Laikraksts "Latvietis" 029
Laikraksts "Latvietis" 029
Laikraksts "Latvietis" 029
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Otrdien, 2009. gada 24. martā <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 13. lpp.<br />
Latvijas neiroķirurgs Melburnā<br />
Gunārs Nāgels:<br />
Kas ietekmēja un<br />
kādēļ izvēlējies ārsta<br />
specialitāti<br />
Kaspars Auslands:<br />
Varbūt pateicoties<br />
1. slimnīcai,<br />
es esmu nokļuvis<br />
tieši neiroķirurģijā.<br />
Man daudzas lietas<br />
dzīvē notikušas tā – varbūt tas nav bijis<br />
izteikti mērķtiecīgi, bet tas ir noticis.<br />
Medicīna nebija mans bērnības<br />
sapnis vai tamlīdzīgi, bet man bija ļoti<br />
motivēts draugs, kurš ļoti gribēja iet<br />
uz medicīnu, un viņš mani, tā varētu<br />
teikt, pavilka līdzi. (Viņš pats nekļuva<br />
par neiroķirurgu, bet strādā vispārējā<br />
ķirurģijā.) Kopā mēs izgājām sagatavošanas<br />
kursu medicīnas akadēmijā,<br />
un tad bija tāda interesanta situācija.<br />
Tajā gadā, kad es beidzu vidusskolu,<br />
bija pirmais tāds gads Latvijā,<br />
kad varēja stāties vienlaicīgi vairākās<br />
augstskolās. Pirms tam tas tā nebija<br />
iespējams. Tā kā abi mani vecāki ir<br />
pabeiguši Lauksaimniecības Akadēmiju<br />
Jelgavā, tad es savus dokumentus<br />
iesniedzu gan Medicīnas Akadēmijā,<br />
gan arī Lauksaimniecības Akadēmijā.<br />
Medicīnas Akadēmijā dokumenti bija<br />
jāiesniedz ātrāk, bet nedaudz vēlāk<br />
Lauksaimniecības Akadēmijā. Līdz<br />
ar to iznāca, ka Medicīnas Akadēmijā<br />
es iesniedzu dokumentu oriģinālus,<br />
bet Lauksaimniecības – to kopijas. Bet<br />
konkurss vispirms bija Lauksaimniecības<br />
Akadēmijā un pēc tam Medicīnas<br />
Akadēmijā.<br />
Tā nu es ar ļoti labiem rezultātiem<br />
izturēju konkursu Lauksaimniecības<br />
Akadēmijā, un man jau bija pārrunas<br />
ar vadītājiem. Viņi, protams, bija ļoti<br />
priecīgi, bet teica, ka bez oriģināldokumentiem<br />
mēs tevi tomēr uzņemt<br />
nevaram. Tad man bija pārdomu brīdis:<br />
braucu no Jelgavas uz Rīgu un domāju:<br />
ko darīt Ņemt ārā dokumentus<br />
un stāties Jelgavā, vai palikt Medicīnas<br />
Akadēmijā. Tad domāju, Labāk<br />
zīle rokā, nekā mednis kokā, ņemšu<br />
dokumentus ārā un stāšos Jelgavā.<br />
Aizbraucu uz Medicīnas Akadēmiju<br />
un tur mani aizsūtīja pie uzņemšanas<br />
komisijas vadītāja, kurš man diezgan<br />
strikti pateica, ka tas nav iespējams,<br />
un tā man vienkārši nekas cits neatlika,<br />
kā iestāties Medicīnas Akadēmijā.<br />
Vēl tāds dzīves gadījums man bija<br />
1. slimnīcā. Biju Medicīnas Akadēmijas<br />
3. kursā, un bija doma, ka jāsāk<br />
reāli strādāt medicīnā un kaut ko arī<br />
pelnīt. Tajā laikā vēl varēja darīt tā, ka<br />
studenti varēja strādāt kā medicīnas<br />
māsa vai feldšeris. Tagad tas tā vairs<br />
Int ervija – Kaspars Auslands<br />
Pirmais turpinājums. Sākums laikrakstā „Latvietis“ Nr. 28.<br />
nav, medmāsas visu to lietu noprotestēja,<br />
bet tagad medicīnas students var<br />
strādāt par sanitāru.<br />
Tātad, 3. kursā mācoties, gāju<br />
meklēt darbu, un parasti labākā kalve<br />
medicīnas studentiem darbam slimnīcā<br />
