Laikraksts "Latvietis" 104
Laikraksts "Latvietis" 104
Laikraksts "Latvietis" 104
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Laikraksts</strong><br />
LATVIETISwww.laikraksts.com<br />
Austrālijas pirmais latviešu elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē — An Australian newspaper for Latvians worldwide<br />
Nr. <strong>104</strong> 2010. gada 19. augustā TĪMEKLĪ ISSN 1837-6991<br />
Published by Sterling Star Pty Ltd — PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA — Email: redakcija@laikraksts.com<br />
„Nama labad“ sarīkojuma apmeklētāji Melburnas Latviešu namā.<br />
FOTO Gunārs Nāgels<br />
Nama labad<br />
Sarīkojums Melburnas Latviešu nama atbalstam<br />
Svētdien, 15. augustā Melburnas<br />
Latviešu namā valdīja liela rosība. Kas<br />
tad bija šīs rosības iemesls? Melburnas<br />
Latviešu nama kooperatīvs (MLNK)<br />
rīkoja savu gadskārtējo līdzekļu vākšanas<br />
sarīkojumu Nama labad. Šogad<br />
apmeklētāju skaits Lielajā zālē bija<br />
tuvu diviem simtiem, līdz ar to, kā<br />
Nama kooperatīva priekšsēdis Kārlis<br />
Kasparsons savā atklāšanas runā<br />
teica: „Nama labad sarīkojums ir tā<br />
īstā MLNK pilnsapulce ar daudz interesantāku<br />
darba kārtību un programmu,<br />
un tā mērķis ir bijis un vienmēr<br />
būs – vākt Namam līdzekļus, lai Nams<br />
varētu turpināt latviešu kultūras veicināšanas<br />
darbus Melburnā.“<br />
Mazliet par Melburnas Latviešu<br />
nama vēsturi – 3 Dickens St., Elvudā<br />
(Elwood). Tas tika iepirkts 1955. gadā,<br />
Apātija un neticība nākotnei<br />
Anna Žīgure saka, ka tās ir no tautas apziņas jāizravē<br />
Latvieši arī pagātnē un ierēdniecību, sieviešu jautājumu,<br />
iepazina citas zemes. bērnu audzināšanu un veselības aprūpi,<br />
pēc neatkarības iegūšanas arī<br />
Ceļotāju, protams, bija<br />
daudz mazāk nekā mūsdienās,<br />
jo lielākajai daļai šu avīzēs sīki un rūpīgi atspoguļotas<br />
valsts aizsardzību. Šīs tēmas latvie-<br />
iedzīvotāju nebija tādas kopš 19. gadsimta otrās puses, un secinājums<br />
allaž bijis viens un tas pats –<br />
iespējas – vajadzēja strādāt,<br />
lai izdzīvotu un skolotu bērnus. ja reiz to visu var sasniegt somi, kas<br />
Ceļošana bija izglītoto un arī mantīgo dzīvo tik nelabvēlīgos klimatiskos<br />
cilvēku privilēģija. Toties tie, kas redzēja,<br />
kā cilvēki dzīvo ārzemēs, avīžu arī mēs, latvieši? Vēl 1930. gadā dzej-<br />
apstākļos, kāpēc tā rīkoties nevaram<br />
lapaspusēs dalījās ar redzēto. Viņi gribēja<br />
arī savā dzimtenē ievest labo un devis virsrakstu – Mācīsimies no sonieks<br />
Kārlis Skalbe savam rakstam<br />
jauninājumus, ko pamanīja citur. miem. Nekā. Neraugoties uz vairāk<br />
Pēdējā laikā esmu lasījusi, kas nekā gadsimtu ilgiem rosinājumiem,<br />
latviešu presē rakstīts par Somiju un tas nav izdevies, un laikam beidzot<br />
somiem. Vairāk nekā simts gadus šī jāraugās patiesībai acīs – ja nesaņemsimies,<br />
tad arī neizdosies.<br />
ziemeļu zeme bijusi nopietns paraugs,<br />
pēc kā censties. Runa ir par itin visām Arī igauņi kopš seniem laikiem<br />
dzīves jomām – izglītību un sociālo uzmanīgi vērojuši Somijas attīstību.<br />
nodrošināšanu, politiku un kultūru,<br />
zemkopību un rūpniecību, dzelzceļu<br />
Turpinājums 15. lpp.<br />
un nama kooperatīvam 1955. gada<br />
augustā bija £3200. No šīs summas<br />
£2377 bija iegūti no paju pārdošanas,<br />
bet atlikumu sastādīja ziedojumi un<br />
sarīkojumu atlikumi. Nams sāka kalpot<br />
daudzajām Melburnas latviešu<br />
organizācijām. Nama pirkšanas cena<br />
bija £10 250 un nomaksājama piecu<br />
Turpinājums 7. lpp.<br />
Saturs<br />
Austrālijas ziņas............................<br />
............... 1, 2, 3, 5, 7, 8, 10, 14<br />
Annas Žīgures pārdomas.....1, 15<br />
Latvijas ziņas..................2, 10, 12<br />
Redakcijā....................................3<br />
Lasītājas vēstule.........................3<br />
AL53KD................................4, 14<br />
Aleksandra Gāršas pārdomas....6<br />
Kultūra....................................8, 9<br />
Ceļojums – Kristaps Zariņš.11, 12<br />
Uldis Siliņš par interesantiem<br />
cilvēkiem........................13, 15<br />
Sēru vēsts.................................14<br />
Datumi......................................14<br />
Sarīkojumi un ziņojumi.......15, 16<br />
Lata kurss.................................16<br />
9HRLINH*gjjaac+
2. lpp <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Ceturtdien, 2010. gada 19. augustā<br />
Adelaides vanadzes līksmojās<br />
Kliņģeris, joki un pikanti dzejoļi<br />
No sīkām zīlītēm<br />
mēdz izaugt lieli ozoli.<br />
Šāda sīka zīlīte bija tās<br />
dažas Adelaides dāmas,<br />
kas 1952. gadā nodibināja<br />
Daugavas Vanadžu<br />
kopu pie nupat dibinātās<br />
DV Adelaides nodaļas. Pateicoties šai<br />
tālredzībai, Vanadzes varēja 14. augustā<br />
atskatīties uz 58 gadu svētīgu<br />
palīdzības darbu. Protams, kā jau ar<br />
visām trimdas organizācijām, kopas<br />
spēka gadi un ziedu laiki diemžēl ir<br />
daļa no pagātnes, taču draudzība, kopība<br />
un darbs tautas labā turpinājās<br />
iespējamības robežās, kaut galvas kļuvušas<br />
sirmas, rindas retākas un miesa<br />
vājāka.<br />
Ilggadīgā Vanadze Vēra Burdikova,<br />
virtuvē strādādama pastāstīja,<br />
ka viņa aizgājusi uz kopas dibināšanas<br />
sapulci, bet nav pieņemta tādēļ,<br />
ka toreiz gaidīja savu pirmo bērniņu.<br />
Daža laba par šādu noraidījumu būtu<br />
vareni apvainojusies un nespertu vairs<br />
kāju tanī vietā; varam priecāties, ka<br />
Vēra ir taisīta no stingrāka materiāla<br />
un neapvainojās, jo viņa ilgus gadus ir<br />
ne tik vien viena no strādīgākām Vanadzēm<br />
visā kopā, bet ir arī kā dzīva<br />
vēstures grāmata, jo interesantus notikumus<br />
un sen pie dieviem aizgājušus<br />
ļaudis atceras, un par katru var kaut ko<br />
pastāstīt. Otra Adelaides kopas vēstures<br />
glabātāja ir Rasa Feja, un abas šīs<br />
Vanadzes, neskatoties uz slimībām un<br />
kaitēm, vēl šobaltdien turpina strādāt<br />
kopas labā.<br />
Aukstums un lietus nespēja atturēt<br />
ap 30 Vanagus un Vanadzes no<br />
gada svētku priekiem, kurus atklāja<br />
Vanadžu priekšniece Regīna Berķe,<br />
sveicot katru Vanadzi ar mazu dāvaniņu<br />
un veltot sevišķi siltu apsveikumu<br />
Vanadzei Regīnai Rozentālei viņas<br />
85. dzimšanas dienā. Rasa Feja cildināja<br />
bijušo Adelaides Vanadzi Margaritu<br />
Stīpnieci, kurai nesen Latvijā<br />
piepildījās 100 gadi. Ar to beidzās<br />
pēcpusdienas nopietnā daļa, un varēja<br />
sākties dzimšanas dienas izpriecas.<br />
Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā<br />
Vanagi apsveica<br />
Vanadzes ar<br />
dzirkstošu šampanieša<br />
glāzi, tad<br />
Gunta Rudzīte<br />
nolasīja galda lūgšanu,<br />
kas šoreiz<br />
attiecās tieši uz<br />
p e n s i o n ā r i e m .<br />
Tika lūgta palīdzība<br />
nerunāt par<br />
No labās: jubilāre Regīna Rozentāle un vanadzes.<br />
savām kaitēm, neaprunāt citus cilvēkus,<br />
nebeidzami runāt par sīkumiem,<br />
utt. Humors jau bija, taču vairāk kā<br />
grauds taisnības. Kurš no mums nav<br />
mēģinājis izklāstīt savu ilgus gadus<br />
krāto pieredzi, uzstiept savu patiesību,<br />
vai būt gudrāks par citiem? Lūgšanai<br />
sekoja frikadeļu zupa; ne jau tādēļ, ka<br />
tas būtu svētku ēdiens, bet gan tādēļ,<br />
ka neviens nebija atnācis uz kārtējām<br />
Vanadžu pusdienām, un ko lai saimniece<br />
iesāk ar to zupas jūru? Pilns grāpis,<br />
un nav kur likt. Vanadžu sanestie<br />
groziņi arī kārdināja ar savu krāšņumu<br />
un bagātību. Lai rastos ēstgriba, svētku Gunta Rudzīte un Regīna Berķe pie<br />
viesi uzdziedāja, tad pievērsa uzmanību<br />
priekšnesumiem.<br />
svētku kliņģera.<br />
Jānis Lindbergs, Gunta Rudzīte, un jāšķiras. Ceram visi atkal tikties 59ās<br />
Rasa Feja stāstīja jokus, lasīja pikantus gadskārtas svinībās.<br />
dzejoļus (katrs kungs, kaut tam jau sirmi<br />
mati, prot novērtēt daiļu meiču ar<br />
Laikrakstam „Latvietis“<br />
Gunta R.<br />
dziļu dekoltē un īsiem bruncīšiem!) un<br />
pastāstīja, kā jāuzvedas pensionāram,<br />
kam ir daudz laika un iekrāts no darba<br />
dzīves kāds lieks dolāriņš. Cilvēks ir<br />
tikai tik vecs, cik viņš jūtas, un dzīvi<br />
vajag baudīt, kamēr var, par spīti ārstu<br />
un zinātnieku padomiem par ēšanu,<br />
dzeršanu, pīpēšanu un vingrošanu!<br />
Vajag tikai humora izjūtu, pozitīvu<br />
skatu uz katru dienu un spēju izmantot<br />
visu, ko piedāvā modernā tehnoloģija.<br />
Paldies Veltai Ramoliņai, kas sakopoja<br />
šos padomus asprātīgā dzejā.<br />
Jaukai pēcpusdienai kroni uzlika<br />
kliņģeris, Vanagu dāvātais, ļoti<br />
gardais un izcils, skaistā pudelē pasniegtais<br />
liķieris, un īstā pupiņu kafija.<br />
Dziesmas un sarunas turpinājās<br />
vēl labu brīdi, taču beidzot tomēr bija<br />
Satiekas prāveste, mācītāja un diakone<br />
2010. gada 15. augustā Rīgas<br />
Evaņģēliskās draudzes dievkalpojumā<br />
Vecajā Svētās Ģertrūdes baznīcā<br />
prāv. Klāva Bērziņa vietā kalpoja<br />
prāv. Ieva Graufelde no Zviedrijas. Pēc<br />
dievkalpojuma pie kafijas galda draudzes<br />
zālē viņai bija iespēja satikties<br />
ar draudzes locekļiem un arī ar divām<br />
Austrālijas kolēģēm.<br />
No kr.: Kvīnslandes latv. ev. lut. draudzes<br />
diakone Brigita Saiva, prāv. Ieva<br />
Guntars Saiva<br />
Laikrakstam „Latvietis“ Graufelde un Melburnas 1. latv.<br />
ev. lut. draudzes māc. Māra Saulīte.<br />
FOTO Guntars Saiva<br />
Published by Sterling Star Pty Ltd<br />
ABN 54053671855<br />
Redakcija / Editorial Office:<br />
Sterling Star<br />
PO Box 6219<br />
SOUTH YARRA, VIC 3141<br />
AUSTRALIA<br />
Tel/fakss: (03) 98273753<br />
redakcija@laikraksts.com<br />
latvietis@netspace.net.au<br />
www.laikraksts.com<br />
Editor: Dr. Gunars Nagels<br />
Associate Editor: Ilze Nagela<br />
Abonēšanas cena izdrukātam<br />
laikrakstam: $35 par 10 numuriem<br />
(vai $70 par 20 numuriem) ar<br />
piegādi Austrālijā. Čekus rakstīt uz<br />
„Sterling Star Pty Ltd“ vārda.<br />
Sludinājumu cena: $5 par 1 cm<br />
telpu vienā slejā vienā numurā.<br />
Content and design:<br />
© Sterling Star and individual<br />
authors 2010. All rights reserved.<br />
Tīmeklī/Online ISSN 1837-6991<br />
Abonētājiem/Print ISSN 1837-6983<br />
Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos<br />
rakstos izteiktās domas ne katrā gadījumā<br />
atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija<br />
par tām neuzņemas atbildību. Redakcija<br />
patur tiesības manuskriptus un fotogrāfijas<br />
rediģēt. <strong>Laikraksts</strong> honorārus nemaksā.<br />
FOTO Astra Kronīte<br />
FOTO Astra Kronīte
Ceturtdien, 2010. gada 19. augustā <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 3. lpp<br />
Redakcijā<br />
Sveicināti, lasītāji!<br />
Šīs nedēļas laikraksta<br />
pirmais raksts ir par<br />
Nama labad sarīkojumu<br />
Melburnā. Sarīkojuma<br />
mērķis bija celt apziņu<br />
par to, ka mums ir šāds<br />
Nams, kas daudzos veidos kalpo un<br />
ir kalpojis latviešu sabiedrībai, un lai<br />
vāktu līdzekļus nama uzturēšanai un<br />
uzlabošanai. Liekas, ka abi mērķi ir<br />
izpildīti. Melburnas Latviešu nama<br />
kooperatīvs saprot, ka bez publicitātes,<br />
atsaucība būtu bijusi mazāka, un tāpēc<br />
sadarbojās ar laikrakstiem, sniedzot<br />
informāciju par savu darbību un par<br />
gaidāmo sarīkojumu.<br />
Ne visas latviešu organizācijas vēlas<br />
izplatīt informāciju par savu darbību,<br />
tāpēc pastāstīšu, kā laikraksts<br />
Latvietis iegūst sarīkojumu ziņas, ko<br />
izplatīt tālāk jums, mūsu lasītājiem<br />
visā pasaulē. Redakcija neapstaigā<br />
visus latviešu namus Austrālijas pilsētās,<br />
meklējot tur ziņojumu dēļos izvietotas<br />
reklāmas.<br />
Latviešu ev. lut. draudze Adelaidē,<br />
DV Adelaides nodaļa un Adelaides<br />
Latviešu biedrība reiz mēnesī izdod un<br />
nosūta redakcijai Adelaides latviešu<br />
ziņotāju, kurā pēdējā lappusē ir sarīkojumu<br />
kalendārs.<br />
Brisbanes Latviešu biedrība, DV<br />
Brisbanes nodaļa un Kvīnslandes Latviešu<br />
ev. lut. draudze kopīgi izdod un<br />
redakcijai elektroniski piesūta Brisbanes<br />
Ziņotāju, kas iznāk reizi mēnesī, un<br />
pirmās divās lappusēs satur sarīkojumu<br />
kalendāru. Jaunāko numuru var apskatīt<br />
un lejuplādēt mūsu tīmekļa vietnē.<br />
Kanberas Latviešu biedrība, Kanberas<br />
ev. lut. latviešu draudze, DV<br />
Kanberas nodaļa un tautas deju kopa<br />
Sprigulītis ik pa diviem mēnešiem izdod<br />
un nosūta redakcijai Kanberas latviešu<br />
apvienoto Ziņotāju.<br />
Melburnas Latviešu organizāciju<br />
apvienība vairākreiz gadā izdod Melburnas<br />
latviešu sabiedrības sarīkojumu<br />
kalendāru visam gadam, ar katru<br />
jauno izdevumu aktualizējot sarīkojumu<br />
informāciju. Parasti laikrakstam<br />
Latvietis piesūta tikai gada pirmo versiju,<br />
kuru mēs arī izmantojam laikraksta<br />
sarīkojumu kalendāram, ja neesam<br />
saņēmuši citu informāciju. Abas Melburnas<br />
latviešu ev. lut. draudzes piesūta<br />
laikrakstam aktuālākās ziņas par<br />
dievkalpojumiem un draudzes sarīkojumiem.<br />
Pertā ik pa dažiem mēnešiem iznāk<br />
Pertas Latviešu ziņas, kuras bieži<br />
