Laikraksts "Latvietis" 222
Laikraksts "Latvietis" 222
Laikraksts "Latvietis" 222
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Ceturtdien, 2012. gada 4. oktobrī <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 9. lpp.<br />
Sešdesmito gadu mākslas eksplozija<br />
Svarīgu lomu spēlēja latviešu mākslinieks<br />
Tūkstoš deviņi simt leriju. Pati pirmā<br />
sešdesmitie gadi bija galerijas izstāde<br />
trauksmaini pasaules 1966. gadā rādija<br />
politikā, kur nozīmīgākais<br />
tā laika amerikāņu<br />
bija Vjetnamas pop mākslu (Ame-<br />
karš, kas polarizēja rican Pop Art). Galerija<br />
valstis un sabiedrību<br />
pastāvēja līdz<br />
Amerikā un Austrālijā. Tas arī bija<br />
laiks, kad pirmā pēckara paaudze sasniedza<br />
pilngadības gadus un veidoja<br />
košu mūziku, jaunas modes, eksperimentēja<br />
ar narkotikas vielām un radīja<br />
radikāli jaunus virzienus mākslā.<br />
1988. gadam, izstādot<br />
jaunākos un<br />
radikālākos mākslinieku<br />
darbus.“<br />
Magiliks mudināja<br />
savus austrāliešu<br />
Ka bieži dzird, latvieši ir visur, un<br />
māksli-<br />
tā arī šā laika mākslas attīstībā svarīgu<br />
lomu spēlēja latviešu mākslinieks Haralds<br />
nieku draugus, ar<br />
kuriem viņš bija<br />
Norītis. 1966. gadā Norītis kopā<br />
ar mākslinieku Toniju Magiliku (Tony<br />
McGillick) dibināja Centrālās ielas galeriju<br />
(Central Street Gallery) Sidnejā.<br />
Norītis stāsta: „Tajā laikā Sidnejā bija<br />
tikai dažas salona tipa mākslas galerijas.<br />
Nebija neviena galerija, kur jauni<br />
mākslinieki varēja izstādīties, un tāpēc<br />
mēs nodibinājām Centrālās ielas ga-<br />
dzīvojis Londo-<br />
Haralds Norītis ar Centrālās ielas galerijas<br />
plakātiem.<br />
FOTO Ojārs Greste<br />
nā, atgriezties uz<br />
Austrāliju. Rezultāts<br />
bija spēcīga laikmetīga mākslas<br />
piešprice Sidnejas mākslas pasaulē.<br />
Šie mākslinieki atveda amerikāņu pop<br />
stilu un Londonas dzīves vērienu.<br />
Izlasi no sešdesmito gadu laika<br />
mākslas Austrālijā var tagad skatīt<br />
jaunā izstādē ar nosaukumu Sešdesmito<br />
gadu eksplozija (Sixties Explosion)<br />
Mekvorijas (Macquarie) Universitātes<br />
mākslas galerijā, Sidnejā. Uz izstādes<br />
ielūguma vāka ir bilde ar revolveri<br />
rokā uz koši sarkana fona, kas ir ņemta<br />
no Centrālās ielas galerijas pirmās<br />
pop mākslas izstādes.<br />
Izstādē redzami 35 mākslinieku darbi,<br />
ieskaitot viena Haralda Norīša glezna<br />
(skat. attēlu). Izstādi atklāja Džons Kaldors<br />
(John Kaldor), kas jau no sešdesmitajiem<br />
gadiem ir aktīvi veicinājis un<br />
atbalstījis jaunus mākslas projektus.<br />
Viens no Kaldora pazīstamākajiem<br />
Norīša gleznas īpašnieks Jānis Grauds un Ojārs Greste<br />
pie Haralda Norīša 1968. gada gleznas. „Pirmdiena“.<br />
atbalstītiem projektiem bija mākslinieka<br />
