 un $10. Lūdzu<br />
ievērot, ka šis saiets ir vienu nedēļu<br />
agrāk, nekā parasti, mēneša pēdējā<br />
sestdienā.<br />
Melburnā<br />
Svētdien, 31. maijā, plkst. 14.00 Melburnas<br />
Latviešu biedrības 60 gadu dibināšanas<br />
atceres sarīkojums Latviešu<br />
namā. Svētku runu teiks Eva Brennere.<br />
Biedrības nozaru – Rotas kora,<br />
bērnu dārza Dainas, Daugavas skolas,<br />
gaidu, skautu un bibliotēkas priekšnesumi.<br />
Ieeja pret ziedojumiem, skolēniem<br />
ieeja brīva.<br />
Melburnas Sv. Krusta draudze<br />
Māc. Aldis Elberts.<br />
Svētdien, 24. maijā, plkst. 10.00 Lūgšana<br />
baznīcā.<br />
Svētdien, 24. maijā, plkst. 11.00 Jēzus<br />
debesbraukšana – dievkalpojums ar<br />
dievgaldu.<br />
Svētdien, 31. maijā, plkst. 10.00 Lūgšana<br />
baznīcā. Plkst. 11.00 Vasarsvētku<br />
/ Svētā gara svētki, dievkalpojums<br />
ar dievgaldu; dziedās draudzes koris<br />
dir. E. Smalkā vadībā.<br />
Ņūkaslē<br />
6. maijā – 31. maijam. Lauras Vecmanes<br />
(no Latvijas) gleznu izstāde SOAG<br />
School of Arts Gallery, 15 Elizabeth<br />
St., Tighes Hill. Tālr. (02)49691811.<br />
soag.gallery@bigpond.com.<br />
Sidnejā<br />
Piektdien, 29. maijā, plkst. 16.00 –<br />
20.00 novuss DV namā. Bārs atvērts.<br />
Uzkožamie, draudzīga atmosfēra.<br />
Sestdien, 30. maijā, plkst. 10.00 Sidnejas<br />
novusa kopas rīkotās JDV atklātās<br />
meistarsacīkstes DV namā: Vienspēles.<br />
Pieteikšanās līdz 22. maijam pie<br />
Aivara Drēziņa tālr. (02) 9521 3651.<br />
Svētdien, 31. maijā, plkst. 9.00 JDV<br />
atklātās meistarsacīkstes DV namā:<br />
Dubultspēles.<br />
Sidnejas ev. lut. latviešu draudze,<br />
Svētā Jāņa baznīcā<br />
Prāv. Kolvins Makfersons.<br />
Svētdien, 24. maijā, plkst. 10.00 Debesbraukšanas<br />
dienas dievkalpojums<br />
ar Svēto Vakarēdienu. Pēc dievkalpojuma<br />
prāvesta referāts.<br />
Svētdien, 31. maijā, plkst. 10.00 Vasarsvētku<br />
un draudzes dimanta jubilejas<br />
dievkalpojums ar Svēto Vakarēdienu.<br />
Draudzes Dimanta jubilejas<br />
svinības Sv. Jāņa baznīcā. Piedalīsies<br />
Sidnejas latviešu vīru koris un draudzes<br />
ansamblis. Pusdienas $15 – pieteikties:<br />
cpherson@optusnet.com.au<br />
Sidnejas latv. ev. lut. Vienības<br />
draudze<br />
Māc. Raimonds Sokolovskis.<br />
Svētdien, 24. maijā, plkst. 10.00 Debesbraukšanas<br />
dienas dievkalpojums.<br />
Piemiņas svētbrīdis Dagnijai Grestei†.<br />
Svētdien, 31. maijā, plkst. 10.00 Svētā<br />
Gara – Vasarsvētku dievkalpojums ar<br />
dievgaldu.<br />
Zelta piekrastē<br />
Ceturtdien, 4. jūn., plkst. 11.00 Kārtējā<br />
baltiešu mēneša tikšanās Vācu<br />
klubā, Gooding Dve & Jondique Ave,<br />
Carrara. Sēru dienas atcere. ∎<br />
Negribat paši izdrukāt?<br />
Vai nav ātrā interneta pievienojuma?<br />
Labprāt KRĀSĀS<br />
izdrukāsim un nosūtīsim<br />
laikrakstu „Latvietis“.<br />
Dāviniet sev vai citam!<br />
Abonements<br />
$35 par 10 numuriem vai<br />
$70 par 20 numuriem<br />
ar piegādi Austrālijā.<br />
Sterling Star Pty Ltd<br />
PO Box 6219, South Yarra, Vic. 3141<br />
redakcija@laikraksts.com<br />
Čeki rakstāmi: „Sterling Star“<br />
Lata kurss<br />
Latvijas Bankas kurss 20. maijā.<br />
1 EUR = 0,702804 (piesaistes kurss)<br />
1 AUD = 0,3970 1 NZD = 0,3100<br />
1 GBP = 0,7950 1 USD = 0,5180
Change language