20.01.2015 Views

Laikraksts "Latvietis" 055

Laikraksts "Latvietis" 055

Laikraksts "Latvietis" 055

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

14. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Trešdien, 2009. gada 23. septembrī<br />

Citplanētietība<br />

Turpinājums no 11. lpp.<br />

Debesīm, un – visbiežāk individuāli,<br />

kad turpat apkārtesošie nedzird<br />

neko. Resp. – domu apmaiņas veidā.<br />

(Ap.22:9; 11:7; II Kor.12:4; Mt.9:4;<br />

Lk.5:22; Kol.3:2;)<br />

L.P.: Un vai katrs var panākt šādu<br />

apzinātu sadarbību<br />

R.S.: Jā. Vienkārši mīlestībā jābūt<br />

atvērtam uz jaunu pieredzi.<br />

L.P.: Raimond, paldies Tev atkal<br />

par šo vielu! Domāju, ka arī citi lasītāji<br />

var iepazīties ar šiem mūsdienu autoriem<br />

un mājas lapām. Kā jau esmu agrāk<br />

teikusi, dzīve māca, ka noder visas<br />

zināšanas, kas paplašina redzesloku.<br />

Vai vēlies vēl ko sacīt šīs sarunas nobeigumā<br />

R.S.: Jā. Domāju, ka mēs dzīvojam<br />

ļoti interesantā laikmetā. Jo sevišķi<br />

tādēļ, ka visai Cilvēcei, šķiet, priekšā<br />

stāv vēl interesantāki notikumi. Un<br />

Gaisma ar lielu intensitāti iespīd arvien<br />

vairāk no Debesīm. Alleluja. Lai<br />

ir slavēts Tas Kungs!<br />

L.P.: Jā, lai ir slavēts Tas Kungs!<br />

Vēlreiz paldies un līdz citai reizei.<br />

Ar mācītāju Raimondu Sokolovski<br />

sarunājās Vienības draudzes priekšniece<br />

Liliana Pelša.<br />

Laikrakstam „Latvietis“<br />

(referencēm var skatīt Apollo-Dzīve:<br />

NLO atlido neoficiāli, arī http://xfacts.<br />

com/old/ , kā arī www.auforn.com/<br />

Main_Reports.htm , un arī www.cseti.<br />

com, ufoencounters.co.uk, www.eceti.<br />

org/Eceti.Multimedia u.c.)<br />

Latvijas īsziņas<br />

Turpinājums no 9. lpp.<br />

alga kādas tas arī nebūtu bijušas – vai<br />

mums bija jāizcīna savā brīvā valsts,<br />

vai mums tā bija jāaizstāv, pat tajos<br />

laikos, kad mums Latvija, diemžēl,<br />

bija jāpazaudē, arī tajos laikos, kad<br />

viņas gars bija jāuztur dzīvs.“ Grūtību<br />

pārvarēšanai viņš ieteicis katram<br />

veikt kādu mazu darbu, teikt labus<br />

vārdus par savu valsti, lai vairotu tās<br />

godu un lepnumu par Latviju, kā arī<br />

nešaubīties par valsts nākotni. Prezidents<br />

piebildis, ka šobrīd Latviju<br />

vājina savstarpējie strīdi un tāpēc ir<br />

svarīgi veicināt kopības sajūtas apzināšanos.<br />

Zatlers lielāko daļu šīs nedēļas pavada<br />

ASV, kur uzturas oficiālā vīzītē.<br />

* * *<br />

Prezidents slavē NATO<br />

Valsts prezidents Valdis Zatlers<br />

pirmdien vizītes ASV ietvaros, uzstājoties<br />

Jēlas universitātē, uzsvēra ASV<br />

lomu Eiropas drošības garantēšanā, informē<br />

Valsts prezidenta preses dienestā:<br />

„Vienmēr, kad ASV ir bijusi cieši<br />

iesaistīta Eiropas drošības jautājumos,<br />

ieguvējas ir bijušas abas puses.“ Zatlers<br />

atzīmēja, ka ir būtiski nodrošināt<br />

transatlantisko saišu stiprināšanu trīs<br />

līmeņos – divpusējas valstu attiecības,<br />

sadarbība starp NATO sabiedrotajiem,<br />

kā arī starp ES un ASV.<br />

Runājot par Ziemeļatlantijas līguma<br />

aliansi, Valdis Zatlers norādīja uz<br />

tās dibināšanas līguma 5. panta nozīmi<br />

alianses izveidošanas gara saglabāšanai,<br />

piebilstot, ka „transatlantiskā<br />

saikne līdzīgi kā līdz šim būs izšķiroša<br />

arī turpmāk. Tās pamatprincipi ir<br />

nemainīgi – NATO ir un paliks vērtību<br />

alianse.“ Zatlers uzsvēra Latvijas<br />

kā dalībvalsts lomu Ziemeļatlantijas<br />

transatlantiskajā aliansē, aktīvi sniedzot<br />

savu pienesumu miera un stabilitātes<br />

veicināšanā, piedaloties starptautiskajās<br />

miera misijās.<br />

∎<br />

Atzerees<br />

Pirms 50 gadiem<br />

<strong>Laikraksts</strong> Austrālijas Latvietis<br />

Nr. 505, 1959. g. 26. septembrī<br />

Tuvojas Latvijas diena<br />

Melburnas latviešu organizāciju<br />

apvienības pilnsapulces lēmumi<br />

Melburnas tautieši Latvijas dienu<br />

