Laikraksts "Latvietis" 055

More documents

Recommendations

Info

8. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Trešdien, 2009. gada 23. septembrī Latvijas īsziņas Tautas partija un prezidents Tautas partijas (TP) priekšsēdētājs Mareks Segliņš otrdien, 22. septembrī LTV raidījumā Labrīt, Latvija! sacīja, ka prezidenta sasaukto ārkārtas sēdi nav vērojis televīzijā, jo neatradies Latvijā, bet gan izmantojis pirmās četras šā gada atvaļinājuma dienas, bet, aptaujājot kolēģus Ministru kabinetā, viņš konstatējis, ka tā esot bijusi kā šovs. Mareks Segliņš uzskata, ka Valsts prezidenta pagājušā nedēļā sasauktā ārkārtas Ministru kabineta sēde „bija māžošanās“, un „Nemaz nenožēloju, ka šajā šovā nepiedalījos.“ 15. septembrī notika Valsts prezidenta sasauktā ārkārtas Ministru kabineta sēde, kurā tika vērtēts paveiktais un turpmākie plāni, īstenojot reformas valsts pārvaldē. Sēdē nepiedalījās trīs TP ministri – Segliņš un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns bija paņēmuši atvaļinājumus, savukārt ārlietu ministrs Māris Riekstiņš atradās komandējumā. * * * Šlesers uzlūdz krievus 12. septembra partijas domes sēdē LPP/LC līdzpriekšsēdētājs Ainārs Šlesers rosināja piešķirt uzturēšanās atļauju Latvijā visiem trešo valstu pilsoņiem, kas iegādājas nekustamo īpašumu Latvijā un iegulda 300 000 eiro (210 000 latu) pašvaldības fondā, kura līdzekļi tiktu izmantoti ekonomikas attīstībai. Pēc Šlesera teiktā, tas ļaušot Latvijā atdzīvināt būvniecību, pabeigt iesāktās jaunbūves. Viņš izteicās, ka ja Latvijai izdotos tādā veidā piesaistīt 1000 bagātnieku, tad ekonomikā ieplūstu simtiem miljonu eiro, kas nebūtu uzskatāms par kredītu, kas jāatdod. Ja saņemt uzturēšanās atļauju vēlētos 10 000 mazo un vidējo uzņēmēju no Krievijas, NVS un citām valstīm, tad Latvijas ekonomika kļūtu bagātāka par vēl lielāku summu. LPP/LC domes sēdē Šlesers nāca klajā arī ar citiem priekšlikumiem, kas, viņaprāt, palīdzēs Latvijas ekonomiku izvest no krīzes. Viņš mudināja ekonomikas jomā ciešāk sadarboties ar Baltkrieviju, kurā veiksmīgi attīstoties rūpniecība, kā arī „iedegt zaļo gaismu aktīvai sadarbībai ar Krieviju.“ Viņs jautāja: „Ja spēj ekonomikā aktīvi sadarboties Vācija un Krievija, kas karoja Otrajā pasaules karā, kādas problēmas sadarbībā ar Krieviju varētu būt Latvijai“ * * * Uzņēmēji vēlas laboties Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme-Grende intervijā atzina, ka pie LTRK vēršas ļoti daudz uzņēmēju, kuri vēlas mainīt Latvijas biznesa kultūru. Viņa pieļāva, ka viens no iemesliem, kāpēc Latvijā pašlaik situācija uzņēmējdarbībā ir tik depresīva, salīdzinot ar Igauniju, ir dažādās biznesa kultūras: „Igauņiem darbojas somu korporatīvā kultūra, kas nozīmē, ka biznesu veic godīgi, nemaksā kukuļus un nav ēnu ekonomikas.