Laikraksts "Latvietis" 055

More documents

Recommendations

Info

10. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Trešdien, 2009. gada 23. septembrī Reiz dzīvoja latvieši. Saimniekoja savā Latvijā un visumā viņiem tur labi patika. Tomēr reizi pa reizei gadījās tā, ka daļai no viņiem vajadzēja izceļot uz svešām zemēm. Ja īriem bija kartupeļu bads, latviešiem – pāris pasaules kari, kāda veca revolūcija, kāds reliģiskās apmātības brīdis, zemes trūkums un vēl šādas tādas dižķibeles. Daži no viņiem pēc laiciņa atgriezās, citi iekārtojās un palika visādās pasaules malās. Kaut vai tāpēc, lai pārējiem latviešiem būtu, kur braukt ciemos. Starp visiem izceļotājiem bija tādi, kas vēl senajos cara laikos devās uz Sibīriju zemi meklēt. Tur viņi to arī atrada - lielos daudzumos. Ar zemi, kā zināms, lauksaimniekam nāk iztikšana, tāpēc aizbraukušie aiz Urāliem arī palika un dzīvo tur vēl šobaltdien. Ziņkārīgie Latvijas latvieši, padzirdējuši par Sibīrijas tautiešiem, brauc ciemos. Šādās ciemošanās jeb ekspedīcijās savāktie materiāli īsi pirms Jāņiem tika izdoti ierakstu apkopojumā Sibīrijas latviešu dziesmas. Te ir gan audiodisks ar 52 dziesmām, gan videodisks ar četrarpus stundu garu materiālu, gan pamatīgs rakstiskais papildmateriāls latviešu, angļu un krievu valodās. Šajā izdevumā apkopotas galvenokārt tautasdziesmas un ziņģes, pa kādai rotaļai, melodijai vai intervijas fragmentam. To visu no 1975.–2009. gadam savākuši dažādi interesenti (folkloristi, valodnieki u.c.) 16 latviešu un latgaļu ciemos, kas Sibīrijā pastāv kopš 19.gs.–20.gs sākuma. Sibīrijas latviešu dziesmas iznākušas sērijā Mantojums, ko izdod Ivetas Mielavas vadītā mūzikas izdevniecība Upe tuviem un tāliem. Šī sērija ietver dažādus neapstrādātus, vērtīgus teicēju ierakstus, un tāds ir arī sibīriešu albums, turklāt ārkārtīgi bagātīgs. Labākais šādos izdevumos – etnogrāfisko ekspedīciju materiāli kļūst pieejami plašam cilvēku lokam, pretējā gadījumā tie glabātos dažādos arhīvos un vācēju personiskajās kolekcijās, kur tiem grūti tikt klāt. Reizēm man jautāts, kur mēs Laiksnē ņemam dziesmas savam repertuāram. Atbilde parasti ir: visur kur. Piemēram, šādā krājumā. No tradicionālās dziedāšanas praktiķa viedokļa Sibīrijas latviešu dziesmu skaņu un rakstiskais materiāls ir vienkārši ideāls. Sākam ar teicēju iedziedātajām dziesmām CD vai DVD, ko kuplina daži sarunu fragmenti un bildes no ciemiem. Ieraksti tīšuprāt Aijas Rozentālas pārdomas Sibīrijas latviešu dziesmas nav pavisam iztīrīti no krekšķiem, kļūdām, sīkām ķildām dziedāšanai pa vidu, gaiļu vai meža putnu balsīm fonā u.c. dabiskiem negludumiem. Tas viss rada teicēju ierakstu faniem pazīstamo neatkārtojamo noskaņu. Ja iepatikusies kāda dziesma un to gribas iemācīties, pavadošajā grāmatiņā atrodams precīzi norakstīts dziesmas teksts ar vērā ņemtām dialekta u.c. dziedājuma valodas īpatnībām. Ja kāds no vārdiem attiecīgās izloksnes nezinātājam nav saprotams – skaidrojumu var meklēt dziesmas teksta tulkojumā angļu vai krievu valodās. (Izrādās, reizēm der zināt svešvalodas, lai saprastu savējo.) Kad pārgājis pirmais rijīgums pēc jaunām dziesmām teicēju gardajā izpildījumā, grāmatiņā var smelties pamatīgāku skaidrību par latviešiem Sibīrijā. Izdevuma