Laikraksts "Latvietis" 055

More documents

Recommendations

Info

14. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2009. gada 23. septembrī Citplanētietība Turpinājums no 11. lpp. Debesīm, un – visbiežāk individuāli, kad turpat apkārtesošie nedzird neko. Resp. – domu apmaiņas veidā. (Ap.22:9; 11:7; II Kor.12:4; Mt.9:4; Lk.5:22; Kol.3:2;) L.P.: Un vai katrs var panākt šādu apzinātu sadarbību R.S.: Jā. Vienkārši mīlestībā jābūt atvērtam uz jaunu pieredzi. L.P.: Raimond, paldies Tev atkal par šo vielu! Domāju, ka arī citi lasītāji var iepazīties ar šiem mūsdienu autoriem un mājas lapām. Kā jau esmu agrāk teikusi, dzīve māca, ka noder visas zināšanas, kas paplašina redzesloku. Vai vēlies vēl ko sacīt šīs sarunas nobeigumā R.S.: Jā. Domāju, ka mēs dzīvojam ļoti interesantā laikmetā. Jo sevišķi tādēļ, ka visai Cilvēcei, šķiet, priekšā stāv vēl interesantāki notikumi. Un Gaisma ar lielu intensitāti iespīd arvien vairāk no Debesīm. Alleluja. Lai ir slavēts Tas Kungs! L.P.: Jā, lai ir slavēts Tas Kungs! Vēlreiz paldies un līdz citai reizei. Ar mācītāju Raimondu Sokolovski sarunājās Vienības draudzes priekšniece Liliana Pelša. Laikrakstam „Latvietis“ (referencēm var skatīt Apollo-Dzīve: NLO atlido neoficiāli, arī http://xfacts. com/old/ , kā arī www.auforn.com/ Main_Reports.htm , un arī www.cseti. com, ufoencounters.co.uk, www.eceti. org/Eceti.Multimedia u.c.) Latvijas īsziņas Turpinājums no 9. lpp. alga kādas tas arī nebūtu bijušas – vai mums bija jāizcīna savā brīvā valsts, vai mums tā bija jāaizstāv, pat tajos laikos, kad mums Latvija, diemžēl, bija jāpazaudē, arī tajos laikos, kad viņas gars bija jāuztur dzīvs.“ Grūtību pārvarēšanai viņš ieteicis katram veikt kādu mazu darbu, teikt labus vārdus par savu valsti, lai vairotu tās godu un lepnumu par Latviju, kā arī nešaubīties par valsts nākotni. Prezidents piebildis, ka šobrīd Latviju vājina savstarpējie strīdi un tāpēc ir svarīgi veicināt kopības sajūtas apzināšanos. Zatlers lielāko daļu šīs nedēļas pavada ASV, kur uzturas oficiālā vīzītē. * * * Prezidents slavē NATO Valsts prezidents Valdis Zatlers pirmdien vizītes ASV ietvaros, uzstājoties Jēlas universitātē, uzsvēra ASV lomu Eiropas drošības garantēšanā, informē Valsts prezidenta preses dienestā: „Vienmēr, kad ASV ir bijusi cieši iesaistīta Eiropas drošības jautājumos, ieguvējas ir bijušas abas puses.“ Zatlers atzīmēja, ka ir būtiski nodrošināt transatlantisko saišu stiprināšanu trīs līmeņos – divpusējas valstu attiecības, sadarbība starp NATO sabiedrotajiem, kā arī starp ES un ASV. Runājot par Ziemeļatlantijas līguma aliansi, Valdis Zatlers norādīja uz tās dibināšanas līguma 5. panta nozīmi alianses izveidošanas gara saglabāšanai, piebilstot, ka „transatlantiskā saikne līdzīgi kā līdz šim būs izšķiroša arī turpmāk. Tās pamatprincipi ir nemainīgi – NATO ir un paliks vērtību alianse.