ir pieejamas tīmeklī (skat. saiti mūsu<br />
tīmekļa vietnē).<br />
Sidnejas Latviešu biedrības tīmekļa<br />
vietne satur sarīkojumu kalendāru,<br />
tāpat Sidnejas ev. lut. latviešu draudzes<br />
tīmekļu vietnē ir dievkalpojumu<br />
Turpinājums 9. lpp.<br />
60 gadi!<br />
Divas jubilejas Sidnejā<br />
Māra Bernharde atzīmēja savu<br />
60. dzimšanas dienu šā gada 10. augustā.<br />
Māra un Pēteris ir bijuši kopā<br />
38 gadus un dzīvo Brisbanē.<br />
Maija Upeniece atzīmēja savu 60.<br />
dzimšanas dienu šī gada 14. aug. kopā<br />
ar ģimeni un draugiem. Attēlā Maija ar<br />
ģimeni – no kreisās: vīrs Kārlis, meita<br />
Kaija Upeniece, Maija, meita Nāra Čarltona<br />
(Charlton) ar trim Nāras meitām.<br />
Maijas jaunākā meita Vēsma pašlaik<br />
dzīvo Latvijā. Maija, kopā ar meitām,<br />
aktīvi muzicē Sidnejas latviešu sabiedrībā.<br />
Upenieki dzīvo Tirulā (Thirroul)<br />
netālu uz dienvidiem no Sidnejas.<br />
Ojārs Greste<br />
Lasītājas vēstule<br />
Māra Bernharde kopā ar vīru Pēteri.<br />
Šķēle – nedod, Dievs, lai mums būtu tāda Latvija<br />
Stendzeniekam lielā<br />
rūpe jeb kā tautas gudrība<br />
saka, pēdējie rudzi<br />
rijā LPP runasvīru slavināšanai.<br />
1) Šķēle dzīvojot ar<br />
labām domām. Viņš, tāpat kā ārlietu<br />
ministrs Ronis, ņēmis lāpstu un noraks<br />
visu slikto Latvijas vēsturē. Šķēle<br />
rok dziļāk, raka jau sen. To pamanījuši<br />
acīgie. Šķēle novērtējis Latvijas brīvvalsts<br />
lielos trūkumus – pensiju vietā<br />
nabagmājas, ūtrupes, raudošie, nopuņķojušies<br />
bērni, vecāku pārcilvēcīgais<br />
darbs (Māras Svīres intervija ar Šķēli<br />
Literatūra. Māksla. 1.08–8.08.96.g.).<br />
Interviju Šķēle nobeidz ar vārdiem:<br />
„Nedod Dievs, lai mums būtu tāda<br />
Latvija.“ Šķēle par to gādās, lai neatkārtotos<br />
brīvvalsts Latvija jeb kā<br />
tautā saka Ulmaņlaika Latvija, viņš<br />
negrib nonākt starptautisko aizdevēju<br />
jūgā, bet aizplīvurotā veidā norāda,<br />
ka palīdzēs dāsnais kaimiņš Krievija,<br />
par ko viņu pārliecinājis Urbanovičs<br />
(SC), ar kuru varēs veidot trešo republiku<br />
– draudzīgu Krievijai. To apstiprina<br />
Šķēles klusēšana par Urbanoviča<br />
draudiem par Biškeku un SC aptauju,<br />
aizskarošu Latvijai un latviešiem.<br />
Klusēšana taču ir piekrišana.<br />
2) Šķēli atbalsta PLL dižais runasvīrs<br />
Ulmanis, kuru oriģināli centās<br />
uzprišināt pēc Klintona, Berluskoni<br />
parauga. Ulmanim arī esot sava Monika<br />
pat ar mazulīti klēpī. Redz, cik<br />
izveicīgs, jauneklīgs savos gados. Vienīgi<br />
par izglītību abiem runasvīriem ir<br />
atšķirīgs viedoklis. Šķēle par izglītotu<br />
tautu, bet Ulmanis uzskata, ka ne jau<br />
visiem jādeldē skolas sols. Par paraugu<br />
viņam acīmredzot liekas anglis<br />
Džordžs Stīvensons, kurš cēlies no nabadzīgas<br />
ģimenes, 14 g. vecumā sācis<br />
strādāt, naktīs mācījies lasīt, rakstīt,<br />
apguvis zināšanas, tad uzbūvējis savu<br />
pirmo tvaika lokomotīvi un kļuvis zinātnieks.<br />
Ulmanis tādēļ uzskata, ka<br />
mūsu premjeram nav jābūt akadēmiski<br />
izglītotam, lasīt, rakstīt māk. Ir dzīves<br />
skola, un var kļūt par spīdekli politiķu<br />
saimē. Pārdomāsim, kam uzticēt<br />
varu. Cerams, ka tauta neaizmirsīs<br />
labos darbus pasta pakalpojumu cenu<br />
celšanā, vilcienu maršrutu likvidēšanā<br />
Latvijā, izdevīgo Pēterburgas un Maskavas<br />
līniju pārdošanu Krievijai; galvenais,<br />
par to pareizi pastāstīt mēdijos,<br />
tāpēc vajadzīgas avīzes un televīzija.<br />
Zelma Birzniece<br />
Pilsoniskā Savienība<br />
Laikrakstam „Latvietis“<br />
FOTO Ojārs Greste<br />
FOTO Ojārs Greste
4. lpp <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Ceturtdien, 2010. gada 19. augustā<br />
Kultūras dienas Melburnā<br />
Intervija ar Kalvi Jaunalksni<br />
Austrālijas Latviešu 53. Kultūras dienu Tautas deju uzveduma rīkotājs Kalvis Jaunalksnis viesojās laikraksta „Latvietis“<br />
redakcijā 5. augustā, kur viņu intervēja Ilze Nāgela.<br />
Kalvis Jaunalksnis.<br />
Ilze Nāgela:<br />
Sveicināts, Kalvi!<br />
Esi sveicināts<br />
laikraksta Latvietis<br />
redakcijā!<br />
Melburnieši,<br />
un es domāju, ka<br />
arī visi Austrālijas<br />
latvieši, gatavojas<br />
uz šī gada<br />
lielākajiem latviešu kultūras svētkiem<br />
Austrālijā – Kultūras dienām, kuras,<br />
kā zināms, notiks jau pavisam drīz –<br />
šī gada nogalē Melburnā. Laikraksta<br />
Latvietis lasītāji ir jau lasījuši intervijas<br />
ar Austrālijas Latviešu 53. Kultūras<br />
dienu rīcības komitejas priekšsēdi<br />
Anitu Andersoni, ar jauniešu pārstāvi<br />
Kultūras dienās Jānu Andersoni un<br />
kopkora koncerta organizētāju un vadītāju<br />
Jolantu Lārmani.<br />
Ļoti priecājos, ka esi piekritis intervijai,<br />
jo Tev šajās Kultūras dienās<br />
uzticēts veidot Tautas deju sarīkojumu.<br />
Kas gan būtu Kultūras dienas<br />
bez tautas dejām? Šim sarīkojumam<br />
arvien ir daudz gaidītāju, un interese<br />
par tautas dejām ir ļoti liela. Lai vai<br />
kas, bet biļetes uz tautas deju sarīkojumiem<br />
arvien ir izpārdotas.<br />
Vai varu lūgt Tevi pastāstīt mūsu<br />
lasītājiem par tautas deju sarīkojumu?<br />
Vai Tautas deju sarīkojums būs kā<br />
koncerts, vai arī tas būs uzvedums, kā<br />
stāsts?<br />
Kalvis Jaunalksnis: Tautas deju<br />
uzvedumam ir nosaukums Dancot<br />
gribu! Šis nosaukums ir bieži dzirdēts<br />
tautas dziesmās un dainās, kā piemēram:<br />
Dancot gribu, dancot gribu,<br />
Nav tīkama dancotāja;<br />
Kājas vien kustināju,<br />
Aiz galdiņa sēdēdama.<br />
Vai kājiņas, man' kājiņas,<br />
Dancot gribu, dancot gribu!<br />
Kur tie mani bāleliņi,<br />
Ka tie mani diet neveda?<br />
Atbildot jautājumu, šis būs vairāk<br />
kā uzvedums, un mēs mēģināsim iesaistīt<br />
stāstu, kurš izseko atminošu<br />
stāstu par meiteni; viņa dzimusi ģimenē,<br />
kur mīļas māmiņas dziesmas<br />
un dejas kopīgi ar savu ģimeni veido<br />
saistību viņas tautas mantojumu katrā<br />
dzīves posmā.<br />
I.N.: Kā Tev radās šāda ideja? Vai<br />
būs oriģināldeju horeogrāfijas speciāli<br />
šīm KD? Vai redzēsim jau tradicionālās,<br />
visiem jau labi pazīstamās tautas<br />
dejas?<br />
K.J.: Tēma ir vienkārša: Latviešiem<br />
patīk un viņi grib dejot un dancot!<br />
Sevišķi ar mūsu bagāto latviešu tautas<br />
mūziku un dziesmām. Man radās šāda<br />
ideja no savas bērnības, kad dziedājām<br />
ar mammu, kamēr viņa cepa vai vārīja<br />
vakariņas. Kad es ar brāļiem un māsām<br />
bijām bērni, mamma mūs mācīja<br />
dejot tautas dejas virtuvē.<br />
Uzvedumā būs gan tradicionālas<br />
dejas un arī vairākas oriģināldejas vai<br />
jaunrades dejas, ko redzēsim pirmo<br />
reizi šajās KD.<br />
I.N.: Vai tautas deju sarīkojumā –<br />
uzvedumā būs tā saucamā dzīvā mūzika?<br />
Vai vari tuvāk pastāstīt, kādi<br />
mūziķi mūs iepriecinās? Un vai arī<br />
dziedātāji piedalīsies? Kādi tie būs un<br />
cik?<br />
K.J.: Jā, uzvedumā būs dzīvā mūzika<br />
– no Brisbanes Zigrīdas ansamblis<br />
spēlēs un dziedās Ance Deksne,<br />
Valda Biezaite un Tija Lodiņa. Viņām<br />
vēl pievienosies citi mūziķi un<br />
dziedātāji no Sidnejas, Melburnas.<br />
Būs bundzinieks Ingus Purens, ģitārists<br />
Māris Ozols. Dzīvās mūzikas vadītāja<br />
un mūzikas aranžētāja ir Ance<br />
Deksne.<br />
I.N.: Kur notiks Tautas deju sarīkojums?<br />
Vai bija bija kādi iemesli,<br />
izvēlējies tieši šo vietu? Tā kā tautas<br />
deju sarīkojumi KD laikā parasti ir<br />
kupli apmeklēti,<br />
tad cik lielu skaitu<br />
cilvēku šīs telpas<br />
var uzņemt?<br />
K.J.: Sarīkojums<br />
notiks Nacionālā<br />
teātrī Seintkildā<br />
(St. Kilda),<br />
29. decembrī. Šī<br />
vieta ir ļoti labi<br />
pazīstama latviešiem,<br />
jo mēs šeit<br />
jau esam vairākas<br />
reizes uzveduši<br />
tautas deju sarīkojumus.<br />
Nacionālajā<br />
teātrī var sasēdināt<br />
aptuveni 750 apmeklētājus.<br />
I.N.: Tautas deju sarīkojumā piedalīsies<br />
daudz dejotāju. Cik lielā skaitā<br />
dejotājus sagaidat?<br />
K.J.: Mēs pareģojam, ka būs no 80<br />
līdz 90 dejotāju no visām aktīvām tautas<br />
deju kopām Austrālijā. Protams, no<br />
Melburnas, arī no Sidnejas, Kanberas<br />
un Adelaides. Uzvedumā piedalīsies<br />
arī skolēni no Melburnas Latviešu skolas<br />
un ceram arī bērni no bērnudārza.<br />
I.N.: Vai Tev ir daudz palīgu? Ko<br />
par viņiem tuvāk vari pastāstīt?<br />
K.J.: Protams, lai rīkotu šādu notikumu<br />
ir vajadzīga maza rīcības komiteja<br />
ar lielu palīdzību. Šajā grupiņa<br />
rosīgi darbojas Naomi Vitersa (Withers),<br />
kura arī vada tautas deju kopu<br />
Piektais ritenis, Ivette Migla, kurai ir<br />
pieredze tautas deju sarīkojumu rīkošanā<br />
no pagājušām Kultūras dienām<br />
Melburnā, un Jāna Andersone – mūsu<br />
mūzikas koordinētāja. Tuvāk pie sarīkojuma<br />
laika pie tehniskiem darbiem<br />
vēl piestrādās Andrejs Jaunzems un<br />
Jānis Kārkliņš.<br />
I.N.: Droši vien būs dažas lietas<br />
tautas deju sarīkojumā, kas paliks kā<br />
pārsteigums publikai līdz pašam pēdējam<br />
brīdim, bet varbūt par kaut ko Tu<br />
jau tagad vari minēt? Un kas būs savādāk<br />
šajās Kultūras dienās tautas deju<br />
sarīkojumā nekā iepriekšējās līdz šim?<br />
K.J.: Šajās dienā reti Kultūras dienās<br />
tautas deju sarīkojumos ir iekļauta<br />
dziedāšana un dziesmas. Kādreiz,<br />
pirms vairākiem gadiem tas bija nor-<br />
Turpinājums 14. lpp.<br />
Kalvis Jaunalksnis (no labās) dejo „Piektajā ritenī“.<br />
FOTO Džeimss Vaits (James Whyte)
Ceturtdien, 2010. gada 19. augustā <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 5. lpp<br />
Arī pertiešiem būs Latvijas pases<br />
Mobilā pases stacija veic vērtīgu darbu<br />
Pēc vairāku nedēļu gatavošanās arī<br />
pie mums Pertā ieradās Latvijas valsts<br />
ierēdnes, kārtot sarežģīto procedūru<br />
jauno Latvijas pasu pieprasījumiem.<br />
Jau jūnijā bijām saņēmuši ziņu, ka<br />
nopietni risinās projekts, lai Latvijas<br />
pilsoņiem ārzemēs varētu izsniegt jaunās<br />
Eiropas stila Latvijas pases. (Red.:<br />
skat. laikraksta „Latvietis“ 87. numuru<br />
(28. aprīlī)). Tas viss radās ar to, ka<br />
dažādi dati pasē tiks likti datu bāzē<br />
elektroniski, un tam ir vajadzīgi dārgi<br />
tehniski aparāti, kuri goda konsuliem<br />
nav pieejami. Beidzot ar Ārlietu ministrijas<br />
un Pilsonības un migrācijas<br />
lietu pārvaldes kopējiem spēkiem tika<br />
izkārtota Mobilā pases stacija, kura<br />
tad varēja doties ceļā un kārtot Latvijas<br />
pases pieprasījumus.<br />
Tā nu pēc vairāku gadu lūgumiem<br />
dot Latvijas pilsoņiem ārzemēs iespēju<br />
gan atjaunot notecējušo termiņu<br />
pases, gan saņemt pilnīgi jaunas pases<br />
un dot viņiem iespēju pildīt savu pienākumu,<br />
balsot gan Saeimas vēlēšanās,<br />
gan tautas nobalsošanās. Līdz šim<br />
tas nebija iespējams, jo vēlēšanās bija<br />
jāuzrāda derīga Latvijas pase. Tagad,<br />
gaidāmajās 10. Saeimas vēlēšanās šī<br />
gada 2. oktobrī daudzi Latvijas pilsoņi<br />
varēs pildīt savu pienākumu un vēlēšanās<br />
piedalīties. Par to un par to, ka<br />
pase tagad vairs nemaksā ceļa naudu<br />
$2000+ , esam ļoti pateicīgi.<br />
Tā kā Latvijas goda konsuli Austrālijā<br />
laikam neviens neesam datoru<br />
tehniķi vai speciālisti, speciālie pieslēgumi<br />
datoriem Latvijā nebija mūsu<br />
kompetencē, un sākumā mums radīja<br />
lielas galvas sāpes. Kad mēs gandrīz<br />
visi ieradāmies Rīgā uz kārtējo goda<br />
konsulu sanāksmi, tad arī izkārtojām<br />
tikšanos ar Mobilās pasu stacijas darbiniecēm<br />
un ministriju vadību, lai mēs<br />
varētu gūt kādu saprašanu šai sarežģītajā<br />
lietā. Šī sanāksme gan mums no<br />
Austrālijas, gan kolēģēm Latvijā atrisināja<br />
daudz neskaidru jautājumu.<br />
Vēl jau mani jo stingri nomāca bāžas<br />
par datora pieslēgumu, jo Latviešu<br />
centrā tāda nav. Bija jāpērk ierīces, kuras<br />
tad mums to sniegtu un tad bija jāmācās,<br />
kā to lietot. Beidzot pirmdien,<br />
9. augusta pēcpusdienā Pertas lidostā<br />
sagaidīju Konsulārās palīdzības nodaļas<br />
vadītāju Noru Labanovsku un<br />
Pasu nodaļas vecāko referenti Marinu<br />
Švinku. Tūlīt devāmies uz Latviešu<br />
centru un rādīju, ko biju sagādājis<br />
mūsu darbam, un, pārbaudot visu iekārtu,<br />
šo jauko dāmu smaidi un drošinājumi<br />
manām bažām lika izgaist.<br />
Mobilā pasu stacija bija ataicinājusi<br />
daudz Pertas latviešu, bet bija<br />
ataicinājusi arī tādus, kurus nekad<br />
nebiju saticis. Daži no šiem Latvijas<br />
latviešiem nemaz nezināja, ka tāds<br />
Latviešu Centrs vispār pastāv. Tad nu<br />
bija iespēja viņiem arī pastāstīt par lat-<br />
viešu radio stundu<br />
un sarīkojumiem,<br />
kuri šeit notiek.<br />
Biju jau vairākas<br />
nedēļas mēģinājis<br />
sazināt visus, kuri<br />
būtu ieinteresēti<br />
saņemt Latvijas<br />
pases un arī iekārtot<br />
tā, lai nevienam<br />
nebūtu pārāk ilgi<br />
jāgaida, lai formalitātes<br />
nokārtotu.<br />
Tas nu arī pa daļai<br />
izdevās. Caurmērā<br />
esmu apmierināts<br />
ar savu devumu,<br />
bet biju pārsteigts par darbu, kuru veica<br />
mūsu viešņas.<br />
Divus vakarus es viņas nodarbināju<br />
līdz vēlam vakaram un tad, aizbraucot<br />
atpakaļ viesnīcā, viņas vēl piestrādāja<br />
