Laikraksts "Latvietis" 222

More documents

Recommendations

Info

10. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Ceturtdien, 2012. gada 4. oktobrī Melburnas 1. Latviešu ev. lut. draudze Kapsētas darbi padarīti Darbi, kas bija darāmi Foknera kapsētā, un par ko sprieda draudzes pilnsapulcē 2012. g. 19. februārī, tagad ir nobeigti. Galvenie darbi – kapsēta tagad ir pilnīgi izveidota un izdaiļota tā, lai tās plāns atspoguļotu Latviju. Iebrauktuve uz kapu nodalījumu ir apstādīta ar bērzu aleju, un tuvāk kapu novietnei blakus labajā pusē ir vēl ozolu un bērzu birzis, kam malas apstādītas ar buksus stādiņiem (box hedge). Visi celiņi ir segti ar granti (Tuscan gravel), un kapu vietas ir apliktas ar oļiem (Tuscan pebbles), tā simbolizējot Latvijas piekrasti. Ir iespēja, ka aiz katra kapakmens būs rinda mazu stādiņu dzīvžogs un uz katra kapakmens būs viens dzīvžoga stādiņš. Katram kapakmenim priekšā ir vāze aplikta ar grants kārtu. Starp katru kapa vietu ir zāle (pagaidām vēl lūdzu par to nestaigāt, līdz tā būs labi ieaugusi). Pieminekļa priekšā ir sastādīti stādi, kas ir veidoti tā, lai krāsas atgādinātu Latvijas karoga krāsas. Lūdzu ņemiet vērā, ka darot darbus, neviena kapa vieta nav bojāta, nedz skarta. Tādēļ, ka tagad visas kapu vietas ir līdzīgas, lai būtu saskaņotas, lūdzu, nestādiet paši nekādus citus stādus, arī nelietojiet citas vāzes, kā tikai tās, kas ir sagādātas. Kapu uzlabošanas darbus veica Markus Zikaras no MZL Australia firmas Ṫuvāku informāciju/paskaidrojumus var saņemt, zvanot Jurim Vīksnei. Viņa tālruna numurs ir 0409 519 321. Nākošā pilnsapulce 7. novembrī plkst. 11.00 Melburnas Latviešu namā, lai pārrunātu draudzes nākotni. Juris (George) Vīksne Laikrakstam „Latvietis“ Draudzes kapsēta. FOTO Juris Vīksne Draudzes kapsēta. FOTO Juris Vīksne Kāpēc Baznīca? Prāvesta Kolvina Makfersona pārdomas Turēsimies nešaubīgi par Cilvēka Dēlu, kas Viņš esot?“ Un pie cerības aplie- cināšanas, jo uzticams ir Tas, kas apsolījis. Un vērosim cits citu, lai paskubinātu uz mīlestību un labiem darbiem, neatstādami savas sapulces, kā daži paraduši, bet cits citu paskubinādami un jo vairāk, redzot tuvojamies to dienu. Ēbreja vēstule 10:23-25 Laiku pa laikam, kad satiekos ar cilvēkiem, it sevišķi, kuri reti redzami baznīcā, man saka: „Man nav jāiet uz baznīcu, jo es Dievu tik pat labi varu pielūgt savās mājās.