“ Jaunzeme-Grende, norādīja, ka mūsu biznesa vide ir gluži pretēja – „mēs laikam esam mācījušies no citiem“. Viņa uzsvēra: „Uzņēmēji vēlas lauzt šo sistēmu, jo visi ir sapinušies, visi kaut kam ir maksājuši, jo, ja gribēji veikt biznesu, bija jāstrādā ar partijām, bet, lai dabūtu valsts pasūtījumu, bija jāmaksā kukuļi. Kaut kas tajā sistēmā jau pamatos ir nepareizi, ja mums, piemēram, par veikto operāciju ārstam papildus vēl ir jāsamaksā daļa no savas algas. Visiem valsts pārvaldē strādājošajiem ir jābūt stingri pārliecinātiem neņemt kukuļus, tad arī uzņēmēji nemaksātu. Ierēdņiem vispirms ir jāstrādā valsts interesēs. Mūsu iepriekšējo valdību nevēlēšanās vai negribēšana ieklausīties ieteikumos veidot bezdeficīta budžetu ir novedusi pie šiem skarbajiem griezieniem miesā.“ Viņasprāt, godīga un uz labiem pamatiem veidota uzņēmējdarbības vide „mūs var ļoti ātri izvest uz pareiziem ūdeņiem“. * * * Kādas reformas Valsts kontroliere Ingūna Sudraba medijos izteikusies, ka tās nav reformas, kas patlaban notiek Latvijā. Pēc viņas domām, par reformu veselības aprūpē varētu uzskatīt, ja valdība noteiktu, kādus veselības aprūpes pakalpojumus valsts sniegs, kādas būs administratīvās procedūras, kāds būs tīkls, lai pakalpojumus varētu sniegt. Tam varētu tikt pakārtots arī atbilstošs cilvēku skaits, kas to varētu īstenot. Sudraba teica: „Es neuzskatu par reformu skolu slēgšanu, skolotāju skaita samazināšanu. Tā manās acīs nav reforma. Reforma ir tad, kad mēs saprotam, kādu izglītības saturu gatavojamies piedāvāt, kādu izglītības kvalitāti varēs saņemt un kas tiks darīts, lai šo kvalitāti varētu nodrošināt.“ Arī pārmaiņas, kas notiek valsts pārvaldē, Sudraba neuzskata par reformām, jo notiek vienkārša iestāžu skaita mazināšana un apvienošana. Tas, protams, racionalizējot izdevumus, bet tas neatbild uz jautājumu, ko šīs iestādes turpmāk darīs labāk, darīs citādāk, nekā darījušas līdz šim. Valsts kontroliere domā, ka šīs reformas nav izeja no ekonomiskās krīzes un tas, kas darīts līdz šim, neatbilst ekonomiskajai situācijai, kāda ir, un pēc viņas teiktā, „valdība līdz šim ir cirtusi katru nākamo zaru, uz kura mēs sēžam, un nu mēs jau neesam vairs kokā, bet bedrē“. * * * Par valdības gāšanu Pirmdien, 14. septembrī partijas Jaunais Laiks priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa žurnālistiem atzina, ka Partijas LPP/LC līdera Aināra Šlesera ambīcijas un Tautas partijas (TP) vājums var kļūt par pamatu premjera Valda Dombrovska (JL) valdības krišanai. Viņa arī norādīja, ka patlaban „jautājums ir tikai par scenārijiem“ – vai valdības gāzēji pieprasīs demisiju vai nenobalsos par nākamā gada budžetu, vai gāzīs valdību kādā citā veidā. Āboltiņa pārmeta TP neiedomājamu cinismu, kas nodemonstrēts, gan gāžot Induļa Emša (ZZS), gan Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdības, pie kuru sastādītajiem budžetiem strādājuši paši TP pārstāvji: „Šobrīd tieši tādā pašā cinismā tiek runāts par to, ka kāds kaut ko grib uzspiest Tautas partijai.