Laikraksts "Latvietis" 029

More documents

Recommendations

Info

10. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Otrdien, 2009. gada 24. martā Latvijas ziņas Valsts prezidenta Valda Zatlera tikšanās ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski 2009. gada 18. martā Valsts prezidents: Labdien, šī bija mūsu pirmā tikšanās jau oficiālā Ministru prezidenta statusā Valdim Dombrovskim. Mēs pārrunājām pirmās nedēļas darbus, kā labāk valdība ir iesākusi savus darbus, kāda ir bijusi pirmā valdības sēde un kādi būtu tuvākie uzdevumi tuvākajām nedēļām, varbūt mēnesim. Tāpat es esmu šodien un arī iepriekšējās dienās ticies ar jauno aizsardzības ministru, jauno iekšlietu ministru, turpināšu tikties arī ar tiem ministriem, kas ir pirmo reizi valdībā, lai pārrunātu, kāda ir viņu vīzija par nozaru attīstību tuvākajā nākotnē. LNT: Zatlera kungs, kā jūs vērtējat valdības pirmo dienu darbu un cik labu komandu, Jūsuprāt, Dombrovska kungam izdevās izveidot Valsts prezidents: Šobrīd varu teikt par pirmajām trim-četrām dienām, ka šīs tikšanās ar konkrētiem ministriem un konkrēto Ministru prezidentu parādīja, ka valdība ir tiešām sākusi strādāt no pirmās dienas, negaidot 100 dienu saudzēšanas režīmu. Jau ir aktīva darbība un varbūt pat pirmie sīkie rezultāti, ar kuriem, protams, viņi nelepojas, bet kas dara cerīgus mūs visus, ka šī valdība būs ļoti enerģiska savā darbībā. LNT: Un komanda Valsts prezidents: Kas attiecas pasākumus - uz tiem ministriem, ar kuriem esmu ticies, viņi rada labu iespaidu, un lietu pārņemšana notiek samērā strauji un efektīvi. TV3 Ziņas: Par Dienvidu tiltu Valsts kontrole šodien publiskoja revīzijas datus. Jānis Birks, Rīgas mērs, daļu vainas veļ uz partiju Jaunais Laiks, ka Aksenoka laikā jau tur ir it kā atbildīgi. Vai esat gatavi uzņemties atbildību un kas tālāk notiks ar revīziju Ministru prezidents: Kas attiecas uz šo Dienvidu tilta problēmu, es jau esmu nosūtījis rezolūciju Zalāna kungam, kuram kā atbildīgajam ministram – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram – vajag sagatavot priekšlikumus, ko šajā situācijā var darīt valdība. Kas attiecas uz Valsts kontroles konstatēto līdzekļu izšķērdēšanu un tad šis viduvējā kvalitātē uzbūvētais tilts, kurš nezin kāpēc ir Preses konferences transkripts viens no dārgākajiem tiltiem pasaulē, protams, jau uzvedināja uz šīm domām, un no šī viedokļa ziņa, ka šajā Dienvidu tilta būvniecībā ir izšķērdēti valsts līdzekļi, nenāk kā pārsteigums. TV3 Ziņas: Bet vai Jaunas Laiks būtu gatavs uzņemties atbildību Aksenoks arī bija mērs tad. Ministru prezidents: Kā jūs atceraties, mēs tieši centāmies šos tilta finansēšanas tēriņus ierobežot un bija ļoti nopietnas pretrunas ar citām tā laika Rīgas domes koalīcijas partijām par šo jautājumu, ieskaitot finansējuma modeli, kas neapšaubāmi nav efektīvs un piemērots finansējuma modelis. Papildus vēlos uzsvērt to, ka vēl 2003. gadā kā finanšu ministrs es aicināju toreizējo Rīgas mēru Bojāra kungu izvērtēt iespēju Dienvidu tilta projektam piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzekļus, kur toreizējā domes vadība aizbildinājās, ka tas, lūk, esot birokrātiski, aizkavēšot tilta būvniecību par gadu un arguments, ka šādā veidā varētu ietaupīt līdz pat 85% no visām izmaksām, toreizējai Rīgas domes vadībai nelikās pietiekoši