“ Pareizi ir teikts, ka varam un vajag Dievu mums pielūgt savās mājās, bet to vajag darīt arī savā darba vietā, savā atpūtā, savā izklaidē un tas nemaina vajadzību to arī darīt baznīcā. Apskatīsim dažus iemeslus kāpēc baznīca ir svarīga. Kāpēc cilvēkam vajadzētu apmeklēt dievkalpojumus. Pirmais iemesls:– Baznīca nav cilvēku izgudrojums. Dievs baznīcu pats ir iestādījis. Lasām Mateja evaņģēlijā: Bet, kad Jēzus nonāca Filipa Cezarejas robežās, Viņš vaicāja Saviem mācekļiem un sacīja: „Ko ļaudis saka viņi atbildēja: „Citi saka: Jānis Kristītājs, citi: Ēlija, vēl citi: Jeremija vai kāds no praviešiem.“ Viņš uz tiem sacīja: „Bet ko tad jūs par Mani sakāt, kas Es esmu?“ Tad Sīmanis Pēteris atbildēja un sacīja: „Tu esi Kristus, dzīvā Dieva Dēls.“ Un Jēzus atbildēja un viņam sacīja: „Svētīgs tu esi, Sīmani, Jonas dēls, jo miesa un asinis tev to neatklāja, bet Mans Tēvs, kas ir debesīs. Un Es tev saku: tu esi Pēteris, un uz šās klints Es gribu celt Savu draudzi, un elles vārtiem to nebūs uzvarēt.“ (Mat.ev. 16:13-18) Ievērosim, ka Jēzus saka šeit: „Savu draudzi“. Draudze ir Viņa iestādījums. Vārds draudze nāk no grieķu vārdu Eklesia, kas nozīmē izredzētie vai izsauktie. Draudze sastāv no cilvēkiem, kas caur Jēzu Kristu ir izsaukti no pasaulīgas dzīves uz garīgu dzīvi sadraudzībā ar Viņu un sadraudzībā vienam ar otru. Draudze ir Dieva iestādījums un pamatota uz patiesību, ka Jēzus Kristus ir dzīvā Dieva Dēls. Kad Pēteris šo patiesību apliecināja, tad Jēzus teica, ka šī atklāsme Pēterim nav nākusi no cilvēka, bet no Dieva. Te ir paslēpta svarīga patiesība, proti: ir zināmas lietas, ko varam uzzināt tikai no Dieva atklāsmes. Ir lietas, ko Dievs atklāj tikai tur, kur Viņa cilvēki sapulcējušies Viņa vārdā, kā piemēram dievkalpojumā. Dievkalpojumā mums ir apsolīta Kristus klātbūtne, jo Viņš sacīja: Atkal Es jums saku: ja divi no jums virs zemes ir vienā prātā kaut kādas lietas dēļ, ko tie grib lūgt, tad Mans Debesu Tēvs to tiem dos. Jo, kur divi vai trīs ir sapulcējušies Manā Vārdā, tur Es esmu viņu vidū. (MT.18:19-20) Ja tu neapmeklē dievkalpojumus, tu esi zaudētājs, jo tu palaidi garām iespēju būt tur, kur Jēzus sola savu klātbūtni. Lūdzu saprotiet, ka te nav runa par tiem, kas slimības vai cita iemesla dēļ nespēj tikt uz dievkalpojumu. Jēzus liek tik lielu uzsvaru uz baznīcu, ka Viņš solīja, ka Viņš pats to cels un elles vārti pret to neuzvarēs. Te vien jau pietiekams iemesls mums ņemt baznīcu nopietni. Otrs iemesls, kādēļ svarīgi apmeklēt dievkalpojumus, ir, ka iztrūkstot, mēs padarām Kristus miesu nepilnīgu. Pāvils raksta: Bet jūs esat Kristus miesa un katrs Turpinājums 11. lpp.
