Laikraksts "Latvietis" 006

4. lpp. LATVIETIS Otrdien, 2008. gada 14. oktobrī
DP albūms
Vērigs projekts mūsu vēstures
iemūžināšanai
Nometņu laiki beidzās pagājušā
gadsimta vēlos četrdesmitos, agros
piecdesmitos gados. Tātad mēs, vecākie,
dzīvojām, uzaugām Vācijas
nometnēs. Tā bija milzīga daļa no
trimdas. Cik daudz par trimdas dzīvi
tiks nodots nākamām paaudzēm Mēs,
kas iebraucot nometnēs, bijām 12, 13
gadus veci puikas, bet šodien esam 75
gadus veci veči. Stāstītais un rakstītais
nav tik iespaidīgs kā vizuālais, un tā radās
tīmekļa DP albums.
Albumu uzsāka Marianna Auliciema,
kādreizējā brisbeniete, vēsturniece,
kura šodien dzīvo Latvijā. Studiju
laikā viņa runājusi ar savam vecmammām,
un stāsti par trimdas dzīvi uz
jauno studenti atstājuši lielu iespaidu.
Tīmekļa albums ir pieejams visiem,
tur šodien ir vairāk kā 4000 fotogrāfijas
no pāri par 130 apzinātām nometņu
vietām. Tā es piektdien, 10. oktobrī
Sidnejas senioru saietā iepazīstināju ap
40 dalībniekus ar šo pasākumu un mēģināju
parādīt, kā ir iespējams kavēties
pagātnes atmiņās.
Vispirms albūma adrese tīmeklī ir
www.dpalbums.lv . Pēc ievada ir pirmā
lapa, kur uzklikšķinot uz palielināmā
stikla parādīsies meklēšanas lapa, no
kurienes ir iespējams fotogrāfijas sasniegt,
meklējot pēc vietām, pēc avotiem
(iesūtītāju vārdiem) un daudzajām
tēmām. Katrai fotogrāfijai ir ID numurs
un, ja zināt to, fotogrāfija viegli sasniedzama.
Saietā bija interesantas reakcijas:
kāda dāma priecājās, ka viņas vīram
toreiz bijuši kupli mati, cita redzēja
sevi iesvētīšanas dienā, cits atkal
skolā. Viens apmeklētājs sūrojās, ka
no viņa nometnes ir ievietotas tikai
divas fotogrāfijas. Albums var būt
tikai tik pilnīgs, cik mēs to par tādu
padarām, ievietojot fotogrāfijas. Pirmā
lapa ir jautājums, kā es varu pievienot
fotogrāfiju. Tur uzklikšķinot,
to var dabūt zināt. Ja tas nav pa spēkam,
tad vēl fotogrāfijas var ievietot
nosūtot tās:
Mariannai Auliciemai,
Dzirnavu ielā 66a/56
Rīga, LV 1050, Latvia.
vai
Edgaram Zariņam,
29663 Shacket
Westland MI 48185-2515 USA
Marianna fotogrāfijas pēc tam nodos
Okupācijas Muzejam, Edgars solās
tās sūtīt atpakaļ. Ja tikai vien iespējams,
pievienojiet cilvēku vārdus, vietu
nosaukumus un īsus aprakstus. Es
jau albūmu atbalstu labu laiku un, lai
informācija būtu pilnīgāka un plašāka,
nāciet palīgā!
Juris Zemītis
Latvijas golfisti Adelaidē
12. oktobrī, svētdienas vakarā pēc
DV Vīru kora koncerta Rūdis Dancis
rīkoja satikšanos ar Latvijas jauniem
golfistiem, kuri piedalās pasaules amatieru
čempionātā Adelaidē. Meitenes
nupat pabeigušas savas spēles un izcīnījušas
29. vietu. Zēni nākamā dienā
sāka savas sacensības. Visi seši jaunieši
(3 meitenes un 3 zēni) mācās Rīgas
Valsts 1. ģimnāzijā, kurā visām klasēm
tiek padziļināti mācīta matemātika, bet
viņi mūs iepriecināja ar dzidro latviešu
valodu un svaigām, izsmeļošām ziņām
par patreizējo Latvijas politiku. Daugavas
Vanagu Adelaides nodaļai bija liels
prieks un gandarījums viņus uzcienāt
ar vakariņām.
