VALODU APGUVES TEORIJAS UN METODES - bilingvals.lv
VALODU APGUVES TEORIJAS UN METODES - bilingvals.lv
VALODU APGUVES TEORIJAS UN METODES - bilingvals.lv
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>VALODU</strong> <strong>APGUVES</strong> <strong>TEORIJAS</strong> <strong>UN</strong><br />
<strong>METODES</strong><br />
Vita Kalnbērziņa, dr.phil.<br />
2010. gada 24. aprīlis
Laika<br />
periods<br />
20gs.<br />
pirmā puse<br />
Valodniecības<br />
teorijas<br />
Psiholoģijas teorijas<br />
Sociālās<br />
teorijas<br />
Strukturālisms Biheiviorisms Sociokultūras teorija<br />
60. gadi<br />
Tranformējošā/<br />
ģeneratīvā<br />
gramatika<br />
Neirolingvistika.<br />
Informācijas apstrāde<br />
Komunikācijas<br />
modeļi, etnogrāfija<br />
70. gadi Funkcionālisms Humānisma modeļi Akulturācijas teorija<br />
80. gadi<br />
Principu un<br />
parametru teorija<br />
Konnekcionisms<br />
Sociālā psiholoģija<br />
90. gadi<br />
Minimalisma<br />
programma<br />
Procesabilitātes<br />
teorija
STRUKTURĀLISMS<br />
(SOSĪRS, JAKOBSONS, BLŪMFILDS)
Sosīrs (1857-1913)<br />
• Valoda ir patvaļīgu zīmju sistēma, starp vārdu<br />
(signifiant) un jēdzienu (signifié) nav nekāda<br />
organiska sakara;<br />
• Jebkuru valodas elementu var definēt tikai pēc tā<br />
atšķirībām no citiem elementiem .<br />
(Ideju vārdnīca, 1994)
Jakobsons, Strauss, Prāgas skola<br />
• radīt struktūru sistēmu, kurā varētu klasificēt<br />
visas valodas;<br />
• valodu koki, radniecīgās valodas;<br />
• kontrastīvā lingvistika (valodas jāmāca,<br />
salīdzinot un pretstatot)
Audio-lingvālā metode
20.gs. 50. gadi. ASV armijas audiolingvālā<br />
metode, kas balstās uz biheiviorismu.<br />
Ga<strong>lv</strong>enie principi<br />
• valodas apguve ir mehānisks paradumu<br />
apguves komplekss;<br />
• runātā valoda ir primāra.
20.gs. 60. gadi. Tehnoloģiju laikmeta sākums.<br />
Tas nozīmē<br />
• valodu laboratorijas, skaņu ierakstu tehnika,<br />
filmu projektori, mikrofoni;<br />
• dzimtās valodas lietotāju runu var apgūt klasēs<br />
ar ierakstu palīdzību;<br />
• skolēni var ierakstīt un analizēt savu runu.
Principi<br />
• precīzi gradēti dialogi, kas balstīti uz struktūru<br />
klasifikāciju<br />
• dzimtās valodas lietotāja runas rūpīga<br />
modelēšana<br />
• daudzkārtēja atkārtošana
Pieci soļi, izmantojot armijas audiolingvālo valodas<br />
apguves metodi<br />
1.solis. Skolotājs nolasa dialogu. Skolēni atkārto katru<br />
rindiņu; garākās rindiņas tiek atkārtotas sākot no<br />
beigām.<br />
2.solis. Skolēni atbild korī vienu no lomām, imitējot<br />
tekstu un ievērojot precīzu intonāciju .<br />
3.solis. Skolēni lasa pa pāriem.<br />
4.solis. Skolēni mainās lomām.<br />
5.solis. Organizē Vingrinājumu ķēdi: es pa logu redzu…,
The dialogue<br />
―Good morning, Ann!<br />
―How are you?<br />
―Fine. Where are you<br />
going?<br />
―I am too, shall we go<br />
together?<br />
―Good morning, Sally!<br />
―Fine, thanks, and<br />
you?<br />
―I am going to the post<br />
office!<br />
―Sure, let’s go!
