Laikraksts "Latvietis" 029

More documents

Recommendations

Info

14. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Otrdien, 2009. gada 24. martā Garīgais komentārs – māc. Raimonds Sokolovskis Ir pārāk daudz pravietojumu, kas norāda uz patreizējo laikposmu. Ja būtu tikai viens, varētu apšaubīt. Ja divi – sagadīšanās… Bet to ir gandrīz visām supersenajām tautām, ir lielākajām pasaules reliģijām, un ir Jauno laiku pētniekiem. Ir visiem viens un tas pats, ar nelielām, protams, kultūrai raksturīgajām niansēm. Ir arī zinātnei sava terminoloģija par daudzdimensionalitāti un tml. Principā optimistiski. Un tie saka apmēram tā: Cilvēcei un Zemei tuvojas un jau sāk notikt Lielās Pārmaiņas. Cilvēka psiholoģijā tās izpaudīsies kā pārslēgšanās no bailēm un naida uz Ticību un Mīlestību. Zemei tās izpaudīsies kā pāreja no materiālās vadošās realitātes uz garīgo realitāti jeb no trīsdimensionālās uz četrdimensionālo vai vairāk. Atbilstošais Bībeles citāts ir sekojošais: „Viņa balss toreiz satricināja zemi, bet tagad Viņš pasludinājis, sacīdams: „Vēl vienreiz Es kustināšu ne tikai zemi, bet arī debesis. Bet vārdi vēl vienreiz norāda uz satricināmā pārvēršanu, tāpēc, ka tas ir radīts, lai paliktu nesatricināmais. Tāpēc, saņemot nesatricināmu valstību, būsim pateicīgi.““(Ebr.12:26-28). Šī vēsts ir ļoti skaidra, un proti, ka Zeme un debesis pārmainīsies. Kad tas piepildīsies, nezin neviens „ne debesu eņģeļi, ne Dēls, kā vien Tēvs.“ (Mt.24:36). Ko saka dabas zinātne. Atzerees Pirms 50 gadiem Laikraksts Austrālijas Latvietis Nr. 477, 1959. g. 14. martā Vija nopelna £300 Adelaides latviete uzvar lielā mājturības sacensībā „Es gribu staidzami zvanīt uz mājām,“ – bija pirmie vārdi, ko teica Adelaides 19 g.v. latviete Vija Auziņa, kad tā Melburnā ieguva 1. vietu „nākotnes mājturībnieču“ sacensībā. Bez goda, uzslavas u.c. patīkamām lietām, Vija par uzvaru saņēma arī firmas Hills Hoists Ltd. 300:0:0 naudas balvu un mājturības piederumus. * * * Laikraksts Austrālijas Latvietis Nr. 478, 1959. g. 21. martā “Ieiešanai” atspīdot Atbilstošo dabas zinību nozaru aprindās (piem. G. Braden u.c.) cirkulē informācija, ka Zemes fona frekvence ir dramatiski pieaugusi sākot no 1980. gada. Zemes rezonanse ir bijusi 7,8 Hz tūkstošiem gadu, bet kopš 1980. gada tā pieaugusi pāri par 12 Hz. Zinātnei nav atbilžu – kādēļ tas notiek, nedz arī – ko tas viss nozīmē. Pieaugošās vibrācijas izraisa Zemes molekulu ātrāku rotāciju, kas, savukārt, izraisa temperatūras pieaugumu uz visas Zemeslodes. Par cilvēku. „Ka līdz ar visiem svētajiem jūs spētu aptvert, kāds ir platums, garums, augstums un DZIĻUMS“, kur apustulis Pāvils mums tātad skaidri norāda uz apziņu vairāk nekā trim tīri materiālajām dimensijām, kas būtu tikai „garums, platums un augstums“. Apustulis, runādams par šo – pavisam četru (vai vairāk) dimensiju apziņu, un pieminot to sakarībā „ar visiem svētajiem“, tātad atklāj tās dabu kā garīgu, un nevis tikai trīsdimensionāli materiālu. (Ef.3:18). Šodien cilvēka APZIŅAS izplēšanās ir vērojama masveidīgi. Un uz visām pusēm, kā zvaigzne, kas izlej savus starus pār Visumu. Tas notiek gan individuālā gan arī globālā mērogā. Cilvēks sāk apzināties, ka viņš ir daļa no vesela. Atcerēsimies Bībeles vārdus: „Visi ir viens.