klāt. Nekas viņām nebija par grūtu<br />
vai pārāk sarežģīts, lai problēmas atrisinātu.<br />
Esmu pārliecināts, ka Latvijā<br />
No kreisās: Latvijas Goda konsuls Pertā Jānis Purvinskis,<br />
Pasu nodaļas vecākā referente Marina Švinka un Konsulārās<br />
palīdzības nodaļas vadītāja Nora Labanovska, noformējot<br />
Latvijas pases pieprasījumu Vilim Gūtmārcim.<br />
nu neviens problēmas tā nerisinātu.<br />
Vienkārši aizsūtītu prom, lai nāk atpakaļ<br />
vēlāk. Ierēdnes strādāja ar smaidu<br />
uz lūpām, ar pacietību un profesionāli<br />
skaidroja, kas ir vajadzīgs tiem, kam<br />
vēl trūka kādi dokumenti, bet beidzot<br />
RĪKOJATIES BRĪVI,ĒRTI UN LĒTI<br />
LIETOJOT KONTU<br />
LATVIEŠU KREDIKOOPERĀTĪVĀ<br />
AUSTRĀLIJĀ.<br />
VISAS IEMAKSAS KONTĀ UN MAKSĀJUMUS<br />
NO KONTA VARIET IZDARĪT LOKĀLI,<br />
BEZ VAJADZĪBAS PERSONĪGI IERASTIES<br />
MŪSU BIROJĀ.<br />
IZMANTOJIET MŪSU<br />
BEZMAKSAS ČEKU KONTUS,<br />
NEPĀRTRAUKTA KREDITA (OVERDRAFT),UN<br />
TIEŠĀS KREDITA UN DĒBETA (DIRECT<br />
CREDIT AND DEBIT) IESPĒJAS,<br />
UN DEBETA KARTES EFTPOS PIRKUMIEM,UN<br />
SKAIDRAS NAUDAS IZŅEMŠANAI NO KONTA.<br />
Latviešu<br />
Kreditkooperātīvs<br />
Austrālijā<br />
Tālrunis 1300 658 528<br />
E-Pasta adrese: lacc@latviancredit.com.au<br />
Tīmekļa adrese:<br />
Turpinājums 14. lpp.<br />
www.latviancredit.com.au<br />
RIT068-06/10<br />
FOTO Jānis Purvinskis
6. lpp <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Ceturtdien, 2010. gada 19. augustā<br />
Zeme deg!<br />
Aleksandra Gāršas pārdomas par stāvokli Latvijā<br />
Varbūt par daudz<br />
dramatiski teikts, bet<br />
latviešu tautai Latvijā,<br />
atkal reiz deg zem kājām.<br />
Stāvam milzīgās<br />
izšķiršanās priekšā ar<br />
nepārredzamām sekām:<br />
Pēc dažām nedēļām gaidāmas Latvijas<br />
Saeimas vēlēšanas. To iznākums var<br />
izšķirt Latvijas nākotni, kā latviešu<br />
tautas latviskām mājām un tās rietumniecisko<br />
orientāciju.<br />
Līdzšinējās vēlēšanās varējām<br />
šķendēties par Saeimas saskaldīšanos<br />
daudzās partijās, par zaudētām balsīm,<br />
kas tika nodotas par 5% barjeru<br />
nepārvarēšanu šīm partijām, par politiķu<br />
tirgošanos, par nekompetentām,<br />
parasti īslaicīgām valdībām. Tomēr<br />
līdz šim Saeimas un valdības līmenī<br />
mūsu tautas un valodas pastāvēšanai<br />
nopietnas briesmas nedraudēja.<br />
Nedaudzu gadu laikā viss tas mainījies;<br />
vispirms jau daudzi latvieši un<br />
daudz mazāk krievvalodīgie ekonomisko<br />
apstākļu dēļ Latviju atstājuši,<br />
lai meklētu darbu un laimi svešās zemēs.<br />
Šoreiz tā nebija politiska emigrācija,<br />
kā pēc otrā pasaules kara beigām,<br />
bet saimnieciska.<br />
Tagad Latvijā palikušie latvieši<br />
pamazām vīlušies savos politiķos un<br />
Latvijas politiskajā sistēmā.<br />
Tajā pašā laikā liels skaits krievu<br />
ieguvuši Latvijas pilsonību ar tiesībām<br />
piedalīties vēlēšanās. Viņu lielum<br />
lielais vairums apvienojies Saskaņas<br />
Centrā – tātad vienā partiju grupējumā.<br />
Viņu balsis zudumā neies un, no<br />
aptaujām spriežot, maz no viņiem no<br />
vēlēšanām atturēsies. Pat daudzi Latvijas<br />
valstij citādi draudzīgie krievi ierauti<br />
šajā lavīnā, lai vēlētu par šo savu<br />
partiju grupējumu. Sevišķi skumji ir<br />
dzirdēt, ka arī daudzi latvieši par šo<br />
partiju apvienību nodomājuši vēlēt<br />
naivā cerībā, ka tā atnesīs lielāku labklājību<br />
un ka laikam tās politiķi neesot<br />
sasmērējušies!<br />
Neveiksmīgā kārtā uz šo partiju<br />
Putina Krievija guvusi ievērojamu iespaidu,<br />
ar galamērķi vispirms Latvijā<br />
panākt divvalodību, pēc tam krievu<br />
vienvalodību un politiskās un saimnieciskās<br />
ievirzes mainīšanu no Eiropas<br />
un rietumiem uz Krieviju.<br />
Daži šīs partijas elementi atklāti<br />
ņirgājās par Latvijas valsti, tās vēsturi,<br />
valodu un kultūru, valkā Krievijas<br />
lojālistu lentes un dodas pie Uzvaras<br />
pieminekļa Pārdaugavā, lai godinātu<br />
mūsu valsts krievu komunistu okupāciju<br />
kā mūsu atbrīvotājus.<br />
Nepieciešams apstāties un padomāt,<br />
ko tas viss pēc nākamajām vēlēšanām<br />
var nozīmēt latviešu tautai,<br />
Latvijas valstij, kurā jau tagad daudzi<br />
krievi kļuvuši uzpūtīgi, augstprātīgi<br />
un bieži atklāti atsakās runāt mūsu<br />
valsts valodā, sagaidot, ka visi Latvijā<br />
un visi tās apmeklētāji runās krieviski!<br />
Šai partiju apvienībai ļoti labas izredzes<br />
gūt vismaz ⅓ daļu no Latvijas<br />
saeimas 100 deputātiem. Atliks tai tad<br />
vienkārši sabiedroties ar Tautas partijas<br />
– Latvijas ceļa apvienības Par labu<br />
Latviju! deputātiem vai pārliecināt<br />
Zaļo un Zemnieku Savienību, lai dibinātu<br />
valdību, kurā noteicēji būtu viņi –<br />
krievi, un gūtu pēkšņi jaunatgriezušos<br />
Krievijas dominējošo iespaidu uz visu<br />
pēc šīm vēlēšanām. Viss, ko kopš neatkarības<br />
atgūšanas atguvām, varētu tikt<br />
zaudēts ar šīm vēlēšanām!<br />
Kā tas var notikt?<br />
Liela daļa latviešu, vīlušies politiķos<br />
un vēlēšanu sistēmā, nolēmuši<br />
vispār no vēlēšanām atturēties – ar to it<br />
kā izrādot savu protestu. Patiesībā, tie<br />
ar šādu atturību tikpat kā nobalso par<br />
Saskaņas centru. Pie lielā sagaidāmo<br />
deputātu skaita šis grupējums pēc Latvijas<br />
tagadējās vēlēšanu sistēmas iegūs<br />
proporcionāli vēl papildus deputātus uz<br />
nevēlētāju rēķina. Līdz ar to ik balsstiesīgs<br />
latvietis kā Latvijā, tā ārpasaulē ar<br />
savu nepiedalīšanos vēlēšanās patiesībā<br />
palīdz mūsu tautas interešu pretiniekiem<br />
iegūt varu demokrātiskā veidā!<br />
Par Latviešiem, kas naivitātes dēļ<br />
nolēmuši balsot par Saskaņas centru,<br />
jau minēju.<br />
Bez tam liels skaits latviešu nodomājuši<br />
balsot par kādu no oranžajām,<br />
oligarhu-mecenātu iespaidotajām partijām,<br />
kā piemēram Tautas partijas<br />
– Latvijas ceļa apvienība ar vilinošu,<br />
skaistu nosaukumu Par labu Latviju!<br />
Kas gan nevēlētos labu Latviju? Šo vēlētāju<br />
loģika ir, ka lielbagātnieki, paši<br />
sev bagātību ieguvuši, kā šo partiju oficiālie<br />
vai neoficiālie patroni pratīs arī<br />
ar savu darbību politikā, tautai atkal<br />
atnest labklājību. Diemžēl patiesība ir,<br />
ka paši savu interešu veicināšanai šie<br />
lielbagātnieki puslīdz droši sadarbosies<br />
ar Saskaņas centru, lai iekļūtu valdībā.<br />
Tautas nacionālās izdzīvošanas intereses<br />
to vairākumam šķiet rūp maz. Lielākas<br />
tirgošanās iespējas ar Krieviju<br />
liekas viņiem svarīgākas. Daži no tiem<br />
pat atklāti izteikušies, ka ir gatavi pēc<br />
vēlēšanām atbalstīt prokrievisko partiju<br />
grupējumu Saskaņas centru.<br />
Ko tad mums darīt?<br />
Kā balsot mūsu tautai šajā ļoti kritiskajā<br />
brīdī? Mūsu lielākā nacionālo<br />
partiju koalīcija ir Vienotība, to izveidojušas<br />
Jaunais Laiks, Pilsoniskā savienība,<br />
Sabiedrība citai politikai un<br />
dažas sabiedrībā ļoti pazīstamas, bet<br />
partijās nesastāvošas, patriotiski noskaņotas<br />
personas.<br />
Vienotība, vadoties no aptaujām,<br />
droši un viegli pārvarēs 5% barjeru. Tā<br />
ir lielākā no mūsu nacionālās intereses<br />
pārstāvošām partijām, kura nav nonākusi<br />
iepriekš minēto oligarhu iespaidā.<br />
Ik viena par šo partiju nodota balss palīdzēs<br />
tai iegūt papildus mandātus saeimā<br />
un līdz ar to vairos cerību, tai sastādīt<br />
valdību. Parasti valdību sastādīt<br />
aicina lielāko saeimā pārstāvēto partiju.<br />
Ļoti pozitīva no mūsu viedokļa ir<br />
LNNK – Tēvzemei un Brīvībai un Visu<br />
Latvijai partiju apvienība – ja vien tā<br />
spēs pārvarēt 5% barjeru. Pēc vēlētāju<br />
nodomu pētnieku domām, tā varētu<br />
nesasniegt 5% barjeru. Par iemeslu<br />
tam varētu būt LNNK – Tēvzemiešu<br />
daži iepriekšējās darbības aspekti.<br />
Tomēr šķiet, ka lielā skaitā vēlētāju<br />
dēļ, kuri savu izvēli vēl nav izdarījuši<br />
vai atklājuši aptaujām, jācer, ka šī<br />
partija tomēr 5% barjeru pārvarēs, un<br />
līdz ar to varētu kļūt par labu partneri<br />
Vienotībai, ja tā nonāks pie valdības<br />
sastādīšanas. Pretējā gadījumā neefektīvas<br />
kļūs ļoti daudzu nacionāli domājošo<br />
latviešu vēlētāju balsis.<br />
Vēl varētu būt runa par Zaļo un<br />
Zemnieku savienību. Tā līdz šim noturējusi<br />
nacionāli latvisku līniju, un<br />
atliek tikai cerēt, ka tā līdzīgi rīkosies<br />
arī nākotnē. Uz šo partiju liels iespaids<br />
ir Lembergam. No oligarhiem viņš<br />
šķiet būtu tas nacionālākais. Šķiet, ka<br />
viņa tirdzniecisko interešu pavedieni<br />
nav tik ļoti atkarīgi no Krievijas labvēlības,<br />
kā dažu citu. Neliekas, ka Krievija<br />
gāzi atsāks pumpēt uz Ventspili...<br />
Risks ar šo partiju būs gadījumā, ja<br />
Saskaņas centrs iegūs lielu mandātu<br />
skaitu un to uzaicinās sastādīt valdību.<br />
Grūti teikt, vai Zaļie un Zemnieki tādā<br />
gadījumā spēs atturēties no kārdinājuma<br />
šādā valdībā piedalīties.<br />
Pilnīgi neatbildīgi latviešu vēlētājiem<br />
būtu aizsviest savas balsis papīrkurvī,<br />
balsojot par drumstalu partijām.<br />
Tām nav nekādas izredzes pārvarēt<br />
5% barjeru.<br />
Izredzes latviešu nacionāliem<br />
spēkiem gūt deputātu vairākumu un<br />
sastādīt nacionāli noskaņotu valdību<br />
ir uz naža asmens. Tādēļ ikkatram no<br />
mums ir pienākums iet balsot šajās vēlēšanās,<br />
jo citādi riskējam zaudēt visu!<br />
Izšķiršanās, vai Latvija turpinās<br />
būt latviska un rietumnieciski noskaņota,<br />
šoreiz atkal ir mūsu – ikviena<br />
vēlētāja rokās!<br />
Aleksandrs Garša<br />
Laikrakstam „Latvietis“
Ceturtdien, 2010. gada 19. augustā <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 7. lpp<br />
Nama labad<br />
Turpinājums no 1. lpp<br />
MLNK valdes priekšsēdētājs Kārlis<br />
Kasparsons atklāj sarīkojumu.<br />
FOTO Gunārs Nāgels<br />
„Jumalēni“. No kr.: Zandis Baumanis, Kaija Lārmane, Kintija Jakse, Jolanta<br />
Lārmane, Šarlote Jakse, Ronans Lārmanis, Daina Jefimova, Lija Andersone.<br />
Koris „Atbalss“.<br />
gadu laikā. Pēc šiem pieciem gadiem –<br />
1960. gadā sabiedrība to bija atbrīvojusi<br />
no parādiem un tūlīt ķērās pie nākošā<br />
projekta – Nama paplašināšanas.<br />
1960. gada 17. jūlijā Nama padomes<br />
sēdē komisija jau sniedza plašu ziņojumu<br />
par: a) Nama pārcelšanas iespējām,<br />
b) Nama paplašināšanas – resp.<br />
zāles būves projektiem, c) aptuveniem<br />
izmaksu aprēķiniem, d) citiem ar būvi<br />
saistītiem jautājumiem.<br />
1962. gada februārī MLNK biedru<br />
un organizāciju pārstāvju sapulcē<br />
pieņēma arhitekta A. Pūpēža izstrādāto<br />
būvprojektu. Tehniskās komisijas<br />
galvenie uzdevumi bija: līdzekļu<br />
sagāde un projekta izvērtēšana, kā arī<br />
darbu organizēšana un vadība. Šajā<br />
darbā bez projekta autora piedalījās:<br />
Z. Apsītis (sākuma posmā), V. Eglīte,<br />
J. Daliņš (sen.), I. Kapsis, H. Misiņš,<br />
J. Resnais un nama kooperatīva valdes<br />
pārstāvis J. Braunšteins.<br />
1965. gada 16. maijā notika Jaunceltnes<br />
– Lielās zāles atklāšanas sarīkojums;<br />
notika jaunceltnes iesvēte,<br />
atslēgu nodošana, daudz runu un laba<br />
vēlējumu. Runu teica arī Oļģerts Rozītis.<br />
Te daži citāti no viņa runas: „<br />
2015. gadā latviešu kolonija pulcēsies<br />
Dikensa ielas namā sarīkojumu zāles<br />
50 gadu atceres svinībām. Nez’ cik šais<br />
svinībās būs apmeklētāju? Neviena,<br />
jūs man teiksit, tai laikā mēs visi jau<br />
būsim Latvijā, jo pēc 50 gadiem mūsu<br />
dzimtene vairs nebūs vergu važās. Tas<br />
tiesa, pēc 50 gadiem Latvija būs brīva,<br />
un nemaz tik ilgi nebūs jāgaida, tomēr,<br />
nebūsim naivi, nemānīsim sevi, visi uz<br />
dzimteni atpakaļ nepārbrauksim, lai<br />
cik brīvs būtu mūsu ceļš. 2015. gadā<br />
latviešu nama zālē pulcēsies vienalga<br />
kas, tik ne latvieši, tā citi man atteiks,<br />
jo tad latvieši sen jau būs nokaunējušies<br />
no savas valodas, sen jau būs<br />
aizmirsuši ceļu uz savu namu, kas būs<br />
pāraudzis sveštautu zālēm.[...]“<br />
Atgriežoties 15. augusta sarīkojumā<br />
pagājušo svētdien, viesi pie balti<br />
klātiem galdiem, vienojās kopdziesmā,<br />
un tūlīt pēc tam sākās sarīkojuma<br />
koncerts. Kā pirmie uz skatuves uznāca<br />
folkloras kopa Jumalēni Jolantas<br />
Lārmanes vadībā. Jauna kopa, kuru<br />
plašāka Melburnas publika dzirdēja<br />
pirmo reiz. Kas tad ir jumalēni? Jumalēni<br />
nozīmē – Jumīša bērni. Latviešu<br />
mitoloģijā Jumis ir auglības<br />
veicinātājs, druvu dievība. Pašlaik<br />
folkloras kopā Jumalēni muzicē 13<br />
dalībnieki, kuri dzied latviski, spēlē<br />
kokles, stabules, bungas, vijoli, flautu,<br />
vargānus... (Folkloras kopa Jumalēni<br />
ir jauna; pirmo reizi tā kopā sanāca<br />
šogad – marta vidū.) Koncertā svētdien<br />
uzstājās Zandis Baumanis, Kaija<br />
Lārmane, Ronans Lārmanis, Kintija<br />
Jakse, Šarlote Jakse, Daina Jefimova,<br />
Lija Andersone. (Koncertā nepiedalījās<br />
Freja Kučera-Ozoliņa, Andrejs<br />
Cīrulis, Edgars Cīrulis, kā arī Evelīna<br />
un Emīlija Nesteckas.) Sirsnīgā izpildījumā<br />
skanēja dziesmas: Ai, saulīte,<br />
mēnestiņi un Es meitiņa kā rozīte.<br />
Publikai pirmo reizi uzstājās arī<br />
