01.12.2014 Views

Laikraksts "Latvietis" 222

Laikraksts "Latvietis" 222

Laikraksts "Latvietis" 222

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

8. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Ceturtdien, 2012. gada 4. oktobrī<br />

Māra Branča skatījums<br />

Bagātas Zemgales zemnieku sētas apdziedātāja jubileja<br />

Rudenim iesākoties,<br />

vienam no ievērojamākajiem<br />

20. gadsimta pirmās<br />

puses latviešu gleznotājiem<br />

Ģedertam Eliasam,<br />

Zemgales saimnieka<br />

dēlam no Platones,<br />

Strupdegunu kapos. Jānis Eliass un Izabella Cielēna.<br />

profesoram Latvijas<br />

Mākslas akadēmijā, erudītam mākslas<br />

vēstures pazinējam, aprit 125 gadi.<br />

Viss šis gads norit viņa zīmē. Jau<br />

martā kādā privātā galerijā Tallinā bija<br />

skatāma vērienīga meistara darbu skate<br />

no Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un<br />

mākslas muzeja kolekcijas. Jūlijā Jelgavas<br />

Mākslinieku biedrība sarīkoja viņam<br />

veltītu I Zemgales plenēru, ar tur<br />

paveikto joprojām var iepazīties izstādē<br />

pilsētas bibliotēkas galerijā. Tuvojoties<br />

skolas sākumam, Jelgavas Mākslas<br />

skola rādīja savu audzēkņu darbus, kuros<br />

atklājas, cik pamatīgi viņi apguvuši<br />

sava novadnieka glezniecību. Savukārt<br />

septembra sākumā Mūksalas galerijā<br />

atklāja Ģedertam Eliasam veltītu izstādi,<br />

tajā pirmo reizi sabiedrība varēja<br />

skatīt mākslinieka akvareļus.<br />

Bet 21. septembrī Ģederta Eliasa<br />

Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā<br />

vēra vaļā meistara jubilejas skati un<br />

turpat 500 lappušu biezu monogrāfisku<br />

albumu (apgāds Neputns), ko sarakstījušas<br />

Ģederta Eliasa mantojuma pārzine<br />

Jelgavas muzejā Marija Kaupere un<br />

mākslas zinātniece Laima Slava, bet<br />

gleznotājs un mākslas zinātnieks Jurģis<br />

Skulme un jubilāra māsas Maijas meita<br />

Izabella Cielēna dalījusies atmiņās.<br />

Publicētas arī agrāk nezināmas mākslinieka<br />

vēstules. Notikums bija patiesi<br />

grandiozs un nozīmīgs, tādēļ muzejs<br />

teju vai spēja uzņemt visus apmeklētājus<br />

– gan apgāda darbiniekus, gan Latvijas<br />

Nacionālā mākslas muzeja plaši<br />

pārstāvēto loku, gan māksliniekus, gan<br />

ļoti plašo mākslas mīļotāju pulku.<br />

Izstāde Strādājis esmu daudz, kuras<br />

nosaukums patapināts no mākslinieka<br />

kādas vēstules, ir būtiska ar to,<br />

ka lielāko daļu darbu skatītāji ierauga<br />

pirmo reizi vai pēdējo reizi iespējams<br />

tie rādīti 20. g.s. 20.-30. gados. Ģederta<br />

Eliasa atstātais mantojums ir<br />

ārkārtīgi plašs – eļļas gleznu vien ir<br />

ap tūkstoti, kas prasa restaurāciju un<br />

apkopšanu. No tā tagad eksponēti 40<br />

apkopti darbi. Jāpiezīmē, ka hrestomātiskās<br />

gleznas, kuras glabājas Latvijas<br />

Nacionālajā mākslas muzejā, uz<br />

viņa dzimto pilsētu nav atvestas, bet<br />

līdz ar Jelgavas darbiem būs skatāmas<br />

novembrī Rīgā, kur arī tiks atzīmēta<br />

mūsu novadnieka jubileja.<br />

Jelgavas izstādē, kurā galvenais<br />

uzsvars likts uz pagājušā gadsimta 20.-<br />

30. gadiem, lielākā daļa gleznu ataino<br />