nopietns. LNT: Prezidenta kungs, jūsu secinājumi par Valsts kontroles revīzijas rezultātiem Valsts prezidents: Šī ir lieliska iespēja jaunajai valdībai pierādīt to, ka Valsts kontroles secinājumi un slēdzieni nav tikai pieņemami zināšanai, bet tam seko rīcība – stāvokļa izvērtēšana un amatpersonu rīcības novērtēšana. Kā Jūs vērtējat taupības režīma algu samazināšanu valsts pārvaldē par 20% un citus, vai tas ir atbilstoši tam, kas ir jādara Valsts prezidents: Protams, šajā brīdī valstij ir jātaupa, bet jātaupa vienmēr ir gudri un ar prātu. Ja mēs runāsim tikai par to, ka samazināsim algas tur desmit, tur divdesmit, vēl desmit, tas nozīmētu apmēram tā, kā no tortes noēst papriekš putukrējumu, tad citu garnējumu, tad pirmo slāni un beigās nonākt pie smilšu mīklas. Es domāju, ka jāpieiet šai problēmai ļoti radoši – katra nozare ir jāreformē. Šī ir iespēja reformēt un ietaupīt, ne tikai griežot pa kārtai nost darbinieku atalgojumu, bet reformēt, atsakoties no liekām funkcijām, apvienojot tās funkcijas, kas dublējās. Skaidri jāsaprot, ka katrā sistēmā ir kāda galvenā joma – policijā tie ir policisti, tieši, kas staigā un ieved kārtību uz ielas, veselības aprūpē tās ir medmāsas un skolās tie ir skolnieki un skolotāji. Vai jūs esat apmierināts ar valdības reorganizācijas plānu, to, kas ir risināts Dombrovska kabinetā Valsts prezidents: Jauna valdība jau būtiski ir reorganizēta valdība. Tātad mums ir, pirmkārt, Ministru prezidents, kas nāk no opozīcijas, mums ir daudzi jauni cilvēki, kas pirmo reizi ir ministri valdībā. Tieši kā šī valdība spēs reformēt savas nozaru ministrijas un arī valsts pārvaldi, to parādīs nākamie divi-trīs mēneši. Mēs redzēsim konkrētus rezultātus – vai šeit būs šī pieeja, ka tiešām, taupot taupīšana nenotiks tikai uz atalgojuma rēķina tieši tiem darbiniekiem, kuri sniedz pakalpojumu sabiedrībai, vai tomēr ministrijas spēs izšķirties par strukturālām izmaiņām, kas dos daudz lielāku ietaupījumu un efektivitāti. ∎ Prezidentam 54 Svētdien, 22. martā Latvijas Valsts prezidentam Valdim Zatleram bija dzimšanas diena, viņam apritēja 54 gadi. Valsts pirmā persona savā dzimšanas dienā strādāja, jo turpināja dalību Briseles forumā. Rīgā Zatlers ieradās svētdien vēlu vakarā, informēja prezidenta preses sekretāre Ilze Rassa. Zatlers dzimis 1955. gada 22. martā. ∎ Jauna partija Svētdien, 22. martā TV3 raidījumā Nekā personīga esot ziņots, ka sestdien, 28. martā Latvijas Nacionālā teātra zālē notikšot jaunas partijas dibināšanas pasākums. Tajā klāt būt iecerējis arī eksprezidents Guntis Ulmanis. Bijušajam prezidentam simpatizējot jaunie cilvēki, kas grib strādāt valsts labā. Partijas veidošanā savus padomus snieguši arī ar Tautas partijas dibinātāju Andri Šķēli saistītie uzņēmēji – Atis Sausnītis un Ivars Strautiņš, kuri gan partijā nedomājot stāties. ∎
Otrdien, 2009. gada 24. martā <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 11. lpp. Sibīrijas bērni Prāgā Jau trešo gadu Prāgā notiek starptautisks festivāls Mene Tekel, kas piemin traģisko vēstures posmu, kad tika iznīcinātas miljoniem cilvēku dzīvības. Komunistisko vadoņu un nežēlīgo noziegumu īstenotāju vardarbība un augstprātība bija vienlīdz sāpīga visai Eiropai, par ko liecina aculiecinieku baisās liecības. Diemžēl mūsdienu sabiedrībā jūtama bīstama tolerance pret komunistisko ideoloģiju, tāpēc