11.07.2015 Views

Katrs maršruts veidots divām dienām, ja iepatiksies, varat ... - Balvi

Katrs maršruts veidots divām dienām, ja iepatiksies, varat ... - Balvi

Katrs maršruts veidots divām dienām, ja iepatiksies, varat ... - Balvi

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

Apceļo seno Atzeles novaduAtzele pirmo reizi rakstiskos avotos minēta 1111.gadā Novgorodas hronikā.Gaujienā bi<strong>ja</strong> Atzeles pils, bet šo nosaukumu lieto<strong>ja</strong> arī lielākas teritori<strong>ja</strong>sapzīmēšanai, tā bijusi latgaļu valsts uz Latvi<strong>ja</strong>s, Igauni<strong>ja</strong>s un Krievi<strong>ja</strong>srobežas.Piedāvā<strong>ja</strong>m piecus maršrutus dažādām gaumēm!<strong>Katrs</strong> maršruts <strong>veidots</strong> divām dienām, <strong>ja</strong> <strong>iepatiksies</strong>, <strong>varat</strong> paliktilgāk!Tūrisma informāci<strong>ja</strong>:Alūksnē 64322804, 29130280 www.aluksne.lvApē 64322273, 22037518 www.apesnovads.lvGaujienā 64381601, 28386923 www.apesnovads.lvBalvos 64522597, 29272948 www.balvi.lvGulbenē 64497729 turists@gulbene.lv www.gulbene.lvBaltinavā 26144097, turisms@baltinava.lv , www.baltinava.lvRugājos 26355954, www.rugaji.lv


