Laikraksts "Latvietis" 209

More documents

Recommendations

Info

14. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Trešdien, 2012. gada 11. jūlijā Mūžībā aizgājis mūsu filistrs VALDONIS FRICKAUSS dzimis 1926. gada 20. novembrī, Alūksnē, Latvijā miris 2012. gada 1. jūlijā, Adelaidē, Austrālijā Sit tibi terra levis. Viņu piemiņā paturēs Gersicania’s saime Olimpiskās spēles jau klāt! Turpinājums no 1. lpp. Vieglatlētikā katra valsts tiesīga pieteikt līdz trim sacensoņiem, ja viņi/ viņas sasnieguši A standartu. Valstis, kam tādu nebūtu, drīkst pieteikt vienu sportistu ar B standartu. Latviešiem tradicionāli spēcīgajā šķēpa mešanā ir kuplākais kandidātu skaits. Nr. 1 viņu vidū ir Atēnu 2004. g. OS sudraba medalists Vadims Vasiļevskis, kas vēl nesen sacensībās Jūdžīnā, Oregonā uzvarējis ar savu sezonas labāko rezultātu 84,65 (iepriekš viņš metis pat 88,22 m; A standarts ir 82 m). Tikai 20 g.v. Zigismunds Sirmais labojis pasaules junioru rekordu ar 84,69 m, taču pēc tam viņa rezultāti bijuši pieticīgi. Arī Ainārs Kovals (sudraba medalists Pekinā) beidzot pārsniedzis olimpisko A standartu ar 83,69 m. Negaidīti, nesenējās Eiropas meistarsacīkstēs (turpmāk EM) Helsinkos neviens no viņiem nekvalificējās pat finālam! Uz medaļu vismaz divi no viņiem varētu būtu spējīgi, taču jautājums – kā vienmēr – paliek: kāda būs forma un kādi nervi sacīkšu dienā. Sieviešu šķēpmešanā jau labu laiku dominējusi Madara Palameika (ALSP uzmudinājuma balvas laureāte 2004. g.). Viņas veiksmīgākais metiens bijis 63,46 m (standarts 61 m). EM viņa sasniedza tikai 57,24 m un 8.v., taču iespējams, ka viņa taupījās Londonai un slīpēja tehniku. Līdz 6.v. ar 59,41 m tika Sinta Ozoliņa-Kovala (piedalījās Pekinā 2008. g.), taču līdz A normai pietrūka 59 cm. Lodes grūšanā Māris Urtāns, arī Pekinas olimpietis un ALSP balvas laureāts (1999. g.), ir cīnījies ar savainojumiem. B standarts (20 m) viņam ir sasniegts (20,82 m), taču 20 m robeža viņam reti padodas. Veiksmīgas bijušas Latvijas septiņcīņnieces, izcīnot divas vietas OS. Aiga Grabuste, kas pārstāvēja Latviju jau 2008. g. OS, tagad sasniegusi 6507 p. (standarts 6150). Maija beigās IAAF World Combined Events Challenge sērijas posmā Austrijā 20 g.v. Laura Ikauniece iespēja 6282 p. un EM patīkami pārsteidza ar jaunu personīgo rekordu – 6335 p., nopelnot bronzas medaļu (Grabuste ar 6325 p. bija ceturtā). Talants Laurai acīmredzot gēnos: viņas mātei Vinetai vēl arvien pieder trīs Latvijas rekordi: 100 m, 200 m un 400 m, un tēvs Aivars savulaik arī bijis teicams sprinteris. Arī Laura saņēmusi ALSP balvu – 2008. g. – Veiksmīgā dienā abas varētu kandidēt uz sešnieku. Arī tāllēkšanā Latvijai divas vietas aizņēmušas iepr. gada Eiropas m/s bronzas medaliste Ineta Radēviča (šoreiz EM 6,55 m un 6.v.) un Lauma Grīva (EM 6,37 m). Nebūtu pārsteigums, ja Londonā Radeviča izsprāgtu