būtu jāmobilizē visas demokrātijas iespējas, lai atklātu un nosodītu totalitārisma režīmu. Mene Tekel festivāla nosaukums sasaucas ar Bībeles vārdiem „Mene mene tekel ufarsin“ par ļauna darba skaitīšanu un sodu. Festivāls notiek Čehijas Republikas 1948. gada februāra komunisma puča piemiņai, un tas veltīts mērķim uzrunāt jauno paaudzi. Festivāls ir no oficiālajiem Čehijas Republikas prezidentūras ES ietvaros rīkotajiem pasākumiem. Tas notiek ar bijušo politieslodzīto starptautiskās organizācijas Inter-Asso prezidenta, Kārļa Universitātes rektora, Prāgas mēra un Čehijas Republikas politieslodzīto konfederācijas atbalstu. Festivāla laikā notiek izstādes, koncerti, dokumentālo filmu demonstrācija, diskusijas ar aculieciniekiem. Šogad bija aicināti Latvijas, Lietuvas, Horvātijas un Slovēnijas pārstāvji. Festivāla ietvaros bija apskatāmas divas Latvijas filmas – Edvīna Šņores Padomju stāsts un Dzintras Gekas Reiz bija Sibīrija. Roberts Zīle: ES valstīm jābūt solidārām arī jautājumā par totalitāro režīmu pastrādātajiem noziegumiem „Prasība pēc vēsturiskā taisnīguma un komunisma nosodījuma vēl aizvien saduras ar pretestību Rietumu demokrātiju varas gaiteņos, akadēmiskajā vidē un plašākā sabiedrībā. Lielākā problēma šobrīd Eiropā attiecībā uz totalitāro režīmu noziegumiem ir ignorance“, 18. martā komentējot Eiropas Parlamenta konferencē Eiropas sirdsapziņa un totalitārais komunisms: Pēc 20 gadiem notiekošo atzina Apvienības Tēvzemei un Brīvībai/ LNNK priekšsēdētājs, Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle. Pēc viņa teiktā, vairumam eiropiešu diemžēl nav saprotams, ka gadu desmitos izveidojies dalījums 2. pasaules kara uzvarētājos un zaudētājos mums šķiet pārāk vienkāršots, un, ka Austrumeiropai un Baltijai 1945. gads nav maģiskais gads. Padomju totalitārā komunisma noziegumi Eiropā vēl joprojām nav plaši pazīstami. „Šobrīd visi balstās uz uzvarētāju veidoto vēstures versiju. Pusgadsimtu komunisma propagandisti veidoja Festivāla pasākumos piedalījās Latvijas vēstniece Čehijā Argita Daudze, kultūras un politikas pārstāvji. 28. februārī plkst. 18.00 pilsētas bibliotēkas zālē notika filmas Reiz bija Sibīrija izrāde, pēc tās bija tikšanās ar režisori Dzintru Geku, diskusijas ar viesiem, interesentiem, Čehu-latviešu kluba pārstāvjiem. 28. februārī pl. 7.00 Prāgas televīzijas rīta programmā bija intervija ar Dzintru Geku. Festivāla dibinātājs un organizators ir Jan Rerihs. 2. pasaules kara un pēckara vēstures mitoloģiju, piemēram, pārspīlējot nacistu nogalināto karagūstekņu skaitu par vairākām reizēm un noklusējot ebreju holokaustu. Īstais vēstures pētniecības posms ir īss – tas ir sācies tikai pēc PSRS sabrukuma 1991. gadā“, teica R. Zīle. Viņš uzvēra, ka ES valstīm vadoties pēc bieži piesauktā solidaritātes principa ir jābūt solidārām arī jautājumā par totalitāro režīmu pastrādātajiem noziegumiem. Šajā jautājumā ES nedrīkst baidīties no Krievijas. Pēc R. Zīles domām, visu ES valstu izglītības programmās ir jāiekļauj mācību viela par visiem Eiropas totalitārajiem režīmiem un to noziegumiem. Būtu saprātīgi veidot Eiropas totalitāro režīmu fondu, no kura finansēt pētījumus par totalitāro režīmu vēsturi, un, kas rūpētos par sabiedrības izglītošanu. Ir jānodrošina brīva pieeja arhīviem, kas satur informāciju par totalitāro režīmu noziegumiem. „Vašingtonā