Pārveidošana<br />
―Are you going to the<br />
post?<br />
―No, I am going to the ...
More transformation<br />
―Are you going to the<br />
wood?<br />
―No, I am going to the ...
Paplašināšana<br />
― Es eju uz veikalu, jo man vajag dažus/nedaudz…<br />
Skolotājs izmanto attēlus, lai mācītu struktūras
Alfabēta vingrinājums<br />
— Es eju uz veikalu, jo man vajag dažus ābolus;<br />
— Es eju uz veikalu, jo man vajag nedaudz<br />
biezpiena.
Principi.<br />
• Valoda tiek lietota kontekstā, tā sastāv no noteikta<br />
struktūru skaita, vārdiem ir noteikta vieta, labs<br />
valodas lietotājs tos automātiski aizvieto ar<br />
pareizajiem.<br />
Kļūdas.<br />
• Skolotājs ir modelis (nedrīkst kļūdīties), skolēni<br />
jāpasargā no kļūdām (skolēns kā magnetofons),<br />
ga<strong>lv</strong>enais valodas apguves līdzeklis: atkārtošana līdz<br />
automatizācijai
Pozitīvais.<br />
• Strukturālisms izveidoja valodniecības zinātniskos<br />
pamatus un metalingvistiku.<br />
• Izveidota vienota struktūru sistēma visām valodām,<br />
tāpēc visas valodas ir vienlīdz kompleksas.<br />
• Relativizēta sakarība starp zīmi un nozīmi, kas<br />
balstīta sociālajā pieredzē.<br />
Problēma. Strukturālisms neizskaidro, kapēc valoda<br />
mūs tā ietekmē.
Kļūda kā bīstama novirze no valodas normas,<br />
piem., valodas standartizācijas kustība Eiropā:<br />
• 1582 Accademia della Crusca in Florence;<br />
• 1617 Fruchtbringende Gesellschaft;<br />
• 1635 Académie Française;<br />
• 1713 Real Academia de la Lengua in Madrid
<strong>UN</strong>IVERSĀLĀ GRAMATIKA<br />
(ČOMSKIS 1970)
Čomskis (1950)<br />
• Biheiviorisms neizskaidro valodas radošumu:<br />
mēs neatkārtojam viens otra teikto, bet<br />
konstanti radām jaunas struktūras.<br />
• Vecāki bieži runā neskaidri un kļudās, tomēr<br />
bērnu valoda ir loģiska. T.s. kļūdas faktiski ir<br />
pilntiesīgs mūsu pašu valodas variants<br />
(idiolekts vai starpvaloda).
Valodnieciskais<br />
iedevums<br />
Universālā<br />
gramatika<br />
gramatika ko veido<br />
apgūtie principi ,<br />
parametri un<br />
leksikons
• Bērni piedzimst ar uztveres sistēmu, kas ir<br />
piemērota runas uztverei.<br />
• O’Greidijs and Arčibalds (2007): varam<br />
pierādīt, ka bērni dod priekšroku ci<strong>lv</strong>ēka balss<br />
skaņām, it īpaši vecāku valodai jau no divu<br />
dienu vecuma.
O’Greidijs and Arčibalds (2007)<br />
• Pēc pāris nedēļām bērns atšķir mātes balsi un<br />
mēneša vecumā atšķir valodas skaņas.<br />
• Viena mēneša vecumā bērni atšķir balsīgos un<br />
nebalsīgos līdzskaņus.<br />
• Pierādījums: mainot skaņas signālu, bērns<br />
maina zīšanas ritmu.
• Bērni mācās atšķirt attiecīgās valodas fonēmas<br />
(skaņas ar vārdu veidojošu nozīmi) un ignorēt<br />
attiecīgās valodas allofonus.<br />
• 6-8 mēnešu vecumā bērni atšķir skaņas, kas<br />
pieder citām valodām, no dzimtās valodas<br />
skaņām.
