19.02.2015 Views

Oļehnovičs D., atbildīgais par izd. / Resp. Ed ... - DU conference

Oļehnovičs D., atbildīgais par izd. / Resp. Ed ... - DU conference

Oļehnovičs D., atbildīgais par izd. / Resp. Ed ... - DU conference

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

DAUGAVPILS UNIVERSITĀTES 53. STARPTAUTISKĀS ZINĀTNISKĀS KONFERENCES<br />

TĒZES<br />

ABSTRACTS OF<br />

THE 53 rd INTERNATIONAL SCIENTIFIC CONFERENCE OF DAUGAVPILS UNIVERSITY<br />

Līga Grišāne, Santa Rutkovska<br />

selva27@inbox.lv<br />

INVAZĪVO AUGU IZPLATĪBAS UN URBANIZĀCIJAS PROCESU<br />

SAISTĪBAS ANALĪZE DAUGAVPILS PILSĒTAS STROPU<br />

MIKRORAJONĀ<br />

Atslēgas vārdi: Invazīvie augi, apbūves vecums<br />

Invazīvo augu sugu daudzveidība, izplatība un populācijas blīvums ir nozīmīgs ainavas<br />

transformācijas indikators, kas <strong>par</strong>āda antropogēno faktoru ietekmi uz noteiktu ekosistēmu un<br />

nosaka šīs sistēmas ekoloģisko stāvokli. Pieaugošā urbanizācija, transporta attīstība, zemes<br />

lietojuma veidu izmaiľas, kā arī klimata pārmaiľas veicina invazīvo augu sugu izplatību biotā,<br />

izspieţot laukā tās sākotnējās sugas. Stropu mikrorajonā ir konstatēti 2604 invazīvie augi, ko<br />

kuriem 44% sastāda invazīvie lakstaugi, 28% - invazīvie krūmi un 28% - invazīvie kokaugi.<br />

Pētījuma gaitā tika konstatētas sekojošas likumsakarības: viengadīgie invazīvie augi (Conyza<br />

canadensis L., Galinsoga <strong>par</strong>viflora Cav., u.c.) dominē ceļmalās, krūmi (Syringa vulgaris L., Amelanchier<br />

spicata (Lam.) K.Koch., u.c.) un kokaugi (Acer negundo L., Malus domestica Borkh., u.c.) – vairāk<br />

izplatīti meţa teritorijās, arī pameţā. Jo senāka ir teritorijas apbūves vēsture, jo vairāk tajā savvaļā<br />

pārgājuši invazīvie koki un krūmi.<br />

Zane Mintāle, Māra Vikmane<br />

zanemintale@gmail.com<br />

FOTOSINTĒZI RAKSTUROJOŠU RĀDĪTĀJU IZMAIŅAS VASARAS<br />

RAPŠA LAPĀS UN SĒKLU RAŢA SAISTĪBĀ AR SLĀPEKĻA UN SĒRA<br />

MĒSLOJUMU<br />

Atslēgas vārdi: Brassica napus, mēslojums, hlorofila daudzums, hlorofila a fluorescence, raţa<br />

Sakarā ar plašajām rapša pielietošanas iespējām, pieaug arī pieprasījums pēc kvalitatīvākas sēklu<br />

raţas. Lai iegūtu augstvērtīgu raţu, nepieciešams augus papildus mēslot. Literatūrā trūkst<br />

fundamentāli pētījumi <strong>par</strong> slāpekļa un sēra ietekmi uz fizioloģisko procesu, t.sk., fotosintēzes kā<br />

nozīmīgāko raţas veidojošo faktoru norisi B. napus. Pētījuma mērķis – skaidrot hlorofila<br />

daudzuma, hlorofila a fluorescences rādītāju un sēklu raţas izmaiľas vasaras rapša lapās saistībā<br />

ar slāpekļa un sēra piegādi. Fotosintēzes aktivitāte un hlorofila daudzums auga lapās liecina <strong>par</strong><br />

auga fizioloģisko stāvokli. Ja augsnē trūkst/ir lielā daudzumā kāds no rapsim nepieciešamajiem<br />

minerālelementiem, tas var atstāt negatīvu ietekmi uz auga fizioloģiskajām funkcijām, ietekmēt arī<br />

fotosintēzes procesu un augu produktivitāti. Samazinātas fotosintēzes aktivitātes rezultātā rapsim<br />

var attīstīties slimības, kas var novest pie raţas samazinājuma. No visiem makroelementiem<br />

rapsim ir pastiprināta nepieciešamība pēc slāpekļa, un kā eļļas kultūrai – pēc sēra. Rapša augšana<br />

un attīstība atkarīga ne tikai no apgādes ar šiem elementiem, bet, galvenokārt, no šo barības<br />

elementu savstarpējām attiecībām. Laboratorijas izmēģinājumā noteikts hlorofila daudzums un<br />

pētītas hlorofila a fluorescences rādītāju izmaiľas rapša lapās; lauka izmēģinājumā noteiktas raţas<br />

rādītāju izmaiľas daţādu slāpekļa un sēra mēslojuma devu ietekmē. Pētījums veikts LU Bioloģijas<br />

fakultātes Augu fizioloģijas katedrā (laboratorijas izmēģinājums) un Latvijas Augu aizsardzības<br />

pētniecības centrā (lauka izmēģinājums). Laboratorijas izmēģinājumā konstatēts, ka hlorofila a<br />

fluorescences rādītājs Fv/Fm var tikt izmantots sēra un slāpekļa mēslojuma efektivitātes<br />

raksturošanai. Lauka izmēģinājuma dati <strong>par</strong>āda, ka sēra un slāpekļa minerālelementu piegāde to<br />

optimālās devās veicina vasaras rapša sēklu raţas pieaugumu, bet sēra deficīta gadījumā novēro<br />

būtiskus raţas zudumus.

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!