Kas bi<strong>ja</strong> ATZELEAtzeles zemeVēsturnieku pētījumos sastopami atšķirīgi viedokļi par seno Atzeles valsti. Tālavasnovietojums Gau<strong>ja</strong>s kreisā krasta ielokā mums ir labi zināms pēc Indriķa hronikas, betnākamā zeme uz austrumiem bi<strong>ja</strong> Atzele. Ugandi novada ļaudis savukārt bi<strong>ja</strong> Atzelesiedzīvotāju ziemeļu kaimiņi, bet arheoloģiskie izrakumi ļauj domāt, ka daļa no šīs zemes veido<strong>ja</strong>patstāvīgu novadu triju mūsdienu valstu – Igauni<strong>ja</strong>s, Latvi<strong>ja</strong>s un Krievi<strong>ja</strong>s pierobežā. Šajā vairākukultūru saskarsmes zonā plašāki arheoloģiskie izrakumi notikuši Siksalas kapulaukā, kas atrodasapmēram 3 km no tagadējās Igauni<strong>ja</strong>s unLatvi<strong>ja</strong>s robežas. Kapulaukā atsegti apmēram 300 kapi, taču tie atšķiras no citiem Dienvidigaunijāzināmajiem apbedījumiem. Vissenākie apbedījumi kapulaukā attiecināmi uz agro (jeb romiešu)dzelzs laikmetu, un tajos atrasta Balti<strong>ja</strong>s somiem raksturīgā tekstila keramika. Tomēr visvairākapbedījumu ierīkoti starp 1000.– 1475.gadu. Šajos apbedījumos vēro<strong>ja</strong>mas vairākas līdzības arlatgaļu apbedīšanas tradīcijām. Sieviešu apbedījumos atrasti vainagi un villaines, kas izskatījāstāpat kā citur Austrumlatvijā, kā arī lielas, platas rokassprādzes. Vīriešu apbedījumos savukārtmirušajiem līdzi likti ieroči. Līdz 15. gs. līdzīgas apbedīšanas tradīci<strong>ja</strong>s un senlietas bi<strong>ja</strong> arīAustrumlatvijā. Tomēr ir vairākas iezīmes, kas Siksalas kapulaukā atšķiras no latgaļu tradīcijām,piemēram, apbedījumu orientāci<strong>ja</strong>. Latgaļi vīriešus apglabā<strong>ja</strong> ar galvu uz ziemeļaustrumiem, betsievietes pretējā virzienā. Siksalas kapulaukā mirušie apglabāti pretēji, un šāds apbedīšanas veidsir zināms Veru apriņķa kapulaukos.Siksalas senkapi ir atšķirīgi no pārējās Igauni<strong>ja</strong>s, bet ļoti līdzīgi Novgorodas novada vadjusenkapiem, turklāt tādi paši atradumi iegūti arī Viļakā. Viļakas kapulauka vietā pat novietotspiemiņas akmens ar uzrakstu: somugru senkapi.Domā<strong>ja</strong>ms, ka Siksalas iedzīvotāji bi<strong>ja</strong> daļa no patstāvīga etnosa, kas ir bijis salīdzinoši liels, bettomēr pagaidām nav iespē<strong>ja</strong>ms noteikt tā teritoriju. Liekas, ka arī Atzeli 12. gs. galvenokārtapdzīvo<strong>ja</strong> somugri, taču tie nebi<strong>ja</strong> dienvidigauņi un viņu materiālā kultūra (rotas u.c.) ļoti līdzinājāslatgaļiem. Šī etnosa apdzīvota<strong>ja</strong>m apvidum ir bijusi arī sava izteikta administratīvi teritoriālāidentitāte, turklāt pieļau<strong>ja</strong>ms, ka centrālo lomu reģionā bi<strong>ja</strong> ieguvusi vēlākā Alūksne. Šis apvidus bi<strong>ja</strong>cieši saistīts ar Izborsku, kontrolējot preču kustību no Pleskavas caur Izborsku un Alūksni uzKoknesi un Daugavu. Tas arī, domā<strong>ja</strong>ms, ir svarīgākais iemesls, kāpēc krievu rakstītajos vēsturesavotos <strong>ja</strong>u 1111.gadā minētā „Očela” ir bijis gan ekonomiski, gan politiski nozīmīgs novads.Būtu nepieciešams veikt plašākus pētījumus Ziemeļvidzemē, lai noteiktu šī etnosa apdzīvotāsteritori<strong>ja</strong>s robežas.Adzeles pilsSenajās kartēs Atzeles pils (vāciski – Adsel) redzama Gau<strong>ja</strong>s krastā, tagadējāGaujienā, bet dokumentos minēta reti. Nav zināms, vai pirms vācu mūra pils celšanasšajā vietā pastāvē<strong>ja</strong> vietējo iedzīvotāju pilskalns ar koka nocietinājumiem. Tā kā navsaglabājies neviens dokuments, kas apliecinātu Gaujienas pils celšanas laiku, to varnoteikt tikai aptuveni. Mūra pils celta kādu laiku pēc 1224. gada, kad Agzeles zemi (terraAgzele) ieguva Zobenbrāļu ordenis. Jādomā, ka tas noticis 13.gs. beidzamajos gadudesmitos, jo no 14. gs. pirmās puses saglabājies Gaujienas komtura zīmoga spiednis. Pēc tamkomturi pārcēlās uz Alūksnes jeb Marienburgas pili, kuru sāka būvēt 1342. gadā.1384.gada 28.novembra lēņa dokumentā robežu aprakstā minēta pils Schlosse Atzel, tai piederošskrogs un upīšu nosaukumi – Palsa, Aima, Kerde.14.-15.gadsimtā bi<strong>ja</strong> Livoni<strong>ja</strong>s ordeņa un Pleskavas karu periods. Laikā no 1428. līdz 1526.gadamAtzeles vārds vismaz septiņas reizes pieminēts dokumentos. 1443.gadā pirmo reizi minēta Atzelesmuiža – Atzell Hof, bet 1454.gadā pilsnovads –borchsokinge zu Atzell.Pēc ordeņvalsts likvidēšanas 16. gs. otrajā pusē Adzeles pils izmantota kā vietējs pārvaldescentrs. Tā apdzīvota vēl visu 17. gs., kad Vidzeme bi<strong>ja</strong> pievienota Zviedri<strong>ja</strong>i. Zviedru inženieriizgatavo<strong>ja</strong> senākos pils plānus, kā arī projektē<strong>ja</strong> <strong>ja</strong>unus zemes nocietinājumus, kas tomēr navrealizēti. Pēc 17.gadsimta zviedru kartēm un arklu revīzi<strong>ja</strong>s varam noteikt pilsnovada robežas, kuraziemeļu daļā iesniedzās Igaunijā līdz Lānemetsai (Harglas draudze). Tajā pastāvē<strong>ja</strong> piecas muižasar Atzeles vārdu nosaukumā – Schloss Adsel (Gaujiena), Adsel Luttershof (Lutermuiža), AdselNeuhof (Jaunā muiža), Adsel Schwartzhof (Zvārtava) un Adsel Koikul (Koikule Igaunijā). Gaujienas