Kārlis Ātrens
Red.: Rīgas Valsts 1.ģimnāzija ir
viena no senākajām skolām Rīgā, tās
pirmsākumi meklējami 1211. gadā,
kad Rīgā nodibināja Domskolu – pirmo
skolu Baltijā un līdz ar to arī Latvijā.
No tiem laikiem skola ir vairākas
reizes mainījusi savu nosaukumu un
mācību valodu. 1919. gadā pirmo reizi
tās pastāvēšanas vēsturē par oficiālo
skolas mācību valodu tika atzīta latviešu
valoda. 1929. gadā skola ieguva
ģimnāzijas vārdu, kas gan drīz ir ticis
nomainīts uz Leona Paegles Rīgas
1. vidusskolu. Šis nosaukums palicis
nemainīgs 50 gadus. Tikai 1990. gadā
skola ir pārdēvēta par Rīgas 1. ģimnāziju.
Vēlāk (1996. gadā) skola ieguva
valsts ģimnāzijas statusu un līdz ar to
arī tās pašreizējo nosaukumu – Rīgas
Valsts 1. ģimnāzija.
Skolu ir absolvējuši daudzi Latvijā
un ārpus tās robežām zināmi un pazīstami
cilvēki, piemēram, Nobela prēmijas
laureāts (1909.) Vilhelms Ostvalds,
Ministru prezidents Ivars Godmanis,
Kanādas latviešu uzņēmējs Brunis Rubess,
bijušie Ministru prezidenti Einars
Repše, Māris Gailis un Indulis Emsis,
ASV latviešu arhitekts Gunārs Birkerts,
u.c.
∎
Tap Inn krogā redzami no kreisās Māra Puisīte, Laura Jansone, Krista Puisīte,
Santa Pūče, Kate Lyall, Mārtiņš Strīķis, Astra Kronīte, Gunta Rudzīte, Kārlis
Ātrens, Reinholds Pīrāgs, Kārlis Broders, Mikus Gavars, Imants Kronītis,
Rūdis Dancis.
Pārgājiens pa Latviju
Turpinājums no 3. lpp.
jot mazu kabatas kompjūteru, Greiems
rakstīja dienasgrāmatu ar bildītēm un
pat īsiem video ierakstiem, kura tika
nosūtīta draugam Jurim Beņķim, un
viņš tad pārsūtīja tīmeklī. Šādā veidā
skolēni varēja izsekot gājienam un
varēja ar viņu sazināties. Gājiena laikā
ģeogrāfijas skolēni sagatavoja Greiemam
jautājumus, kuri tika viņam caur
tīmekli aizsūtīti, un uz kuriem viņš pie
tuvākās iespējas atbildēja.
Greiems pastāstīja, ka viņa gājiens
pievilcis krietnu uzmanību arī Latvijas
presē un televīzijā. Lietojot kādu Latvijas
žurnāla rakstu par viņu kā pamatu
runai, Greiems izcēla tikai dažas īpaši
skaistas vai interesantas vietas un minēja
dažus interesantus piedzīvojumus.
Viņš arī atbildēja uz skolēnu un citu
klātesošo jautājumiem. Varēja manīt,
ka Greiema stāsts par bijušo Padomju
Savienības atomieroču raķešu bāzi,
kurā viņš pat varēja ielīst pazemes bunkurā,
cieši saistīja klausītāju uzmanību.
Tāpat arī bija skaisti un interesanti redzēt
Latvijas televīzijas galveno ziņu
raidījuma ierakstu, kurā Greiems tika
intervēts pie Liepājas, pārgājiena beigās.
Greiema stāstu varēja izprast vairākos
līmeņos – gan kā vienkāršu ceļojuma
stāstu, gan kā stāstījumu ar politiskiem,
kulturāliem un ģeogrāfiskiem
elementiem, gan kā romantisku nodarbību,
kuru izdarījis sievas un viņas tēvu
zemes mīlestības dēļ.
Katrs, kas vēlas, var pats iepazīties
ar Greiema gājienu caur tīmekli, lasot
http://walkacrosslatvia2008.blogspot.
com/.
Pēteris Dārziņš
FOTO Kroga darbiniece