Laikraksts "Latvietis" 006

More documents

Recommendations

Info

8. lpp. LATVIETIS Otrdien, 2008. gada 14. oktobrī Kultūra Mākslinieks Reinis Zusters Dzimis 1918. gada 15. oktobrī Odesā, Ukrainā. (Citviet rakstīts 1919. gadā). Miris 1999. g. Zilajos kalnos (Blue Mountains) Jaundienvidvelsā (New South Wales) Austrālijā. Zusters tehnisko izglītību ieguvis Rīga, Rīgas pilsētas tehnikumā. Studējis dažādus mākslas stilus un virzienus pašmācības ceļā Vācijā. 1950. gadā ieradās Austrālijā un ļoti ātri apliecināja sevi kā profesionālu mākslinieku, jau 1951. gadā sarīkojot savu pirmo patstāvīga mākslinieka darbu personālo izstādi Kanberā (un arī 1956. gadā). Lai papildinātu savas zināšanas, divus gadus studējis Sidnejas Nacionālās mākslas skolas vakara kursos. Apceļojis pasauli 1964., 1968., un 1975. gados. 1960. gadā piedalījies mākslinieku grupas izstādē Parīzē (Francija) un ASV. Bijis ļoti darbīgs un ražīgs. Sarīkojis daudz patstāvīgās izstādes dažādu pilsētu Austrālijā (Sidnejā, Melburnā, Adelaidē, Kanberā, Ņūkaslē) un arī dažādu zemju un valstu (Vācijā, Kanādā, Jaunzēlandē) galerijās. Protams, piedalījies latviešu mākslinieku grupu izstādēs un daudzās Latviešu Kultūras dienu mākslas izstādēs. Sniedzis savā laikā arī lekcijas un demonstrējumus mākslas jautājumos. Viņa darbi izstādīti daudzās zemēs un valstīts, ieskaitot Lielbritāniju, Kanādu, Franciju, Vāciju, ASV. Un, protams, Latvijā, kur viņa darbi 1996. gadā (07.06.-07.07) bija plaši izstādīti Rīgā, Valsts muzeja Baltajā zālē. Ar patiesu lepnumu par šo izcilo latviešu mākslinieku atceros izstādes Divas pasaules – viena debess (33 eksponātu) Reiņa Zustera un Venitas Salnājas atklāšanu brīnišķīgā Latvijas vasaras sākuma dienā, ļaužu pārpildītā zāle, un Reinis – satraukts, bet lepns izstādes atklāšanā teica: „Beidzot darbi ir mājās“. Par izstādi Rīgā var piebilst, ka Reinis Zusters pats finansēja gleznu sūtīšanu un apdrošināšanu no Austrālijas uz Latviju. Pēc izstādes Latvijas Valsts muzejam kā dāvinājums palika triptihs Izrautās saknes un vēl eļļas tehnikā uz audekla gleznoti darbi: Kas es esmu (1985-87), Krokodils (1994), Pašportrets (1995), Pamestā ferma, un arī Prezidenta kancelejai tika dāvināti darbi. Savā bagātajā un garajā radošā mākslinieka mūžā Zusters ieguvis vairākas godalgas un zīmīgas balvas atzītos starptautiskos konkursos, piemēram, jau 1957. gadā Deilī Telegrafa (Daily Telegraph) mākslas balvu, tad daudzas ainavu izstāžu godalgas Austrālijā, Tasmānijā. Ieguva Bronzas godalgu Osakas Trienālē (Japānā) 1990. gadā un Speciālo balvu 1993. gada Trienālē, kurā piedalījās ap 10 000 mākslinieku no 91 valsts. Reiņa Zustera mākslas darbi atrodas daudzās nozīmīgās kolekcijās muzejos, galerijās, piemēram, Kanberas Nacionālajā galerijā, Jaundienvidvelsas, Dienvidaustrālijas, Rietumaustrālijas, Kvīnslandes, Tasmānijas un Ziemeļteritorijas pavalstu galerijās, Nacionālās mākslas galerijā Velingtonā, Danedinas un Kenterberijas mākslas galerijās Jaunzēlandē, Nacionālajā galerijā un valdības kolekcijā Kuala Lumpurā Malāzijā. Arī tādās lielās publiskās ēkās kā Jaundienvidvelsas Universitāte Sidnejā, Travelodža viesnīcā (Travelodge), Rezerves Bankā, Hooker un Oil sabiedrību kolekcijās, Amerikas sūtniecības Kanberā kolekcijā u.c. Materiālus par Reini Zusteru sakopoja IN Par mākslinieku Reiņa Zustera gandrīz vai episkie mākslas darbi, kas veidoti eļļas, akvareļa vai jauktajā tehnikā, ir radušies valdzinājuma iespaidā, ko uz mākslinieku atstājis Austrālijas ainavas pirmatnīgums un kontrasti. Caur savām gleznām viņš ir centies izpētīt rašanās un sairšanas ciklu, kā to izcili demonstrē viņa iemīļotie Zilo kalnu koki un ķērpji. Austrālijas daba ir sniegusi vadmotīvu lielai daļai Zustera gleznu, un tajās dabas formas un krāsas maģiskā veidā pārvēršas sulīgā un krāšņā panorāmā. Rejs Satons raksta: „Kad es pirmo reizi izgāju Darvina taku kopā ar Reini Zusteru, es redzēju to ar mākslinieka acīm. Ar savu paaugstināto jutīgumu viņš Austrālijas krūmājos saskata saikni starp zemi un cilvēka dvēseli.