“ (Gal.3:28). Ja agrākos laikos cilvēks apzinājās sevi kā vienīgo esamību un visus pārējos uzskatīja – kā atdalītus no sevis un tālu projām, tad tagad intensīvi pieaug Sevis apziņa kā saistītam ar pārējiem Draudze pieaug Skats Adelaides ev. lut. latviešu draudzes darbā Adelaides ev. lut. latviešu draudzes pilnsapulcē mācīt. V. Voitkus ziņoja, ka 1958. gadā draudzes locekļu skaits pieaudzis par 31 un tagad ir 1270. Pēdējā laikā vairojies arī dievlūdzēju skaits, bet samazinājušies kārtējie draudzes maksājumi. Draudzē 1958. g. noticis 31 dievkalpojums (1957.g. 30), kristīts 41 bērns – 26 zēni un 15 meitenes (26), iesvētīti 23 jaunieši (32), bijuši 349 dievgaldnieki (376), salaulāti 12 pāri (12) un apbedīti 6 tautieši (9). Ar draudzi saistītajā sestdienas skolā mācījušies 207 bērni 12 skolotāju vadībā. * * * Visur veiksme Latviešu bibliotēkas biedrības Pertā pilnsapulce Latviešu bibliotēkas biedrība Pertā jau trešo gadu pēc kārtas var uzrādīt sekmes it visos darbības virzienos un un visus citus – samērā netālu. Tas izpaužas pa vairākiem kanāliem, starp kuriem pirmo pieminēsim – internetu. Tas komentārus neprasa. Otrais būtu – garīgais internets. Te vietā Bībeliskie vārdi par „vienu miesu Kristū, kurai daudz locekļu, bet katram savs uzdevums.“ (sk. Rom.12). Šis apustuļa Pāvila piemērs atgādina vienkāršo faktu, ka katrs cilvēks taču apzinās gan savu miesas locekļu esamību, gan arī stāvokli. APZIŅAI PIEAUGOT KRI- STŪ, Viņa miesas locekļi sāk apzināties cits cita esamību un arī stāvokli, līdz pat otra cilvēka rūpju, sāpju kā arī prieka un gaviļu sajušanai. „Nesiet cits cita nastas“ (Gal.6:2) – izpaužas arvien vairāk reālā pārdzīvojumā. Tas, kas agrākos laikos bija pieejams praviešiem un īpaši apskaidrotajiem, kuri mūžu pavadīja lūgšanās un askēzē, tas šodien – Debesu dāvanas dēļ un šo pašu praviešu, apustuļu un visu svēto iekrātā kapitāla dēļ – top pieejams masveidīgi. Un proti – apziņas izplēšanās tikai uz mantojuma pamata. Resp. – pat bez īpašām nodarbēm. Šodien saņemt apgaismības artavu no Debesīm ir it kā daudz vieglāk nekā tas bija izdarāms pirms Kristus. Un tas tā ir cilvēka paša dēļ. Jo Jēzus ir ticības piepildītājs. Viņš, uzvarēdams tumsonību, ir noenkurojis uz Zemes jaunu stāvokli. Vajag „pacelt savas acis uz Debesīm, no kurienes man palīgs nāk“. Alleluja. Pateicība Tam Kungam! Ar laiku tu to sāc apzināties, sajust, un pēc tam arī vari piepalīdzēt citiem. (sk. I Kor 12). „Nāc, Kungs Jēzu!“. Mācītājs Raimonds Sokolovskis arī skaitlisku pieaugumu, – šāda jauka aina atklājās biedrības pilnsapulcē. Pagājušajā darbības gadā nākuši klāt 36 jauni biedri un to skaits tagad ir 125. * * * Divi gradi Ed. Silkalns un P. Nolle beiguši Melburnas Universitāti Melburnas universitātē 11. martā pirmos zinātniskos gradus ieguva divi latviešu jaunieši – Eduards Silkans un Paulis Nolle. Dzejnieks ar gradu Mūsu jaunais dzejnieks un latviešu sabiedrības čaklais darbinieks Eduards Silkalns izpelnījies Bachelor of Arts gradu, bet vēl 1 gadu turpinās studijas paidagoģijas fakultātē, lai pēc tam strādātu par vācu valodas, vēstures un angļu valodas skolotāju Viktorijas ģimnāzijās. Inženieru ģimene Turpinājums 15. lpp.