Kristo (Christo) Sidnejas piekrastes<br />
ietīšana 1968.-69. gadā, kad tikai<br />
ietīta 100 000 kvadrātmetru piekraste<br />
Sidnejas Mazā līcī (Little Bay). (Skat.<br />
http://www.christojeanneclaude.net/<br />
projects/wrapped-coast). Projektā piedalījās<br />
arī latviešu mākslinieks Imants<br />
Tillers, kas tajā laikā bija students. Izstāde<br />
par šo projektu notika Centrālās<br />
ielas galerijā 1969. gadā. Plakāts izstādei<br />
bija drukāts uz tā paša materiālu,<br />
kas tika lietots krasta ietīšanai.<br />
Šī ir interesanta izstāde ikvienam,<br />
kam interesē māksla un sabiedrības<br />
vēsture. Izstāde notiek Mekvorijas<br />
Universitātes mākslas galerijā, Sidnejā<br />
un ir atvērta no 2012. gada 18. septembra<br />
līdz 31. oktobrim.<br />
Ojārs Greste<br />
Laikrakstam „Latvietis“<br />
Atklāšanas runas un izstāde redzama<br />
filmā: http://www.youtube.com/<br />
watch?v=8F4SB8GWbkc<br />
FOTO Mērija Atkinsona (Mary Atkinson)<br />
Bilžainas pārdomas<br />
Turpinājums no 7. lpp.<br />
latviskām. Izvēle bija...!<br />
Uz skatuves nepārtraukta darbība<br />
– muzikanti, dejotāji, dziedātāji un<br />
pa vidu divi jauni aktierpuiši plēsa jokus.<br />
Skatītāji ļoti aizrautīgi aplaudēja.<br />
Ļoti sirsnīgas un atsaucīgas skaistās<br />
tautu meitas – lepni izrādīja savus<br />
košos brunčus.<br />
Īsta lauku rupjmaize – lielos klaipos<br />
uz pamatīga galda un izcili stabila<br />
fona – pie pašas Doma baznīcas (notiek<br />
restaurācija, viss iežogots) sienas.<br />
Acis momentā uztvēra gadatirgus<br />
košākos punktus – ķirbjus. Tie bija<br />
ļoti, ļoti dažādi gan krāsā, gan formā.<br />
(Dzirdēju, ka daži jautā – kas tie ir?)<br />
Pie dzērvenēm pakavējos, piesaistīja<br />
teicamais iesaiņojums. Tās ir augušas<br />
Limbažu purva dobēs. Uzzināju, ka izdevīgi<br />
braukt un lasīt sev par naudu vai<br />
arī bez naudas, saņemot noteiktu daļu<br />
no salasītā. Tautieši,– neesiet slinki,<br />
tas tak ir izdevīgi un droši – nedraud<br />
iekrišana purva akacī! Dzērveņu augstākā<br />
pilotāža – katra savā garšvielu<br />
kažociņā – Dzērveņu konfekšu asorti.<br />
Ražotājs Siguldā.<br />
Kā nu bez gadatirgus kliņģera!<br />
Nez vai šajos laikos puiši meitām tos<br />
nopērk?! Ļoti latviska un nu jau ekskluzīva<br />
lieta – kaņepju sviests. Noklausījos<br />
arī gatavošanas pamācību.<br />
Pēdējos gados netiek aizmirsti<br />
bērni; tiek piedāvātas brīnišķīgas koka<br />
rotaļlietas! Jau no skata tās ir galvastiesu<br />
pārākas par sintētiskajām. Pie<br />
rotu stenda stāvēja īpašas zeltenes ar<br />
īpašu sejas izteiksmi. Sajūsma mijās ar<br />
cieņas pilnu novērtējumu!<br />
Skaisti izskatījās krāšņās sīpolu<br />
bizes. Bizness ir licis iepīt arī tumšos<br />
sīpolus un baltos ķiplokus.<br />
Viss notiek!<br />
Aina Gailīte<br />
Laikrakstam „Latvietis“
Change language