Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Rolfs Ekmanis<br />
STARPTAUTISKIE RAIDĪJUMI LATVIE-<br />
ŠU VALODĀ 20.GS. OTRĀ PUSĒ<br />
Sākums JG235(2003), 237(2004), 238(2004), 248<br />
(2007), 250(2007).<br />
SAPŅOJUMS PAR RADIOKUĢI<br />
1963-1965 – II DAĻA<br />
KUR DABŪT LĪDZĒKĻUS?<br />
Krustām šķērsām tiek spriests par Baltijas<br />
Balss financiālās uzturēšanas jautājumu. Jau<br />
idejas rašanās pašā sākumā Dzintars Paegle<br />
norāda, ka latviešu daļa pirmajā gadā varētu<br />
būt $200 000, pēc tam apmēram $100<br />
000 gadā. Par to, ka latviešiem nauda ir, liecinot<br />
daudzie sabiedriskie un privātie īpašumi,<br />
kā arī ziņa Ņujorkas avīzē Laiks: 100 000<br />
latviešu par 1963. gada dziesmu svētkiem<br />
Klīvlandē (Cleveland) izdevuši vienu miljonu<br />
dolāru. Tā kā jauniešiem parasti naudas nav,<br />
Paegle iesaka viņiem kļūt par sirdsapziņu kā<br />
saviem tuviniekiem, tā arī paziņām – katrreiz,<br />
kad vecākā paaudze ieņem patriotisku<br />
nostāju, jaunietim jāpajautājot, kā tā izpaužas<br />
darbos. Piemēram, ja kāds tēvs vai nu<br />
pievienojas radiokuģa projektam vai ieteic<br />
kādu citu, dēls vai meita varētu noprasīt, cik<br />
darba vai līdzekļu viņš ziedos šim projektam.<br />
Ja tikai pāris dolāru, tad “lielais patriotisms”<br />
parādīsies kā ļoti lēta manta. 30<br />
Radiokuģa komisijas memorandā līdzekļu iegādei<br />
veltītas trīs nodaļas. Pēc ķīmijas doktora<br />
Laimoņa Streipa aplēses latviešu trimdinieki,<br />
kas gadā nopelnot no 200 līdz 300 miljonu<br />
dolāru, varētu pavisam viegli atlicināt vienu<br />
miljonu Baltijas Balsij. 31 Ievērības vērts ir ekonomikas<br />
maģistra Jāņa A. Platā (1905-1965)<br />
memorandā daļēji citētais pētījums Latviešu<br />
Bankas kalendārā (Toronto, 1964): ASV un<br />
Kanadas latviešu tautas ienākums ir ap 120<br />
miljonu dolāru gadā vai apmēram 2,5 reizes<br />
vairāk nekā bija valsts budžets brīvajā Latvijā.<br />
Mūsu noguldījumu kopsummu sveštautiešu<br />
naudas iestādēs var vērtēt tuvu pie 30 miljonu<br />
dolāru gadā, bet kopā ar tekošo rēķinu<br />
un depozītu summām bankas gadā apgroza<br />
50 miljonu dolāru mūsu naudas. Līdzīgs stāvoklis<br />
droši vien esot ar lietuviešiem un igauņiem.<br />
Kaut arī par tautiešiem Austrālijā un<br />
Rietumeiropā sīkāku ziņu nav, arī tur patvērumu<br />
atradušos latviešus nekādā ziņā vairs<br />
nevar saukt par nabagiem. Tātad trimdinieki<br />
ir turīgi, financiāli spējīgi, lai, kopīgi rīkojoties,<br />
veiktu lielākus projektus. Tagad nu viņiem<br />
atliekot izšķirties, vai vispār vajadzīgs<br />
kopīgi un organizēti kaut ko darīt Latvijas<br />
labā.<br />
Līdzekļus sagādāt latvieši varētu, piemēram,<br />
paceļot lepno baļļu un citu sarīkojumu latviešu<br />
centros ieejas maksas par 10-25% vai arī<br />
atvēlot vismaz 25% no sarīkojuma atlikuma.<br />
Piemēru varētu ņemt no (jau raksta sākumā<br />
minētās) “nacionālpolitiskās nodevas”, ko<br />
ČLJP uzliek ALJAs 11. kongresa noslēguma<br />
balles ieejas biļetēm. Cits veids varētu būt<br />
ziedojumi. 60. gadu vidū ārpus Maskavas<br />
impērijas atradušies apmēram 110 000 latviešu.<br />
Trīs dolari no katra pelnītāja kabatas<br />
varētu segt latviešu daļu radiokuģim, pat<br />
rēķinoties, ka bērni, pensionāri un tie, kuŗi<br />
pilnīgi pārtautojušies un atsvešinājušies, nedotu<br />
nekā. Latviešu izdotās summas nacionālpolitiskiem<br />
pasākumiem, kā norādīts memorandā,<br />
nobāl nekustamo īpašumu iegādei<br />
un citu lokālu pasākumu veicināšanai izdoto<br />
līdzekļu priekšā. Vairākas aptaujas liecina, ka<br />
atsaucība radiokuģa projekta īstenošanai<br />
varētu būt krietna – ja vien latviešu trimdas<br />
organizācijas spētu pietiekami sadarboties.<br />
Pazīstamais gleznotājs Sigurds Vīdzirkste<br />
(1928-1974) dažu stundu laikā Ņujorkā sazvana<br />
latviešus, kuŗi katrs solās dot no 25<br />
līdz 100 dolāriem kuģa iegādei (pieteikumu<br />
kopsumma $1 100). No 100 līdz 200 dolāriem<br />
solījušies ziedot katrs no Čikāgā nepilnas<br />
dienas laika kontaktētajiem 16 tautiešiem<br />
(kopsumma $1 700). ELJAs 10. kongresa<br />
laikā 15 jaunieši, galvenokārt Minsteres<br />
Latviešu ģimnazijas abiturienti, uz vietas<br />
ziedo 190 vācu marku, bet ASV rietumkrasta<br />
latviešu jaunieši iemaksā 75 dolārus radiokuģa<br />
fondā. 32 Kāda J. Plūmes kontaktētie 15<br />
cilvēki katrs solījis $100, bet ar noteikumu,<br />
ka latviešu organizācijām jānodibina formāla<br />
komiteja, padome vai organizācija [Baltijas<br />
Balss] projekta izvešanai 33 Entuziasms ELJAs<br />
un ALJAs kongresos, arī citos jauniešu salidojumos,<br />
ir ievērojams – cilvēku skaits, kas<br />
būtu ar mieru strādāt uz kuģa, ir daudz lielāks<br />
nekā paredzamo vietu skaits. Varot gan<br />
izrādīties, kā norāda Dzintars Paegle, ka tiem,<br />
kam drosme, ne vienmēr ir arī zināšanas un<br />
spējas, tāpat kā tiem, kam zināšanas, ne<br />
vienmēr ir drosme. 34<br />
Velta Toma (1912-2000), iepazinusies savā<br />
dzīves vietā Toronto ar “trīs matrožu” izplatī-<br />
29
Change language