Otrdien, 2009. gada 24. martā Laikraksts „Latvietis“ 15. lpp. Atceries Turpinājums no 14. lpp. Tēvs inženieris un arī dēls inženieris – tā tagad ir inž. A. Nolles ģimenē Melburnā pēc tam, kad tās vecāka atvase Paulis Nolle beidzis universitāti... Inž. P. Nolle jau ar šī gada janvāri strādā saldētavu iekārtu uzņēmumā R. Werner and Co. Šajā vecajā un slavenajā uzņēmumā mūsu inženieris domā palikt. * * * Laikraksts Austrālijas Latvietis Nr. 479, 1959. g. 28. martā Grib jaunu skatuvi Sabiedrisks uzdevums Pertas latviešiem Ja katrs nodarbinātais latvietis Pertā dotu 10 šiliņus, tad dažos mēnešos bez parādiem varētu uzbūvēt skatuvi Pertas Sv. Pāvila ev. lut. draudzes namā. Šāda skatuves būve ir liela nepieciešamība. Tā kā „10 šiliņu akcijai“ tomēr neparedz panākumus un ne draudze, ne pārējās latviešu organizācijas nevēlas apgrūtināt savus kārtējos budžetus, tad draudzes padome nolēmusi dibināt skatuves piebūves komisiju, aicinot tajā no katras latviešu organizācijas pa 2 pārstāvjiem. Pēc inž. E. Ozoliņa zīmētā un Pertas pilsētas valdes apstiprinātā plāna, Datumi Vārdu dienas, dzimšanas dienas un zīmīgi notikumi 24. marts Kazimirs, Izidors Pasaules meteoroloģijas diena 1524. Rīgas rāte nodibina Trūkumcietēju palīdzības kasi – kopkasi. 1861. tirgotājs, grāmatizdevējs, „Latvju Dainu“ 1. sējuma izdevējs, žurnālists Henrijs Visendorfs. 1899. garīdznieks, publicists, dramaturgs Broņislavs Valpitrs. 1902. dzejniece Valda Mora (arī Valda Moora). 1908. dzejnieks Andrejs Balodis. 1919. aktieris, režisors, skatuves mākslas pedagogs Alfrēds Jaunušans. 1924. dibināts Triju Zvaigžņu ordenis. 1932. dzejnieks Jānis Plotnieks. 1943. bibliogrāfe, prof. Baiba Sporāne. 25. marts Māra, Mārīte, Marita Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena 1893. kapteinis Kārlis Labsvīrs. 1899. rakstnieks Joņs Opincāns. 1919. mežierīcības speciālists Mārtiņš Balodis. Īpaši specializējies bebru dzīves pētīšanā. 1926. grāmatniecības un literatūras vēsturnieks, bibliotēku darbinieks Aleksejs Apīnis. skatuves būve izmaksātu 350:0:0. * * * Zaglim tiek liela nauda Apzagts Prāv. A. Grosbachs Melburnā apzagts archibīskapa pārstāvis Austrālijā un Melburnas ev. lut. latviešu draudzes gans prāvests A. Grosbachs. Draudzes mājā, kur prāvests ar ģimeni dzīvo, nozagts vairāk nekā 200:0:0. Prāv. A. Grosbachs 14. martā pl. 23 atgriezās no draudzes jaunatnes pulciņa sarīkojuma un tūlīt pamanījis, ka mājas sētas pusē atvērtas durvis, kas aizejot bijušas aizslēgtas. Ļaunu paredzēdams, prāvests devies savā kancelejā un apskatot dokumentu skapi, tas izrādījies atlauzts. Pēc skapja pārbaudes nācies konstatēt, ka strādājis zaglis, pie kam tas nebija pievācis neviena dokumenta, bet tikai naudu. Paņemta visa skapī esošā draudzes nauda – 65:14:5 un bez tam vēl ap 160:0:0, kas bija iekasēts par pārdotajām bībelēm un garīgo rakstu grāmatām, lai šo naudu nosūtītu attiecīgām izdevniecībām. Prāvests par aplaupīšanu nekavējoties ziņojis policijai, kas uzņēmusi pirkstu nospiedumus un meklē vainīgo. Spriežams, ka tam jābūt labam apstākļu pazinējam. Prāv. A. Grosbachs paskaidro, ka nozagto draudzes un pārējo naudu atmaksās no personīgajiem līdzekļiem. 1949. no Rīgas uz Omskas un Tomskas apgabaliem Sibīrijā deportē 42 178 Latvijas iedzīvotājus. No Latvijas uz Sibīriju 33 ešelonos tiek izvestas 13 624 ģimenes. 