Principi un parametri<br />
Tomasello (2003): 1 gadu vecs japāņu bērns jau<br />
ir zaudējis spēju atšķirt skaņu Ra no La, tāpat<br />
kā pieaugušie japāņi, tādējādi kļūstot par<br />
japāņu valodas lietotāju.
Neišens and Verings (1997): Bērni iemācās<br />
apmēram 1000 vārdus gadā.<br />
Tātad 5 gadus vecs bērns zina apmēram 5000<br />
vārdu.
Šmits (2000):<br />
• 20 gadus vecs universitātes students zina 20<br />
tūkstošus vārdu.<br />
• Mēs iemācamies vārdus, kurus mums vajag,<br />
un aizmirstam vārdus, kas mums nav vajadzīgi.<br />
• Ja mēs iemācāmies jaunu valodu, mūsu vārdu<br />
krājums dubultojas.
Dabiskās pieejas izveide otrās un svešvalodu<br />
apguvei<br />
Piecas hipotēzes (Krašens 1983):<br />
• Apguves/mācīšanās hipotēze;<br />
• Dabiskās kārtības hipotēze;<br />
• Iedevuma hipotēze (n+1);<br />
• Monitora hipotēze;<br />
• Afektīvā filtra hipotēze.
Otrās valodas apguve:<br />
• Universālās gramatikas pieejamības hipotēze<br />
nosaka mūsu apguves līmeni (Vaits, 2000 un<br />
Gass, Selinkers, 2001).<br />
• Ja mēs mācāmies otro valodu, kamēr pirmā<br />
vēl nav nostiprinājusies, abas valodas būs<br />
dzimtās.
Ja dzimtā valoda jau ir nostiprinājusies un mēs<br />
to izmantojam kā pamatu otrai valodai, tad<br />
rezultāts ir starpvalodas gramatika, kuru veido<br />
daži pirmās un daži otrās valodas elementi.
Ir iespējams, ka arī pieaugušie kādu psiholoģisku<br />
vai kognitīvu iemeslu dēļ spēj piekļūt<br />
Universālajai gramatikai.<br />
Rezultāts ir tikai daļēja pirmās valodas ietekme<br />
un pilnvērtīga otrās valodas gramatika.
Psiholoģijā balstītas valodas apguves<br />
metodes/pieejas, kuru mērķis ir padarīt<br />
afektīvo filtru caurlaidīgu:<br />
• Totālā fiziskās reakcijas metode;<br />
• Suģestopēdija
FIZISKĀS REAĢĒŠANAS METODE
20. gs.60.-70. gadi, Džeims Ašers<br />
Prinicips – valodas apguves pamats ir saprasts<br />
iedevums.<br />
Svarīgākā prasme – klausīšanās.<br />
Valodu apguves metodei ir jāatdarina valodas<br />
apguves procesi bērnībā.
Larsena Frīmena (2000)<br />
Pirmais solis. Skolotājs jau no pirmās stundas<br />
runā apgūstamajā valodā, pats dod pavēles,<br />
pats izpilda:<br />
– Celties! Sasist plaukstas!<br />
– Sēsties! Sasist plaukstas!<br />
– Celties! Sasist plaukstas!<br />
– Sēsties! Sasist plaukstas!
Otrais solis. Skolotājs izvēlas četrus brīvprātīgos,<br />
atkārto komandas, bet pats paliek sēžam, četri<br />
izvēlētie skolēni izpilda komandas:<br />
– Celties! Sasist plaukstas!<br />
– Sēsties! Sasist plaukstas!<br />
– Celties! Sasist plaukstas!<br />
– Sēsties! Sasist plaukstas!
Trešais solis. Skolēns dod pavēles, skolotājs<br />
izpilda:<br />
– Celties! Sasist plaukstas!<br />
– Sēsties! Sasist plaukstas!<br />
– Celties! Sasist plaukstas!<br />
– Sēsties! Sasist plaukstas!
