Laikraksts "Latvietis" 037
Laikraksts "Latvietis" 037
Laikraksts "Latvietis" 037
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
14. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Otrdien, 2009. gada 19. maijā<br />
✝<br />
Mūžībā aizgājis<br />
Daugavas Vanagu goda priekšnieks<br />
JĀNIS FRIŠVALDS<br />
Dzimis 1923.g. 10.jūnijā „Tiltos”, Codes pagastā, Bauskas apriņķī<br />
Miris 2009.g. 5. aprīlī „Straumēnos”, Anglijā<br />
Sērās un pateicībā par viņa lielo darbu<br />
Daugavas Vanagu Austrālijas valde<br />
All Stars de Rīga<br />
Turpinājums no 8. lpp.<br />
automašīnā uz 50 km attālo Anžēru<br />
un ātrvilcienu. Pusdienas laikā viņi ir<br />
Montbrisonā, nelielā pilsētiņā kalnu<br />
piekājē. Divās priekšzīmīgās sporta<br />
zālēs regulāri notiek starptautiskas<br />
basketbola sacīkstes. Kaut cik atpūtušies,<br />
latvieši mērojas ar vietējā futbolkluba<br />
basketbola sekcijas komandu,<br />
uzvarot 68:33 (32:13).<br />
Atkal nogurdinošs nakts brauciens<br />
ar vairākām pārsēšanām uz Burgundijas<br />
sirdi, Otēnas (Autuun) pilsētu. Iebrauc<br />
no rīta, vakarā spēle slēgtās telpās<br />
ar Cerle Sportif Autunois. Latvieši<br />
uzvar 48:16 (14:9).<br />
Pusnaktī ar automašīnu uz Šanji<br />
piestātni, lai noķertu Parīzes ātrvilcienu.<br />
Atpūtas vietā zaudējums<br />
Parīzē, gaidītās atpūtas vietā, pārsteigums.<br />
Lūgums braukt uz Bluā<br />
(Blois) pilsētu pie Luāras, kur bijušas<br />
paredzētas valsts sacīkstes starp<br />
Francijas valsts vienību, ēģiptiešiem<br />
un ungāriem, kas beidzamā brīdī atteikušies,<br />
un nu sarīkojums draud izjukt.<br />
Kaut noguruši, latvieši piekrīt<br />
piedalīties demonstrācijas spēlē. Līst.<br />
Laukums improvizēts. All Stars spēli<br />
zaudē 35:19, bet pateicībā par pakalpojumu<br />
sporta lietai latviešiem rātsnamā<br />
rīko pieņemšanu un oficiālu banketu.<br />
19. maijā latviešu sportisti ir Parīzes<br />
latviešu kolonijas viesi, bet nākamā<br />
dienā viņi ar ātrvilcienu ierodas<br />
otrā lielākā Francijas pilsētā Lionā. Tai<br />
paša vakarā sacīkste ar Francijas izcilāko<br />
profesionālo basketbola vienību<br />
Sainte-Marie de la Guillotiere. Spēle<br />
notiek uz atklāta laukuma prožektoru<br />
gaismā. Lioniešiem par lielu pārsteigumu<br />
viņu komanda zaudē. Laikraksti<br />
raksta, ka „latvieši smagi sasituši lioniešus“.<br />
(Mani pārsteidz, ka nevienā mūsu<br />
tā laika avīzē nav minēts rezultāts.)<br />
Negaidīts žurnālists<br />
Lionā pie latviešiem ierodas komunistu<br />
avīzes žurnālists intervēt un<br />
sveikt slaveno Padomju Savienības<br />
manšafti, kas sasitusi Francijas kapitālistus.<br />
Za Staļinu un za roģinu! Kāda<br />
vilšanās! Atbraukuši nevis darba ļaudis,<br />
bet kontrrevolucionāri.<br />