“ Žurnālistiem viņa sacīja, ka JL darīs visu, lai šī valdība būtu rīcībspējīga un nostrādātu līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām, kas paredzētas nākamgad rudenī, bet TP ir lielākā koalīcijas frakcijas, un tas, kā šī partija strādās, tieši ietekmēs arī valdības darbu. Solvita Āboltiņa izteica aizdomas, ka TP apzināti rada iespaidu par nestabilitāti koalīcijā, jo valdības rīcībspēju vērtē starptautiskie aizdevēji, bet no šo sarunu rezultātiem var būt atkarīga lata stabilitāte. * * * Jānim Čakstem 150 Pirmdien, 14. septembrī apritēja 150 gadi, kopš dzimis Latvijas valsts pirmais prezidents Jānis Čakste un par godu šai nozīmīgajai gadskārtai Jelgavā un citur Latvijā bija vairāki piemiņas pasākumi. Uzrunā pie Čakstes pieminekļa Jelgavā Valsts prezidents Valdis Zatlers akcentēja vajadzību pēc vienprātības gan valsts pārvaldē, gan sabiedrībā: „Es šobrīd stāvu pie pirmā Valsts prezidenta pieminekļa, un mēs šaubāmies, kādi vadoņi mums vajadzīgi tagad. Es domāju, ka ne tie, kas izdara visu, bet gan tie, kas iedvesmo, lai mēs varētu darīt paši. Ne tādi, kas pārvalda valsti savās interesēs, bet tādi, kas to dara tautas interesēs... Vienprātība ir tas, kas šodien ir nepieciešams, jo no vienprātības izaug valsts.“ Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS) savā uzrunā pauda, ka jelgavnieku sirdīs ir Turpinājums 9. lpp.
Trešdien, 2009. gada 23. septembrī <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 9. lpp. Latvijas īsziņas Turpinājums no 8. lpp. lepnums par tādiem novadniekiem kā Čakste: „Čakste savulaik runāja, ka Latvijā ir par daudz partiju un ka partijas savā starpā ķildojas un nespēj vienoties. Viņš runāja par izglītību un tās ieguldījumu tautas nākotnē. Daudzas Čakstes atziņas ir aktuālas arī tagad.“ Sveicienu savam vecvectēvam veltīja arī Jāņa Čakstes mazmazmeita Kristīne Čakste: „Viņš vienmēr uzskatīja, ka vējš pūš vienādi visiem cilvēkiem. Un viņš nesūdzētos, ka vējš pūš vai ka tas pūš nepareizi, bet tā vietā viņš saliktu buras tā, lai ar šā vēja palīdzību sasniegtu mērķi.“ Piemiņas pasākumā līdztekus Čakstes dzimtai, Valsts prezidentam un Jelgavas pašvaldības vadībai piedalījās arī Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektors Juris Skujāns u. c. Rīgā Latvijas Universitātes (LU) Mazajā aulā notika Latvijas valsts pirmā prezidenta 150. dzimšanas dienai veltīts sarīkojums Taisnība vienmēr uzvarēs. Sarīkojuma dalībniekus uzrunāja Valsts prezidents Valdis Zatlers, LU rektors Mārcis Auziņš, Čakstes dzimtas pārstāvji, akadēmiķis Jānis Stradiņš, Politikas zinātņu nodaļas docents Ivars Ījabs, Čakstes stipendijas laureāte Lana Svarinska, akadēmiskās vienības Austrums pārstāvis, Jāņa Čakstes grāmatas Taisnība vienmēr uzvarēs sastādītājs Ainārs Dimants. Notika atceres pasākums Otrajos Meža kapos Rīgā pie Jāņa Čakstes pieminekļa. * * * Deputāts avarējošā lidmašīnā Pirmdien, 14. septembrī ap pulksten 11.40 pēc Latvijas laika Vācijas pilsētā Štutgartē