Austrālijas apvienotā kora Atbalsis<br />
Melburnas kopa, Jolantas Lārmanes<br />
vadībā, izpildot Es saviju vainadziņu<br />
– latviešu tautas dziesmu Jāņa<br />
Lūsēna apdarē, Ziedi, ziedi rudzu vārpa<br />
– latviešu tautas dziesmu Daces<br />
Štauveres-Aperānes apdarē (Jolanta<br />
Lārmane pavadījumu spēlēja uz kokles)<br />
un Raimonda Paula Manai dzimtenei<br />
(klavieru pavadījumu izpildīja<br />
Andrejs Pilskalns).<br />
Sarīkojuma pirmo daļu noslēdza<br />
ALT aktieris Ivars Mirovics, iejūtoties<br />
režisora lomā, kurš gatavojoties<br />
iestudēt ar Austrālijas Latviešu teātra<br />
aktieriem Šekspīra lugu Hamlets. Tad<br />
nu viņš sniedza vērtīgus ieteikumus<br />
un norādījumus aktieriem. Visu vajag<br />
pārveidot un modernizēt, mūzikls<br />
būtu īsti vietā, lai mazliet noņemtu<br />
lielo dramatismu lugai, Ofēlijai jābūt<br />
erotiskākai, karalienei Ģertrūdei piedienīgs<br />
būtu uznāciens uz skatuves<br />
tango dejas solī, kapračiem lustīgi jāpadzied<br />
un nogalināta karaļa spokam<br />
arī bija savi ieteikumi, lai spokojas<br />
Ivars Mirovics.<br />
jautri un lai nesabaidītu publiku... utt.<br />
Pēc neliela starpbrīža, sarīkojuma<br />
otrajā daļā Ivars Mirovics (ar H. Pacera<br />
tehnisko palīdzību) publikai rādīja<br />
filmiņu fragmentus no tām senajām<br />
dienām – 1964. gadā, kad norisinājās<br />
Nama Lielās zāles būvdarbi, kā arī no<br />
Nama jaunās sarīkojumu zāles iesvētīšanas<br />
sarīkojuma, kur varējam redzēt<br />
ļaužu pārpildītu Lielo zāli, varenu kori<br />
un trīs mācītājus.<br />
Tad Kārlis Kasparsons pastāstīja<br />
par pagājušā gada laikā jau paveiktajiem<br />
un jau tuvākā nākotnē paredzamajiem<br />
Nama uzlabošanas darbiem,<br />
sniedzot ziņojumu Nams tagad:<br />
„Visos latviešu centros Austrālijā<br />
aktīvo latviešu sabiedrības sarīkojumu<br />
apmeklētāju skaits ir stipri sarucis.<br />
Tas nozīmē, ka organizācijas vairs nav<br />
tik aktīvas kā bija pāris gadus atpakaļ,<br />
un līdz ar to latviešu kultūras namiem<br />
ir krietni mazāk ienākumu no zāles un<br />
Turpinājums 12. lpp.<br />
FOTO Gunārs Nāgels<br />
FOTO Gunārs Nāgels<br />
FOTO Gunārs Nāgels
8. lpp <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Ceturtdien, 2010. gada 19. augustā<br />
Fotomākslas izstāde Melburnā<br />
Mākslinieces Kallenas Kučeras jaunais izteiksmes veids<br />
Gleznotājam, tēlniekam grafiķim<br />
vai jebkuras citas nozares māksliniekam,<br />
neskatoties uz izvēlēto tehniku,<br />
viņa darbu skate ir pietura, kurā parādīt<br />
skatītajam padarīto, gan arī kā<br />
atskaites punkts un izvērtējums sev<br />
pašam par padarīto. Ar patiesu prieku<br />
devāmies uz latviešu mākslinieces<br />
jaunas izstādes atklāšanu piektdien,<br />
13. augustā Ņūnorta (NewNorth) galerijā,<br />
Fērfīldā (Fairfield), Melburnā.<br />
Tika atklāta Kallenas Kučeras fotogrāfiju<br />
izstāde Pašsajūta: lidojumsbēgšana<br />
(The sense of self: flight). Bija<br />
pārsteigums, saņemot ielūgumu uz šo<br />
izstādi. Pārsteigums tādēļ, ka mākslinieci<br />
pazīstu jau gadus 20, bet viņas<br />
radošā talanta apliecinājumu esmu<br />
redzējusi daudzos viņas darbos, kad<br />
māksliniece strādāja citā tehnikā – keramikā.<br />
Tūdaļ arī jāpiemin, ka viņas<br />
darinātie trauki, protams, tie ir pielietojami<br />
priekšmeti – vāzes, krūzes,<br />
šķīvji, tad tomēr tiem arvien bija virsuzdevums,<br />
jo tie bija trauki–mākslas<br />
darbi. Neparasti, uzmanību piesaistoši.<br />
Brīnišķīgās glazūru krāsas, trauku<br />
formas un faktūras. To pieminu, lai atgādinātu,<br />
ka tikšanās šai izstādē mums<br />
nav ar tikko jaunu ienācēju mākslā, bet<br />
gan ar pieredzes bagātu mākslinieci.<br />
Pārsteigums bija tas, ka šoreiz<br />
esam aicināti uz fotogrāfiju izstādi.<br />
Pavisam jauns izteiksmes veids māksliniecei<br />
– fotogrāfija – jauns izaicinājums.<br />
Šīs noteikti nav fotogrāfijas to<br />
pierastā izpratnē. Šeit katra fotogrāfija<br />
ir glezna, stāsts, mākslas darbs; galvenokārt<br />
melnbaltas, dažos darbos ir<br />
interesantā veidā izmantota arī krāsa,<br />
bet vienlaicīgi fotogrāfijas ir arī kā<br />
dvēseles stāsta dokumentācija.<br />
Kā savas izstādes moto Kallena<br />
minējusi Leonarda da Vinči teicienu:<br />
„Kad gars nesadarbojās ar rokām, nerodas<br />
mākslas darbs.“ (When the spirit<br />
does not work with the hand, there is<br />
no art.)<br />
Te nu viennozīmīgi gars ir vadījis<br />
rokas. Šo rakstot, es apzināti vēl neesmu<br />
iepazinos ar Kallenas komentāru<br />
viņas darbiem, lai tas neiespaidotu<br />
manas sajūtas, darbus skatoties un par<br />
tiem domājot. Mēģināšu tās salikt pa<br />
plauktiņiem. Jau tas vien, ka izstāde<br />
iekārtota otrajā ēkas stāvā, bija it kā<br />
zīme, ka mēs paceļamies pāri ikdienišķām<br />
un vienkāršām lietām. Mana pirmā<br />
sajūta – te māksliniece mums rāda<br />
savu dvēseli gan ar šo izlīdzsvaroto<br />
kompozīciju un vienlaicīgi nestabilitātes<br />
sajūtu, gan pasakaino vieglumu,<br />
paceļoties lidojumā, gan ar lielo sāpi<br />
un smagumu, jūtoties sagūstītam un<br />
ieslodzītam savu sajūtu pasaulē.<br />
Modelis darbiem – Kallena pati.<br />
Šķiet viņa aplūko sevi no malas, brīnās,<br />
skumst, šaubās, priecājās, pārdzīvo<br />
un ir lepna par sevi. Ir jau dzirdēta<br />
tēze, ka rokas par<br />
cilvēku kādreiz<br />
stāsta vairāk kā<br />
seja, un Kallena<br />
vairākās fotogrāfijās<br />
kā sava stāsta<br />
galveno objektu ir<br />
izvēlējusies savas<br />
rokas; iespaidīgi.<br />
Ļoti sirsnīgi un<br />
stāstoši, manuprāt,<br />
ir darbi par bērnības<br />
tēmu. Katra fotogrāfija<br />
ir stāsts,<br />
un, tās atkal un atkal<br />
apskatot, man<br />
bija jādomā, cik<br />
Kallena Kučera.<br />
neaizsargāts gan ir mākslinieks, daloties<br />
ar skatītāju savās jūtās.<br />
Tiktāl par darbu emocionālo pusi,<br />
bet vēlētos pieminēt darbu augsto profesionālo<br />
līmeni: pārdomāto kompozīciju,<br />
melnbalto laukumu līdzsvaru,<br />
ritmu, efektīgi izmantotos kontrastus<br />
un samīkstinātās pārejas, kā arī vērību<br />
pievērst tam, ar kādu niansētu uzmanību<br />
gaumīgi pielietoti krāsu laukumi,<br />
kas arvien ir riskanta lieta melnbaltajos<br />
grafikas darbos. Arī tik meistarīgi<br />
izvēlētie modeļi bez Kallenas pašas;<br />
priekšmeti, kas ir ap viņu: koks, stikls,<br />
metāls, gaisīgs audums.<br />
Katram skatītājam būs savs vērojums,<br />
savi iespaidi un sajūtas, bet, manuprāt,<br />
vienojošais ir mākslas darbs.<br />
Droši vien, cik dažādi mēs paši esam,<br />
tik arī dažādi lasīsim šos Kallenas<br />
mums dotos vēstījumus. Tie ir nopietni,<br />
skumji, vērīgi, patiesi.<br />
Susanne Silver, Ņūnorta galerijas<br />
administratore deva vārdu Norbertam<br />
Lefleram (Norbert Loeffler) – Viktorijas<br />
Mākslas un mūzikas koledžas lektors<br />
(Lecturer, Critical and Theoretical<br />
Studies, Victoria College of the Arts<br />
and Music), kurš atklāja izstādi. Zīmīgi,<br />
salīdzinājumiem un vērtējumiem<br />
interesanti bija Norberta sacītie vārdi<br />
par Kallenas mākslu, bet par to būs jāstāsta<br />
citā, garākā rakstā. Uz izstādes<br />
atklāšanu bija ieradušies krietns pulks<br />
draugu un mākslas cienītāju.<br />
Nobeigumā šai īsajai reportāžai<br />
Norberts Leflers atklāj izstādi.<br />
par izstādi, vēlos izteikt pateicību Kallenai<br />
par uzņēmību un drosmi, jo tas ir<br />
liels, augsti vērtējams darbs – izveidot<br />
savu mākslas darbu izstādi. Pasteidzieties,<br />
kas vēl nav izstādi apskatījuši;<br />
tā atvērta Ņūnorta galerijā, Fērfīldā,<br />
Melburnā līdz 4. septembrim.<br />
Ilze Šēnberga-Nāgela<br />
Laikrakstam „Latvietis“<br />
FOTO Gunārs Nāgels<br />
FOTO Gunārs Nāgels<br />
FOTO Gunārs Nāgels<br />
FOTO Gunārs Nāgels
Ceturtdien, 2010. gada 19. augustā <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 9. lpp<br />
„Putra“<br />
„Laiksnes“ ceturtajā diskā attēlota lauku sadzīve<br />
Folkloras kopa<br />
Laiksne nesen laidusi<br />
klajā jaunu ierakstu ar<br />
intriģējošu nosaukumu<br />
– Putra. Dziesmas<br />
nav par putru vien – tur<br />
tēmas ir dažādas, bet<br />
vienojošais ir ēšana, sadzīve, darbs un<br />
pēc tam izpriecas, kas ir lauku dzīves<br />
svarīgas sastāvdaļas. Laiksne pati sava<br />
diska piezīmēs skaidro – „Putrā likām<br />
to, kas šobrīd šķiet gardākais kumoss:<br />
saviesīgās dziesmas, galda dziesmas,<br />
kas dzimst bez iepriekšēja nodoma<br />
un uzdzirkstī. Visas albuma dziesmas<br />
ņemtas no teicēju ierakstiem vai nošu<br />
pierakstiem, tās apdarinot, domājām<br />
par talkām, večerinkām un visu to ļoti<br />
dzīvo, pilsētniekam nedaudz mītisko<br />
lauku sadzīves pusi“.<br />
Dziesmas klausoties, patiešām rodas<br />
sajūta, ka atrodies kādā dziļā Latvijas<br />
lauku nostūrī, kur sanākuši vietējie<br />
ļautiņi kopā un mūzikā izdzied savu<br />
lauku dzīvi. Tās ir vienkāršas un tajā<br />
pašā laikā pilnas ar dvēseliskumu savā<br />
vienkāršībā. Un pie tam meldijas tādas<br />
senas, un kopumā iespaids ir tāds, ka<br />
esam atgriezuši laika ratu atpakaļ kādu<br />
gadsimtu un ielūkojamies nodzeltējušā<br />
fotoalbumā, kur fotogrāfijās attēlotās<br />
lauku sejas atdzīvojušās un nu spēj<br />
mums, nākamajām paaudzēm, kaut ko<br />
par sevi un savu dzīvi pastāstīt.<br />
Laiksnes izvēlētie mūzikas instrumenti<br />
pavadījumam arī izklausās<br />
autentiski – no visiem vāka ierakstā<br />
minētajiem instrumentiem, vienīgais<br />
modernais ir basģitāra. Pārējie ir tieši<br />
tādi, ar ko pirms simts vai vairāk gadiem<br />
spēlmaņi būtu muzicējuši – vijole,<br />
kokles, mandolīna, stabule, vargāns,<br />
ģīga. Skaņa tīra, nesamākslota, nekur<br />
nav izvēlēti sarežģīti aranžējumi. Uzsvars<br />
šeit ir uz vienkāršību un seno<br />
vērtību un dzīves veida atspoguļošanu.<br />
Labs piemērs šai laikmeta liecinie-<br />
Redakcijā<br />
Turpinājums no 3. lpp<br />
saraksts. Vienības draudze mums atsūta<br />
savu dievkalpojumu sarakstu.<br />
Zelta piekrastes Austrālijas – Baltijas<br />
Draudzības biedrība izdod biļetenu<br />
katrus 3 mēnešus un to piesūta<br />
redakcijai.<br />
Bez šeit minētiem ziņu avotiem,<br />
atsevišķas organizācijas mums piesūta<br />
ziņas par maiņām vai arī papildinformāciju.<br />
Sarīkojumu kalendārā mēdzam<br />
ievietot sarīkojumus līdz trešajai<br />
svētdienai pēc laikraksta iznākšanas<br />
datuma.<br />
Tāpēc, mīļie lasītāji un organizāciju<br />
vadītāji, ja sarīkojumu kalendārā ir<br />
ieviesušās neprecizitātes, tad ziņojiet<br />
laicīgi!<br />
GN<br />
ces lomai ir dziesma no Bārtas puses<br />
par Putru. Modernajā pasaulē grūti iedomāties<br />
dziesmā personificēt putru,<br />
bet lauku cilvēkiem putra bija spēka<br />
nesējs, viens no pamatēdieniem, kā<br />
mīļš ģimenes loceklis. Lauku dzīves<br />
aprakstos bieži lasām, kā saime sēž ap<br />
lielo koka galdu ar putras bļodu vidū<br />
un pārrunā dienas notikumus. Un cik<br />
mīļi ieklausīties šīs dziesmas vārdos –<br />
Putra, kājas apāvusi, Pie bērniem(i)<br />
ciemā iet. Piesargies(i) tu, putriņa, Ka<br />
tev’ bērni neapēd. Varam gara acīm iedomāties,<br />
kā putras bļodai pieaugušas<br />
sīkas kājiņas, un kā tā skrien prom no<br />
bērniem, kas dzenās pakaļ ar karotēm<br />
rokā!<br />
Citās dziesmās ieklausoties, varam<br />
dzirdēt prieku par alu, tā dzeršanu<br />
un par dažādām izdarībām, ko<br />
alus dzeršana izraisa. Alus arī tiek uzrunāts<br />
– Alutiņ, bāleliņ, Kas zin’ tavu<br />
stiprumiņ? Tu varēji vīru gāzt, Mucai<br />
diben’ spridzināt. Nekas jauns te nav<br />
pateikts, bet vienmēr vērts apbrīnot<br />
latvieša tiešumu un spēju īsi un kodolīgi<br />
aprakstīt gadījumus iz dzīves.<br />
Diskā arī dzirdam pāris ļoti slāviskas<br />
dziesmas – piemēram, Šiškin,<br />
miškin piedziedājums ir krievu valodā<br />
un pašai meldijai arī nav tīri latviskas<br />
skaņas. Izskaidrojums ir vienkāršs –<br />
dziesma radusies Medņevā, kas atrodas<br />
Viļakas novadā, pāris kilometrus<br />
no Krievijas robežas. Un tāpēc jau<br />
dziesmām no Latgales ir savdabīga<br />
skaņa, jo tā ir dabisks divu tautas mūzikas<br />
izjūtu mistrojums.<br />
Lustīgu noskaņu atstāj Tolka, kas<br />
liek kājām pašām cilāties, ieklausoties<br />
dziesmas skaņās. Latviešiem talka vēl<br />
arvien – galvenokārt rudenī – asociējās<br />
ar jautrību pēc smaga dienas darba.<br />
Šinī dziesmā gan darbs saistīts ar pūra<br />
pielocīšanu – kur meita sasauc radus,<br />
lai kopīgi strādājot smalkos darbus, var<br />
ātrākā laikā sarūpēt jaunai meitai visu<br />
nepieciešamo, lai viņa var iziet tautās.<br />
Disks labi parāda, cik latvietim<br />
vienmēr cieši saistīta bijusi dziedāšana<br />
ar ikdienu. Ikdienas gaitās – gan<br />
No kreisās: Aija Rozentāla, Baiba Indrēvica<br />
un Lauma Garkalne.<br />
No kreisās: Dina Liepa, Baiba Indrēvica<br />
un Vineta Romāne.<br />
priecīgās, gan bēdīgās – smagā darbā<br />
un jautrā kopābūšanā vienmēr latvietis<br />
ir dziedājis. Meldijas vienkāršas,<br />
tīras, dziedātas no sirds un dziedātas<br />
parastām, nemākslotām balsīm. Laiksne<br />
mums tieši to ir nodemonstrējuši –<br />
paldies Laiksnei par to!<br />
Daina Grosa<br />
Laikrakstam „Latvietis“<br />
No kreisās: Gatis Gaujenieks, Baiba Indrēvica, Dina Liepa un Aija Rozentāla.
