OļehnoviÄs D., atbildÄ«gais par izd. / Resp. Ed ... - DU conference
OļehnoviÄs D., atbildÄ«gais par izd. / Resp. Ed ... - DU conference
OļehnoviÄs D., atbildÄ«gais par izd. / Resp. Ed ... - DU conference
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
DAUGAVPILS UNIVERSITĀTES 53. STARPTAUTISKĀS ZINĀTNISKĀS KONFERENCES<br />
TĒZES<br />
ABSTRACTS OF<br />
THE 53 rd INTERNATIONAL SCIENTIFIC CONFERENCE OF DAUGAVPILS UNIVERSITY<br />
Conyza canadensis L., Solidago canadensis L. s. l., Galinsoga <strong>par</strong>viflora Cav., Helianthus tuberosus L.,<br />
Phalacroloma annuum (L.) Dumort, Bellis perennis L. Visizplatītākais asteru dzimtas invazīvā suga ir<br />
Kanādas jānītis (Conyza canadensis L.), kura atradnes tika konstatētas visos Daugavpils<br />
mikrorajonos daţādos biotopos. Pārējas 5 asteru dzimtas invazīvas sugas tika konstatētas retāk,<br />
galvenokārt vasarnīcu mikrorajonos (piem., Ruģeļos, Jaunajos Stropos).<br />
Aivars Rimicāns, Mihails Pupiľš<br />
tycoon4@inbox.lv<br />
DAUGAVPILS PILSĒTAS TERITORIJAS DZĪVOTŅU<br />
ABINIEKI UN RĀPUĻI<br />
Atslēgas vārdi: Daugavpils, dzīvotne, abinieki, rāpuļi<br />
Svarīgs pētījuma virziens ir dzīvotľu novērtējums pilsētvidē jeb urbanizētā vidē. Tādēļ izpētot<br />
Daugavpils pilsētu tiks noskaidrota vides biotopu daudzveidība un to piemērotība herpetofaunas<br />
dzīvotnēm. Abinieki un rāpuļi izvēlēti kā vienas no jūtīgākajām grupām faunas valstī. Pētījums<br />
tika veikts izmantojot ekspedīciju transekto metodi. Tas veikts ar pārtraukumiem laikposmā no<br />
2009.gada augusta līdz 2011.gada septembrim. Tika veiktas 58 ekspedīcijas. Kopumā reģistrētas<br />
sešas abinieku un četras rāpuļu sugas. No Daugavpilī bieţāk sastopamajām dzīvotnēm abinieki<br />
izvēlas septiľus izplatītākos areāla tipus, bet rāpuļi piecus areāla tipus. Trīs no kopumā atrastajām<br />
ir Eiropā aizsargājamas sugas. Tika izmantotas arī daţādas kamerālās izpētes metodes. Pētījums<br />
tiks turpināts arī nākotnē. Tiks izvirzīti varianti un risinājumi esošo dzīvotľu problēmu<br />
risināšanai. Tiks izanalizēti fakti <strong>par</strong> to kādi varētu būt iemesli abinieku un rāpuļu esamībai vai<br />
neesamībai pilsētas robeţās.<br />
Raitis Bleiders, Mihails Pupiľš<br />
raitis.b@tvnet.lv<br />
DAUGAVPILS NOVADA TERITORIJĀ ESOŠO SARKANVĒDERA<br />
UGUNSKRUPJU (BOMBINA BOMBINA) BIOTOPU RELJEFA<br />
RAKSTUROJUMS<br />
Atslēgas vārdi: Sarkanvēdera ugunskrupis, biotops, ūdenstilpņu morfometrija.<br />
Darba mērķis ir noteikt kādus biotopus apdzīvo Sarkanvēdera ugunskrupis, lielāku nozīmi<br />
pievēršot tieši reljefa ietekmei uz biotopa izvēli. Latvijas teritorija ir galējā ziemeļu robeţa<br />
Sarkanvēdera ugunskrupim, un ir liela nozīme tieši apkārtējai apkārtnei, kas var aizturēt vējus un<br />
veicināt mikroklimatu. Biotopa teritorija, kas tika pētīta ir ap 100 m rādiusā, no ūdenstilpnes, vai<br />
arī atsevišķos gadījumos arī lielāka, ja tai varētu būt ietekme uz biotopu. Ūdenstilpľu atrašanās<br />
vietu un to krastu fiksēšanai izmantojot GPS MobileMapperCE satelītnavigācijas iekārtu ar LKS-92<br />
koordinātu piesaisti un teritorijas digitizēšana ArgGIS programmatūrā un biotopu karšu izveide.<br />
Galvenokārt tika analizēti ūdenstilpnes platība, dziļums, un nogāţu slīpums ūdenstilpľu malās,<br />
un kādā virzienā ir novietota ūdenstilpne, kas arī pētījuma dati. Pētīti tiek ūdenstilpnes<br />
morfometriksie rādītāji. Apsekoti 10 biotopi, no kuriem secināts, ka Sarkanvēdera ugunskrupis<br />
izvēlās samērā seklas ūdenstilpnes ar vidējo dziļāko dziļumu līdz 2,6 m, un kuras platības ziľā<br />
vidēji ir 146 m2. Iegūstot rezultātus ir plānots izmantot biotopu optimizācijai Latvijas teritorijā.
Change language