OļehnoviÄs D., atbildÄ«gais par izd. / Resp. Ed ... - DU conference
OļehnoviÄs D., atbildÄ«gais par izd. / Resp. Ed ... - DU conference
OļehnoviÄs D., atbildÄ«gais par izd. / Resp. Ed ... - DU conference
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
DAUGAVPILS UNIVERSITĀTES 53. STARPTAUTISKĀS ZINĀTNISKĀS KONFERENCES<br />
TĒZES<br />
ABSTRACTS OF<br />
THE 53 rd INTERNATIONAL SCIENTIFIC CONFERENCE OF DAUGAVPILS UNIVERSITY<br />
Līga Grišāne, Santa Rutkovska<br />
selva27@inbox.lv<br />
INVAZĪVO AUGU IZPLATĪBAS UN URBANIZĀCIJAS PROCESU<br />
SAISTĪBAS ANALĪZE DAUGAVPILS PILSĒTAS STROPU<br />
MIKRORAJONĀ<br />
Atslēgas vārdi: Invazīvie augi, apbūves vecums<br />
Invazīvo augu sugu daudzveidība, izplatība un populācijas blīvums ir nozīmīgs ainavas<br />
transformācijas indikators, kas <strong>par</strong>āda antropogēno faktoru ietekmi uz noteiktu ekosistēmu un<br />
nosaka šīs sistēmas ekoloģisko stāvokli. Pieaugošā urbanizācija, transporta attīstība, zemes<br />
lietojuma veidu izmaiľas, kā arī klimata pārmaiľas veicina invazīvo augu sugu izplatību biotā,<br />
izspieţot laukā tās sākotnējās sugas. Stropu mikrorajonā ir konstatēti 2604 invazīvie augi, ko<br />
kuriem 44% sastāda invazīvie lakstaugi, 28% - invazīvie krūmi un 28% - invazīvie kokaugi.<br />
Pētījuma gaitā tika konstatētas sekojošas likumsakarības: viengadīgie invazīvie augi (Conyza<br />
canadensis L., Galinsoga <strong>par</strong>viflora Cav., u.c.) dominē ceļmalās, krūmi (Syringa vulgaris L., Amelanchier<br />
spicata (Lam.) K.Koch., u.c.) un kokaugi (Acer negundo L., Malus domestica Borkh., u.c.) – vairāk<br />
izplatīti meţa teritorijās, arī pameţā. Jo senāka ir teritorijas apbūves vēsture, jo vairāk tajā savvaļā<br />
pārgājuši invazīvie koki un krūmi.<br />
Zane Mintāle, Māra Vikmane<br />
zanemintale@gmail.com<br />
FOTOSINTĒZI RAKSTUROJOŠU RĀDĪTĀJU IZMAIŅAS VASARAS<br />
RAPŠA LAPĀS UN SĒKLU RAŢA SAISTĪBĀ AR SLĀPEKĻA UN SĒRA<br />
MĒSLOJUMU<br />
Atslēgas vārdi: Brassica napus, mēslojums, hlorofila daudzums, hlorofila a fluorescence, raţa<br />
Sakarā ar plašajām rapša pielietošanas iespējām, pieaug arī pieprasījums pēc kvalitatīvākas sēklu<br />
raţas. Lai iegūtu augstvērtīgu raţu, nepieciešams augus papildus mēslot. Literatūrā trūkst<br />
fundamentāli pētījumi <strong>par</strong> slāpekļa un sēra ietekmi uz fizioloģisko procesu, t.sk., fotosintēzes kā<br />
nozīmīgāko raţas veidojošo faktoru norisi B. napus. Pētījuma mērķis – skaidrot hlorofila<br />
daudzuma, hlorofila a fluorescences rādītāju un sēklu raţas izmaiľas vasaras rapša lapās saistībā<br />
ar slāpekļa un sēra piegādi. Fotosintēzes aktivitāte un hlorofila daudzums auga lapās liecina <strong>par</strong><br />
auga fizioloģisko stāvokli. Ja augsnē trūkst/ir lielā daudzumā kāds no rapsim nepieciešamajiem<br />
minerālelementiem, tas var atstāt negatīvu ietekmi uz auga fizioloģiskajām funkcijām, ietekmēt arī<br />
fotosintēzes procesu un augu produktivitāti. Samazinātas fotosintēzes aktivitātes rezultātā rapsim<br />
var attīstīties slimības, kas var novest pie raţas samazinājuma. No visiem makroelementiem<br />
rapsim ir pastiprināta nepieciešamība pēc slāpekļa, un kā eļļas kultūrai – pēc sēra. Rapša augšana<br />
un attīstība atkarīga ne tikai no apgādes ar šiem elementiem, bet, galvenokārt, no šo barības<br />
elementu savstarpējām attiecībām. Laboratorijas izmēģinājumā noteikts hlorofila daudzums un<br />
pētītas hlorofila a fluorescences rādītāju izmaiľas rapša lapās; lauka izmēģinājumā noteiktas raţas<br />
rādītāju izmaiľas daţādu slāpekļa un sēra mēslojuma devu ietekmē. Pētījums veikts LU Bioloģijas<br />
fakultātes Augu fizioloģijas katedrā (laboratorijas izmēģinājums) un Latvijas Augu aizsardzības<br />
pētniecības centrā (lauka izmēģinājums). Laboratorijas izmēģinājumā konstatēts, ka hlorofila a<br />
fluorescences rādītājs Fv/Fm var tikt izmantots sēra un slāpekļa mēslojuma efektivitātes<br />
raksturošanai. Lauka izmēģinājuma dati <strong>par</strong>āda, ka sēra un slāpekļa minerālelementu piegāde to<br />
optimālās devās veicina vasaras rapša sēklu raţas pieaugumu, bet sēra deficīta gadījumā novēro<br />
būtiskus raţas zudumus.