savu novēlējumu savdabīgajā pastkastītē. Uzzināt leģendas par raganiņu darbošanos un iepazītdažādas dabas parādības Raganu un Dižvītola takā iespē<strong>ja</strong>ms arī vides gida vadībā.T.29439207, 22037518, 643 22273„Mauriņi” - bioloģiskā zemnieku saimniecība.Apmeklējot saimniecību un ejot pa dabas izziņu taku, iespē<strong>ja</strong>ms apskatīt savvaļas zirgus unliellopus. Saimniecība piedāvā aktīvu atpūtu zaļā pļavā, relaksāciju zāļu pirtī un masāžu, bet pēclabi pavadītas dienas tiek piedāvāta nakšņošana pirts mansardā, istabiņās vaiizvietojot līdzpaņemtās teltis.Veclaicenes pagasts, Alūksnes novads T. 29488925Raipala ezera dabas taka jums atklās Veclaicenes aizsargā<strong>ja</strong>mo ainavu apvidu, Kornetu - Peļļudabas liegumu.Taka sākas Kornetu centrā iepretim pagasta pārvaldes ēkai, kurā izvietota bijušās Veclaicenespamatskolas vēstures istaba. Nepilnus 8 km garā taka līkumo gar Ievas un Trumulīša ezerukrastiem, ved caur Raipala birzi un apliec loku ap Raipalu - vienu no Latvi<strong>ja</strong>s dziļākajiem ezeriem.Var iziet arī īsāku, 2,4 km garu takas posmu. Takā ir izvietoti apstāšanās punkti ar informatīvomateriālu par apkārt redzamajām dabas vērtībām. Ceļā jūs pavadīs putnu dziesmas, paēnu sniegsmežs un ezeri dos veldzi. Korneti, Veclaicenes pagasts, Alūksnes novads T. 64329028, 26520232www.veclaicene.lvZemnieku saimniecība “Mucenieki”Izjādes un vizināšanās zirga pajūgā pa Veclaicenes aizsargā<strong>ja</strong>mo ainavu teritoriju. Dažādu kazu unaitu apskate.Korneti, Veclaicenes pagasts, Alūksnes novadsT. 27494210, 28382899Drusku pilskalns VeclaicenēPilskalns ar visstāvāko nogāzi Latvijā. Tā absolūtais augstums ir 247metri, bet dienvidu nogāze noPilskalna ezera paceļas gandrīz 90 metru augstumā. Nogāzes slīpuma un relatīvā augstumaattiecība ļauj saukt šo kalnu par stāvāko Latvijā. No kalna austrumu malas paveras ļoti plašs skatsuz apkārtni.T. 29347398PILIS UN MUIŽASGaujienas muižaMuižas ansamblis veidojies 100 gados, kad tas piederē<strong>ja</strong> baronu Vulfu dzimtai. Gaujienas pils celtavēlīnā klasicisma stilā, pils ieeju sargā lauvu pāris. Jūliuss Vulfs nosauca mežsargu mā<strong>ja</strong>s apGaujienu lielāko Eiropas pilsētu vārdos, tāpēc Gaujienu saucam par Eiropas centru un ļaudis noBerlīnes, Parīzes, Londonas, Romas un Visbādenes katru dienu dodas savās ikdienas gaitās uzEiropas sirdi - Gaujienu.Gaujiena, Apes novads T. 28386923Zvārtavas pils celta 1881. g. Tjudoru neogotikas stilā, mūrēta no sarkanā ķieģeļa un laukakmensun tā pilnībā saglabājusi toreizējo izskatu. Pils galvenajā ieejā akmenī iemūžināti latīņu vārdi: “Hichabitat Felicitas, Nihil mali intret” (Te mājo laimība, nekas ļauns neienāk) Gaujienas pagasts, Apesnovads T. 29454543Bormaņu muiža Trapenēkopš 19.gs vidus piederējusi barona fon Vulfa dzimtai. 19. gs. sākumā celtā ēka bi<strong>ja</strong> vienstāvuguļbūves celtne – medību pils.Ap 1890. gadu apšūta ar ķieģeļiem un ēkā iemūrēti 3 grezni kamīni. Ēkas abos galos bi<strong>ja</strong> verandas,bet aizmugurē – stiklota oranžēri<strong>ja</strong>, kurā audzē<strong>ja</strong> eksotiskus dienvidu augus, ar mākslīgu strautiņu,kurā peldējušas zivis.Trapene, Apes novads T. 29414501, 25413403Jaunlaicenes muižas ansamblis un muzejsJaunlaicenes muiža bijusi viena no skaistākajām lauku muižām Vidzemē. Šeit sācies baronu fonVolfu dzimtas Vidzemes atzars. Jaunlaicenes pili ceļot, barons pretī pils logiem, veido<strong>ja</strong> „gabaliņupilsētas”. Ēkas celtas 18.gs. beigās un 19.gs. pirmajā pusē, saglabājušās 16 celtnes. Muižkunga