producenta Ilmāra Meža ievads īsumā iepazīstina ar Sibīrijas ciemu vēsturi un izpēti. Ļoti noderīgs ir atsevišķu ciemu raksturojums – to rašanās laiks un iedzīvotāju novadiskā piederība. Tas palīdz ievietot attiecīgā ciema dziesmas Latvijas etnogrāfiskā mantojuma kartē. Vērtīgs izziņas materiāls ir savākto dziesmu vispārīgs raksturojums – te aprakstīti Sibīrijā dzirdamo dziesmu veidi, hronoloģiskais slānis, līdzība ar Latvijā pierakstītām/zināmām dziesmām u.tml. Uz jautājumiem, kas varētu rasties, lasot dziesmu tekstus, atbildēts nodaļā „Par dziesmu teksta pierakstu“. Vārdu sakot, šis izdevums sniedz lielisku materiālu jaunu dziesmu apgūšanai. Arī tradicionālā dziedājuma smalkumu izpētei un vienkārši citviet dzīvojošu tautiešu appētīšanai. Saistībā ar sibīriešu dziedājuma īpatnībām, pastāv viedoklis, ka tajā jaušama krieviska ietekme. Zināmā mērā tā tas varētu būt – kā gan neietekmēsies, gadu desmitiem blakus dzīvojot. Manuprāt, krieviskās mentalitātes vide labi iekonservējusi kordziedāšanas netraucētu tradicionālo skanējumu un noņēmusi latviešiem raksturīgo biklumu, kas mums parasti traucē izmantot savas balss iespējas. Tāda ietekme ir visai apsveicama, lai arī kompetentākus spriedumus šai jautājumā es atstāju etnomuzikologu ziņā. Ļoti interesanti ir skatīties video ar parastiem lauku cilvēkiem, kas vienkārši sēž un dzied. Viņu sejas, izdarības un dzīves vide vien ir vesela iespaidu glezna. Turklāt, raugoties uz šiem ļaudīm, pārņem liels mīļums pret viņiem, nezinu, varbūt tā ir tāda kā vecmāmiņas sajūta, varbūt kas cits. Uzzinot ko vairāk par Sibīrijā dzīvojošajiem latviešiem, paveras vesela pasaule. Sākot ar neparasto domu, ka kaut kur, tūkstošiem kilometru tālumā, prom no lielpilsētām, pa pavasaru un rudeņu dubļos neizbraucamiem ceļiem var nokļūt vietā, kur tevi kāds sveicina latviski. Turklāt interesanti, ka te glabājas iekonservēts šis tas no Latvijas pirms 100 un vairāk gadiem. It īpaši valodā. Ja tu latgaļu ciemā Timofejevkā pieklājīgi teiksi loba dīna, 1 tev atbildēs, piemēram, tā: nav loba, ļeits ļeist 2 . Izrādās, satiekoties te saka vasals 3 , labdienu neviens par sveicienu neuztver. Aizdomājos arī par to, ka tā tīri cilvēcīgi nav nekādas nozīmes tam, kur un kā tu dzīvo, jo saimnieciskā attīstība vai dzīves līmenis ar laimi īpaši saistīts nav. Sibīrijas ciemā kilometriem tālu no lielāka centra, Rīgā, Sidnejā vai Ņujorkā – galvenais vienmēr ir cilvēciskās attiecības un personiskā labsajūta. Atšķiras tikai dekorācijas. Aija Rozentāla Laikrakstam „Latvietis“ 1 Labdien. 2 Nav laba, lietus līst. 3 Vesels, sveiks. Jauna monēta Pirmdien, 21. septembrī Latvijas Banka apgrozībā laidusi sudraba jubilejas monētu Mērnieku laiki. Tā ir jau 68. īpašā – kādam notikumam, pasākumam, cilvēkiem vai kultūras zīmēm – veltītā monēta. Šī ir pirmā monēta, kas veltīta literāram darbam – brāļu Kaudzīšu romānam Mērnieku laiki. Uz monētas atveidoti Mērnieku laiku varoņi. Tās reversā redzami Prātnieks, Pāvuls, Švauksts, Pietuka Krustiņš, Liena un Oļiņiete, kā seši ratu riteņa spieķi. Monētu noformējumu veidojis mākslinieks Laimonis Šēnbergs. Tieši Mērnieku laikiem monēta gatavota, atceroties romāna izdošanas 130. gadadienu. Jaunās monētas – vienlatnieka – vērtība būs viens lats; tirāža – 7000. Monētas cena Latvijas Bankas kasēs – 23,10 lati. ∎