Platones Zīlēnus, no kurienes cēlusies<br />

Eliasu dzimta. Te blakus Platones upītes<br />

līčiem, klusajām dabām ar vēžiem<br />

vai ziedu pušķiem iepazīstam Zīlēnu<br />

ikdienas dzīvi – labības pļauju, govju<br />

dzirdināšanu un zirgu iejūgšanu, veļas<br />

žaušanu. Intensīvie krāsu salikumi<br />

vēsta par autora un šo māju saimnieku<br />

vitalitāti un dzīves mūžīgo ritmu.<br />

Tieši Ģederta Eliasa dzimšanas dienā<br />

– 23. septembrī – Strupdeguņu kapos,<br />

kas atrodas pavisam netālu no Zīlēniem,<br />

pulcējās jo kupls jubilejas viesu<br />

pulks, lai mirkli pakavētos pie meistara,<br />

viņa tēva un mātes, kā arī brāļa Jura<br />

un citu tuvinieku kapu kopiņām. Starp<br />

lietainajām dienām laiks mūs apbalvoja<br />

ar sauli, it kā aizgājēji suminātu ļaudis,<br />

kas pateicās par mākslinieka godināšanu.<br />

Viņa māsas Maijas meita Izabella<br />

Cielēna, uzrunājot atceres brīža dalībniekus<br />

kapos, stāstīja savu onkuli Ģedi.<br />

Pēc tam Zīlēnos Jelgavas Mūzikas<br />

vidusskolas stīgu ansambļa muzicēšana<br />

un vietējā kora Sidrabe dziesmas<br />

mijās ar lasījumu no Feliksa Cielēna<br />

memuāriem Laikmeta maiņā par šīs<br />

mājas saimniekiem un viņu ikdienas<br />

soļiem. Tā tika sumināta visa dzimta,<br />

kas tik daudz devusi latviešu kultūrai.<br />

Jāteic, ka tajā<br />

pašā laikā tika<br />

atvērta vēl viena<br />

grāmata, ko sa-<br />

FOTO Māris Brancis<br />

rūpējusi Marija<br />

Kaupere un Ģ. Eliasa<br />

Jelgavas Vēstures<br />

un mākslas<br />

muzejs. Tā vēsta<br />

par Zīlēniem jubilāra<br />

daiļradē un<br />

sagatavota izstādei<br />

Francijā nākamā<br />

gada pavasarī.<br />

Klausoties Feliksa<br />

Cielēna stāstījumā<br />

un vēlāk lasot<br />

albumā par Eliasu<br />

un viņu radu dzimtām,<br />

atkal un atkal<br />

jādomā par mūsu<br />

Ģederts Eliass. Pašportrets. Ap 1913. g.<br />

Ģederts Eliass. Ainava ar tiltu. 20. gs.<br />

30. gadi.<br />

tautas likteņgaitām laikmetu griežos<br />

20. gadsimtā un par šodienu. Zīlēni un<br />

tām līdzīgās mājas ir pieminekļi latviešu<br />

kultūrai. Šajās saimēs auga mūsu tautas<br />

gudrākie prāti. Ja arī paši saimnieki<br />

nebija gājuši augstās skolās, tomēr viņi<br />

skoloja savus bērnus. Viņi lasīja avīzes<br />

un grāmatas, krāja bibliotēkas, muzicēja,<br />

spēlēja teātri, auda ne tikai palagus<br />

un kreklus, bet arī greznās segas un<br />

tautas tērpus, dziedāja, tā saglabājot un<br />

nododot tālāk jaunāku gadagājumu puišiem<br />

un meitām mūsu folkloru, tautas<br />

mākslu. Paaudžu paaudzēs te veidojās<br />

sirdsgudri cilvēki, nacionāli noskaņoti<br />

ļaudis. No šiem tautas slāņiem nāca<br />

jaunlatvieši, jaunstrāvnieki un daudzkārt<br />

sociāldemokrāti, kuru mērķi sniedzās<br />

nākotnē, tautas labklājībā.<br />

Kur ir tagad šīs dzimtas, viņu iekoptās<br />

mājas? Daudzus aizveda uz<br />

Sibīriju 1941. un pēckara gadu deportācijās.<br />

Neskaitāmu māju saimnieki<br />

kara beigās devās bēgļu gaitās uz Vāciju<br />

un vēlāk izklīda plašajā pasaulē.<br />

Turpinājums 14. lpp.<br />

FOTO Māris Brancis<br />

FOTO Māris Brancis

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!