līdz sešniekam. A normu bija sasniedzis Ronalds Arājs (saņēma ALSP balvu 2004. g.) 100 m sprintā un Eiropas m/s iekļuva finālā, kas kādam latvietim sen nebija izdevies. Finālskrējienā viņš, diemžēl, pārrāva Arhila cīpslu un krita. Londonu viņam neredzēt. Patiesi žēl. A norma ir desmitcīņniekam Edgaram Eriņam, taču klibojusi veselība. Soļotājas Agnese Pastare un Anita Kažemaka līdz šim bija izpildījušas B normu 20 km distancē, taču nesen sacensībās Alita, Lietuvā, Pastare sasniegusi A normu. – Turpat Alitā Aivars Rumbenieks 20 km izsoļojis B normu, ko jau agrāk 50 km distancē bija nodrošinājis Igors Kazakevičs. Vēl Latviju varētu pārstāvēt vesera metējs, daudzkārtējais Latvijas rekordists Igors Sokolovs, 1500 m skrējējs Dmitrijs Jurkevičs un Valerijs Žolnerovičs maratonā, kam visiem kabatā B norma. Izcilajai gargabalniecei Jeļenai Prokopčukai būtu vieta maratonā, taču viņai nepatīkot skriet vasaras karstumā un viņa mērķējot uz 10000 m. Viņa varētu būt pati labākā no baltajām skrējējām. – Maratonā varētu startēt Ilona Marhele vai Dace Līna (abām B norma). Starts Londonā nav garantēts nevienam – veselības stāvokļa, vājas formas vai citu iemeslu dēļ. G.E.B. Laikrakstam „Latvietis“ Papildinājums Londonai kvalificējušās vēl 2 šķēpmetējas: Sinta Ozoliņa-Kovala un Līne Mūze. Pirmā nupat noslēgtajā Latvijas olimpiādē aizmeta šķēpu 62,63 m; otra – Kauņā Lietuvas atklātajās vieglatlētikas m/s iespēja 61,04 m, par 4 cm pārsniedzot olimpisko A normu. Līdz ar to Latvija sasniegusi vienreizīgu rekordu: šķēpa mešanā kvalificējušies maksimāli iespējamais skaits: 3 vīrieši (Vasiļevskis, Kovals, Sirmais) un 3 sievietes (Palameika, Ozoliņa-Kovala un Mūze). G.E.B. Turpmāk vēl Uz Kurzemes līci Turpinājums no 13. lpp. tīm, lai varētu tikt uz kora mēģinājumu. Pēc tam ar sapakotām mantām un ar Hercoga Jēkaba kuģa karoga krabja zīmes T-krekliem mugurā devāmies uz ostu, kur gaidīja kuģītis – katamarāns, lai vestu uz Tobago. Vietējie to izrunā kā Tob(ai)go. Guntars jau ieņēma vietu koristiem augšstāvā, kur noturēja mēģinājumu. Pārējie salidojuma tautieši sēdēja mums tuvumā, un tā bijām kopā. Varējam stāvēt pie kuģa reliņiem un skatīties uz Portofspeina prombraucot un sagaidīt Venecuēlas ragu jūrā. Pēc tam izmēģinājām Līgo dziesmas. Šeit uzsvars tiešam bija uz līgo – ne tikai dziesmas tekstam! Daži tādi zaļāki palika ar lieliem jūras viļņiem. Labi, ka kuģa bārs bija mums aizmugurē un parocīgs. Balsis Guntars uzdeva uz Lilitas Daenkes (Adelaide) kokles un līgo izskanēja pa visām malām. Daži vietējie arī vēlējās pievienoties – īpaši tie derēja vīru rindās. Kad koris nodziedāja Pūt, vējiņi, tad dzirdējām daudz aplausus. Atvadoties vietējie pat uzsauca: Līgo! Vēji mūs tiešām ir atpūtuši uz Tobago Kurzemes līci! Marija Perejma Kora „Atbalsis“ diriģente/vadītāja Laikrakstam „Latvietis“ Turpmāk vēl