šogad atcerēsies tieši šajā dienā – trešdien,<br />

18. novembrī. Melbas zālē ar aktu<br />

un koncertu, – 17. septembrī vienojās<br />

Melburnas latviešu organizāciju apvienības<br />

pilnsapulces dalībnieki, uzticot<br />

programmas izraudzīšanu MLOA<br />

kultūras noz. vad. A. Ķiplokam un<br />

viņa izvēlētajiem līdzdarbiniekiem.<br />

Pilnsapulcē par 18. novembra sarīkojumu<br />

bija plašākas pārrunas. Lūgtais<br />

viesis – konsulārais pārstāvis O.<br />

Rozītis teica, ka aktā par galveno runātāju<br />

vajadzētu aicināt kādu jaunieti,<br />

lai mēs redzētu, kā 18. novembris atspoguļojas<br />

mūsu jaunatnes uztverē. J.<br />

Daliņš un V. Aufmanis norādīja, ka<br />

Latvijas dienā nevajadzētu baidīties,<br />

ja koncertam nāktos aicināt kādu citu<br />

pilsētas mākslinieku un tāpēc rastos<br />

lielāki izdevumi, jo mūsu organizācijas<br />

vel vienmēr dzīvo tikai 18. novembra<br />

lielās idejas atblāzmā un tāpēc tām<br />

jāsedz varbūtējie izdevumi, kas pārsniedz<br />

ienākumus. 17. novembra vakarā<br />

vienā no Melburnas komerciālajām<br />

radio stacijām būs Latvijas dienai piemērots<br />

raidījums.<br />

Principā vienojās arī par to, kā nākotnē<br />

Melburnā atcerēties tautas sēru<br />

dienu. Nolēma, ka 14. jūnija laicīgie<br />

sarīkojumi kopēji organizējami visiem<br />

baltiešiem, bet latvieši paši šo dienu<br />

var atcerēties mūsu dievkalpojumos.<br />

* * *<br />

Sidnejas latviešu biedrības valde<br />

nākošajam darbības gadam amatus<br />

sadalījusi šādi: priekšnieks M. Siliņš,<br />

vicepr–dis un bērnu sarīkojumu vad.<br />

E. Šmugajs, vicepr– dis un inventāra<br />

pārz. J. Āboliņš, sekretāre A. Priedīte,<br />

kasieris F. Lakševics, biedrzinis T.<br />

Saiva, sarīkojumu vad, Ind. Nīcis, grāmatvedis<br />

K. Aigars un bibliotēkas vad.<br />

A. Vība.<br />

* * *<br />

Nedēļas piezīmes<br />

Latvieši ir sekojuši imigrantu vispārējai<br />

kustībai Austrālijā tajā ziņā,<br />

ka visvairāk apmetušies Viktorijas<br />

pavalstī. To apliecina I. Šterna vadītā<br />

LAA centrālā archīva savāktie dati<br />

Sidnejā. Pēc archīva ziņām Viktorijā<br />

dzīvo 5693 latvieši vai 28,5 proc. no<br />

visiem mūsu tautiešiem Austrālijā,<br />

Jaundienvidvelsā – 5364, Dienvidaustrālijā<br />

– 2929, Rietumaustrālijā 1504,<br />

Kvīnslendā 1179, Tasmānijā – 363,<br />

Kanberā – 207 un Ziemeļu teritorijā –<br />

19. Archīvam tomēr trūkst informācijas,<br />

kur mitinās vēl 2632 latvieši, t.i.,<br />

13,4 proc. no mūsu kopējā skaita Austrālijā,<br />

kas uzdots – 19.890.<br />

Latviešu centrālajam archīvam ir<br />

dati par latviešu kustību šajā zemē ļoti<br />

dažādos virzienos. Piemēram, no 1947.<br />

līdz 1958. g. pavalstniecību mainījuši<br />

52,2 proc. mūsu cilvēku – 10.418. Vislielākais<br />

naturalizēšanās laiks bijis<br />

1957. gads, kas Austrālijas pavalstniecību<br />

ieguvuši 2956 lavieši, bet 1958. g.<br />

vairs tikai 2750.<br />

* * *<br />

Skauti svin jubileju<br />

Rīgas (102.) skautu vienības 10 g.<br />

darbības atcere Melburnā<br />

Uz 10 ražīga darba gadiem atskatās<br />

viena no vismazākajām Melburnas latviešu<br />

organiozācijām, kurā ir tikai 82<br />

biedri – Rīgas (102.) skautu vienība, Ta<br />

darbojas MLB aizvējā.<br />

Vienība dibināta 1949. g. 22. maijā.<br />

Dibinātājs ir prof. Dr. E. Dunsdorfs.<br />

Pateicoties viņam un tā palīgiem,<br />

skautu vienība izveidojusi visas darbības<br />

pakāpes – mazskautus, skautus,<br />

dižskautus, roverus un vecskautus.<br />

* * *<br />

Problēmu luga jaunatnei<br />

Nopietna izrāde jaunatnes dienās<br />

Melburnā<br />

Viktorijas latviešu 6. jaunatnes<br />

dienu teātra izrāde 11. septembrī rādīja,<br />

ka jaunatnes dienu rīkotāji ir pratuši<br />

pārvērtēt iepriekšējo gadu kļūdas<br />

un ieguvumus un iegūto pieredzi likt<br />

lietā.<br />

Šī gada izrādei bija izvēlēta A.<br />

Turpinājums 15. lpp.

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!