10. lpp <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Ceturtdien, 2010. gada 19. augustā<br />
Izņem USD 80 000 skaidrā nauda no sveša konta<br />
De facto: Vents Balodis deklarācijā ilgstoši neuzrāda parādsaistības par USD 80 000<br />
De facto rīcībā nonākusi informācija,<br />
ka Vents Balodis (TB/LNNK),<br />
kurš šobrīd ir lidostas Rīga valdes loceklis,<br />
jau ilgstoši savā valsts amatpersonas<br />
deklarācijā nav norādījis savas<br />
parādsaistības par USD 80 000.<br />
Balodis naudu aizņēmies ap<br />
2001. gadu, kad pildīja deputāta amata<br />
pienākumus 7. Saeimā. Naudu viņš<br />
aizņēmies no savas palīdzes Initas Daņiļēvičas.<br />
Sarunā ar de facto Daņiļēviča<br />
atzīst, ka naudu Balodim aizdevusi<br />
un ka viņam tā jāatdod nākamgad –<br />
2011. gadā. Raidījums norāda, ka visu<br />
šo gandrīz 10 gadu garumā Baloža<br />
deklarācijā šīs parādsaistības tā arī neparādās.<br />
Pats Balodis atzīst, ka naudu<br />
aizņēmies, bet no tālākiem paskaidrojumiem<br />
atsakās, uzsverot, ka tā ir privāta<br />
lieta.<br />
De facto rīcībā ir informācija arī<br />
šo parādsaistību dīvaino izcelsmi. Ap<br />
2001. gadu, neprasot nekādas parādzīmes,<br />
Daņiļēviča pārskaitīja Ventam<br />
Balodim USD 80 000 uz kādu kontu<br />
Baltijas starptautiskajā bankā. Šis<br />
konts nav piederējis pašam Balodim<br />
un kas ir bijis tā īpašnieks – to Balodis<br />
neesot zinājis. Tomēr viņš aizgājis<br />
uz banku un 80 tūkstošus dolāru no<br />
sev nepiederoša konta skaidrā naudā<br />
ir varējis izņemt. Kontu viņam ieteicis<br />
paziņa – bankas īpašnieks Valērijs<br />
Belokoņs. De facto neoficiāli zināms,<br />
ka caur šo kontu nauda gājusi arī ar<br />
bijušo Muitas kriminālpārvaldes vadītāju<br />
Vladimiru Vaškeviču saistītiem<br />
darījumiem. Tagad Vaškevičs no VID<br />
formāli ir prom un skaitās darbā Eināra<br />
Repšes vadītajā Finanšu ministrijā.<br />
Neoficiāli zināms, ka KNAB izmeklēšanu<br />
šajā lietā veicis, bet lietai<br />
jau iestājies noilgums. Raidījums norāda,<br />
ka nevienu no atbildīgajām iestādēm<br />
neinteresē Baloža vēl joprojām<br />
neatdotais parāds par USD 80 000, kas<br />
netiek uzrādīts valsts amatpersonas<br />
deklarācijā. Tajā pašā laikā par nepatiesu<br />
ziņu norādīšanu valsts amatpersonas<br />
deklarācijā paredzēta administratīvā<br />
atbildība saskaņā ar Latvijas<br />
Administratīvo pārkāpumu kodeksa<br />
166.27 pantu. Valsts amatpersonai var<br />
uzlikt naudas sodu līdz Ls 250.<br />
Latvijas TV raidījums „De facto“<br />
Latvijas Televīzija<br />
Laikrakstam „Latvietis“<br />
Nama labad<br />
Turpinājums no 7. lpp<br />
telpu īrēm. Nama valde ir konstatējusi,<br />
ka Nama zāles un telpu īres ienākums<br />
2009./2010. finansiālā gadā ir uz pusi<br />
mazāks nekā 2008./2009. gadā. Tekošie<br />
izdevumi ir stipri sakāpuši, stipri<br />
vairāk kā iepriekšējos gados.<br />
Sastādot budžetu uz 2010./2011.<br />
gadu būs jāpaļaujas arvien vairāk uz<br />
Nama dāmu kopas ziedojumu, kas arī<br />
šogad ir sarucis. Beigu beigās būs jāķeras<br />
klāt pie Nama iekrātām finanšu<br />
rezervēm, kas nebūtu vēlams. Kāds<br />
būtu tas atrisinājums šim bēdīgam<br />
stāvoklim?<br />
Valde šo jautājumu ir vairāk reizes<br />
pārrunājusi un pieņēmusi lēmumu, ka<br />
jāmeklē namam telpu īrētājus ārpus<br />
latviešu sabiedrības. Lai varētu Nama<br />
telpas izīrēt, ir vispirms vajadzīgs tās<br />
uzpost no ārpuses un no iekšpuses.<br />
Nams no ārpuses tika uzposts kādus<br />
sešus gadus atpakaļ un iekšējie uzpošanas<br />
darbi tika uzsākti pāris gadu<br />
atpakaļ. Lai visus vajadzīgos darbus<br />
veiktu, ir jau un būs vēl jāiegulda<br />
kapitāls. Valde arī nevēlas iztērēt savas<br />
rezerves un palikt bez kaut kāda<br />
rezerves kapitāla, ko domāts izlietot<br />
Petras Nesteckis vada kopdziesmas.<br />
FOTO Gunārs Nāgels<br />
tikai galīgi kritiskos gados. Ņemot<br />
visu vērā, valde tomēr turpināja sastādīt<br />
nepieciešamos Nama uzlabošanas<br />
projektus ar arhitekta palīdzību. Līdz<br />
šim ir sastādīti trīs projekti, un valdei<br />
ir laimējies saņemt finansiālu atbalstu<br />
šiem trijiem specifiskiem projektiem<br />
no diviem testamentiem. Būtu vēlams,<br />
ka nama valde varētu paļauties saņemt<br />
atbalstu no vairākiem testamenta<br />
novēlējumiem, tā nodrošinot Namam<br />
finanses nākotnei. Testamenta novēlējums<br />
var būt specifiskam projektam<br />
vai kādam mērķim ar specifiskiem noteikumiem.<br />
Paveiktie un vēl paredzētie Nama<br />
uzlabošanas darbi: Uzlabot lielo un<br />
mazo foajē, uzlabot elektrības un gāzes<br />
iekārtas, atjaunot bērnudārzam<br />
koka logus, pārbūvēt abas virtuves,<br />
izbūvēt tualetes invalīdiem, salabot<br />
priekšdārza flīzes, atjaunot sētu uz<br />
Dikens ielu, salabot Namam eaves<br />
kaimiņu pusē, uzlikt jaunu jumtu Lielajai<br />
zālei...“<br />
Kārlis Kasparsons klātesošos pārliecināja,<br />
ka gan lielu, gan arī mazu<br />
ideju netrūkst, lai uzlabotu namu.<br />
Jāpiemin, ka ik pa brīdim klātesošie<br />
vienojās kopdziesmā, kuras vadīja<br />
Petras Nesteckis.<br />
Kas gan būtu latviešu sarīkojums<br />
un piedevām vēl līdzekļu vākšanas<br />
sarīkojums bez loterijas? Sarīkojumu<br />
noslēdzot, Dr. Andris Saltups nāca<br />
talkā Roksijai Reiterei; viņa bija sarūpējusi<br />
bagātīgu laimestu klāstu, bet sarīkojuma<br />
apmeklētāji bija devīgu roku<br />
pirkuši loterijas biļetes.<br />
Dāmu kopas vadītāja Ē. Stokānes<br />
kundze tika sveikta ar ziedu klēpi, pateicība<br />
par viņas ilgus gadus ieguldīto<br />
nesavtīgo darbu Nama labā, kā arī,<br />
protams, par lielisko mielastu, ar ko<br />
visi tika cienāti šajā sarīkojumā.<br />
Svētdienas pēcpusdiena pagāja nemanot.<br />
Paldies visiem, kas atnāca atbalstīt<br />
Namu!<br />
Pārdotas bija 121 biļete, bet apmēram<br />
50 bija brīvbiļetes māksliniekiem,<br />
bērniem un arī dažiem brīvstrādniekiem.<br />
Par loteriju ieņemts $1601, bet<br />
vispārīgais kopīgais sarīkojuma Nama<br />
labad atlikums ir, apmēram, $2944,<br />
kurā arī tiek ieskaitīti ārpus ziedojumi<br />
$565.<br />
Rakstu vēlos beigt ar Ojāra Rozīša<br />
1965. gada 16. maijā teiktajiem<br />
vārdiem:<br />
„...Mūsu namam ir jābūt darba telpai.<br />
Nams ir vieta, kur jāizplaukst pilnā<br />
krāšņumā visiem latviskuma radošajiem<br />
impulsiem, un, ja tā mēs sakām,<br />
tad ar to nav domāts tikai tas nelielais<br />
pulciņš apdāvinātu latviešu, kam talants<br />
jaunās skaņās un saskaņas senās<br />
dziesmās vīt, vai atrast jaunus vārdus<br />
vecām paaudžu paaudzēs tautas dvēseles<br />
dzīslās atrastām dzīves ziņām<br />
vai jaunās krāsās un jaunos veidolos<br />
gudrību pamodina ar redzamo. Radošs<br />
gars ir nepieciešams arī tam, kas<br />
redz un saprot, kas dzird un sadzird,<br />
kas vārdus saklausa un apjauž to jēgu.<br />
Lai Dievs dod, ka latviešiem nekad<br />
nepietrūktu pazemības un intereses<br />
atnākt uz mūsu namā notiekošiem<br />
koncertiem, izstādēm, teātra izrādēm,<br />
literāriem vakariem! Lai Dievs, dod,<br />
ka mums allaž pietiktu ziņkāres pašiem<br />
pieredzēt, pašiem pārbaudīt, pašiem<br />
lūkot saprast!<br />
Lai latviešu nams kļūst par darba<br />
telpu mūsu jaunatnes audzināšanas<br />
darbam un pašdarbībai!<br />
Lai latviešu nams vēl vairāk kā<br />
līdz šim ir mūsu sabiedriskās darbības<br />
skaidu vieta. Lai tur klaudz mūsu organizāciju<br />
darba cirvji, lai tur dzirksteles<br />
šķiļas no viņu veseru sitieniem<br />
uz laktām!“<br />
IN<br />
Nākamajā laikraksta „Latvietis“<br />
izdevumā būs vēl ziņas par Melburnas<br />
Latviešu namu.
Ceturtdien, 2010. gada 19. augustā <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 11. lpp<br />
Horvātijā<br />
Kristapa Zariņa ceļojuma piezīmes 2009. gada vasarā (13)<br />
Trīspadsmitais turpinājums aprakstam „No Spānijas līdz Horvātijai“. Sākums LL Nr. 85, 86, 88, 91, 94, 96, 98, 99, 100,<br />
101, 102, 103.<br />
Aiz posteņa satiksmes<br />
plūsma uzreiz uzlabojās.<br />
Diemžēl, netālu<br />
aiz Triestes atkal lēna<br />
braukšana, piebraucot<br />
Slovēnijas robežai, un<br />
vēl lēnāka, kad pēc īsa<br />
laika tuvojamies Horvātijas robežai,<br />
kur laipna Horvātijas robežsardze ieskatās<br />
mūsu pasēs, uzspiež zīmogu,<br />
smaidīgi pasaka „velkom“ un atdod<br />
pases kopā ar sīku brošūru Horvātijas<br />
ceļi vasarā – padomi drošākai braukšanai.<br />
Tā ka šī bija pirmā reize mūsu<br />
ceļojumā, kad pasēs uzspiests valsts<br />
zīmogs, Suzanna ieskatās savā pasē,<br />
bet Horvātijas zīmogs nav atrodams.<br />
Ieskatoties manā pasē, atrod divus!<br />
Brošūra iespiesta slejās, astoņās<br />
valodās un rakstīta ar humoru, gan<br />
jau lai lasītājs labāk ievēro un atceras<br />
dotos padomus. Piemēram „Aiztur<br />
josta. Nepieciešama Horvātijas ceļos.<br />
Ļoti ievērojams piederums. Pielāgojās<br />
vakartērpiem, kā arī vasaras dienas atpūtas<br />
drēbēm.“<br />
Nodomājam sameklēt naktsmājas<br />
turpat Horvātijas ziemeļos pie jūras,<br />
jo gaidām ziņu no Erikas, kad un kur<br />
viņa varēs ar mums satikties pēc pāris<br />
dienām. Viņa ielidos no Berlīnes un<br />
izmantos lētāko lidojumu, kas varētu<br />
vest vai uz Zagrebu vai Dubrovniku.<br />
Mūsu kaimiņš Zelta Piekrastē dzimis<br />
Zagrebā un ieminējās ziemeļos apmesties<br />
Opātijā, bet interneta kafejnīcā<br />
atrodam lētākas, kaut gan četru<br />
zvaigžņu, naktsmājas blakus pilsētiņā<br />
Lovrān, Ekselsijor viesnīcā.<br />
Viesnīca tieši Adrijas jūras krastā,<br />
bet trūkst pludmales; tai vietā betona<br />
promenāde, no kuras trepes ieved jūrā.<br />
Dzīvīte šeit grozās lēni un trūkst tūristu<br />
burzmas. Atrodam jaukas pastaigas<br />
gar krastu un daudz vietas, kur apstāties,<br />
lai apbrīnotu jūras dzidrumu un<br />
dabas zaļumu. Ir arī patīkami pasēdēt<br />
kafejnīcās pie glāzītes un ar skaidru<br />
sirdsapziņu, paslinkot saules siltumā.<br />
Tas, kurš reiz teica dzīve nebija domāta<br />
būt bezrūpīga, gan jau nekad nebija<br />
bijis Lovrānā vasarā!<br />
Saņemam ziņu no Erikas, ka viņa<br />
iebraukšot Dubrovnikā, un, labi atpūtušies,<br />
dodamies uz dienvidiem. No<br />
Lovrānas līdz Dubrovnikai gandrīz<br />
600 km, un pirmos 350 ērti nobraucam<br />
pa lielceļu trīs stundās, izmaksājot $A<br />
50, bet pēc tam tūristu automašīnu karavāna<br />
lēni, lēni rāpo nākošos 200 km<br />
četrās stundās.<br />
7 km pirms Dubrovnikas iebraucot<br />
Mazā Zatonas (Zaton mili) miestiņā;<br />
ceļmalā atrodas tūristu birojs, kas<br />
piedāvā atrast braucējiem piemērotas<br />
naktsmājas pie vietējiem viņu dzīvokļos.<br />
Apkalpotāja sazvanās ar dažiem,<br />
kam varbūt vietas mūs pieņemt, un<br />
pēc brīža piebrauc saimniece un lūdza<br />
mums sekot viņai, lai paskatītu viņas<br />
piedāvājumu.<br />
Sekojot mūsu mašīnā, uzbraucam<br />
kalnā, kur atrodas viņas māja. Jauna,<br />
glīta, divstāvu no ķieģeļiem būvēta<br />
māja, paveras skats uz visu miestiņu<br />
un skaistu jūras līci. Pirmā stāvā dzīvo<br />
īpašnieki, Radiču ģimene ar trīs pieaugušiem<br />
bērniem, bet otrā stāvā divi<br />
dzīvokļi ar visām ērtībām, un katram<br />
mazs balkons ar skatu pāri miestiņam<br />
un uz līci. Blakus viesu dzīvokļiem<br />
liels balkons, kur zem vīģu koka apauguša<br />
režģa varens koka galds un soli.<br />
Dzīvoklī būs vietas arī kur Erikai pārgulēt,<br />
jo viņa paliks ar mums veselu<br />
nedēļu.<br />
Saimniece ielūdz mūs satikties ar<br />
visu ģimeni, un pavadām jauku stundiņu<br />
ar viņiem ēdot svaigas vīģes un<br />
baudot pašbrūvēto vīnu. Skābs, bet<br />
kad atšķaida ar mazliet ledu vai ūdeni,<br />
iegaršojās! Pirms gulēt iešanas, uznāk<br />
milzīga vētra, pērkons, zibens un lietus,<br />
kas ilgst kādu pusstundu, un tad<br />
pēkšņi pār kalnu no tumšiem mākoņiem<br />
izlien varens, dzeltens mēness.<br />
Zatonā tikai pāris simt iedzīvotāju,<br />
divi veikali, divi restorāni, mazs karavānu<br />
parks, kaijaka izīrētājs, prāmju<br />
osta, autobusu pieturvieta un tūristu<br />
informācijas būdiņa. Ja vietējos veikalos<br />
trūkst vēlamo produktu, tad<br />
jādodas uz Dubrovniku. Līcī ūdens<br />
tik dzidrs kā nekur citur līdz šim nav<br />
redzēts, bet iebrišana pāri akmeņainai<br />
pludmalei, un tā kā mums abiem<br />
samērā jūtīgas, pie smilšu pludmales<br />
pieradušās pēdas, vietējā veikalā nopērkam<br />
plastmasas kurpes, ar kurām<br />
var arī peldēties.<br />
Satiekam Eriku lidlaukā un atpakaļ<br />
dzīvoklī, sēdot uz balkona zem<br />
vīģēm, nopļāpājam pāris stundas par<br />
viņas pavadīto laiku Berlīnē un citur<br />
Eiropā, kā arī par mūsu piedzīvojumiem<br />
Spānijā un Portugālē.<br />
Nākošā dienā dodamies uz Dubrovniku,<br />
bet diemžēl pa nakti piebraukuši<br />
vairāki kruīzu kuģi, un pilsēta pārpilna<br />
ar tūristiem. Ieeja vecpilsētā, kur itin<br />
visi dodas, pāri tagad sausam grāvim<br />
un caur veciem vārtiem mūrī, aizsardzības<br />
pasākumi, kuri pa lēnam būvēti<br />
starp 8. un 13. gs. Pilsētas mūris stiepjas<br />
divus kilometrus, labi uzglabāts un<br />
kļuvis slavens visā pasaulē, jo daudz<br />
fotografēts un redzams gandrīz visās<br />
Horvātijas reklāmās. Pa visu mūra garumu<br />
iebūvēti vairāki torņi un bastioni.<br />
Pret cietzemi mūris pat 6 metru plats,<br />
un it nekad uzbrucēji nav varējuši mūri<br />
izlauzt. Vecpilsētā arī daudz baznīcu<br />
– 13, neieskaitot galveno katedrāli<br />
„Zivju piknika“ laiva.<br />
Dioklisa pils laukumā.<br />
Zaton skats no dzīvokļa.<br />
un trīs klosterus. Galvenā gatve pilna<br />
staigātājiem, bet prom no tiem interesanti<br />
pastaigāt sānielās, kur vietējie<br />
tomēr turpina savu dienišķo ikdienu.<br />
Manuprāt, citur esam redzējuši interesantākas<br />
vecpilsētas mūsu ceļojumā,<br />
bet jāatzīst, ka no Srd kalna virsotnes,<br />
skatoties lejup uz Dubrovnikas iemūrēto<br />
vecpilsētu, tā izskatās tīri burvīga.<br />
Dubrovnikas tuvumā ir vairākas<br />
salas, un dzīvoklī atrodam brošūru,<br />
kurā sludinājums aicina pieteikties<br />
zivju piknikā – izbraukums ar kuģīti<br />
apskatīt trīs salas – Kolčepu, Lopudu,<br />
Šipānu, un cenā ieskaitīts dažādas uz-<br />
Turpinājums 12. lpp.