“ Zusteru iedvesmoja ne tikai kalni. Viņš Negribat paši izdrukāt Varbūt Jums nav ātrais internets (broadband) Vai pazīstat kādu bez interneta pievienojuma Mēs labprāt iz drukāsim un nosūtīsim laikrakstu „Latvietis“. Dāviniet sev vai citam! Abonements $35 par 10 numuriem ar piegādi Austrālijā. Var maksāt ar kredītkarti, PayPal, čeku vai bankas pārskaitījumu. Sazinieties ar redakciju! Adreses laikraksta 2. lpp. ir centies savos darbos notvert arī Sidnejas vitalitāti – šo pilsētu mākslinieks redzēja kā „krāsu eksploziju, mainīgu atspulgu ostu un cilvēka rokām radītu konstrukciju kalnus, kā vientuļu cilvēku patosu uz izpriecu fona“. Zusters dzīves un dabas pretrunās un dažādībā saskatīja pamatu sapņiem un vērojumiem, kas nepieciešami mākslinieka iedvesmai. Ojārs Greste Māksliniece Ilze Šēnberga-Nāgela viesojoties pie Reiņa Zustere mākslinieka darbnīcā Zilajos kalnos 1997. gadā. FOTO Gunārs Nāgels
Otrdien, 2008. gada 14. oktobrī LATVIETIS 9. lpp. Ministru prezidenta Ivara Godmaņa uzrunas plāns Saeimā 2008. gada 9. oktobrī Latvijas Republikas Ministru kabinets Izdruka no www.mk.gov.lv Laika posmā starp manu uzstāšanos Jūsu priekšā par Valdības pirmajām 100 dienām politisko, ekonomisko, sociālo un kopumā demokrātisko notikumu gaita attīstījās ļoti strauji. Diez vai kāda cita valdība atjaunotajā Latvijas valstī tik vētrainas otrās 100 dienas ir piedzīvojusi. Referendums par Saeimas atlaišanu Sākšu ar galvenajiem demokrātiskajiem notikumiem: tie neapšaubāmi ir divi referendumi augustā. Nezinu precedentus atjaunotās Latvijas valsts vēsturē, kad par tik svarīgiem jautājumiem tauta nobalsošanā būtu izteikusies tik īsā laikā. Atskatoties uz referendumu par Saeimas atlaišanu, kas lielā mērā attiecās arī uz manis vadītās valdības darba novērtējumu, gribu uzsvērt, ka es kā valdības vadītājs neesmu mainījis savu uzskatu, ko publiski paudu šī referenduma priekšvakarā – Cienot viedokli par tiesībām tautai lemt par Saeimas atlaišanu principā (būtībā par Saeimas ārkārtas vēlēšanām), mums visiem un, pirmkārt, manis vadītai valdībai tieši šajā laika periodā ir akūti nepieciešams darboties un lemt spējīgs parlaments, kas vienīgais var izlemt tik svarīgus jautājumus kā budžeta izdevumu ārkārtas samazināšana ekonomikas lejupslīdes laikā, ko Jūs, cienījamie deputāti, kas par to nobalsoja jūlijā, arī pierādījāt ar savu darbu. Arī šobrīd mums daudz vairāk ir vajadzīgs lemtspējīgs un atbildīgs parlaments mums visiem, lai pieņemtu atbildīgus lēmumus arī tagad un tuvākajā nākotnē. Nevis – Saeimas atlaišana un tās ārkārtas vēlēšanas. Tajā pašā laikā valdība piedalās caur saviem pārstāvjiem Saeimas apakškomisijas darbā gan par Valsts prezidenta priekšlikumiem un citām iniciatīvām sakarā ar iespējamiem grozījumiem Satversmē. Es ceru, ka parlaments rūpīgi izsvērs un pieņems tās normas, kas noteiks turpmāk iemeslus sasaukt Saeimas ārkārtas vēlēšanas, nebalstoties uz politiskās konjuktūras vajadzībām. Mans, kā valdības vadītāja, viedoklis ir, ka pilsoņu skaitam, kas nobalso par Saeimas atlaišanu (t.i. ārkārtas vēlēšanām ) ir jābūt vismaz pusei no balstiesīgajiem, ņemot vērā šāda jautājumu izņēmuma svarīgumu parlamentārā republikā – Latvijā, kā arī to, ka brīvā un demokrātiskā valstī nav pieļaujamas normas, kas uzliek par pienākumu obligāti piedalīties vēlēšanās (un tādēļ nav saistāmi kvorumi pēdējās Saeimas vēlēšanās ar referenduma kvorumu.). Pensiju referendums Otrs, ne mazāk svarīgs referendums, kura pozitīvs iznākums fundamentāli apdraudēja mūsu esošās pensiju sistēmas pastāvēšanu, jo tā