Laikraksts "Latvietis" 006

2. lpp. LATVIETIS Otrdien, 2008. gada 14. oktobrī
Dziesmu draudzībā
Kasieris Edgars Jaunzariņš, diriģente
Astra Kronīte un Imants Kronītis vada
sadziedāšanos starpbrīžos.
Turpinājums no 2. lpp.
Pirms tieši divdesmit astoņiem gadiem
jauna diriģente nostājās Adelaides
jauktā kora priekšā un nodiriģēja
savu pirmo koncertu. Toreizējais AL
recenzents JB rakstīja, ka jaunā diriģente
kori vadīja pašapzinīgi, dzīvi
un ar lielu temperamentu, taču tomēr
bija jūtama zināma nervozitāte un uztraukums.
Šoreiz Astras Kronītes diriģēšanā
nemanīja ne nervozitāti, ne uztraukumu,
jo aiz muguras stāv 28 gadu
pieredze un savas mākslas noslīpēšana.
Koris gan cits – Daugavas Vanagu vīru
koris tagad izbauda viņas lietpratīgo un
disciplinēto vadību.
Toreiz programmā bija 15 dziesmas,
šoreiz 19. Gara programma, no kurām
vismaz septiņas dziesmas bija man nedzirdētas,
tātad varbūt arī korim jaunas.
Daudzas dziesmas par dziesmām, dziedāšanu
un mīlestību vai draudzību. Koncerts
iesākās droši ar kora moto. Pirmā
dziesma E. Račevska Mūsu dziesma ļoti
piemērota vīru korim, – ar vārdiem par
brālīgu sadziedāšanos. Stefana Ammera
klavieru pavadījums dod drošu pamatu.
Seko J.Baruša Dziesminieka sirds,
skaista dziesma, kurā ieviešas maza nedrošība.
Laikam vajadzēja uzmanīgāk
skatīties uz diriģenti.
B.Skultes Dainu zeme apbūra ar
skaisto dzeju: Zaļa zeme, balta saule
agrā rītā skūpstījās. Klausītājiem
acu priekšā veidojās glezna, kur gaisā
dziesma šūpojās. Vīri to nodziedāja
maigi, romantiski, tāpat A. Jurjāna
Lūk, roze zied – mīlas dziesmu, ko koristi
jau sen ir ieslēguši sirdīs. J. Sieriņa
Klusu laiviņ’ līgojās ļoti iepriecināja ar
vilnīšu skalošanos pie laiviņas sāniem,
izteiktu mūzikā ar triolītēm, pa vienai
katras rindas beigās. Šī laiviņa tiešām
šūpojās! Dziesma rakstīta serenādes
stilā par mīlestību un būtu ļoti jauki, ja
vīri to dziedādami, pasmaidītu par savu
mīļoto un izskatītos mazliet sajūsminātāki.
Mīlestība laikam pārāk nopietna
lieta, lai smaidītu. Žēl, jo smaids dziedot
uzlabo skaņu.
J.Cimzes Kur tu iesi, jauns puisiti
ar tautas dziesmu vārdiem izsaka mīlestību
citādākā veidā, jo puisis var
bārenītei piedāvāt ne tikai tēvu un māmuliņu,
bet arī četras govis laidarā un
sešus bērus kumeliņus – veselu bagātību
un bez liekas romantikas!
Atturība ir mūsu dainām vadmotīvs.
Beidzamā pantā vīri nāk lielīgi ar
savu piedāvājumu.
Sāksim nu, zēni, mājup iet (G. Ernesaks)
ir tulkota no igauņu valodas.
Reti gadās dziesma, kurā vārdi ar mūziku
tik labi saskan. Sāksim nu, zēni,
mājup iet, beigsim darbam sviedrus
liet, labi saiet ar mūziku, kurai tiešām
ir dubļi pie zābakiem un svina nogurums
kaulos. Ja vēl klāt nāk smagnējs
izpildījums un pavadījums, kā šoreiz,
tad bilde ir pavisam skaidra. Basi ar
vajadzīgo smagumu nodziedāja savu
solo pantu. Ļoti patika šī dziesma.
V. Zilvera Dziesma dziesmai atkal
parāda basu spējas ar saliedētu dziedājumu.
Tautas dziesmu vārdi pauž
dziesmas un tēvzemes mīlestību.
Še brālīgi mēs stājam (L. Dambrošs)
nobeidza koncerta pirmo daļu
ar lustīgu dziesmu par dziedāšanu un
draudzību – tematiski atpakaļ pie programmas
sākuma.
Jau pirms koncerta un arī starpbrīžos
publika mielojās ar desām un kāpostiem,
kūkām un kafiju, un protams,
vienmēr populāro karstvīnu. Loterija
piesaistīja laimes meklētāju uzmanību.
Vanadžu sagādātās kūkas un pīrāgi labi
garšoja, bet visātrāk, kā vienmēr, pazuda
Geņas Janmeijas torte, un kas nāca
vēlāk, palika bešā. Citreiz Geņai būs
jācep divas, lai visus apmierinātu.
