Laikraksts "Latvietis" 222
Laikraksts "Latvietis" 222
Laikraksts "Latvietis" 222
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
6. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Ceturtdien, 2012. gada 4. oktobrī<br />
Pavasara svētki Latviešu ciemā<br />
Ja jau esi piedzimis, sūdzēties par dzīvi ir par vēlu<br />
Šodien esot Pavasara<br />
svētki mūsu Lie-<br />
Bet cik strauji sāku, tikpat strauji ap-<br />
jau mani nesa uz minētā galda pusi.<br />
lajā zālē. Nu, tas ir ļoti stājos. Man visapkārt atskanēja šņācieni,<br />
lai sēžos nost – netraucējot.<br />
jauki! Kas vēl kaut cik<br />
izjūt pavasari, tas lai iet Ak, jā – talcinieču priekšniece Ingrīda<br />
uzkāpusi uz skatuves un sāk ru-<br />
un priecājās. Lai dzied<br />
dziesmas, lai uzēd, kas nāt. Neko darīt, kad jāsēž, jāsēž, kaut<br />
nu tur būs ēdams – te taču brīva zeme, vai asaras spiežas ārā pa acu kaktiņiem<br />
– to pīrādziņu dēļ.<br />
katrs var darīt, kas tam tīk.<br />
Tā kā man pavasaris pat sapņos Ingrīda stāsta par pavasari, iepazīstina<br />
ar programmu un piemin arī loteriju.<br />
vairs nerādās un sen jau pienācis galošu<br />
laiks, tad nekādu sevišķu tieksmi iet Nu, tas nemaz nebija jāpiemin. Ja<br />
un tajā ambrāžā piedalīties nesajūtu. letiņu sarīkojumā uz skatuves redzi<br />
Pieteicies jau nu biju gan un arī nodevu<br />
samaksājis – pašam savs Ciems jau tad zini, ka loterija neizbēgama, velc tik<br />
garu galdu piekrautu ar sīkām paciņām,<br />
jāatbalsta, bet tāpēc jau nav pāris stundas<br />
jāsēž un jāskatās, kā citi priecājās. Sākās priekšnesumi. Divi pieaugu-<br />
ārā maku un izliecies, ka smaidi.<br />
Nu – pieiet pie zāles durvīm un ši vīrieši, viena pieauguši meitene un<br />
pabāzt degunu iekšā jau nu varētu, ka viens mazs, mazs puikiņš dzied smukas<br />
nav kāds seno dienu kumpelis netīšām dziesmiņas un muzicē. Jauki! Es skaidri<br />
atvilcies.<br />
zinu, ka ja man pa smadzenēm nemaisītos<br />
tās krējumainās tortes, tad būtu bijis<br />
Domāts, darīts! Pieeju pie durvīm<br />
– jau čum un mudž. Skats netīšām vēl jaukāk, bet tagad tiklīdz pieklājība<br />
aizķeras pie galda zāles otrā pusē. Ak to atļāva, tā es biju pie kūku galda klāt.<br />
vai, ak vai, ak vai!<br />
Trīcošām rokām rādiju, kuras kūciņas<br />
Jūtu, ka kaut kas nodribelēja no gribu un cik pīrādziņu kulītes ņemšu.<br />
lūpu kaktiņa uz zodu. Ķeru pēc šņaucamdrānas<br />
un berzēju lūpas, berzēju tas un noliku pie kājām zem galda.<br />
Tad fiksi to kravu aiznesu pie savas vie-<br />
zodu, bet acis neatlaižas no burvīgā Prom iet vēl nevarēju, jo būšot arī<br />
skata – krējumainas tortes, visvisādas pusdienas ar saldo. Ja jau esi vienreiz<br />
kūciņas un brūnie pīrādziņu vaidziņi... sācis, tad jānobeidz pa godam līdz galam<br />
– bija jau arī jāatzīstas, ka visa tā<br />
Klusi pie sevis gan dvesu: „Stājies,<br />
ak stājies, nerātnā sirds!“ – bet kājas pavasara svinēšana bija iepatikusies.<br />
Pavasara svētki Ciemā<br />
Svētdien, 30. septembrī Melburnas<br />