“ Zatlers uzsvēra Latvijas kā dalībvalsts lomu Ziemeļatlantijas transatlantiskajā aliansē, aktīvi sniedzot savu pienesumu miera un stabilitātes veicināšanā, piedaloties starptautiskajās miera misijās. ∎ Atzerees Pirms 50 gadiem Laikraksts Austrālijas Latvietis Nr. 505, 1959. g. 26. septembrī Tuvojas Latvijas diena Melburnas latviešu organizāciju apvienības pilnsapulces lēmumi Melburnas tautieši Latvijas dienu šogad atcerēsies tieši šajā dienā – trešdien, 18. novembrī. Melbas zālē ar aktu un koncertu, – 17. septembrī vienojās Melburnas latviešu organizāciju apvienības pilnsapulces dalībnieki, uzticot programmas izraudzīšanu MLOA kultūras noz. vad. A. Ķiplokam un viņa izvēlētajiem līdzdarbiniekiem. Pilnsapulcē par 18. novembra sarīkojumu bija plašākas pārrunas. Lūgtais viesis – konsulārais pārstāvis O. Rozītis teica, ka aktā par galveno runātāju vajadzētu aicināt kādu jaunieti, lai mēs redzētu, kā 18. novembris atspoguļojas mūsu jaunatnes uztverē. J. Daliņš un V. Aufmanis norādīja, ka Latvijas dienā nevajadzētu baidīties, ja koncertam nāktos aicināt kādu citu pilsētas mākslinieku un tāpēc rastos lielāki izdevumi, jo mūsu organizācijas vel vienmēr dzīvo tikai 18. novembra lielās idejas atblāzmā un tāpēc tām jāsedz varbūtējie izdevumi, kas pārsniedz ienākumus. 17. novembra vakarā vienā no Melburnas komerciālajām radio stacijām būs Latvijas dienai piemērots raidījums. Principā vienojās arī par to, kā nākotnē Melburnā atcerēties tautas sēru dienu. Nolēma, ka 14. jūnija laicīgie sarīkojumi kopēji organizējami visiem baltiešiem, bet latvieši paši šo dienu var atcerēties mūsu dievkalpojumos. * * * Sidnejas latviešu biedrības valde nākošajam darbības gadam amatus sadalījusi šādi: priekšnieks M. Siliņš, vicepr–dis un bērnu sarīkojumu vad. E. Šmugajs, vicepr– dis un inventāra pārz. J. Āboliņš, sekretāre A. Priedīte, kasieris F. Lakševics, biedrzinis T. Saiva, sarīkojumu vad, Ind. Nīcis, grāmatvedis K. Aigars un bibliotēkas vad. A. Vība. * * * Nedēļas piezīmes Latvieši ir sekojuši imigrantu vispārējai kustībai Austrālijā tajā ziņā, ka visvairāk apmetušies Viktorijas pavalstī. To apliecina I. Šterna vadītā LAA centrālā archīva savāktie dati Sidnejā. Pēc archīva ziņām Viktorijā dzīvo 5693 latvieši vai 28,5 proc. no visiem mūsu tautiešiem Austrālijā, Jaundienvidvelsā – 5364, Dienvidaustrālijā – 2929, Rietumaustrālijā 1504, Kvīnslendā 1179, Tasmānijā – 363, Kanberā – 207 un Ziemeļu teritorijā – 19. Archīvam tomēr trūkst informācijas, kur mitinās vēl 2632 latvieši, t.i., 13,4 proc. no mūsu kopējā skaita Austrālijā, kas uzdots – 19.890. Latviešu centrālajam archīvam ir dati par latviešu kustību šajā zemē ļoti dažādos virzienos. Piemēram, no 1947. līdz 1958. g. pavalstniecību mainījuši 52,2 proc. mūsu cilvēku – 10.418. Vislielākais naturalizēšanās laiks bijis 1957. gads, kas Austrālijas pavalstniecību ieguvuši 2956 lavieši, bet 1958. g. vairs tikai 2750. * * * Skauti svin jubileju Rīgas (102.) skautu vienības 10 g. darbības atcere Melburnā Uz 10 ražīga darba gadiem atskatās viena no vismazākajām Melburnas latviešu organiozācijām, kurā ir tikai 82 biedri – Rīgas (102.) skautu vienība, Ta darbojas MLB aizvējā. Vienība dibināta 1949. g. 22. maijā. Dibinātājs ir prof. Dr. E. Dunsdorfs. Pateicoties viņam un tā palīgiem, skautu vienība izveidojusi visas darbības pakāpes – mazskautus, skautus, dižskautus, roverus un vecskautus. * * * Problēmu luga jaunatnei Nopietna izrāde jaunatnes dienās Melburnā Viktorijas latviešu 6. jaunatnes dienu teātra izrāde 11. septembrī rādīja, ka jaunatnes dienu rīkotāji ir pratuši pārvērtēt iepriekšējo gadu kļūdas un ieguvumus un iegūto pieredzi likt lietā. Šī gada izrādei bija izvēlēta A. Turpinājums 15. lpp.