jau ir uzcelts un atklāts monuments komunistiskā režīma upuriem un kāpēc gan Eiropā nevarētu tādu izveidot Briselē būtu veidojams totalitāro režīmu muzejs, līdzīgi kā ASV ir izveidots Holokausta muzejs. Relīze par filmu Reiz bija Sibīrija Sausa un skopa ir vēsturiskā informācija par to, kā vienā naktī apcietināja vairāk kā piecpadsmit tūkstošus Latvijas iedzīvotājus un aizveda uz Sibīriju, vīrus – ģimeņu galvas uz lēģeriem, kuros viņi mira bada nāvē vai tika nošauti. Mātes cīnījās par bērnu dzīvībām, daži paslēpās... Šo cilvēku likteņi ir salauzti, daudziem no viņiem nav bērnu. Atmiņas par zaudētajiem brāļiem un māsām, tēviem un mātēm palikušas… Intervējot cilvēkus, kuri kā bērni tika deportēti uz Sibīriju, mani vienmēr ir pārsteidzis gaišums, gara spēks, pašcieņa. Nav ļaunuma un rūgtuma. Dažreiz izsūtījumā iegūtās kaites liek sevi manīt. Pirmā novele vēsta par Ilmāru Knaģi, kurš kā puika vilcienā ir sajūsmināts, ka beidzot pēc pārticīgās un vienmuļās dzīves sākas aizraujošs periods viņa pusaudža dzīvē. Tik daudz paradoksi un komiskas ainiņas notiek Sibīrijā. Otrā novele – Biruta Kazaka, kura nokļuva Agapitovas salā un izglābās. Viņa pati visu laiku par to brīnās, agrāk bieži brauca ekskursijās uz Sibīriju un inkognito klejoja pa Agapitovas salu. Dzīvo viena, visu mīlestību velta kaķiem. Trešā novele – Juris Vidiņš. 10 gadu vecumā viens pats ar kājām pārnācis no Sibīrijas. Ārsts Rēzeknē. Aktīvi piedalījies Tautas frontē, Helsinki-86. Filma stāstīs par priekiem un cerībām, vilšanos un atkal cerību un ticību Latvijas nākotnei. Ceturtā novele – Ivars Ross bijis liels boss. Tagad viņam pieder mantoti īpašumi Kuldīgā, daudz darījis atmodas laikā, pašlaik viens audzina mazmeitu. Piektā novele Gaida Šmite, viņa dzīvo tālu projām Madonas rajonā, dzīvo pilnīgi viena, aitiņa nozagta bet Gaida domā, ka tam cilvēkam aitu vajadzēja vairāk kā viņai. Kaķis pazuda. Katra diena liekas bezgalīgi gara, radio un televizors Gaidai nav, bet viņa priecājas par katru rītu. Filmu caurvij ikgadējas tikšanās, kad Ikšķilē pie kokiem piesietas lapas ar uzvārdiem un vietām, pēc tām arī atrod viens otru, tad ir balle, tā dejot un priecāties prot tikai tie, kuri bijuši tur… Dzintra Geka Ir jāiedzīvina vienlīdzīgas izturēšanās un nediskriminēšanas princips pret visu totalitāro režīmu upuriem“, atzina R. Zīle. Rolands Pētersons TB/LNNK preses sekretārs Eiropas sirdsapziņa Turpinājums no 1. lpp. arī citu noziegumu apzināšanā un totalitārisma seku izpētē, sacīja Mariuss Oprea. Rumāņi ļoti krasi rīkojušies, lai tie, kas līdzdarbojušies šajos noziegumos, tiktu sodīti. Emanuelis Zingeris (Lietuva) uzsvēra, ka visi šie pētījumi un analīze ir jāizmanto kā pamats ES likumdošanas izmaiņām Emanuels Krabits, kurš pārstāvēja Eiropas Komisijas Tiesību ģenerāldirektorātu, paskaidroja, ka 2009. gada beigās būs gatavs apjomīgs ziņojums par totalitārismu. EK komisārs Figels: „Tikai tad, ja mēs spēsim pārvarēt abu 20. gadsimta totalitāro režīmu radītās sekas, 21. gadsimtu varam izveidot daudz humānāku.“ Aija Dulevska Preses administratore Eiropas Parlamenta UEN grupa
Page 1 and 2: LATVIETISwww.laikraksts.com Austrā
Page 3 and 4: Otrdien, 2009. gada 24. martā Laik
Page 9: Otrdien, 2009. gada 24. martā Laik

Laikraksts "Latvietis" 029

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?