Latviešu ciemā uz Pavasara sarīkojumu<br />
2012 bija pulcējušies krietns<br />
pulks ļaužu. Galdi bija rotāti ar ziedu<br />
pušķiem un pavasarīgi zaļām salvetēm.<br />
Sarīkojumu vadīja Ingrīda Houka<br />
(Hawke). Kā pirmo visi klātesošie<br />
nodziedāja Daudz baltu dieniņu mācītājam<br />
Dainim Markovskim, kam tieši<br />
šai dienā bija jubileja.<br />
Tad Ingrīda aicināja visus vienoties<br />
un kopā nodziedāt Skaisti dziedi,<br />
lakstīgala – vārdi bija uz sarīkojuma<br />
programmas lapiņām; tās bija uz visiem<br />
galdiem.<br />
Koncertu, nodziedot astoņas dziesmas,<br />
sniedza Starpspēle – neliels ansamblis<br />
– Lilita Lauriņa (balss), Viktors<br />
Brenners (balss, ģitāra) un Dāvids<br />
Zemdegs (balss, ģitāra). Dziesmas bija<br />
pazīstamas un iepriecināja klausītājus;<br />
vairākām dziesmām visi tika lūgti pievienoties,<br />
un tas guva atsauksmi.<br />
Beidzot arī bija laiks Pavasara<br />
sarīkojuma pusdienām – īsti latviski<br />
garšīgajiem kāpostu tīteņiem, ar burkāniem<br />
un kartupeļu biezeni. Un, protams,<br />
neizpalika saldais ēdiens.<br />
Pēc garšīgajām pusdienām sekoja<br />
latviešu sarīkojumiem neiztrūkstošā<br />
loterija. Betija Plūme bija gandarīta;<br />
nākošā dienā pēc svētkiem viņa teica,<br />
ka šajā loterijā Ciemam par labu<br />
ieņemti $1087; tā esot lielākā summa<br />
kāda jebkad nopelnīta pēdējos 25 gados,<br />
kamēr viņa organizē loterijas Ciemā.<br />
Gan pirms sarīkojuma, gan tā lai-<br />
No kreisās: Ingrīda Houka (Hawke),<br />
Māra Kūlniece.<br />
Sēdēju un pārdomāju kaut kur dzirdēto<br />
dzīves gudrību – Ja jau esi piedzimis,<br />
sūdzēties par dzīvi ir par vēlu.<br />
Un tā bez kādas sūdzēšanās ēdu<br />
kāpostu vīstokļus, noskaloju ar – nu ar<br />
kaut ko, ar ko jau parasti tādās reizēs<br />
skalo, – un pavasara prieka pārņemts,<br />
pa kluso piekodu klāt arī pa pīrādziņam.<br />
Jā, tā dzīve nav nemaz tik mākoņaina<br />
kā kādreiz liekās.<br />
Paldies Ingrīdai, paldies talciniecēm,<br />
paldies māksliniekiem un sevišķi<br />
paldies pīrādziņu cepējām!<br />
Jancis<br />
Laikrakstam „Latvietis“<br />
kā, gan pēc pie kūku galda varēja iegādāties<br />
tortes, kūkas, plātsmaizes un,<br />
protams, pīrādziņus – ēšanai uz vietas,<br />
kā arī līdzi uz mājām ņemšanai.<br />
Paldies visām čaklajām saimniecēm<br />
– gan tīteņu cepējām, gan plātsmaižu<br />
un kūku cepējām! Paldies talciniecēm!<br />
Pēc sarīkojuma Noras Žubeckas<br />
vadībā interesentiem bija iespēja apskatīties<br />
dažas no mājiņām, kuras patreiz<br />
Ciemā ir pārdošanā. Taisni prieks,<br />
cik tās omulīgas un jaukas. Ja nu kāds<br />
domā mainīt dzīves vietu, un padomā<br />
ir Latviešu Ciems, tad šis ir tas brīdis;<br />
ir ko izvēlēties, nenokavējiet!<br />
Uz pavisam drīzu tikšanos atkal<br />
Ciemā 6. novembrī – gadskārtējā Melburnas<br />
kausa dienas sarīkojumā!<br />
IN<br />
FOTO Ilze Nāgela<br />
FOTO Ilze Nāgela<br />
FOTO Ilze Nāgela
Change language