Revolucionārs<br />
Lionā viņus pie sevis mājās ielūdz<br />
arī kāds pārticis vecs 1905. g. revolucionārs<br />
(„Kad mēs ar Pēteri Stučku…“)<br />
Viņš pie mantas ticis, tirgojoties<br />
ar kartofeln un citām saknēm.<br />
Ieturējuši kārtīgas vakariņas. Arī vīns<br />
patērēts pieklājīgos daudzumos.<br />
Atceļā no Lionas 22. maijā spēle<br />
ar Strasburgas sporta klubu Ilkirsch-<br />
Graffenstaden. Vienu puslaiku pie All<br />
Stars spēlē arī dribla meistars A. Vanags.<br />
Spēle beidzas 32:19 (14:9) latviešu<br />
labā.<br />
„Kur jūs ņēmāt kabatas naudu?“<br />
es Andrejam prasu. Esot bijušas līdzi<br />
basketa bumbas, ko pārdevuši.<br />
Iznākums<br />
Mazliet statistikas:<br />
Visu spēļu grozu attiecība bijusi<br />
474:256 latviešu labā. Visvairāk punktus<br />
savākuši Zebeliņš (131) un Berkolds<br />
(98). Andrejs iemetis 31 grozu.<br />
Franču basketbola vadītāji vairākiem<br />
komandas dalībniekiem, ieskaitot<br />
Andreju, piedāvājuši vietu kā<br />
spēlētājiem/treneriem. To arī vairāki<br />
spēlētāji pieņēmuši, ieskaitot Baumani.<br />
Un Andrejs? Viņš pazaudēto laiku<br />
ātri atguvis un nolicis gala eksāmenus<br />
ar uzslavu. Viņa kvalifikācijas tika atzītas<br />
arī Austrālijā, un viņš tūlīt varēja<br />
strādāt savā profesijā kā inženieris un<br />
vēlāk kā zinātnieks, pētot atomreaktoru<br />
drošību.<br />
Jā, kā dziesmā dzied: Sen, tik sen<br />
bij tas laiks…<br />
Uldis Siliņš<br />
Laikrakstam „Latvietis“<br />
Stāv, sēž, guļ<br />
Turpinājums no 9. lpp.<br />
izteikties saviski, pateikt tieši to, ko<br />
gribas, tieši tā, kā gribas. Ja reiz dzīvojam,<br />
tad ar prieku – gan valodā, gan<br />
vispār. Un droši vien tā dēļ nebūt nav<br />
jāiepazīstas ar visiem atbilstošajiem likumiem.<br />
Ne vienmēr ir jāzina likums,<br />
lai tam sekotu vai to pārkāptu.<br />
Par visu šo aizdomājoties, nāk<br />
prātā epizode kādā Kurta Vonnegūta<br />
grāmatā. Sieva savam vīram, gleznotājam-abstrakcionistam<br />
jautāja<br />
apmēram tā: Kāda velna pēc tev bija<br />
jāmācās glezniecība, ja tu tikai ķēpā<br />
krāsu pleķus, ko spējīgs uzķellēt jebkurš<br />
muļķis? Vīrs atbildēja: Atšķirība<br />
starp mākslinieku un diletantu ir viena.<br />
Mākslinieks prot arī, re, tā. To<br />
teicis, viņš noplēsa no sienas atlipušu<br />
tapetes gabalu (Vai tamlīdzīgi, šī grāmata,<br />
ai, cik sen lasīta!) un vienā rāvienā<br />
uzzīmēja dēlu portretus, kas bija uz<br />
mata līdzīgi prototipiem. Pratējam, zinātājam<br />
ir izvēles brīvība: darīt pareizi<br />
vai darīt pa savam. Katra situācija ir<br />
atšķirīga, taču reizēm arī valodā likumu<br />
zināšana noder. Kaut vai tāpēc, lai<br />
ar lielu baudu varētu tos pārkāpt.<br />
Aija Rozentāla<br />
Laikrakstam „Latvietis“
Change language