Ceturtdien, 2012. gada 4. oktobrī <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 11. lpp. Latvijas politiskās un ekonomiskās krīzes Ass. prof. Dr. Ulda Ozoliņa akadēmiskā runa LU gada svētkos Melburnā 23. sept. Mīļie svētku dalībnieki! Kopš 2008. gada un t.s. trekno gadu pēkšņas izbeigšanās, ekonomiskās var ieviest nepieciešamu reformu. Sākšu tad ar mūsu politisko sistē- 2012. gadu atzīmēs krīzes ir bijušas Latvijas sabiedmu trūkumiem, kur minēšu: Latvijas vēsturē kā gadu, kas bija pilns kaislību sakarā ar valodas referendumu un varbūt pat ar referendumu par pilsonību. Gribu apskatīt dažas šīs kaislības, bet vēl vairāk – plašāk apskatīt Latvijas politiskās un ekonomiskas krīzes, uz kura fona tādas parādības kā referendumu var labāk saprast. rības degpunktā, un ne Latvijā vien, jo ekonomiskās krīzes ir redzamas gandrīz visur, un ne viss, kas ietekmē Latviju šai sakarā, ir Latvijā vien apkarojams vai atrisināms. Tomēr ekonomiskās krīzes ir vēl skaidrāk likušas manīt vājības Latvijas politiskā sistēmā. Un tieši krīzes laikā sāk domāt arī par situācijas uzlabošanu – varbūt tā ir, ka tikai kad krīze ir patiešam dziļa, • Stabilas partijas sistēmas trūkums; • Lietvedība – birokrātija un tiesu iestādes; • Nacionālisms dažādās un pretrunīgās izpausmēs; • Demogrāfiskie jautājumi, ieskaitot aizbraucēju jautājums; • Izglītības sistēmas vājums. Turpmāk vēl Filadelfijā Kā pārstāstīt mūsu stāstu nākošajām paaudzēm? Filadelfijas Brīvo ierakstā un kuru sestdien papildinās latvju biedrība (BLB) savos 120 gados ir piedzīvojusi ne mazāk kā piecus iebraucēju viļņus no tēvzemes. Katrai no šīm paaudzēm bija savs stāsts – bet kā to nodot tālāk saviem pēctečiem? Šī gada 5. un 6. oktobrī redzēsim kā māksliniece Sebastienne Mundheima izprata šo atstāstīšanas procesu caur savas ģimenes prizmu un to pārvērta par mākslu – Filadelfijā un citur plaši izrādīto izstādi / instalāciju / performanci Putnu jūra t.i. Sea of Birds. Sebastiennes vectēvs Jānis Šmidchens, BLB priekšnieks, kas vadīja ēkas 60-to gadu pārbūvi, un viņas māte Guna Mundheima, pazīstama Filadelfijas un vēlāk Ņujorkas māksliniece un universitātes profesore, nodeva meitai savu bēgļu stāstu un atmiņas kā pamatu šim darbam, kuru redzēsim Sebastienne ar saviem personīgajiem komentāriem un iespēju izvērst pārrunas par stāsta atstāstīšanu nākošajā paaudzē. Saikni starp veco zemi un jauno pilsētu redzēsim pie sienām mākslas izstādes Divu pilsētu stāsts darbos. Šīs abas ostu pilsētas – Rīga un Filadelfija – parādīs savas un savu iedzīvotāju sejas dažādos darbos: fotogrāfijas un gleznas no Andas Dubinskas, Nikolas Harvijas (Nicole Harvey), Lailas Milevskas, Imantas Nīgalas un amerikānietes Māras Karpenteres (Marah Carpenter), un darbus no dažādiem Latvijas māksliniekiem. Kārtējā mini-izstāde arī skars saikni starp bēgli un jauno dzīves vietu, jo rādīsim Harija Gricēviča, agrākā BLB priekšnieka un mākslinieka jau no Latvijas laikiem, grāmatu ilustrācijas un vākus, kuri radīti gan ASV, gan Vācijā, bēgļu laikos. Piektdien 5. oktobrī, kā daļa no Filadelfijas pilsētas atvērto galeriju programmas, izstāde no plkst. 19.00 un Putnu jūras ieraksts plkst. 