Trešdien, 2009. gada 23. septembrī Laikraksts „Latvietis“ 15. lpp. Atceries Turpinājums no 14. lpp. Voitkusa jaunā luga – 4 cēlienu drāma ar prologu un epilogu Cilvēks vāros. Tā ir nopietna problēmu luga, kas nodarbojas ar cilvēku dvēseles dzīves sarežģījumus, tos savukārt risinot sarežģītā vidē: mūsu tautas juceklīgajos okupācijas, kara un tieša pēckara posmos. Lugas izvēle jau pati par sevi rāda, ka jaunieši savu svētku sagatavošanā ir iegājuši ar nopietnību un sirdsdedzi. Visi izrādes dalībnieki bija paši jaunieši, tašu izrādes sagatavošanai viņi bija lūguši vienu no Melburnas latv. nopietnākajiem un visvairāk kompetentajiem režisoriem – Pēteri Elsiņu. Cik svētīgs šis aranžējums ir bijis, rādīja pati izrāde: to skatoties vairs nevajadzēja turēt prātā, ka izrāde ir mūsu jaunatnes amatierisks mēģinājums aktīvi iesaistīties latviskās kultūras centienos, bet tanī jau juta nopietnu iedziļināšanos skatuves darbā kā mākslas nozarē. Elsiņa prasmīgā roka bija tēlotājus sasaistījusi ansamblī, vadot tos noteiktā mērķtiecībā, tāpat arī no ikviena tēlotāja Elsiņš bija izvilinājis labāko, un daži, kam agrāka skatuves pieredze, jau sniedza pilnskanīgus, nogludinātus tēlus. Ļoti daudz izrādei deva Valža Plato krāšņās dekorācijas, kurās bija apvienojies jaunas dvēseles krāsu prieks un svaiga, dzīvīga iecere ar jaunajiem virzieniem skatuves ietērpā, dodot skaistu fonu skatuves notikumu atmosfērai. Mazliet traucēja gaismas kļūmes, kas gan liekas izprotamas, jo programma neminēja apgaismotāja. No tēlotājiem izcēlās Valda Kaziņa un Oļģerts Gūtmanis kā Andra un Ints. Kaziņas tēlojums ir ieguvis daudz bagātākas krāsas, pacēlies nopietnākā plāksnē un viņas Andra bija pārdomāta, inteliģenta modernā jaunava ar siltu sirdi. Par Gūtmaņa Intu gribas teikt, ka no viņa jau diezgan daudzajiem skatuves tēliem šis bija pats labākais, izturēts atbilstoši raksturam, bagātīgs sīkajās tēlojuma niansēs un labi iedzīvojies savā lomā, bez tukšiem nedrošības brīžiem, kādus viņa tēlojumos manīja agrāk. – Arī Jāzeps Laizāns labi bija izveidojis pa straumei peldētāja Žibuļa lomu, neuzbāzīgi parādot šī rakstura vieglumu un cenšanos pēc pašlabuma. Ingrīdai Erdmanei un Jurim Erdmanim kā Norai un Arnim gan juta pieredzes trūkumu tēlu izveidojumā, taču iepriecināja pārdzīvojuma patiesība un nopietnā iedziļināšanās tā drāmatiskumā. Jurim Ceriņam bija vairāk tikai rezonātora – lugas idejas izteicēja loma, un kā tādu viņš arī sniedza savu vientuli. Izrāde bija jauks un nopietns ievadījums jaunatnes dienām. Tās kvalitāte attaisnotu arī viesošanos citur, lai nostiprinātu kontaktu ar latviešu jaunatni citās Austrālijas pilsētās.. Māra Kalniete Datumi Vārdu dienas, dzimšanas dienas un zīmīgi notikumi 22. septembris Māris, Maigurs, Mārica Baltu vienības diena 1841. dzejnieks Andrejs Pumpurs. 1922. Latviju uzņem Tautu savienībā. 1932. Aļģirds Brazausks (Algirdas Brazauskas), Lietuvas prezidents. 1944. Otrais pasaules karš: Sarkanā armija ieņēma Tallinu. 23. septembris Vanda, Venija, Veneranda 1884. luterāņu mācītājs, LR izglītības ministrs (1934.g.18.maijs–1935.g.10. jūl.) Ludvigs Adamovičs. 1941. g. deportēts uz PSRS; miris 1943. g. izsūtījumā pie Soļimkamskas. 