Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Tikai lielāks, tāds kā Latvijas zilās spārītes. Kā<br />
maza ēnas plūksna viņš tur lidinās, neatlaidīgi,<br />
kā kaut ko meklēdams. Drusku kā apsēsts,<br />
kā kāds gars. Viņa vieglā, ēnveidīgā parādība<br />
brīnišķā saskaņā ar krēslas stundu, dārza<br />
zaļganpelēkumu. Komponistam te varētu iznākt<br />
mūzikas gabals.<br />
Vakara lielums un rāmums draudzīgā līdzvērtībā<br />
ar kukaiņa mazumu.<br />
Nav dzirdēts, ka šie lielie odi kostu, sūktu<br />
asinis. Bet kāpēc viņš ņemas lidināties gar<br />
rūti? Vai viņš tikpat labi nevarētu lidināties<br />
gar stumbriem, stiebriem, zariem? Viņa neatlaidībā<br />
kaut kas līdzīgs cilvēka apsēstībai.<br />
Mums ir daudz kā līdzīga. Viena mākslinieka<br />
vilcieni, veidi, temati. Es tikai nevaru beigt<br />
brīnīties, kā viss ir izdomāts un saskaņots.<br />
Katrs kukainis, kāds viņš būs un ko viņš darīs.<br />
Mārīte rāpos pa stiebru uz augšu un tad pacels<br />
spārnus un aizlidos uz margrietiņu. Tikai<br />
mārīte. Šis ods tā nedarīs. Ne prātā viņam<br />
nenāks rāpties augšā pa stiebru. Un visām<br />
irbēm būs tieši tādi cekuli un ne citādi. Un<br />
pēc lietus mākoņi pašķirsies, saule spīdēs<br />
uz rasainām pļavām, dār ziem, mežiem, un<br />
katra atsevišķā ūdens lāse sevī<br />
spoguļos gaismu. Katrā maza<br />
saulīte! Tas tagad liecas pretī<br />
uz katra soļa. Eju gar vecajiem<br />
pazīstamajiem krūmiem, viņu<br />
lapu miljoniem, un reibstu iedomādamās<br />
– nē, zinādama – ka<br />
katrā vienā no tām ir brīnumains<br />
sakārtojums, smalki vadi, pa<br />
kuŗiem noteiktos virzienos plūst<br />
dzīvību dodošas, dzīvību uzturošas<br />
vielas, tiek radīta zaļā dvaša,<br />
kas nepieciešama mūsu pastāvēšanai.<br />
Katrā no šīm mazajām<br />
lapām tas ir... Esmu apsēsta, kā<br />
tas ods ar savu lidināšanos, ar tā<br />
ievērošanu, apbrīnošanu, neuzrakstu<br />
vēstules mīļiem, labiem cilvēkiem, nemeklēju<br />
grāmatai izdevēju, tā tagad ir.<br />
*<br />
Pirmslietus jausmas. Pelēks vējš, viegls vēsums<br />
gaisā. Kaimiņu augstās priedes spēcīga<br />
iešalkšanās. Koki un augi jūt lietus tuvošanos,<br />
pelēko maigumu gaisā. Neesmu vēl izdarījusi<br />
pirmslietus darbus, bet es tevi gaidu,<br />
es tevi mīlu, pelēkais, dzīvību ceļošais lietu!<br />
Eju ap māju, šo to paņemu, palieku zem<br />
jumta. Man ceļā galvas augstumā gadās nokarens<br />
priedes zars, zaļas skujas. Es apstājos,<br />
ļauju tam pieskarties sejai, brīdi paturu skujas<br />
starp lūpām.<br />
Atceries? Mēs te gājām ikdienas gaitās pa<br />
māju, katrs savus darbus darīdami. Dažreiz<br />
durvīs satikdamies, uz celiņa gaŗām iedami,<br />
brīdi apstājāmies, salikām kopā vaigus. Tu<br />
uzliki man roku uz pleca, ar plaukstu apņēmi<br />
kaklu. Tad gājām tālāk savos darbos. Te, šajā<br />
pakalnā, mēs divi no Latvijas.<br />
Nu es te eju viena. Nu es brīdi pastāvu kopā<br />
ar mazu priedes zaru. Cik skaists un labs tu<br />
esi, es viņam nočukstu.<br />
Ir cits laiks. Savāds, nebijis, brīnumains.<br />
*<br />
Kā tagad dzīvoju –<br />
Pievakare, krēslo. Pēkšņi redzu uz kamīna akmeņiem<br />
mazu atspīdumu no rietošās saules.<br />
Bāli zeltains gaismas laukumiņš, viens pats<br />
krēslainajā telpā. Kluss, viegls. Tai pašā laikā<br />
īstens, nenoliedzams, stiprs. Tik īpašs. Jau<br />
sen mani būris gaismas vieglums un klusums.<br />
Tās ir lielas īpašības, lielas lietas.<br />
Tās var piepildīt rītus, apvāršņus,<br />
brīnumaini atrasties ap bērzu<br />
stumbriem. Un kā šis lielums un<br />
lieliskums, tikpat īstens un nenoliedzams,<br />
te ir mazā atspīdumā<br />
uz viegli apputējuša akmens.<br />
Tur tas ir. Es nostājos tam pretī.<br />
Salieku rokas, stāvu tā priekšā.<br />
Es čukstu: ved mani, rādi man,<br />
brīnišķīgais, palīdzi man izdarīt,<br />
lai ir labi, lai labi, lai ir labi...<br />
Ēra gleznojums<br />
Kādu mirkli mēs tā esam. Tad<br />
savā neizsakāmajā vieglumā, tas<br />
ir pazudis, nav vairs. Paskatos<br />
pār plecu uz logu – jā, saule<br />
noslīd aiz kokiem. Pareizi, saskan.<br />
Es noskaitīju lūgšanu, kamēr tas te bija.<br />
Manī radās, tas radīja manī lūgšanu, mazs,<br />
starp dārza krūmiem izspraucies stars.<br />
Tad eju vakara so li.<br />
Tā tagad dzīvoju. Šis ir vienreizīgs laiks. Nekad<br />
nav bijis tik brīnumaini kā tagad. □<br />
JG iespējams nopirkt Rīgā – Latvijas<br />
Okupācijas muzeja grāmatgaldā,<br />
Strēlnieku laukumā 1.<br />
12
Change language