ir uzņemšanas nodaļa, kur jābūt<br />
gatavam uz visu. Sākumā aizgāju uz<br />
Stradiņiem (Stradiņa slimnīca), tur<br />
mani pasūtīja pāris mājas tālāk, sakot,<br />
ka studentus mums nevajag. Tā kā<br />
ģeogrāfiski man iznāca doties no Stradiņiem<br />
uz Gaiļezeru (Gaiļezera slimnīcu)<br />
garām Rīgas pilsētas 1. slimnīcai<br />
(atrodas uz Brīvības ielas), tad iegriezos<br />
arī tur pie vecākās māsas, kura<br />
man pateica, ka tas nav iespējams.<br />
Es jau gāju prom, kad kabinetā<br />
ienāca jauna sieviete, apprasījās, kas<br />
par lietu, izstāstīju – tā un tā. Izrādījās<br />
viņa bija uzņemšanas nodaļas vadītāja,<br />
un viņas vīrs savā laikā kā students bija<br />
strādājis uzņemšanas nodaļā. Viņa māsai<br />
teica: nē, šito čali mēs ņemam! Un<br />
tā tas notika, ka sāku strādāt 1. slimnīcā.<br />
Tur man tāds kā iedvesmotājs bija<br />
Dr. Beķers, kurš tur joprojām strādā.<br />
Un te atkal ir viens mans dzīves<br />
gadījums. Tajā gadā, kad es pabeidzu<br />
medicīnas Akadēmiju, nebija nevienas<br />
vietas rezidentūrā neiroķirurģijā.<br />
Tāda bija valsts programma. Līdz ar to<br />
es izturēju konkursu, iestājos vispārējā<br />
ķirurģijā Stradiņa slimnīcā. Pirmo<br />
gadu es tur pavadīju vispārējā ķirurģijā.<br />
Pirmā gada beigās (es visu laiku<br />
biju turpinājis strādāt arī kā stažieris<br />
1. slimnīcā), man zvana Dr. Beķeris un<br />
saka: „Kaspar, ir tāda lieta, ka Tev ir<br />
iespēja pāriet uz neiroķirurģiju, tajā<br />
nākamā gadā būs viena brīva vieta no<br />
valsts pasūtījuma“. Un man atkal bija<br />
pārdomu brīdis, ko darīt Man bija it<br />
kā tīri labi tanī vietā, kur es esmu, vai<br />
atkal doties nedaudz relatīvi nezināma<br />
virzienā un pāriet uz neiroķirurģiju<br />
Nolēmu doties uz neiroķirurģiju, un<br />
tā es tur tiku, un tā man arī turpinājās<br />
saikne ar Rīgas 1. slimnīcu.<br />
Sākums rezidentūrā bija ļoti grūts,<br />
bet tāds tas laikam ir visiem. It kā tu<br />
beidz Akadēmiju, visu zini, gribētu<br />
kaut ko darīt, bet tevi tā kārtīgi nospiež<br />
zemē, kamēr tiec pie darīšanas.<br />
Šeit Austrālijā ir jābūt krietni lielākai<br />
motivācijai, jo tas pielaides mehānisms,<br />
ja tā var teikt, jaunajiem ārstiem<br />
šeit ir vēl stipri nežēlīgāks nekā<br />
Latvijā. Latvijā relatīvi daudz ātrāk tomēr<br />
tiec līdz zināmam iespēju robežu<br />
līmenim nekā šeit. Te Austrālijā puiši<br />
vecāki par mani, kuriem tikai pirmie<br />
gadi kā reģistrāriem, viņiem vēl jāpabeidz<br />
4–5 gadi, lai dabūt grādu. Šeit ir<br />
tas konsultantu princips, vismaz tanī<br />
vietā, kur es strādāju. Patiesībā tie jaunie<br />
dakteri, tiešām, vismaz salīdzinoši<br />
ar to kā Latvijā, te ļoti maz dabū ko<br />
darīt.<br />
Turpinājums sekos<br />
Novuss meistarsacīkstes<br />
Visi novuss spēlētāju ceļi veda uz Latviešu Ciemu Melburnā. 21. un 22. martā tur<br />
notika Viktorijas latviešu meistarsacīkstes novusā. Dalībnieki bija no tuvienes<br />
un tālienes. Arī Centrālā krasta novuss spēlētāji cītīgi trenējas. Treniņā redzami<br />
no kreisās Arturs Ernšteins, Andris Ruņģis, Dims Pešūdovs un Juris Zemītis. ∎
Change language