Trešdien, 2012. gada 11. jūlijā <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 15. lpp. Islande un latvieši Turpinājums no 11. lpp. ganāmpulkus – tas viss bija spilgta liecība Islandes treknajiem gadiem, kad valsts rūpējusies par savas tautas un savas zemes labklājību. Ņemot vērā to, ka islandieši elektroenerģiju iegūst no varenajiem ūdenskritumiem un silto ūdeni no pazemes karstajiem avotiem, viņiem nav jāmeklē papildus enerģijas resursus. Turklāt, pateicoties Golfa straumei, Islandes klimats ir pietiekoši mērens un patīkams, neraugoties uz to, ka tā atrodas pavisam tuvu Polārajam lokam. Līdz slavenajai Hraunhafartangi bākai, kas atrodas tikai trīs kilometru attālumā no Polārā loka, bijām aizbraukuši un pēc pusnakts arī aizgājuši. Tas bija netālu no Raufarhofn ciemata, kurā dzīvojot tikai 200 cilvēki, pārsvarā zvejnieki un mazās zivju fabrikas strādnieki, kuri ražo ikrus eksportam uz Ameriku. Viesnīciņas īpašnieks, kurš tur aizvadījis gandrīz visu savas dzīves laiku, teica, ka nekad nemainītu šo vietu. Dienā, kad tur ieradāmies, cilvēki bija aizbraukuši vasaras atvaļinājumā. Ciemats bija tukšs un kluss. Mēs tur bijām gandrīz vai vienīgie, izņemot pasta darbinieci, viesnīciņas īpašnieku un kādu zvejnieku, kurš bija atgriezies no jūras. Aizgājām no rīta līdz vietējai baznīciņai un kapsētai, kurā zvejnieku dusas vietas kā ar baltiem palagiem bija pārklātas ar baltiem gliemežvākiem. Kāds islandietis vienā no ziemeļu ciematiem teica: „Sniegs pie mums uzsnieg kā nu kurā gadā. Vienreiz janvārī, citreiz aprīlī vai maijā. To nekad nevar iepriekš paredzēt.“ Vera Volgemute Rozīte Laikrakstam „Latvietis“ Turpmāk vēl Datumi Vārda dienas, dzimšanas dienas un zīmīgi notikumi 14. jūlijs Oskars, Ritvars, Anvars Jūras svētku diena 1907. aktieris Artūrs Kalējs. 1985. Šengenā, Luksemburgā parakstīta Šengenas vienošanās. 15. jūlijs Egons, Egmonts, Egija, Henriks, Henrihs 1920. Latvija un Vācija paraksta pagaidu miera līgumu. 1927. dzejnieks Harijs Skuja. 1940. ASV valdība iesaldē ASV bankās noguldītos Baltijas valstu līdzekļus. 1954. filoloģe, tulkotāja AKKA/LAA izpilddirektore Inese Paklone. 16. jūlijs Hermīne, Estere 1940. valodnieks Trevors Fennels. 1957. gleznotājs Jānis Mitrēvics. 17. jūlijs Aleksis, Aleksejs 1657. Anglija un Kurzeme paraksta kuģniecības un tirdzniecības līgumu. 1962. Latvijas jurists un politiķis, KNAB priekšnieks (2004.g. 27.maijs – 2008.g. 29.jūn.) Aleksejs Loskutovs. 18. jūlijs Rozālija, Roze 1702. Lielais Ziemeļu karš: Krievijas karaspēks sakāva zviedru spēkus kaujā pie Omuļiem netālu no Valkas. 1917. mediķe, acu ārste Lūcija Zirne (dzimusi Lāča). 1933. SLT aktieris Ivars Apelis. 19. jūlijs Jautrīte, Kamila, Digna 1692. Kurzemes hercogs Frīdrihs Vilhelms Ketlers. 1797. mācītājs, literāts, valodnieks Hermanis Ērenfests Katerfelds. 1897. gleznotājs Leo Svemps. 