12. lpp <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Ceturtdien, 2010. gada 19. augustā<br />
Mana pirmā burtu Ābece!<br />
Latviešu burtu ĀBECE iPhone un iPad<br />
Ar Ābeci sākas mūsu ceļš rakstītās<br />
pasaules izzināšanā – ar tās palīdzību<br />
mēs iemācāmies burtus, nosaukt skaņu<br />
un izrunāt vārdus, kā arī liekam pamatus<br />
lasīt un rakstīt prasmei.<br />
Mūsu uzņēmums ir nolēmis dot<br />
savu artavu latviešu valodas apgūšanā<br />
un popularizēšanā, tāpēc 2010. gadā<br />
SIA E Forma sadarbībā ar SIA EUSO<br />
ir laidusi klajā latviešu valodas Burtu<br />
ābeci bērniem un citiem interesentiem,<br />
kuri vēlas apgūt latviešu valodu, darbojoties<br />
ar iPhone, iPad un iPod Touch.<br />
Ābecē katrs burts ir attēlots īpaši –<br />
atskaņota tā izruna un nosaukts vārds,<br />
kas sākas ar šo burtu. Turklāt burts ir<br />
papildināts ar dzīvespriecīgām un interaktīvam<br />
ilustrācijām, kas motivē un<br />
palīdz viegli un ātri apgūt latviešu valodas<br />
alfabētu.<br />
Šī programma iepazīstina ar burtiem,<br />
attīsta prasmi tos pazīt, izprast<br />
sakarību strarp burtu, skaņu un vārdu,<br />
kā arī trenē atmiņu, veicina uzmanības<br />
noturību un vērīgumu. Turklāt<br />
interaktīvā Ābece trenē pirkstu sīko<br />
muskulatūru, jo katrs turpmākais solis<br />
tiek balstīts uz precīzu pieskārienu norādītai<br />
vietai ekrānā. Bērns var mācīties<br />
patstāvīgi, spēlējoties, izmantojot<br />
redzi, dzirdi, tausti.<br />
Šodien ar mūsu izstrādāto ābeci<br />
spēlējas bērni jau no 2 gadu vecuma!<br />
Mirdzums bērnu acīs un prieks ar<br />
kādu viņš iepazīst burtus un vārdus,<br />
pierāda mūsu paveiktā darba pozitīvo<br />
rezultātu.<br />
Veidojot Ābeci, pētījām ābeces<br />
vēsturi, mācību metodoloģiju un loģiku<br />
to veidošanā. Analizējot iepriekš<br />
paveikto gan drukātā, gan elektroniskajā<br />
vidē, izveidojām savu, oriģinālu<br />
veiksmīgu tēlu un vārdu sistēmu, kas<br />
tiek papildināta ar animācijas elementiem.<br />
Zīmīgi, ka gan pirmajām latviešu<br />
ābecēm, kas datētas ar 1680. gadu,<br />
gan arī turpmākajām, kā simbols izmantots<br />
gailis. Veidojot savu ābeces<br />
versiju iPhone videi, arī mēs turpinājām<br />
iesākto vēsturisko tradīciju un kā<br />
simbolu izvēloties gaili. Jo gailis ir rīta<br />
gaismas un jaunas dienas vēstnesis.<br />
Oriģinālilustrāciju pamatā izmantojām<br />
tekstuālo un vizuālo tēlu atbilstību,<br />
izvēlēto priekšmetu uztveres<br />
vieglumu, kā arī nosacījumu, ka vārdam<br />
jāsākās ar konkrētu burtu. Tāpēc<br />
Ābecē iestrādātie vārdu savienojumi<br />
un mēles<br />
mežģi ir īpaši<br />
pārdomāti.<br />
Ābeci atzinīgi<br />
novērtējuši<br />
gan bērni,<br />
gan sākumskolas<br />
pedagogi!<br />
Ņ e m o t<br />
vērā šodienas<br />
situāciju,<br />
kad daudzas<br />
latviešu ģimenes<br />
kopā ar bērniem ir izceļojušas<br />
ārpus Latvijas, šī virtuālā Ābece ir palīgs<br />
apgūt latviešu valodas alfabētu arī<br />
nelatviskā vidē.<br />
Ābeci iespējams lejupielādēt kompānijas<br />
Apple iTunes veikalā visā<br />
pasaulē, nepieciešams tikai internets<br />
un reģistrācija iTunes sistēmā, kā arī<br />
kāda no iepriekšminētajām ierīcēm –<br />
iPhone, iPad vai iPod touch. Ābece<br />
ir pieejama arī bezmaksas saīsinātajā<br />
versijā.<br />
SIA E Forma<br />
Ardis Markss, valdes loceklis<br />
http://www.dizains.lv/abece.php<br />
Horvātijā<br />
Turpinājums no 11. lpp<br />
kodas, zivju vai gaļas ēdienu pusdienas,<br />
saldais ēdiens un dzērieni. Kuģīša<br />
piestātne Dubrovnikā, bet tas arī piestājās<br />
mūsu līcī, ja laicīgi piesakās, un<br />
tā arī darām.<br />
Kuģītis piestājās laicīgi un labi, ka<br />
bijām pieteikušies, jo tikai trīs brīvas<br />
vietas palikušas pie galdiem uz klāja,<br />
citas aizņemtas ar līdzbraucējiem,<br />
kuri jau iekāpa Dubrovnikā stundu iepriekš.<br />
Smaidīgs matrozis palīdz mums<br />
pārkāpt no doka un, rādot uz brīvām<br />
sēdvietām, piedāvā atspirdzinājumus.<br />
Var izvēlēties atšķaidītas sulas, limonādi,<br />
vietējo vīnu vai vietējo konjaku.<br />
Ledus arī dabūjams. Līdzbraucēji jau<br />
baudījuši visus piedāvājumus un skaļi<br />
ieteic vīnu vai konjaku! Visskaļākie<br />
bija grupa austrāliešu – četri zēni un<br />
četras meitenes, bet skaitliski pārvarēja<br />
itāļi – septiņi no katra. Vēl bija divi<br />
krievu puiši, bet viņi neprata angļu<br />
valodu un sēdēja klusām pie konjaka.<br />
Visa cepšana, ēšana un dzeršana<br />
notika, kamēr kuģītis ceļoja starp salām,<br />
tātad varēja pavadīt īsu laiku katrā<br />
salā, apskatot piestātnes apkārtnes<br />
un sīktirgotāju galdiņus, kur izklātas<br />
visādas nepieciešamas piemiņas bļembas.<br />
Ir arī laiks izpeldēties un apmainīties<br />
ceļojumu stāstiem ar pārējiem zivju<br />
piknika baudītājiem. Ēdot, peldot un<br />
uzdzerot svaigā, saulainā gaisā, jutās<br />
jauki, un mājup braucot, iesākās dziesmu<br />
karš – austrālieši pret itāļiem. Krievi<br />
tomēr palika sēdot klusi pie konjaka.<br />
Izkāpjot Zatonā, visi esam vislielākie<br />
un vislabākie draugi, un katram kabatā<br />
izmainītā kontaktu informācija. Nākošā<br />
rītā izjūtu pirmās un, varu apgalvot,<br />
vienīgās paģiras visā mūsu ceļojumā.<br />
Pēc atpūtas dienas, dodamies ar<br />
mašīnu uz ziemeļiem apmeklēt vēsturisko<br />
pilsētu Splitu.<br />
Pilsētas pirmsākumi grieķu laikā<br />
200 gadus pirms Kristus dzimšanas,<br />
bet tā ieguva slavenību daudz vēlāk,<br />
kad romiešu ķeizars Dioklītis (284. –<br />
305. g.) tur uzbūvēja sev pili, netālu no<br />
viņa dzimtās vietas un tā laika romiešu<br />
lielpilsētas Salonas, kur varētu pavadīt<br />
savus pensijas gadus – viņš bija pirmais<br />
romiešu ķeizars, kurš brīvprātīgi<br />
atteicās no sava ķeizara posteņa. Būvešana<br />
ilga 12 gadus, to beidza 305. g.,<br />
kad Dioklītis arī atstāja ķeizara pienākumus.<br />
Pils būvēta romiešu cietokšņa<br />
stilā un šodien ieņem ievērojamu lomu<br />
kā Splitas pilsētas galvenais centrs.<br />
Savā rožu laikā pilī un tuvā apkārtnē<br />
dzīvoja līdz pat 12 000 cilvēku. Ķeizaram<br />
gan jau netrūka naudiņas, un,<br />
pastaigājot pa pils ielām un ieskatoties<br />
daudzās tanī celtnēs un dzīvokļos, var<br />
iedomāties kādā stilā un tā laika ērtībās<br />
Dioklītis, viņa ģimene, zaldāti,<br />
kalpi un pārējie pavadoņi, dzīvoja.<br />
1979. g. pils un tās tuvā apkārtne<br />
tika iekļauta pasaules kultūras mantojuma<br />
sarakstā kā viena no vissvarīgākajām<br />
kultūras un arhitektūras<br />
celtnēm ne tikai Horvātijā, bet visā Vidusjūras<br />
un pat Eiropas mērogā. Varu<br />
ieteikt ik katram, kas apciemo Horvātiju,<br />
iegriezties pie Splitas Dioklīša pilī<br />
un pakavēties tās vēsturiskā vidē. Mēs<br />
būtu ar mieru ilgāk palikt šinī rajonā,<br />
jo apkārtnē daudz vēl ko redzēt, bet<br />
mums priekšā trīs stundu brauciens<br />
atpakaļ līdz dzīvoklim, un jau vēla<br />
pēcpusdiena.<br />
Sekojot mūsu saimnieka ierosinājumiem,<br />
beidzamās dienas ar Eriku<br />
pavadām, apmeklējot vairākus lauku<br />
un jūrmalu ciemus, kur laiks it kā apstājies,<br />
un visapkārt patīkams klusums<br />
un miers. Grūti iedomāties, ka tikai 15<br />
gadus atpakaļ šeit krita savas dzimtenes<br />
aizstāvēji sīvā pilsoņu karā.<br />
Pēc Erikas pavadīšanas, mēs paliekam<br />
Zatonā vēl pāris dienas, pirms<br />
iesākam atpakaļceļu uz Itāliju, un<br />
noīrējam kanoe laivu, lai varētu paši<br />
pabraukāties līcī un apmeklēt dažas<br />
pieturvietas, kuras pieejamas tikai no<br />
jūras puses. Paņemam līdzi groziņu<br />
un bez lielām pūlēm pavadām veselu<br />
dienu, airējot un izkāpjot vairākās pieejamās<br />
vietās. Patīkami gan, it sevišķi<br />
tādēļ, ka motorlaivas arī uzvedās godīgi<br />
pret mums un samazina ātrumu,<br />
braucot mums garām.<br />
Bet nu laiks pienācis teikt ardievas<br />
mūsu saimniekiem. Izmaināmies<br />
adresēm un solāmies uzturēt sakarus,<br />
ar cerību nākotnē atkal viesoties viņu<br />
mājās. Saimnieks uzdāvina man pudeli<br />
viņa mātes pašas gatavotā mandeļu<br />
liķiera, kas man bija iegaršojies, kad<br />
es ar saimnieku apciemoju viņa vecāku<br />
mājas Horvātijas kalnos, novēlot<br />
mums saldas atmiņas un laimīgu ceļu.<br />
Turpmāk vēl
Ceturtdien, 2010. gada 19. augustā <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 13. lpp<br />
Spridzināt?!!! tādu jauku tiltu!…<br />
Uldis Siliņš stāsta par interesantiem cilvēkiem (Donalds Deijs – 17)<br />
Sešpadsmitais turpinājums stāstam par Donaldu Deiju (Donald Day) un viņa grāmatu „Uz priekšu, kristīgie zaldāti“<br />
(„Onward Christian Soldiers“). Sākums LL 84, 85, 86, 88, 90, 92, 93, 94, 95, 96, 98, 99, 100, 101, 102.<br />
1941. gada aprīlī<br />
Deijs ierodas Norvēģijā,<br />
lai ziņotu par vācu<br />
okupācijas un britu ekspedicionāriem<br />
spēkiem<br />
Norvēģijas ziemeļos.<br />
Norvēģijas demokrātiju<br />
Deijs apraksta kā vienu no visdeģenerētākām<br />
demokrātiskām sistēmām<br />
pasaulē, kam pat sapņos nav ienācis<br />
prātā, ka valsts varētu nonākt tādā situācijā,<br />
kad tā būtu jāaizstāv ar ieročiem<br />
rokā. Tas, ka Somija, Zviedrija,<br />
Norvēģija un Dānija bija tik vāji sagatavotas<br />
karam, vainojamas valdošās<br />
soc. dem. partijas, kuru partijas galvenā<br />
planka ir atbruņošanās. Iedzīvotāji<br />
bijuši pārsteigti un apātiski, redzot vāciešus<br />
maršējot pa pilsētas ielām, un ar<br />
izņēmumiem izturējušies pret vācu armiju<br />
kā pret tūristiem. Panika valdījusi<br />
vienīgi valdības aprindās un karaļa<br />
galmā, kas kopā ar diplomātisko korpusu<br />
un „galvenā kārtā žīdu bēgļiem“<br />
[Deija vārdi] aizbēguši uz Angliju īsi<br />
pirms Oslo okupācijas.<br />
[Deijs nemin, ka Anglijā nonāca<br />
arī labs skaits norvēģu karavīru.]<br />
*<br />
Skaitliski mazā un vāji apbruņotā<br />
norvēģu armija nav spējīga izrādīt nopietnu<br />
pretestību. Cik neticami tas arī<br />
neizklausītos, okupācijas brīdī Norvēģijas<br />
armijā ir bijis mazāk nekā 100<br />
aktīvu karavīru.<br />
Deijs ziņo Tribūnei, ka vāciešu<br />
Norvēģijas okupācija ir īstenībā nākusi<br />
par svētību visai Skandināvijai, jo,<br />
kad vācieši būs nostiprinājuši savas<br />
pozīcijas Narvikā, boļševiku sapnis<br />
par Somijas iekarošanu un Zviedrijas,<br />
Norvēģijas ziemeļprovinču okupēšanu,<br />
kas Padomju Krievijai dotu<br />
pieeju pie kārotajām Atlantijas ostām,<br />
būs izsapņots. Deijs arī argumentē, ka<br />
vācu panākumi Norvēģijā ir garantija,<br />
ka Zviedrija netiks ievilkta karā, kas<br />
nemaz nav Anglijas interesēs, un, ka<br />
britu piedāvājums palīdzēt Somijai<br />
bijis tikai aizsegs plānam cīnīties ar<br />
Vāciju Zviedrijas teritorijā, tai pašā<br />
laikā ievilkt Padomju Savienību karā<br />
pret Vāciju.<br />
[Deija teikto apstiprina kādreizējais<br />
Britu kara ministrs H. Beliša<br />
(Hore Belisha), ka britu palīdzības piedāvājums<br />
Somijai ir bijis tikai aizsegs<br />
nodomam okupēt Ziemeļzviedrijas<br />
dzelzsrūdas raktuves.]<br />
„Vācu okupācija Norvēģijā bija<br />
vērsta kā pret Angliju, tā Krieviju, bet<br />
pēdējā nespēra nekādus pretsoļus, jo<br />
bija jāsagremo viena otra mācība, ko<br />
padomju armija bija saņēmusi no somiem,“<br />
raksta Deijs.<br />
*<br />
25. aprīlī Deijs, kopā ar citiem žurnālistiem,<br />
ierodas Osterzundā. Fjalnas<br />
pāreju starp centrālo un ziemeļu<br />
Zviedriju bloķē 5 metrus augsta sniega<br />
kupena, 200–300 metru garumā.<br />
Maza grupiņa norvēģu, demobilizēti<br />
no Somijas armijas, mēģina pievienoties<br />
norvēģu spēkiem, kas nemitīgi<br />
atkāpjas, un no Zviedrijas puses rok<br />
sniegu dienu un nakti, lai atbrīvotu<br />
ceļu<br />
Ḋrīz norvēģu armija atkāpjoties,<br />
sasniedz Roras – mazu pilsētiņu pie<br />
Zviedrijas robežas, kur atrodas stratēģiski<br />
svarīgs tilts. Sapieri to grib uzspridzināt,<br />
lai kavētu vācu armijas uz<br />
priekšu virzīšanos, bet pilsētas galva<br />
viņiem aizliedz iznīcināt „tādu jauku<br />
tiltu.“(!!!)<br />
Zviedrijas pusē mazā hotelī incognito<br />
mājo norvēģu pulkvedis, kas<br />
staigā apkārt golfista kostīmā. Norvēģijas<br />
pusē ir maza norvēģu armijas<br />
vienība, ko vada majors, advokāts civilā<br />
dzīvē. Vienības karavīri ir neapmācīti<br />
un nepieredzējuši, bruņoti tikai<br />
ar šautenēm, daži neprot lietot pat tās,<br />
nemaz nerunājot par citiem kājnieku<br />
ieročiem. Majors atzīst situāciju par<br />
bezcerīgu, jo angļi ir pārtraukuši virzīšanos<br />
uz Lillihameru, izglābuši daļu<br />
no saviem spēkiem, atstājot norvēģus<br />
aizsardzības līnijas centra pozīcijā, un<br />
pametuši savas pozīcijas, neinformējot<br />
par to savus sabiedrotos. Majors arī<br />
informē Deiju, ka 3 dienas pēc vāciešu<br />
uzbrukuma valdība Londonā svēti<br />
apsolījusi karalim Hakonam un Norvēģijas<br />