1950. rakstnieks Andris Puriņš. 1974. teātra zinātniece Ieva Zole. 26. marts Eiženija, Ženija 1819. Ķeizars Aleksandrs I apstiprina likumu par Vidzemes zemnieku brīvlaišanu. 1886. ģenerālis, Latvijas pašpārvaldē vācu okupācijas laikā Oskars Dankers. 1895. pulkvedis Kārlis Lobe. 1906. ALT aktieris Jānis Birkmanis. 1924. datorzinātnieks, īstenais LZA loceklis Eduards Jakubaitis. 1939. mākslas zinātniece Ruta Čaupova. 1941. aktrise Rasma Garne. 1943. dzejnieks, atdzejotājs Uldis Krasts. 1943. dzejnieks Juris Veitners. 27. marts Gustavs, Gusts, Tālrīts Teātra diena Starptautiska teātra diena 1482. rīdzinieki noslēdz ar ordeni pamieru uz diviem gadiem. 1929. datorzinātnieks Andris Padegs. 1930. dzejnieks, literatūras kritiķis Inārs Brēdrihs. 1933. Latvijas valdība slēdz Latvijas Nacionālsociālistu Partiju. 1967. rakstnieks Jānis Einfelds. * * * Deju jaunatne brauc ciemos Sprigulīši uzstājas Vagā un Kanberā Kanberas latviešu tautas deju kopa Sprigulītis bieži aicināta uzstāties austrāliešu sabiedrībā. Pateicoties Labo kaimiņu apvienībai, kas Kanberā ļoti aktīva, mūsu jauniešus pērn lūdza dejot Rotarija kluba gadskārtējā kongresā Kvīnbejanā. Latviešu dejošana laikam bija patikusi, jo šogad deju kopu uzaicināja uzstāties Vagas Rotarija klubs, atlīdzinot ceļa izdevumus un izkārtojot uzņemšanu, lai Kanberas viesi pēc uzstāšanās nedēļas nogalē varētu apskatīt pilsētu un tās apkārtni... Vagā sprigulīšus sākumā uzskatīja par Kvīnbejanas ungariem. Kad pārpratums noskaidrojās, latviešus uzrunāja par draugiem no Kanberas. Sprigulīšiem bija jādejo ļoti daudz. Austrālieši sirsnīgi apbrīnoja dejas un tērpus. Viņiem sevišķi patika izšuvumi un rotas lietas. Pēc uzstāšanās dejotājus izdalīja pa rotariešu mājām. Austrālieši bija ļoti pretimnākoši un izrādīja lielu interesi par Latviju un tās parašām. Nākamajā dienā Sprigulīšus izvizināja motorlaivās pa Marambidžī upi. Tie, kas bija paņēmuši līdzi peldtērpus, izmēģināja braukšanu ar ūdensslēpēm – sportu, kurā visi bijām iesācēji. Vakarā Rotarija kluba telpās notika kopējs oficiāls azaids ar deju. ∎ 28. marts Gunta, Ginta, Gunda 1199. Brēmenē iesvētītais bīskaps Alberts no vācu karaļa Fīlipa savam Gotlandē un Vācijā savervētajam karaspēkam agresijai Baltijā saņem svētceļojuma statusu. 1859. grāmatizdevējs Jānis Ozols. 1909. rakstnieks, pianists, komponists Knuts Lesiņš. 1912. režisore, literāte Marga Tetere. 1923. mākslas zinātniece Tatjana Suta. 1927. komponists Gunārs Ordelovskis. 1934. Vācija noraida PSRS aicinājumu kopīgi garantēt mieru Baltijas valstīs un Somijā. 1934. mediķis, LZA īstenais loceklis Jānis Priedkalns. 1956. dzejniece Amanda Aizpuriete. 29. marts Aldona, Agija 1872. ārsts, sabiedrisks un teātra darbinieks Ernests Ekšteins. 1902. gleznotājs, scenogrāfs Herberts Līkums. 1966. dir., komponists Juris Vaivods. 30. marts Nanija, Ilgmārs 1886. žurnālists, mākslas vēsturnieks Kristaps Eliass. 1912. dzejnieks Oskars Liepārs. 1922. kordiriģents Jānis Dūmiņš. 1937. literatūras zinātnieks, kritiķis Harijs Hiršs. 1942. valodniece, dramaturģe Baiba Metuzāle-Kangere. ∎
Page 1 and 2: LATVIETISwww.laikraksts.com Austrā
Page 3 and 4: Otrdien, 2009. gada 24. martā Laik
Page 13: Otrdien, 2009. gada 24. martā Laik

Laikraksts "Latvietis" 029

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?