Otrā daļā dzirdējām folkloras ansambli
Kalna kalpi: četri stalti puiši tautas
tērpos ar dažādiem instrumentiem
un dziedamām balsīm. Prieks redzēt, ka
mūsu jaunai audzei ir interese par seno
latviešu kultūru. Ansamblī dzied un
spēlē Krišjānis Putniņš, Mārtiņš Kvins
(Quinn), Aleksandrs Šmits un Matīss
Biezaitis. Lielākā daļa dziesmu ir karavīru
dziesmas, Krišjāņa Putniņa vai visa
ansambļa aranžējumā. Šie ir muzikāli
apdāvināti puiši ar spēcīgām balsīm, kas
iepriecina ne tikai ausi, bet ar savu stalto
stāju, arī aci. Pavadījumos viņi spēlē
ģitāru, trejdeksni, stabuli un bungas, kas
bija sevišķi iespaidīgas dziesmā Uz tiem
laukiem. Priekšnesumam bija tik liela
piekrišana, ka puiši nodziedāja piedevu,
šoreiz leģionāriem par godu – 19. Divīzijas
dziesmu.
Koncerta trešo daļu koris sāka ar
E. Stota Brāļi kamēr jaunīb’s zelta,
kurai vārdi latviski izsaka apmēram to
pašu, ko studentu himna Gaudeamus
izsaka latīniski, t.i. jāpriecājas, kamēr
jauns, jo vecums neizbēgams. Romantika
atgriezās dziesmās Bij man vienas
rozes dēļ un Dzeltenie bērzi; pēdējā valša
ritmā ar saldsērīgu tekstu un skaistu
kluso dziedājumu. Šāds kluss, liegs
dziedājums atstāj patiešām maģisku iespaidu.
E. Ozoliņa Nezviedz, bērais kumeliņ
bija ass pretstats šim maigumam.
Atkal derēja uzmanīgāk skatīties uz
diriģenti. Ej, bāliņi, lūkoties (J. Cimze)
sagādā tenoriem grūtības ar ļoti augsto
dziedājumu, bet mūsu tenori turējās
dūšīgi. J. Kalniņa Līgo dziesma izsaka
sajūsmu par senajiem tautas svētkiem.
E. Račevska Nevienami es nedošu
ir karavīru soļošanas dziesma, kurā ap-
vienotas divas tautas dziesmas, Nevienam
un Nu ar Dievu, Vidzemīte. Šādas
dziesmas vīri vienmēr nodzied ļoti kareivīgi.
Pavadījums palīdz.
Tiešām apsveicami izdevās G. Ordelovska
Maza, maza meitenīte. Šo
raito dziesmu jādzied kā uz pirkstu
galiem, ļoti atsperīgi un ar skaidru dikciju.
Ļoti labi jāzina vārdus un jāskatās
uz diriģenti. Šoreiz koris patiešām
bija sava uzdevuma augstumos. Bravo!
Lustīgais pavadījums kuplināja dziedājumu.
Šī dziesma būtu pelnījusi daudz
lielākus aplausus nekā dabūja. Toties
mazliet pievīla M. Brauna Saule, Pērkons,
Daugava, jo trūka nepieciešamais
sasprindzinājums un kāpinājums.
Pat pavadījums neizglāba. Man personīgi
šai dziesmai prasās jauktais koris,
jo ar vīriem vien nepietiek.
Koncerts beidzās ar mierīgu,
mazliet skumīgu gleznu, B. Skultes
Aijā. Vīri nodziedāja skaisti, izjusti,
un kopā, ar labi izturētām beigām. Ar
brāzmainiem aplausiem publika izlūdzās
piedevu, – iemīļoto Tēva nams, un
kora 39. pastāvēšanas gads bija godam
atzīmēts. Gaidīsim lielo – 40 pēc gada.
Gunta R
Folkloras ansambla Kalna Kalpi, kurš
uzstājās koncerta otrajā daļā. No kr.:
Matīss Biezaitis, Mārtiņš Kvins (Quinn),
Alexandrs Šmits, Krišjānis Putniņš.
Published by Sterling Star Pty Ltd
ABN 54053671855
Redakcija / Editorial Office:
PO Box 6219
SOUTH YARRA
Vic. 3141
AUSTRALIA
Tel/fakss: (03) 98273753
redakcija@laikraksts.com
www.laikraksts.com
Editor: Dr. Gunars Nagels
Associate Editor: Ilze Nagela
Abonēšanas cena izdrukātam
laikrakstam: $35 par 10 numuriem
ar piegādi Austrālijā. Čekus rakstīt
uz „Sterling Star Pty Ltd“ vārda.
Sludinājumu cena: $5 par 1 cm
telpu vienā slejā vienā numurā.
Content and design:
© Sterling Star and individual
authors 2008. All rights reserved.
Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos
rakstos izteiktās domas ne katrā gadījumā
atbilst redakcijas viedoklim un redakcija par
tām neuzņemas atbildību. Redakcija patur
tiesības manuskriptus un fotogrāfijas rediģēt.