valdībai, ka britu spēki ieņems<br />
Trondheimu trīs dienu laikā, kas tad<br />
būtu Norvēģijas pagaidu galvaspilsēta,<br />
ja karalis un valdība pieteiks Vācijai<br />
karu. Karš ticis pieteikts, bet briti<br />
nav varējuši izpildīt savu solījumu, jo<br />
to kavējis vāciešu ieņemtais cietoksnis<br />
pie fjorda ieejas. Fjorda ieeja bijusi mīnēta<br />
Ṁajors arī stāsta, ka armijas virsniekiem<br />
ir morāles problēma. Liela<br />
daļa no viņiem uzskatot britus par iebrucējiem.<br />
Nākamā dienā Deijs ar pārējiem<br />
žurnālistiem nonāk Skotgardenā, kur<br />
ir [patiesībā-bija] kāda norvēģu pulka<br />
štābs.<br />
No pulka ir palikusi tikai viena<br />
demoralizēta rota, kuras komandieris<br />
ir apvainots nekompetencē un no karavīriem<br />
arestēts. (Viņam sacīts, lai<br />
viņš uzturas blakus fermā tāpat bez<br />
apsardzes).<br />
Pārējie virsnieki dezertējuši un<br />
pārbēguši uz Zviedriju. Komandiera<br />
funkcijas ir pārņēmis rotas pavārs,<br />
kam nav nekādas jēgas par militārām<br />
lietām, bet viņš un rotas vīri grib vāciešiem<br />
pretoties. Pilnīgs informācijas<br />
trūkums par patreizējo militāro situāciju.<br />
No nogāzta vācu iznīcinātāja viņi<br />
nomontējuši divus smagos ložmetējus<br />
un kopā ar munīciju daudzas jūdzes<br />
nesuši sev līdz, bet neviens no kareivjiem<br />
nezina, kā tos operēt. Ložmetēji<br />
ir bez stenda, resp., kājām, līdz ar to<br />
šaušanas brīdī nekontrolējami atsitiena<br />
dēļ.<br />
Deijs iesaka sviest ložmetējus<br />
prom. Tādas runas padara pavāru pavisam<br />
histērisku, un kamēr Donalds<br />
mēģina ar sarunas un kafijas krūzes<br />
palīdzību komandieri nomierināt, Deija<br />
kolēģis un tulks rotas vīriem lepni<br />
paziņo, ka viņš ir bijis ložmetējnieks<br />
Zviedrijas armijā, un sāk demonstrēt,<br />
kā ar to apieties, bet nelaimīgā kārtā<br />
iestrēgst šaušanas mehānisms. Manot,<br />
ka karavīri kļūst aizdomīgi, vai te tikai<br />
nenotiek sabotāža, tulks paziņo, ka<br />
Deijs ir bijis novērotājs amerikāņu karaflotes<br />
aviācijas korpusā (kas bijis tiesa)<br />
un, ka viņš būšot priecīgs to savest<br />
atkal kārtībā. Stobrā ir iesprūdusi patrona,<br />
ko Deijam arī izdodas atbrīvot.<br />
Viņš arī demonstrē, ka ložmetēji bez<br />
stenda ir praktiski nelietojami. Paiet<br />
vesela pusstunda, kamēr Deijam izdodas<br />
karavīrus pārliecināt, ka ložmetēji<br />
patreizējā situācijā nekur neder.<br />
Karavīri ir neizsakāmi vīlušies.<br />
Viņi ir nikni uz valdību, kas tos novedusi<br />
tādā situācijā un nokaunējušies,<br />
ka viņiem, robežu pārejot, būs jāpadodas<br />
zviedriem. Viņi sūdzas par rokas<br />
granātu trūkumu, jo ar rokas granātu<br />
varot apturēt tanku, lai gan atzīst, ka<br />
nezina, kā tās lietot. Viņi visi ir dzirdējuši,<br />
ka somi sekmīgi cīnījušies ar<br />
tankiem un nepacietīgi gaida demobilizēto<br />
norvēģu brīvprātīgo ierašanos.<br />
Runājot par apgādi, rotai pat nav ko<br />
ēst. Viņi, kā Deijs raksta: „…bija izsalkuši<br />
un ārkārtīgi saniknoti. Viņi būtu<br />
bijuši pirmklasīgi karavīri, ja vien<br />
būtu saņēmuši vajadzīgo apmācību.“<br />
*<br />
Maija mēnesī Deijs ar pāris žurnālistiem<br />
saņem atļauju pāriet Zviedrijas<br />
robežu un atgriezties okupētajā<br />
Norvēģijā. Žurnālistus uz Trondheimu<br />
aizved ar speciālu vilcienu, kur<br />
viņus apsveic vāciešu komandējošais<br />
ģenerālis. Visu uzturēšanās laiku viņi<br />
bauda speciālu gādību, grupai tiek piekomandēts<br />
sakaru virsnieks, kas viņus<br />
izvadā pa vairākām cīņu vietām,<br />
Deijam ir iespēja tikties ar pilsētas<br />
pārvaldi, kas sadarbojās ar militāro<br />
administrāciju („Viņi izskatījās bāli un<br />
iztrūcināti,“ raksta Deijs, „ un, atšķirīgi<br />
no saviem tautiešiem, saprata, ko<br />
nozīmē karš.“), norvēģu civilistiem,<br />
vācu virsniekiem un karavīriem, norvēģu<br />
gūstekņiem, britu gūstekņiem un<br />
Turpinājums 15. lpp.
14. lpp <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Ceturtdien, 2010. gada 19. augustā<br />
Mūžīgā mierā aizgājis mūsu ilggadīgais valdes loceklis un sekretārs<br />
✝<br />
GUNĀRS ILGONIS ROBERGS<br />
Dzimis 1930.g. 25. augustā<br />
Miris 2010.g. 15. jūlijā<br />
Viņu piemiņā paturēs<br />
Latviešu Kreditkooperātīva Austrālijā<br />
Valde un darbinieki<br />
Datumi<br />
Vārda dienas, dzimšanas dienas un zīmīgi notikumi<br />
18. augusts<br />
PSRS.<br />
Liene, Liena, Helēna, Elena, Ellena<br />
1835. žurnālists, tulkotājs, grāmatizdevējs<br />
Indriķis (Heinrihs) Alunāns.<br />
1895. katoļu kardināls, garīgās literatūras<br />
autors Julijans Vaivods.<br />
1910. aktieris Osvalds Uršteins.<br />
19. augusts<br />
Melānija, Imanta<br />
1600. sākas Polijas-Zviedrijas karš par<br />
Vidzemi. Tas ilgst gandrīz 30 gadus.<br />
1710. Lielais Ziemeļu karš: ar zviedru<br />
garnizona kapitulāciju beidzās Krievijas<br />
veiktais Rīgas aplenkums.<br />
20. augusts<br />
Bernhards, Boriss<br />
1850. skolotājs, rakstnieks Kažoku<br />
Dāvis (īstajā vārdā Dāvids Pelcs).<br />
1991. Igaunija deklarē neatkarību no<br />
21. augusts<br />
Janīna, Linda<br />
Konstitucionālā likuma „Par Latvijas<br />
Republikas valstisko statusu“ pieņemšanas<br />
un Latvijas republikas faktiskās<br />
neatkarības atjaunošanas diena<br />
(1991. gads).<br />
1870. dramaturgs Linulis (īstajā vārdā<br />
Jānis Linde).<br />
1917. Vācu karaspēks ieņem Rīgu.<br />
1991. Latvija atjauno neatkarību no<br />
PSRS.<br />
22. augusts<br />
Rudīte, Everts<br />
1896. botāniķis un rakstnieks Kārlis<br />
Ābele.<br />
1915. Rīga piedzīvo pirmo bombardēšanu<br />
no gaisa.<br />
23. augusts<br />
Vitālijs, Ralfs, Valgudis<br />
1900. žurnālists Pēteris Blaus.<br />
1910. rakstnieks un literatūras kritiķis<br />
Edgars Damburs.<br />
1923. SLT aktrise Vera Dūte (dz.<br />
Lasmane).<br />
1939. Vācijas un PSRS paraksta neuzbrukšanas<br />
līgumu (Hitlera-Staļina jeb<br />
Molotova-Ribentropa pakts).<br />
1989. aptuveni divi miljoni cilvēku sadodas<br />
rokās Igaunijā, Latvijā un Lietuvā,<br />
izveidojot Baltijas ceļu.<br />
24. augusts<br />
Bērtulis, Boļeslavs<br />
1940. Francija nodod Baltijas sūtniecību<br />
namus PSRS iestādēm.<br />
1945. vijolniece Rasma Lielmane<br />
(Kortesa).<br />
1950. aktieris Juris Bartkevičs. ∎<br />
Kultūras dienas Melburnā<br />
Turpinājums no 4. lpp<br />
māli. Pārsteigums tas varbūt būs, bet<br />
tas nav nekas jauns.<br />
I.N.: Bet sen nav bijis, tātad, labi,<br />
ka būs tagad; labi, ka atgriežamies pie<br />
šīs tradīcijas.<br />
K.J.: Pareizi.<br />
I.N.: Un tagad viens personīgs<br />
jautājums; Tu esi dzimis un audzis<br />
Austrālijā, bet kā lielākai daļai latviešu<br />
bērniem arī Tev dzīve jau no bērnu<br />
dienām ir bijusi saistīta ar būšanu<br />
latviešu sabiedrībā: sestdienas skolas,<br />
bērnu un jauniešu pulciņi, vasaras saieti<br />
un, protams, Austrālijas Latviešu<br />
Kultūras dienas... kādas ir Tavas pašas<br />
pirmās atmiņas par latviešu Kultūras<br />
dienām Austrālijā?<br />
K.J.: Jā, esmu dzimis Austrālijā,<br />
Pertiešiem būs Latvijas pases<br />
Turpinājums no 5. lpp<br />
neviens neaizgāja mājās ar nepabeigtu<br />
vai neaizpildītu pases pieprasījumu.<br />
No visiem 46 pieprasījumiem tikai tie,<br />
kuri bija vai nu aizbraukuši no Pertas<br />
vai vienkārši neieradās, pieprasījumus<br />
neizpildīja, bet pārējie visi dabūs jaunās<br />
Latvijas pases.<br />
Ņūkaslē, tas ir Sidnejai ziemeļos. Sestdienas<br />
skolā negāju, jo Ņūkaslē latviešu<br />
skola izbeidza darbību pirms man<br />
bija 5 gadi. Bet tur bija maza latviešu<br />
sabiedrība, un arī tautas deju kopa<br />
Dzintars. Tuvākais latviešu centrs bija<br />
Sidneja, kuru mēs ik pa laikam apciemojām,<br />
un tajos laikos tas bija divarpus<br />
stundu brauciens ar mašīnu vai<br />
vilcienu.<br />
Pirmās Austrālijas latviešu Kultūras<br />
dienas, ko es personīgi piedzīvoju,<br />
bija Sidnejā 1973. gadā. Tas neizliekas<br />
tik sen atpakaļ, un es labi atceros<br />
Tautas deju sarīkojumu, kurā es arī<br />
piedalījos Sidnejas pilsētas namā. Visi<br />
dejotāji šajā tautas deju uzvedumā nobeigumā<br />
nodziedāja Jūriņ prasa smalki<br />
tīklu kopā ar publiku. Uzveduma<br />
tēma bija par jūru, par makšķerēšanu,<br />
par zvejošanu utt. Tas bija ļoti skaists<br />
Kaut gan daudz strādājām, tomēr<br />
atlikām arī laiku apskatīt Pertas apkārtni,<br />
par ko paldies Ritai un Nikolājam<br />
Džonsoniem. Apskatījām arī<br />
Pertu no Kings Parka gan naktī, gan<br />
dienā un arī apskatījām parkā dažādos<br />
kokus un augus, kādus Latvijā neredzēt.<br />
Redzējām arī Fremantli un Manduru,<br />
un kad beidzot šķīrāmies Pertas<br />
lidlaukā, bija žēl, jo pa to nedēļu bijām<br />
piedzīvojums.<br />
I.N.: Vai Tu vēlētos vēl kaut ko piebilst<br />
bez manis jau jautātā?<br />
K.J.: Es aicinu visus apmeklēt<br />
53. Austrālijas latviešu Kultūras dienas,<br />
it sevišķi tautas deju sarīkojumu<br />
Dancot gribu! un tas notiks 29. decembrī<br />
Nacionālajā teātrī, Seintkildā,<br />
Melburnā.<br />
I.N.: Esmu droša, ka skatītāju un<br />
apmeklētāju netrūks. Sirsnīgs paldies<br />
Tev, ka pastāstīji par gatavošanos Kultūras<br />
dienām, jo tām, tāpat ka Jāņu<br />
dienai, ir daudz gaidītāju! Vēlu Tev<br />
spēku, enerģija, izturību un daudz atsaucīgu<br />
un čaklu palīgu, gatavojoties<br />
Austrālijas latviešus Kultūras dienu<br />
tautas deju sarīkojumam! Lai tas izdodas<br />
varens!<br />
K.J.: Paldies!<br />
∎<br />
sadraudzējušies un, kaut gan nopietni<br />
strādājuši, bijām arī humoru dzinuši.<br />
Tagad varu tikai teikt mīļu paldies<br />
Norai Labanovskai un Marinai Švinkai<br />
par viņu labo darbu, sadarbību un<br />
draudzīgo pieeju šim darbam. Novēlu<br />
abām labus panākumus un sasniegt<br />
visu, uz ko viņas cer nākotnē.<br />
Jānis Purvinskis<br />
Laikrakstam „Latvietis“
Ceturtdien, 2010. gada 19. augustā <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 15. lpp<br />
Apātija un neticība nākotnei<br />
Turpinājums no 1. lpp<br />
Viņiem tas bijis vieglāk, jo valodas<br />
taču radniecīgas. Atjaunotās neatkarības<br />
gados Igaunija ir saņēmusies, spējusi<br />
likt lietā savas prasmes un cilvēku<br />
resursus un tuvojusies Somijas līmenim<br />
ievērojami ātrāk nekā Latvija. Šis<br />
ceļš nav bijis liegts arī latviešiem.<br />
Acīmredzot mums jābūt reālistiem<br />
un jāatkāpjas no Skalbes ideāliem.<br />
Varbūt dzejnieka domu mūsdienās<br />
vajadzētu pārveidot – Mācīsimies no<br />
igauņiem. Mums ir vienāda pieredze,<br />
tās sāpīgā mācība, un pirms deviņpadsmit<br />
gadiem bija vienādas cerības un<br />
nākotnes iespējas.<br />
Pārbraucot robežu, rodas iespaids,<br />
ka ceļotājs nonācis kādā Rietumeiropas<br />
valstī. Ceļi ir ievērojami gludāki,<br />
līnijas rūpīgi ievilktas, un, uzmetot<br />
acis Dienvidigaunijas mazpilsētām –<br />
Karksi Nuijai vai Vīlandei, Veru vai<br />
Elvai, nevar neievērot, ka cilvēki tur,<br />
Igaunijā, ir apmierinātāki nekā Latvijā.<br />
Pat paviršam caurbraucējam paliek<br />
iespaids, ka valsts un pašvaldības vairāk<br />
strādā sabiedrības un iedzīvotāju<br />
labā un sabiedrības līdzdalība ir ievērojami<br />
aktīvāka. Protams, arī Igaunijā<br />
pēdējos divdesmit gados gadījušies<br />
negodīgi darboņi vai pašlabuma meklētāji,<br />
un arī igauņi meklējuši darbu<br />
citās valstīs, tomēr sabiedrība kopumā<br />
attīstījusies vēlamā virzienā.<br />
Nevar iedomāties, ka igauņi nicinātu<br />
savu valsti un viņiem būtu pilnīgi<br />
vienalga, kādā virzienā valsts attīstās.<br />
Nevar iedomāties, ka igauņi būtu ar<br />
mieru pārdot savu valsti vai atkal un<br />
atkal uzticētos politiķiem, kuri reizi<br />
pēc reizes darbībā pierādījuši, ka sabiedrības<br />
intereses stāv tālu aiz personīgajām<br />
un partijiskajām.<br />
Nevar iedomāties, ka igauņi vispār<br />
nedotos balsot.<br />
Pretējā gadījumā arī igauņi justos<br />
tikpat nospiesti un nedroši par nākotni<br />
kā viņu dienvidu kaimiņi. Igaunijas<br />
garīgo un ekonomisko možumu novērtējusi<br />
Eiropas Savienība, lemjot to<br />
pievienot eirozonas valstīm. Tas viesīs<br />
papildu drošības garantijas šajā jūtīgajā<br />
ģeopolitiskajā teritorijā, kur dzīvo<br />
arī mūsu tauta.<br />
Kāpēc Igaunija var, bet Latvijai<br />
pāri klājies tāds kā nolemtības plīvurs?<br />
Apātija ir visbriesmīgākais, kas<br />
var piemeklēt tautu. Vismaz aptaujas<br />
liecina, ka liela daļa latviešu iegrimuši<br />
pilnīgā bezcerībā un zaudējuši veselīgu<br />
spriestspēju. Kā citādi lai izskaidro<br />
to, ka 40% potenciālo vēlētāju paziņojuši,<br />
ka neredz sevi dodamies pie urnas<br />
2. oktobrī.<br />
Apātija un neticība savai nākotnei<br />
neatkarīgā valstī ir tas, ko gadu desmitiem<br />
mācīja padomju Latvijas skolās,<br />
pieminot brīvo Latviju tikai ar ironiju,<br />
naidu un izsmieklu. Šāda attieksme<br />