avārijas nosēšanos veikusi kāda pasažieru lidmašīna, kurā atradies arī Eiropas Parlamenta (EP) deputāts no Latvijas Krišjānis Kariņš (JL). No Tēgeles lidostas Berlīnē izlidojusī aviokompānijas Contact Air lidmašīna Štutgartē nav varējusi izlaist šasijas, tādēļ nosēdusies uz vēdera. Avārijas nosēšanās noritējusi bez cietušajiem. EP deputāts Kariņš ir lidojis uz Štutgarti, lai ar autobusu dotos uz Strasbūru. Kariņš pastāstīja, ka sākotnēji nekas nav liecinājis par kādām lidmašīnas problēmām, bet, nosēžoties Štutgartē, kad pa iluminatoru bija redzama lidosta, lidmašīna atkal cēlusies augšup. Tā tas atkārtojies vairākas reizes, līdz pilots paziņojis, ka lidaparātam ir problēmas ar riteņiem un viņš veiks manevru, ko dara bērni, kad viņiem salūzusi kāda rotaļlieta. Lidmašīna esot kratīta augšup lejup un uz sāniem. Viss esot bijis labi, „vienīgi nepatīkami, ka tur iekšā kratīja arī mūs“, atzina Kariņš. Pilota veiktais manevrs nav devis nekādu rezultātu, un piloti pieņēmuši lēmumu veikt avārijas nosēšanos. Lidmašīna tikusi nosēdināta uz vēdera. Pēc tās apstāšanās visiem pavēlēts pa avārijas izeju un piepūšamajiem trapiem šļūkt lejup. Deputāts sacīja: „Tā nu mēs tur stāvējām zālītē un skatījāmies, kā lidmašīna tika appūsta ar putām. Nepatīkamāk varbūt bija sievietēm, kuras bija augstpapēžu kurpēs, jo tās bija jāatstāj lidmašīnā un zālītē nācās stāvēt zeķbiksēs.“ Kariņš novērtēja notikušo kā profesionālu pilota un lidostas sadarbību un norādīja, ka arī turpmāk izmantos lidsabiedrību pakalpojumus. * * * Prezidents pie ASV latviešiem Svētdien, 20. septembrī ASV tikšanās laikā ar latviešu kopienu Salas baznīcā Longailendā Valsts prezidents Valdis Zatlers teica: „Mēs esam vienmēr tikuši galā ar grūtībām, vien- Turpinājums 14. lpp. Autotanku piemineklis Turpinājums no 7. lpp. izveidota stilizēta krusta formas pulka nozīme. Pieminekļa bronzas plāksnēs iekalts uzraksts: PAR TĒVZEMI UN BRĪVĪBU ZIEDOJUŠI DZĪVĪBU I BRUŅOTĀ DIVIZIONA KARAVĪRI un kritušo vārdi. Saulainajā sestdienas agrā pēcpusdienā, 12. septembrī pieminekļa atklāšana bija klāt skolnieki, skauti un gaidas, kā arī Rīgas 1. vidusskolas koris un Latvijas Nacionālās operas mežragu grupa, bruņoto spēku vadība, un citi. Restaurēto pieminekli iesvētīja kapelāns, un tad Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālmajors Juris Maklakovs, un bijušais NBS komandieris Admirālis Gaidis Andrejs Zeibots to atklāja, pārgriežot lentu un noliekot ziedus. Admirālis Zeibots teica: „...Mani uzaudzināja cilvēks, kas dienēja šajā pulkā. Es domāju, ka mēs visi šodien runājam un darbojamies ar dzīvo vēsturi. Šie karavīri, kas bija dienējuši brīvas Latvijas armijā, viņiem bija ļoti tuvi vārdi, darbi, kas bija saistīti ar patriotismu, ar savas dzimtenes – mūsu Latvijas dzīvi. Es tikai tagad esmu sapratis tos vārdus, ko kādreiz šis cilvēks man teica. Viņš teica tā: Dēls, ja tu kaut ko dari, tad dari to