Trešdien, 2009. gada 23. septembrī <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 11. lpp. Vai enerģija vienos Baltijas jūras reģionu Vai enerģētika satuvinās valstis Baltijas reģionā, vai tomēr attālinās vienu no otras* Ar šādu nostādni Atis Lejiņš piedalījās konferencē Vai sadarbība Baltijas jūras reģionā var būt paraugs tuvākām ES–Krievijas attiecībām, kas risinājās Viļņā 10., 11. septembrī. Konferenci rīkoja Lietuvas Austrumeiropas studiju centrs, ES–Krievijas centrs Briselē, Lietuvas Ārlietu ministrija un Stokholmas Austrumeiropas ģeopolitiskais studiju centrs. Uzrunājot konferences dalībniekus, paudu sekojošu viedokli – ja ES dalībvalstis nevar izstrādāt vienotu enerģētikas politiku Baltijas jūras reģionā, tad kāda var būt runa par ES– Krievijas tuvināšanos reģionā Nespējot rast kopīgu valodu savā starpā par vienu no svarīgākajiem jautājumiem – enerģētiku, ES nevarēs rast arī vienotu nostāju attiecībās ar Krieviju, kas praktiski nozīmēs reģiona sadalīšanos sektoros. Enerģētika ir kļuvusi par pašu sadarbības kodolu Vācijas un Krievijas attiecībās, un tagad jau arī centrālais jautājums ES–Krievijas attiecībās, kuras šobrīd ir strupceļā. Enerģētika, kaut apslēpta, tā tomēr ieņem arī ievērojamu vietu tikko pieņemtā ES Baltijas jūras stratēģijā. Konferences dalībnieki piekrita manai tēzei. Diemžēl ES ir kļuvusi jau bēdīgi slavena ar savu nespēju rast kopīgu valodu ar Krieviju. Dalībvalstis savā nostājā pret Krieviju ir sadalījušās dažādos grupējumos, proti, skeptiskām, skeptiski pragmātiskām, optimistiski pragmātiskām un draudzīgām (tā sauktie Krievijas Trojas zirgi ES.) Vienota nostāja ir Eiropas komisijai, bet tās pirmā problēma nav tikai kaldināt vienotu nostāju ES ārējā enerģētikas politikā, kura tika uzsākta pirms trim gadiem, bet gan izveidot vienotu iekšējo enerģētika politiku, proti, tirgu pašā ES. Te atduras ne tik daudz pret katras valsts nacionālo politiku, kā pret to nacionālo čempionu, proti, lielo energokompāniju politiku, kas bieži nosaka valsts politiku enerģētikā. Latvijas gadījumā tās ir Latvenergo un Latvijas gāze, kaut pēdējā nemaz nav nacionāla, jo šis gāzes monopols pieder Krievijas un Vācijas energokompānijām. Ir progress, tas nāk par labu mums. Tieši tāpēc, ka visas Baltijas jūras organizācijas ir vājas, ES var ieņemt arvien vadošāku lomu Baltijas jūras reģiona ES dalībvalstu ciešākai saliedētībai. Ar finanšu injekcijām tā atbalsta elektrības starpsavienojums starp Igauniju un Somiju, Lietuvu un Zviedriju, un Lietuvu un Poliju. Tas nozīmē, ka caur Lietuvu, Latvija un Lietuva varēs pārdot elektrību Zviedrijai. Ziemā Zviedrijai trūkst elektrības, un tā to iepērk no Krievijas, bet tagad Latvija varēs pirkt elektrību no vienotā Ziemeļu elektrības tirgus (Nordpool) tad, kad radīsies nepieciešamība. Šādi starpsavienojumi spiedīs Baltijas valstu elektroenerģijas monopoliem pieņemt Eiropas standartus, kā arī atvērt valstu energo tirgus. Pakāpeniski veicinot iekšējo ES vienoto enerģētikas tirgu, ES stiprinās arī savu ārējo enerģētikas politiku un spiedīs dalībvalstīm runāt vienā balsī ar Krieviju. Tikai tā reģionā var veicināt sadarbību ar Krieviju. Tad turpmāki pārsteigumi, kā