ierosinātāji piedāvāja nepamatotu minimālās pensijas palielinājumu līdz iztikas minimumam, nenotika. Domāju, ka ierosinātāji labi apzinājās, ka šāda palielināšana ne tikai apdraudēja regulāru pensiju izmaksu jau ar 2010. gadu, bet arī pēc būtības nākotnē likvidētu principu, kas saņemamo pensiju saista ar sociālo iemaksu lielumu no saņēmēja nopelnītās algas. Tas, ka referendums nenotika, manuprāt, bija tieši mūsu cienījamās vecākās paaudzes ieklausīšanās saprātīgos argumentos par to, ka pensijas reāli jāpaaugstina izmantojot tieši jau izstrādāto un pielietoto indeksācijas un piemaksu par nostrādātiem gadiem mehānismu. Tāpēc, ievērojot Jūsu parlamentā jau pieņemtos grozījumus pensiju likumā, valdība, to pildot, ir 2009. gada budžetā paredzējusi konkrētus izdevumu palielinājumus (kopumā tuvu pie 80 miljoniem latu), kas tieši nākamgad pirmo reizi: • indeksēs visas pensijas, • palielinās piemaksu par nostrādātiem gadiem līdz 1996. gadam, kuras izmaksās jau no 1. janvāra, • piemēros to arī invalīdu pensijām. KNAB vadītāja atlaišana pēc konstatētās skaidras naudas piesavināšanās KNAB – diemžēl, taču valdībai nācās iziet cauri šim ļoti smagajam procesam. Burtiski nākamnedēļ pēc budžeta iesniegšanas Saeimā valdība uzsāks visu garo procedūru jaunas KNAB vadītāja kandidatūras atrašanai un virzīšanai apstiprināšanai Saeimā. Ārpolitika 1. Galvenie šajā laika posmā bija Gruzijas notikumi un ar tiem saistītie procesi. Par šiem notikumiem, tos izvērtējot jau tika spriests un lemts Saeimas sēdē. Salidosim Danču vakarā – Muzikanti no Adelaides, Brisbanes, Sidnejas un Rīgas Teikšu, ka Latvijas valdības nostāja šajā jautājumā ir ciešā kontekstā ar vienoto ES pozīciju. Neskatoties uz to, ka Latvijas un Krievijas pozīcijas ir atšķirīgas, pat pretējas, Latvijas valdība turpinās veidot attiecības ar Krieviju ES–Krievijas attiecību kontekstā tajā skaitā arī divpusējā līmenī, starpvaldību komisiju turpmākā darbā un ārlietu ministru līmenī. 2. Latvija ratificēja Lisabonas līgumu 3. Latvija veiksmīgi izpildīja visus darbus kā Baltijas jūras valstu padomes prezidējošā valsts samita organizēšanā un tā veiksmīgā norisē Rīgā Finanšu jautājumi 1. Tika sagatavoti un parlamentā akceptēti grozījumi 2008. gada valsts budžetā: • samazināti izdevumi par 169 milj. Ls (4,2 % ) kopumā • t.sk. pirmo reizi tika samazināts finansējums valsts pārvaldei (likvidējot brīvās štata vietas), • palielināts finansējums sociāliem jautājumiem: 86,9 milj.Ls • palielinājums vecuma pensijām – 39,2 milj.Ls • palielinājums invaliditātes pensijām – 5,8 milj.Ls • palielinājums bezdarbnieku pabalstiem – 6 milj.Ls • palielinājums vecāku pabalstiem – 26,4 milj.Ls • palielinājums slimības lapām – 5,3 milj.Ls • palielinājums maternitātes pabalstiem – 2,5 milj.Ls Par šo bija atsevišķas Saeimas sēdes, kurās tas tika diskutēts un pieņemts, tāpēc īpaši neatkārtošos par šo pirmo etapu ekonomiskās attīstības tempu samazināšanās stadijā. 2. Ir sagatavots, valdībā akceptēts 2009. gada budžeta projekts. 3. Uzņēmējdarbību atbalstošs nodokļu samazinājums: • reinvestētās peļņas neaplikšanas sistēmas pilnveidošana uzņēmumu ienākuma nodoklī (pagarināts lielākas amortizācijas (paātrinātas norakstīšanas) termiņš; ar nodokli neapliekamajā daļā ieskaitīs nosacīto procentu likmes noteiktās summas, finansējoties no pašu kapitāla, no pieciem uz astoņiem gadiem tiks pagarināts zaudējumu pārnešanas, jeb nozīmīgu ieguldījumu ražošanā atpelnīšanas laiks). 4. Palielināti no 150 uz 300 Ls attaisnojamie izdevumi izglītībai, veselības aprūpei. Turpinājums 10. lpp.
Page 1 and 2: Laikraksts NR. 6 LATVIETIS 2008. ga
Page 3 and 4: Otrdien, 2008. gada 14. oktobrī LA
Page 7: Otrdien, 2008. gada 14. oktobrī LA

Laikraksts "Latvietis" 006

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?