skaisti. Padomājiet, kas šie ir par vārdiem. Pavisam nesen es uzzināju, ka šos vārdus bija teicis Latvijas prezidents Kārlis Ulmanis. Bet viņš man to nekad neteica, ka tie ir nākuši no Latvijas prezidenta, bet es uzskatīju ka viņš mani tā mācīja. Pašā sākumā jau biju teicis, ka šīs piemiņas vietas – tā ir mūsu Latvijas vēsture. Mums katram ir vienmēr jāatceras, ka brīvība nekad nav bijusi un es esmu pārliecināts, ka nekad nebūs par brīvu. Par brīvību ir jāmaksā, par brīvību ir jācīnās un jācīnās katru dienu un visiem. Es zinu, ka jūs šeit stāvošie arī par to tagad domājat, un es vēl vienu lietu atceros: uz viena no Brīvības cīņu pieminekļiem vai tam laikam veltītām lietām ir uzraksts: Ceļiniek, apstājies, atceries mazās tautas lielo sāpi! Es arī šodien saviem mazbērniem mācu un saku, kad jūs kādreiz ar saviem bērniem iesiet garām šim piemineklim, apstājieties un iedomājieties un ieklausieties šajos vārdos. Un šodien otrs iemesls, kādēļ es esmu šeit, es pārstāvu Latvijas ģenerāļu klubu. Latvijas ģenerāļu klubs tāpat kā Latvijas armija, kā komandieris teica, mēs cenšamies un mēs darām visu, lai mūsu Latvija pastāvētu un pastāvētu stipra, skaista un vienmēr būtu brīva. Un lai mums visiem izdodas!“ Strēlnieku dvēsele – strēlnieka meita un strēlnieka sieva– aktrise Vera Gribača–Valtere teica: „Laikam šī pieminekļa, ja tā drīkst teikt, priekšā, es stāvu kā tai dziesmā kā mazs bērniņš krustcelēs. Krustcelēs savā tēvu zemītē ar diviem vārdiem, kas izskanēja no manas armijas vadoņiem, kas izskanēja dziesmā un droši vien, kas katram mums ir dvēselē. Mums dvēselē: Brīvība un Dzīvība. Katrs karavīrs dvēselē, kas iet par savu tēvzemi, vismazākā stūrīša brīvību taču nes ar domu: ir tautas likteņceļš – mans ceļš. Tāpēc mēs smeļam spēkus savos brāļu kapos, ejot nevis raudot, nevis domājot par nāvi, bet visi tie, kas guļ zem šīm mazāk plāksnītēm, ir mūžam dzīvi, jo karavīrs, kas atdevis ir dzīvību par savu tēvzemi, par mums nākošām paaudzēm, par Latvijas mūžību, ir mūžam dzīvs. Un tāpēc šī pieminekļa priekšā es tiešām jūtos kā mazs bērniņš krustcelēs ar diviem vārdiem. Mums tikai viena brīvība Un citas nav nevienas. Tā ir kā tautas dzīvība, Un citas nav nevienas. Var paņemt mūsu dzīvību, Nemūžam tautas brīvību. Tā pārlaicīga – paliek mums. Tā nāk no seniem šūpuļiem, Tā Pastardienas nebaidās. Mums tikai viena brīvība, Un citas nav nevienas. Ar to pat kapā iedzītais Pret varu spītā – mirst uz ceļiem. Un lai paklanās mums gadu simteņi, Mēs nesalauzti izgājuši cauri tiem.* Es domāju, ka mēs kopā ar šo domu dzīvosim mūsu tēvzemes Latvijas mūžībai. Lai paldies mūsu karavīriem, kas šodien sargā un tie, kas ir nosargājuši līdz šai dienai!“ GN *Andrejs Eglītis
Page 1 and 2: LATVIETISwww.laikraksts.com Austrā
Page 3 and 4: Trešdien, 2009. gada 23. septembr
Page 7: Trešdien, 2009. gada 23. septembr

Laikraksts "Latvietis" 055

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?