1924. sabiedriskais darbinieks Austrālijā, Dienvidaustrālijas gubernatora vietnieks (2000-2007) Bruno Krūmiņš. 1952. lauksaimnieks, politiķis Augusts Brigmanis. 20. jūlijs Ritma, Ramona 1847. rakstnieks, literatūras vēsturnieks, folklorists Jēkabs Lautenbahs-Jūsmiņš. 1892. aktieris Kārlis Hamsters. 1923. inženieris un skolu darbinieks Austrālijā Osvalds Aizstrauts. 1942. dzejnieks, dramaturgs, aktieris Juris Helds. 1951. aktieris, režisors, rakstnieks Juris Rozītis. ■ Sarīkojumi, draudzes ziņas un ziņojumi Adelaidē Ceturtdien, 12. jūl., visi LAIMAS brīvprātīgie darbinieki ir aicināti sanākt kopā, lai pārrunātu jaunumus un sakrājušos jautājumus. Pieteikties LAIMAS birojā (kafijas galda vajadzībām). Sestdien, 14. jūl., plkst. 11.00 LAI- MAS pavārmākas kursi. Tālavas virtuvē Ints Puķītis demonstrēs rupjmaizes cepšanu pēc savas receptes. Visi laipni aicināti piebiedroties. Ziedojumi sākot ar $3. Pieteikties LAIMAS birojā līdz 13. jūlijam. Sestdien, 14. jūl., NENOTIKS AL54. Kultūras dienu kopkora koncerta papildus mēģinājums, kā izsludināts Adelaides Latviešu ziņotājā. Tas notiks 21. jūlijā. Svētdien, 15. jūl., plkst. 9.30 novuss Tālavas mazajā zālē. Vēl joprojām gaidām jaunus/vecus spēlētājus. Trešdien, 18. jūl., plkst. 11.00 autobuss aties no ALB nama LAIMAS izbraukumam uz Bridgewater Inn pusdienās ar nosaukumu Ziemassvētki jūlijā. Maksa $16,90 no personas par divu ēdienu maltīti. Pieteikties LAI- MAS birojā līdz 13. jūl. Sestdien, 21. jūl., plkst. 13.30 AL54. Kultūras dienu kopkora koncerta papildus mēģinājums, Tālavas mazajā zālē. Svētdien, 22. jūl., plkst. 9.30 novuss Tālavas mazajā zālē. Vēl joprojām gaidām jaunus/vecus spēlētājus. Ceturtdien, 26. jūl., plkst. 10.00 LAI- MAS aprūpētāju grupas tiksies ALB namā, lai dotos uz filmu un brokastu tēju. Ieinteresētos lūdzu zvanīt LAI- MAS birojam līdz 20. jūlijam, lai uzzinātu kādu filmu skatīsimies. Sestdien, 28. jūl., plkst. 12.30 Vanadžu Pankūku mielasts DV namā. Dziesmas, joki, loterija. Ieeja $12. Laipni lūdzam visus – jaunus un ne tik jaunus – baudīt vanadžu pankūkas. Svētdien, 29. jūl., plkst. 9.30 novuss Tālavas mazajā zālē. Vēl joprojām gaidām jaunus/vecus spēlētājus. Adelaides Sv. Pētera draudze Brisbanē Sestdien, 14. jūl., plkst. 12.00 Zolītes pēcpusdiena DV sarīkojumā Latviešu namā. Piedalīšanās $5. Svētdien, 22. jūl., plkst. 15.00 Brisbanes Latviešu skoliņa Latviešu namā. Svētdien, 29. jūl., plkst. 13.00 rokdarbnieču kopas nodarbības Latviešu namā. Kvīnslandes latv. ev. lut. draudze Diakone Brigita Saiva. Svētdien, 15. jūl., plkst. 11.30 dievkalpojums Nācaretes baznīcā (Svētdienas Rīts Dievam vadībā). Turpinājums 16. lpp.
Page 1 and 2: Laikraksts LATVIETISwww.laikraksts.
Page 3 and 4: Trešdien, 2012. gada 11. jūlijā
Page 13: Trešdien, 2012. gada 11. jūlijā

Laikraksts "Latvietis" 209

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?