OļehnoviÄs D., atbildÄ«gais par izd. / Resp. Ed ... - DU conference
OļehnoviÄs D., atbildÄ«gais par izd. / Resp. Ed ... - DU conference
OļehnoviÄs D., atbildÄ«gais par izd. / Resp. Ed ... - DU conference
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
DAUGAVPILS UNIVERSITĀTES 53. STARPTAUTISKĀS ZINĀTNISKĀS KONFERENCES<br />
TĒZES<br />
ABSTRACTS OF<br />
THE 53 rd INTERNATIONAL SCIENTIFIC CONFERENCE OF DAUGAVPILS UNIVERSITY<br />
BOTĀNIKA UN DENDROLOĢIJA /<br />
BOTANICS AND DENDROLOGY<br />
Laila Mizga<br />
laila.mizga@gmail.com<br />
KROKAINĀS ROZES ROSA RUGOSA THUMB. IETEKME UZ<br />
PIEKRASTES KĀPU AUGU SABIEDRĪBĀM<br />
Atslēgas vārdi: Invazīvās augu sugas, Rosa rugosa, piekrastes kāpu augu sabiedrības<br />
Invazīvās sugas līdz ar biotopu izzušanu rada vislielākos draudus bioloģiskajai daudzveidībai.<br />
Globālo klimata pārmaiľu, pieaugošās transporta intensitātes, cilvēka saimnieciskās darbības un<br />
rekreācijas dēļ pēdējo desmitgaţu laikā Eiropā, tajā skaitā arī Latvijā ir vērojama liela mēroga<br />
invazīvo sugu nostiprināšanās dabiskajos piekrastes biotopos. Krokainā roze Rosa rugosa Thumb. ir<br />
viena no agresīvākajām svešajām augu sugām Latvijas piekrastē. Pētījums tika veikts 2010. gada<br />
septembrī Rucavas novada Papē. Piekrastes kāpu augu sabiedrības ap R. rugosa audzēm, iekļaujot<br />
gan <strong>par</strong>auglaukumus ar R. rugosa, gan to tiešā tuvumā, tika aprakstītas izmantojot Brauna-Blankē<br />
(Braun – Blanquet) floristiski - ekoloģisko metodi. Invazīvās sugas R. rugosa ietekme uz augu sugu<br />
daudzveidību ir negatīva, tomēr tā variē atkarībā no R. rugosa veidotā projektīvā zemsedzes<br />
seguma un sukcesijas stadijas kādā atrodas piekrastes kāpu augu sabiedrība, kā arī no augu<br />
dzīvības formas un to augstuma.<br />
Gunta Evarte-Bundere, Pēteris Evarts-Bunders<br />
gunta.evarte@biology.lv<br />
LATVIJĀ KULTIVĒTĀS AUSTRUMĀZIJAS LIEPAS<br />
Atslēgas vārdi: Tilia; Latvija, Austrumāzija<br />
Liepu (Tilia L.) ģints izcelšanās centrs ir Austrumāzija, kur sastopama vairāk kā puse ģints sugu,<br />
piemēram, Ķīnā sastopamas 19 sugas (15 no tām endēmiskas) no pasaulē minētajām aptuveni 40<br />
sugām. Latvijā kultūrā sastopamās 11 Austrumāzijas sugas, kas pieder pie divām sekcijām. Pie<br />
sekcijas Lindnera, minētas trīs sugas: Tilia mandshurica Rupr. et Maxim., T. oliveri Szyszył. un T. tuan<br />
Szyszył. Apsekojot šo sugu atradnes konstatēta tikai T. mandshurica. Savukārt pie sekcijas Eutilia<br />
pieder pārējās Latvijā kultivētās Austrumāzijas sugas: T. amurensis Rupr., T. amurensis var. taquetii<br />
(C.K.Schneid.) Liou & Li, T. divaricata I.V.Vassil., T. insularis Nakai, T. japonica (Miq.) Simonk., T.<br />
kiusiana Makino et Shiras., T. kamarovii Ig. Vassil., T. maximowicziana Shiras., T. mongolica Maxim., T.<br />
sibirica Fissh. ex Bayer. Stādījumos Autrumāzijas liepu taksoni sastopami ļoti reti, tikai lielākajās<br />
dendroloģiskajās kolekcijās: Nacionālajā botāniskajā dārzā (NBD), Kalsnavas Arborētumā,<br />
Lēdurgas dendrārijā, Jaunbrēdiķu dendroloģiskajos stādījumos u.c. Daļa no šīm sugām<br />
sastopamas tikai botāniskajā dārzā, piemēram, T. divaricata, T. kiusiana, T. maximowicziana utt.<br />
Latvijā bargākās ziemās Austrumāzijas sugas apsalst, tā piemēram, pēc salīdzinoši bargās<br />
2009./2010. gada ziemas NBD līdz sakľu kaklam nosalusi T. sibirica, bet pēdējo divu gadu<br />
dzinumi apsaluši T. divaricata, T. insularis, T. mongolica. No Austrumāzijas sugām Latvijā visbieţāk<br />
kultivēta T. amurensis šim taksonam zināmas astoľas atradnes visā valsts teritorijā.<br />
Tēţu sagatavošanu atbalstīja ESF projekts „Atbalsts Daugavpils Universitātes doktora studiju īstenošanai”<br />
(vienošanāsNr.2009/0140/1DP/1.1.2.1.2/09/IPIA/VIAA/015)
Change language