pirms pāris gadiem Krievijas–Vācijas paziņojums būvēt naftas vadu Baltijas jūrā, izpaliks. Atis Lejiņš Latvijas Ārpolitikas institūta goda direktors Laikrakstam „Latvietis“ *Jautājums ir LĀI jaunākā pētījuma nosaukums: Energy: Pulling the Baltic Sea Region together or apart Zinātne, 2009. Red. Andris Sprūds un Toms Rostoks. Autora tēzes balstītas uz šī pētījuma secinājumiem. Notiks diskusija par partiju iekšējo demokrātiju Šī gada 7. oktobrī Sabiedrība par atklātību Delna un Vēlēšanu reformas biedrība rīko publisku diskusiju Kādas partijas, tāda demokrātija, lai ar partiju biedriem, līderiem un interesentiem diskutētu par partiju iekšējās demokrātijas jautājumiem. Šajā pasākumā tiks prezentēts Delnas veiktais pētījums Cik demokrātiskas ir Latvijas partijas. Pasākums notiks no plkst. 13.00 – 17.15, Rīgas Kongresu nama 301. auditorijā (2. stāvs) (reģistrācija no plkst. 12.30). Diskusijā Delna prezentēs pirms 2009. gada pašvaldību vēlēšanām uzsāktā pētījuma rezultātus par partiju vēlēšanu sarakstu veidošanas principiem, tajā skaitā arī novērtējot pētījumā ietvertās partijas atbilstoši iekšējās demokrātijas pamatprincipiem. Delna un Vēlēšanu reformas biedrība iepazīstinās ar priekšlikumiem, kā uzlabojama partiju darbība, kam sekos lielāko politisko partiju līderu diskusija par šiem jautājumiem. Pēc līderu diskusijas notiks partiju biedru darba grupas, kurās biedri varēs dalīties pieredzē un risinājumos, kādām būtu jābūt politiskajām partijām, lai tās kļūtu sabiedrībai pievilcīgākas. Pasākuma noslēgumā video retrospekcijā tiks demonstrēti 9. Saeimas priekšvēlēšanu reklāmu rullīši, lai atcerētos tieši pirms trim gadiem notikušo priekšvēlēšanu kampaņu, tās formu un saturu. Ar šo pasākumu Sabiedrība par atklātību Delna un Vēlēšanu reformas biedrība uzsāk plašāku diskusiju par partiju iekšējo demokrātiju. Vērtējot līdzšinējo partiju darbību jāsecina, ka šis jautājums ir ticis nepelnīti piemirsts. Bieži vien dzirdami tādi salīdzinājumi kā balsošanas mašīnas, kabatpartijas, partijas disciplīna utt., kas norāda uz ļoti būtiskām problēmām ne tikai pašās partijās, bet arī Latvijas demokrātijā. Veids, kā partijas izvēlas savus vēlēšanu kandidātus, kā ievēl līderus, formulē partijas viedokli par aktuāliem jautājumiem, vai lēmumu pieņemšanā uzklausa un ņem vērā biedru viedokli, ir atspulgs tam, kā lēmumi tiek pieņemti vēlāk publiskajā politikā. Tādēļ partiju iekšējā demokrātija nepavisam nav uzskatāma tikai par partiju iekšējo lietu, demokrātija nevar pastāvēt, ja viens no svarīgākajiem tās elementiem – politiskās partijas nedarbojas pēc demokrātiskiem principiem. Diskusija notiks ar Sorosa fonda finansiālu atbalstu. Informāciju sagatavoja: Līga Stafecka politikas analītiķe Labprāt pilnā lielumā (katra lapa A4) KRĀSĀS izdrukāsim un nosūtīsim laikrakstu „Latvietis“. Abonements $35 par 10 numuriem vai $70 par 20 numuriem ar piegādi Austrālijā. Sterling Star Pty Ltd PO Box 6219, South Yarra, Vic. 3141 redakcija@laikraksts.com Čeki rakstāmi: „Sterling Star“
Page 1 and 2: LATVIETISwww.laikraksts.com Austrā
Page 3 and 4: Trešdien, 2009. gada 23. septembr
Page 9: Trešdien, 2009. gada 23. septembr

Laikraksts "Latvietis" 055

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?