1914. filmu producents Valfrīds Lēmanis. 24. septembris Agris, Agrita 1935. SLT aktrise, režisore, literāte Anita Apele (dz. Brūvere). 1935. ALTA aktrise Ilga Puide. 1984. basketboliste, Latvijas sieviešu basketbola valstsvienības spēlētāja Dita Krūmberga. 25. septembris Rodrigo, Rauls 1918. dibināta skautu organizācija Latvijā. 1948. dibināta Latviešu Nacionālā Apvienība Kanādā (LNAK). 1993. Latvijā dibināta partija Latvijas Ceļš. 26. septembris Gundars, Kurts, Knuts Valodu diena Eiropā 1919. dibināta Rietumu Krievijas brīvprātīgā armija – Golca līgumā ar Bermontu. 1959. politiķis, LR finanšu ministrs (2000.g. 5.maijs – 2002.g. 7.nov.), LR veselības ministrs (2004.g. 2.dec. – Sarīkojumi, draudzes ziņas un ziņojumi 2007.g. 17.janv.) Gundars Bērziņš. 27. septembris Ādolfs, Ilgonis Pasaules tūrisma diena 1817. Rīgā, Pils laukumā uzstādīts piemineklis krievu karavīriem, kas aizstāveja pilsētu pret Napoleona armiju. 1920. dibināta studentu korporācija Fraternitas Lettica (pirms tam Frat. Moscoviensis). 1966. dibināts Daugavas Vanagu vīru koris Kanādā. 28. septembris Sergejs, Lana, Svetlana 1919. dibināta Latvijas Universitāte (LU). 1939. Igaunija un PSRS paraksta savstarpējās palīdzības paktu, dodot bāzes Igaunijā. 1942. politologs Atis Lejiņš. 1964. politiķis, LR zemkopības ministrs (2002.g. 7.nov. – 2009.g. 4.febr.) Mārtiņš Roze. 1994. Baltijas jūrā nogrima kuģis Estonia, bojā gāja 852 cilvēki. ∎ Adelaidē Sestdien, 26. sept., plkst. 11.00 Adelaides Latviešu skolas gadskārtējais sarīkojums Tālavas lielajā zālē. Bērni iepriecinās ar dziesmām, dejām un lugu Zelta zirgs, kurā varēsit just līdzi Antiņam un Saulcerītei. Būs loterija, kūkas un kafija. Ieeja pret ziedojumiem. Priecāsimies par visiem apmeklētājiem! Svētdien, 27. sept., plkst. 15.00 Baltiešu Mājas gadskārtējā pilnsapulce 58 Avenue Road, Paradise. Svētdien, 27. sept., plkst. 15.00 Tālavas mazajā zālē Studenšu korporāciju kopas Adelaidē rīkotie Latvijas Universitātes gada svētki (1919 – 2009). Akadēmisko runu Zobārstniecība no pirmsākumiem līdz mūsdienām teiks referente no Latvijas Dr. Alena Butkēviča. Visi laipni aicināti piedalīties. Trešdien, 30. sept., plkst. 11.00 LAI- MAS aprūpētāju grupas pusdienas ALB telpās. Pieteikšanās pie Margotas Puķītes līdz 28. sept. – 8172 0820. Piektdien, 2. okt., plkst. 14.00 LAI- MAS biroja oficiālā atklāšana ALB LAIMAS telpās. Pieteikties LAIMAS birojā līdz 26. sept. – 8172 0820. Trešdien, 7. okt., plkst. 19.30 DLOA sēde Tālavas mazajā zālē. Adelaides Sv. Pētera draudze Svētdien, 4. okt., plkst. 11.00 18. svētdiena pēc Vasarsvētkiem. Dievkalpojums ar dievgaldu. Viesu mācītājs Austrālijas luterāņu baznīcas Dienvidaustrālijas apgabala kādreizējais prezidents māc. David Paech. Brisbanē Sestdien, 26. sept., plkst. 13.00 Zolītes pēcpusdiena DV sarīkojumā Latviešu namā. Piedalīšanās $5. Svētdien, 27. sept., plkst. 14.00 Latvi- Turpinājums 16. lpp.
Page 1 and 2: LATVIETISwww.laikraksts.com Austrā
Page 3 and 4: Trešdien, 2009. gada 23. septembr
Page 13: Trešdien, 2009. gada 23. septembr

Laikraksts "Latvietis" 055

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?