dīvainā un nožēlojamā kārtā pārtransformējusies<br />
uz šodienu, uz mūsu atjaunoto<br />
Latviju.<br />
Šāda attieksme no tautas apziņas<br />
ir jāizravē, no tās jātiek vaļā tāpat kā<br />
no latvāņiem Latvijas laukos. Visupirmais<br />
vēlamākas nākotnes garants ir<br />
tas, lai katrs no mums apzinātos savu<br />
personīgo atbildību par mūsu valsts<br />
nākotni. Lai bērni jau šūpulī nebūtu<br />
nolemti dzīvei svešā valstī.<br />
Tāpēc saņemsimies – kas zina, varbūt<br />
šī ir pēdējā iespēja. Tik daudz laika<br />
aizlaists zudumā, bezjēdzīgi zūdoties.<br />
Mācīsimies no labiem paraugiem, no<br />
valstīm un cilvēkiem, kā to dara kultūras<br />
tautas. Mums ir tik daudz izglītotu,<br />
garīgi možu un godīgu sava darba<br />
darītāju, viņi ir visās jomās. Domājot<br />
par priekšā stāvošo izvēli, jāapzinās,<br />
ka Latvija nav nolemta izvēlēties sev<br />
nelaimi, ja pati to nevēlas. Var izvēlēties<br />
godīgu valsti, tāpat kā pirms 20<br />
gadiem kļūstot par paraugu citiem.<br />
Anna Žīgure<br />
Laikrakstam „Latvietis“<br />
Pirmpublicējums „Latvijas avīzē“<br />
17.08.2010. http://www.la.lv<br />
Spridzināt?!!! tādu jauku…<br />
Turpinājums no 13. lpp<br />
ievainotiem. Deijs raksta, ka viņam vizītes<br />
laikā ir bijuši divi speciāli brīži.<br />
Pirmais: Vizīte pie britu ievainotajiem,<br />
kas kopti Trondheimas labākajā<br />
un modernākajā slimnīcā, kopā ar<br />
lielu skaitu ievainotiem vāciešiem.<br />
„Britu ievainotie bija nepietiekami<br />
baroti, panīkuši 19, 20, 21 gadu<br />
veci puiši. Viņi izskatījās vāji un maza<br />
auguma, salīdzinot ar karavīriem, ko<br />
biju redzējis Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā,<br />
Baltijas valstīs un Vācijā.<br />
Un tie bija izdaudzinātie vīri, ko<br />
Anglija teicās sūtīt Somijai palīgā, cīnīties<br />
pret boļševikiem? Šie zēni būtu<br />
drīzāk bijuši traucēklis nekā kas vērtīgs.<br />
Somiem būtu jānorīko divi kareivji,<br />
lai turētu kājās vienu angli.“<br />
[Atcerēsimies, ka arī briti nebauda<br />
Adelaidē<br />
Sestdien, 21. aug., plkst. 12.00 Adelaides<br />
LAIMAS Meistara pavāra sacensības<br />
Tālavas mazajā zālītē. Laiks<br />
ir pienācis ar iespēju nogaršot ēdienus,<br />
ko mācekļi ir iemācījušies gatavot pēdējos<br />
12 mēnešos. Tagad jūs varēsiet<br />
nogaršot rūpīgi sagatavotu ēdienu un<br />
novērtēt viņu zināšanas par latviešu<br />
ēdieniem. Maksa $12. Lūdzu piezvaniet<br />
LAIMAS birojam 8172 0820 līdz<br />
14. aug., ja vēlaties piedalīties un cik<br />
sevišķu Donalda mīlestību. Vai kāds<br />
no mums ir pēckara gados redzējis<br />
kādu angļu karavīru, kas nedzērušā<br />
stāvoklī būtu tā panīcis, ka nevarētu<br />
nostāvēt kājās?]<br />
Ko viņš raksta par apģērbu, nav iemesla<br />
apšaubīt.<br />
„Britu ekspedicionārā armija nēsāja<br />
tik daudz drēbju gabalu, ka tā nevarēja<br />
efektīgi lietot savus ieročus. Divas<br />
kārtas smagas vilnas apakšveļas, tad<br />
vilnas uniformas žaketi, pāri tai ādas<br />
jaku bez rokām, un visam pāri smagu,<br />
oderētu brezenta mēteli !!!<br />
Un tie bija tie paši karavīri, kuri<br />
tika slavēti, cildināti un glorificēti kā<br />
supercilvēki, superapgādāti karam<br />
Arktikā, ko somi būtu priecīgi un lepni<br />
saņemt par saviem karabiedriem?<br />
Viņiem bija tikpat liela iespēja sacensties<br />
ar labi apgādātiem vācu karavīriem,<br />
kā govij ar tīrasiņu zirgu.“<br />
Sarīkojumi, draudzes ziņas un ziņojumi<br />
personas, tā lai zinām cik daudz ēdienu<br />
sagatavot.<br />
Svētdien, 22. aug., plkst. 9.30 novuss<br />
Tālavā. Jauni spēlētāji var piebiedroties<br />
katrā laikā. Novuss – spēle jauniem<br />
un veciem!<br />
Svētdien, 22. aug., ALB literārā pēcpusdiena<br />
ALB namā.<br />
Trešdien, 25. aug., plkst. 11.30 autobuss<br />
atiet no ALB telpām uz LAIMAS<br />
pārsteigumu pusdienām. Vietas tikai<br />
15 cilvēkiem, lūdzu pieteikties laicīgi<br />
līdz 20. aug. 8172 0820. Maksa $10 no<br />
Otrs speciālais moments? Deijs<br />
vakariņo ar vācu sakaru virsnieku hotelī,<br />
kur sēž arī kādi 20 vācu virsnieki.<br />
Pie pārējiem galdiem sēž norvēģu<br />
jaunieši. Fort Hebrā, kas ir pāris jūdžu<br />
attālumā, tai laikā mazais varonīgais<br />
norvēģu garnizons vēl pretojas vāciešiem.<br />
Un restorānā norvēģu jaunieši<br />
dejo pie amerikāņu džeza mūzikas<br />
un Vīnes valšu skaņām. „Jaunieši likās<br />
izturamies pret vāciešiem kā pret<br />
tūristiem. Pāris norvēģietes mēģināja<br />
flirtēt ar izskatīgajiem vācu virsniekiem.<br />
Es viņiem prasīju, kāpēc viņi<br />
nedejo? Viņi atbildēja, ka karavīram<br />
neklājas dejot, kamēr vēl notiek cīņas.“<br />
Nē, Deijam par okupantiem nav<br />
nekas slikts, ko teikt. Vizīte beidzas<br />
bez starpgadījumiem. Savu žulti viņš<br />
taupa „melīgajai britu presei.“<br />
Turpmāk vēl<br />
personas.<br />
Sestdien, 28. aug., plkst. 14.00 DV<br />
Adelaides nodaļas pilnsapulce DV<br />
namā.<br />
Svētdien, 29. aug., plkst. 9.30 novuss<br />
Tālavā.<br />
Sestdien, 4. sept., plkst. 10.00 Dienvidaustrālijas<br />
Atklātās novusa meistarsacīkstes<br />
Tālavā. Vienspēles. Dalības<br />
maks $25, ieskaitot pusdienas.<br />
Viesiem pusdienas $15. Pieteikšanās<br />
Turpinājums 16. lpp.
16. lpp <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Ceturtdien, 2010. gada 19. augustā<br />
Sarīkojumi<br />
Turpinājums no 15. lpp<br />
pie J. Lindberga 8278 3021.<br />
Svētdien, 5. sept., plkst. 9.00 Dienvidaustrālijas<br />
Atklātās novusa meistarsacīkstes<br />
Tālavā. Dubultspēles.<br />
Piedalīšanās $15. Pieteikšanās pie<br />
J. Lindberga 8278 3021.<br />
Adelaides Sv. Pētera draudze<br />
Svētdien, 5. sept., plkst. 11.00 Piecpadsmitā<br />
svētdiena pēc Vasarsvētkiem.<br />
Dievkalpojums ar dievgaldu.<br />
Brisbanē<br />
Sestdien, 21. aug., plkst. 13.00 Zolītes<br />
pēcpusdiena DV sarīkojumā Latviešu<br />
namā. Piedalīšanās $5.<br />
Svētdien, 29. aug., plkst. 13.00 Rokdarbnieču<br />
kopas nodarbības Latviešu<br />
namā.<br />
Kvīnslandes latv. ev. lut. draudze<br />
Diakone Brigita Saiva.<br />
Kanberā<br />
Sestdien, 28. aug., plkst. 14.00 KLB<br />
saiets Immanuela baznīcas zālē. Egons<br />
Eversons runās par novērojumiem<br />
viņa uzturēšanas laikā Latvijā šinī vasarā.<br />
Stāstījumu papildinās ar filmu uz<br />
lielā ekrāna.<br />
Melburnā<br />
Līdz 4. sept. – Kallenas Kučeras fotomākslas<br />
izstāde Pašsajūta: lidošana<br />
(The Sense of Self: Flight) NewNorth<br />
Gallery, 15a Railway Place, Fairfield<br />
(pretī Fairfield dzelzceļa stacijai).<br />
www.newnorth.com.au.<br />
Sestdien, 21. aug., plkst. 19.00 Vakariņas<br />
sveču gaismā DV namā. Iepriekšpieteikšanās<br />
nepieciešama<br />
zvanot Irēnei Ziedarei 9787 5466 vai<br />
0409 355 532.<br />
Piektdien, 27. aug. – 29. aug., diriģentu<br />
un koristu salidojums – kopmēģinājums<br />
Melburnas Latviešu namā. Tiks<br />
apgūta daļa KD Kopkora koncerta<br />
Svētki dziesmai programmas. Ikviens<br />
korists no tuvienes un tālienes – mīļi<br />
gaidīts! Sīkāka informācija un pieteikšanās<br />
– Jolanta Lārmane, tel. (03)<br />
9455 3595, mob 0438 426 457, e-pasts:<br />
jolantalatvia@gmail.com<br />
Sestdien, 28. aug., plkst. 14.00 Jauniešu<br />
muzikālā pēcpusdiena Latviešu<br />
namā.<br />
Svētdien, 29. aug., plkst. 14.00 Latviešu<br />
nama Lielajā zālē – KD sarīkojuma<br />
Svētki dziesmai ieskaņas koncerts.<br />
Tikšanās ar Latvijas Dziesmu<br />
svētku virsdiriģenti Agitu Ikaunieci<br />
un diriģentu Aldi Silu, dziedāšana, sadziedāšana,<br />
vīns, uzkodas. Ieeja: $20;<br />
studentiem un pensionāriem $15.<br />
Sestdien, 4. sept., plkst. 12.00 MLB<br />
pilnsapulce Latviešu namā.<br />
Sestdien, 4. sept., plkst. 12.00 Vanadžu<br />
pusdienas DV mītnē.<br />
Svētdien, 5. sept., plkst. 11.00 Makšķernieku<br />
kluba Āķis saiets Latviešu<br />
namā.<br />
Melburnas 1. latv. ev. lut. draudze<br />
Māc. Māra Saulīte.<br />
Melburnas Sv. Krusta draudze<br />
Svētdien, 22. aug., plkst. 11.00 Trīspadsmitā<br />
svētdiena pēc Vasarsvētkiem,<br />
dievkalpojums draudzes vecākā<br />
vadībā.<br />
Svētdien, 5. sept., plkst. 11.00 Piecpadsmitā<br />
svētdiena pēc Vasarsvētkiem.<br />
Dievkalpojums ar dievgaldu<br />
– vadīs viesmācītājs no Latvijas<br />
prāvests Modris Īvāns.<br />
Pertā<br />
Pertas ev. lut. Sv. Pāvila draudze<br />
Māc. Gunis Balodis.<br />
Svētdien, 5. sept., plkst. 10.30 Dievkalpojums<br />
Pertas Latviešu centrā.<br />
Sidnejā<br />
Sestdien, 28. aug., plkst. 14.00 Baltijas<br />
Ceļa atcere Lietuviešu Klubā, 16-<br />
20 Meredith St, Bankstown, tel (02)<br />
9708 1414.<br />
Svētdien, 29. aug., plkst. 13.00 SLB<br />
biedru pilnsapulce Latviešu namā.<br />
Sestdien, 4. sept., plkst. 19.30 Klubs<br />
Kaladū vēlreiz Latviešu nama Mārtiņa<br />
Siliņa zālē. Mūzika, dejas, dziesmas.<br />
Varēs iegādāties vakariņas un<br />
atspirdzinājumus. Ieeja $15. Ielūdz<br />
Sidnejas Latviešu biedrība.<br />
Svētdien, 5. sept., plkst. 14.00 poļu<br />
koncertpianista Vojciča Visņevska<br />
(Wojciech Wiśniewski) koncerts Latviešu<br />
namā.<br />
Sidnejas ev. lut. latviešu draudze,<br />
Svētā Jāņa baznīcā<br />
Prāv. Kolvins Makfersons.<br />
Svētdien, 22. aug., plkst. 10.00 Dievkalpojums<br />
ar Svēto Vakarēdienu.<br />
Svētdien, 29. aug., plkst. 10.00 Dievkalpojums<br />
ar Svēto Vakarēdienu.<br />
Svētdien, 5. sept., plkst. 10.00 Dievkalpojums<br />
ar Svēto Vakarēdienu.<br />
Sidnejas latv. ev. lut. Vienības<br />
draudze<br />
Māc. Raimonds Sokolovskis.<br />
Svētdien, 22. aug., plkst. 10.00 Dievkalpojums.<br />
Svētdien, 29. aug., plkst. 10.00 Dievkalpojums.<br />
Svētdien, 5. sept., plkst. 10.00 dievkalpojums.<br />
Pēc dievkalpojuma Bībeles<br />
stunda.<br />
Zelta piekrastē<br />
Ceturtdien, 2. sept., plkst. 13.00 Kārtējā<br />
baltiešu mēneša tikšanās Broadbeach<br />
Library, 61 Sunshine Boulevard,<br />
Mermaid Waters (iepretim Pacific Fair<br />
iepirkšanas centram).<br />
Svētdien, 5. sept., plkst. 12.00<br />
Springfest. Pusdienas un mūzika ar<br />
Schneider Musikanten Austriešu klubā,<br />
Pines Lane, Elanora. Pārbaudiet<br />
jaunāko informāciju, zvanot Širlijai<br />
5578 1199.<br />
Anglijā<br />
Svētdien, 22. aug., plkst. 14.00 Dievkalpojums<br />
bez dievgalda Sv. Annas un<br />
Sv. Agneses baznīcā Londonā. Dievkalpojuma<br />
laikā darbosies svētdienas<br />
skola bērniem, bet pēc dievkalpojuma<br />
būs sadraudzība pie kafijas krūzes.<br />
Svētdien, 22. aug., plkst. 15.00 Baltijas<br />
ceļam 21 – Lietuviešu jauniešu<br />
biedrība Lielbritānijā atcerei rīko kopīgu<br />
pikniku Hyde parkā, netālu no<br />
Boat House, Speakers Corner virzienā.<br />
Sestdien, 28. aug., plkst. 11.00 DV<br />
CV valdes sēde un sarīkojumi Straumēnos<br />
– Ģirta Valda Kristovska (Vienotība)<br />
referāts par 10. Saeimas vēlēšanām<br />
un citām laikmetīgām tēmām.<br />
Sestdien, 28. aug., plkst. 14.00 DV<br />
CV valdes sēde un sarīkojumi Straumēnos<br />
– Dzejas pēcpusdiena. Iepazīšanās<br />
ar Anglijas latviešu dzejniekiem.<br />
Ieeja pret labprātīgiem ziedojumiem.<br />
Sestdien, 28. aug., plkst. 17.00 Daugavas<br />
Vanagu CV valdes sēde un sarīkojumi<br />
Straumēnos – DV CV sēdes<br />
svinīgā atklāšana. Anglijas Nacionālās<br />
operas solista Paula Putniņa koncerts.<br />
Ieejas maksa £15. Sekos vakariņas un<br />
saviesīgs vakars pie balles mūzikas.<br />
Svētdien, 29. aug., plkst. 10.00 Svētbrīdis<br />
pie kritušo varoņu (Mātes Latvijas)<br />
pieminekļa Straumēnos.<br />
Svētdien, 29. aug., plkst. 11.00 DV<br />
CV atklātā sēde Straumēnos.<br />
Latvijā<br />
Piektdien, 20. aug. – 22. aug. Rīgas<br />
Svētki 2010. www.rigassvetki.lv<br />
Piektdien, 20. aug. – 21. aug. Starptautiskais<br />
pūtēju orķestru festivāls<br />
Saldū. www.nkmva.gov.lv<br />
Trešdien, 25. aug. – 22. sept. Starptautiskā<br />
izstāde Pinumi. www.nkmva.<br />
gov.lv<br />
Sestdien, 28. aug. – 29. aug. Rīgas<br />
Evanģēliskās draudzes vasaras sadraudzības<br />
dienas. Vieta: vēsturiskā<br />
Grīvu pusmuiža Salacgrīvā, blakus<br />
Baltijas jūrai un Salacas upei, 100 km<br />
no Rīgas. Programmā: savstarpēja<br />
sapazīšanās, Bībeles stundas, svecīšu<br />
dievkalpojums, bērnu izklaides.<br />
Izmitināšana un ēdināšana uz vietas.<br />
Mērena dalības maksa tiks noteikta<br />
atkarībā no dalībnieku skaita. Tuvāka<br />
informācija un pieteikšanās anketas<br />
būs pieejamas pēc dievkalpojuma, vai<br />
rakstot draudze@kbz.lv.<br />
Trešdien, 1. sept. – 5. sept. 14. Baltijas<br />
jūras valstu dokumentālo filmu<br />
forums Rīgā.<br />
Svētdien, 5. sept. – 10. sept. Eksperimentālā<br />
teātra festivāls Homo alibi<br />
Rīgā. www.theatre.lv<br />
∎<br />
Lata kurss<br />
Latvijas Bankas kurss 19. augustā.<br />
1 EUR = 0,702804 (piesaistes kurss)<br />
1 AUD = 0,4940 1 NZD = 0,3890<br />
1 GBP = 0,8520 1 USD = 0,5470
Change language