Ceturtais solis. Viens skolēns dod pavēles,<br />
skolotājs un klase izpilda:<br />
– Celties! Sasist plaukstas!<br />
– Sēsties! Sasist plaukstas!<br />
– Celties! Sasist plaukstas!<br />
– Sēsties! Sasist plaukstas!
Piektais solis. Skolotājs uzraksta komandas uz<br />
tāfeles un katru darbību demonstrē.<br />
Skolēni noraksta no tāfeles šīs komandas<br />
burtnīcās un izpilda secību vēlreiz.
TFR valodu apguves principi (Larsena Frīmena<br />
2000)<br />
• Pavēles izteiksme un frāzes ir valodas apguves<br />
pamats, jo valodu apgūstam darbībā (Action<br />
theory).<br />
• Runātā valoda ir svarīgāka par rakstīto, skolēns<br />
sāks runāt, kad būs tam gatavs.<br />
• Kļūdas labo kopīgi, skolēni mācās viens otru<br />
imitējot.
• Atmiņa tiek aktivizēta darbojoties (iesaistās<br />
abas smadzeņu puslodes).<br />
• Mācības ir daudz efektīvākas, ja tās sagādā<br />
prieku nevis trauksmi.<br />
• Atsevišķa zināšanu pārbaude nav<br />
nepieciešama, jo progress ir acīmredzams.
• Fiziski darbojoties,<br />
samazinām stresu.<br />
• Izbaudām<br />
komunikācijas prieku.<br />
• Motivējam turpmāku<br />
valodas apguvi.
SUĢESTOPĒDIJA<br />
Georgijs Lozanovs (1970)
Konteksts: gaiša, krāsaina telpa, plakāti,<br />
cepures, maskas, atpūtas krēsli.<br />
Skolēni sāk ar savas jaunās identitātes izveidi:<br />
izvēlas sev jaunu vārdu, profesiju.<br />
Skolotājs sasveicinās, lietojot viņu jaunos vārdus,<br />
uzdod jautājumus par viņu dzīves vietu, viņi<br />
atbild ar jā vai nē.
1.solis.<br />
Mācību materiāls iesācējiem:<br />
• 20 lappušu teksts (Gribēt ir varēt!);<br />
• 1.lpp. dialogs ar tulkojumu;<br />
• 2.lpp. gramatikas skaidrojums.
2.solis.<br />
• Skolotājs lasa dialogu, skolēni izbauda valodas<br />
skaņu.<br />
3.solis<br />
• Skolotājs ieslēdz Mocarta vijoļkoncerta<br />
ierakstu un lasa vēlreiz.
4.solis<br />
• Skolotājs nomaina Mocarta ierakstu pret<br />
Hendeļa “Ūdensmūzikas” ierakstu un lasa<br />
dialogu vēlreiz.<br />
5.solis<br />
• Mājas darbs: pārlasīt dialogu.<br />
6.solis<br />
• Nākamā nodarbība – skolēni lasa dialogu,<br />
tērpušies maskās.
7.solis<br />
• Skolēni sēž ap apaļu galdu, uz galda ir<br />
rotaļlietas, pie sienas ir plakāti.<br />
8. solis<br />
• Skolotājs lasa stāstu, skolēni aizpilda tukšās<br />
vietas tekstā, dzied, sarunājas un klausās Baha<br />
mūziku.
Principi.<br />
• Mācīšanās ir produktīvāka pozitīvā atmosfērā.<br />
• Skolēni mācās neapzināti viens no otra.<br />
• Jauna identitāte rada skolēnos drošības sajūtu.
Universālās gramatikas ieguvumi:<br />
• Gramatika kā kompetence un performance.<br />
• Valodniecības uzdevums, raugoties no<br />
preskriptīvā viedokļa, ir kopt un veidot<br />
valodu;<br />
• Valodnieku uzdevums ir izprast un izskaidrot<br />
valodu.
Change language