20.00. Sestdien, 6. oktobrī izstāde atvērta no plkst. 16.00, ar ierakstu un Sebastienne Mundheimas stāstījumu no plkst. 17.00. Ieeja pret ziedojumiem. Ziņas un jaunumus par BLB jubilejas gada notikumiem var atrast tīmeklī www.latviansociety.com; var atskatīties uz jau notikušo 120. jubilejas gada blogā www.fblb120.blogspot.com. Nākošais sarīkojums 20. oktobra vakarā, dievturu sadraudzes Sateklas veļu vakars ar viesiem no Vašingtonas Sudrabavots. BLB pateicas visiem atbalstītājiem naudā (LF, ALA KF, ALPF, Filadelfijas DV un Pensionāru kopa) kā arī daudzajiem atbalstītājiem graudā. Sandra Milevska Laikrakstam „Latvietis“ Kāpēc Baznīca? Turpinājums no 10. lpp. par sevi locekļi. Un dažus Dievs draudzē ir iecēlis, pirmkārt, par apustuļiem, otrkārt, par praviešiem, treškārt, par mācītājiem, tad devis spēkus brīnumus darīt, tad dāvanas dziedināt, sniegt palīdzību, vadīt un runāt dažādās mēlēs. Vai tad visi ir apustuļi? Vai visi ir pravieši? Vai visi ir mācītāji? Vai visi ir brīnumu darītāji? Vai visiem ir dāvanas dziedināt? Vai visi runā mēlēs? Vai visi tās var iztulkot? Redziet, katram no mums ir sava vieta un savs uzdevums. Ja iztrūkstam, tad draudze un draudzes dzīve klibo. Tāpat mēs nesaņemam to svētību, kas nāk mums caur citiem. Dievs ir dzīvi tā iekārtojis, ka mums vajag citus cilvēkus. Mēs nevaram un mums nav domāts visu darīt pašam. Katram ir sava vieta un savs uzdevums. Kad mēs katrs pazemīgi un mīlestībā darbojamies, tad lietas iet labi. Mūsu pamata tekstā ir mudinājums neiztrūkt no sapulcēm. Mums ir mudinājums nākt un pulcēties kopā, lai viens otru atbalstītu un stiprinātu. Draudze un dievkalpojums ir vieta, kur plūst Dieva svētība. Tā ir vieta, kur satiekam citus ticīgos, kur kopā varam dalīties priekos un bēdās. Ja atturamies, tad Sātanam daudz vieglāk mūs piemānīt un mums uzbrukt, jo nav neviens, kas mūs paskubina, kas atbalsta, kas aizlūdz, kas palīdz. Ja palasām Apustuļa darbus, tad atrodam, ka pirmā Kristīgā baznīca bija spēcīga, jo visi turējās kopā. Bet visi ticīgie turējās kopā, un viss tiem bija kopīgs; viņi pārdeva savus īpašumus un rocību un izdalīja visiem, kā kuram vajadzēja. Viņi mēdza ik dienas vienprātīgi sanākt Templī, pa mājām tie lauza maizi un baudīja barību ar gavilēm un vientiesīgu sirdi, slavēdami Dievu, un viņi bija ieredzēti visā tautā. Bet Tas Kungs ik dienas pievienoja viņiem tos, kas tika izglābti. Ap. darb.2:44-47 Mēs varam daudz ko mācīties no pirmās Kristīgās baznīcas. Mudinu katru lasītāju nākt uz dievkalpojumiem. Tev nekas nav ko zaudēt, bet daudz ko iegūt. Pēc dievkalpojuma mums katru svētdienu ir arī kafijas galds, kur vēl iespēja pie tases kafijas un garšīgas maizītes pavadīt laiku kopā sirsnīgā sadraudzībā. Prāvests Kolvins Makferson (Colvin MacPherson) Laikrakstam „Latvietis“ Mums vēl ir vieta Jūsu sludinājumam! Cena $5 par 1 cm vienā slejā. Minimums $10. Tieši šis laukumiņš izmaksās tikai $19.
Page 1 and 2: Laikraksts LATVIETISwww.laikraksts.
Page 3 and 4: Ceturtdien, 2012. gada 4. oktobrī
Page 9: Ceturtdien, 2012. gada 4. oktobrī

Laikraksts "Latvietis" 222

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?