mājā iekārtots muižas muzejs, kur vēsturi iepazīst caur rotaļu un labi jūtas visi apmeklētāji, kas navaizmirsuši savu bērnību. Te jūs gaida lustīgas horst madāmas ar aizraujošām rotaļām un spēlēm.Atbrauciet, jums patiks. Informāci<strong>ja</strong>: www.aluksne.lvJaunlaicene, Alūksnes novads T. 22415419, 29356277Alūksnes Jaunā pilsCelta Tjūdoru neogotikas stilā no 1860. līdz 1864.gadam pēc barona Aleksandra fon Fītinghofapasūtījuma. Alūksnes Jaunā pils ir viens no ievēro<strong>ja</strong>mākajiem vēlās Tjūdoru neogotikas arhitektūraspieminekļiem Latvijā. Fītinghofu dzimtai pils piederē<strong>ja</strong> līdz pat 1920. gada agrāra<strong>ja</strong>i reformai.Alūksnes muzejsDaudzveidīgas vēstures un mākslas izstādes, izzinošas ekspozīci<strong>ja</strong>s, aizraujošas izglītojošāsnodarbības un neatkārto<strong>ja</strong>mi tradicionāli pasākumi! Nāc un pārliecinies!Pils iela 74, Alūksne T. 64381321, 29205295www.aluksnespils.lvDabas muzejs “Vides labirints”Iepazīsti putnu dziesmas, zemes dzīles un pasaules ūdeņu pieskāriena elpu ejot cauri Videslabirintiem, kuru nobeigumā nonāksi pie pasaules brīnumiem...Pils iela 74, Alūksne T. 28624196, 29483675Balvu muižaMuižas pils celta 1769.g., vairākkārt pārbūvēta, pielāgojot to skolas va<strong>ja</strong>dzībām, šobrīd tajā atrodasBalvu Tālākizglītības un cilvēkresursu attīstības centrs, kā arī kafejnīca, kur, iepriekš piesakot, varnobaudīt ēdienu muižnieku gaumē. Muižas zālē ik vasaru notiek Balvu Kamermūzikas festivāls.Lāča dārzs – kādreizē<strong>ja</strong>is muižas augļu dārzs, ko ieskauj lazdu ale<strong>ja</strong>, dārza vidū atrodas dīķis arsaliņu. Šobrīd te iz<strong>veidots</strong> savdabīgs akmeņu dārzs ar 23 kompozīcijām, ko veido 49 akmeņi.At<strong>ja</strong>unotajā muižas klētī kopš 2010. gada atrodas Balvu novada muzejs un Tūrisma informāci<strong>ja</strong>scentrs.Ekskursi<strong>ja</strong>s pa muižas kompleksu var pieteikt Balvu novada muzejā. Brīvības iela 47, <strong>Balvi</strong>, BalvunovadsT. 64521430, 28352770www.muzejs.balvi.lvVecgulbenes muiža (Alt-Schwanenburg)19. gs. muiža, nonākot baronu fon Volfu dzimtas īpašumā, kļuva par Gulbenes vēsturisko centru.Vecgulbenes muižas apbūvē ietilpst divas pilis: Baltā un Sarkanā pils, kā arī oranžēri<strong>ja</strong>, klēts,manēža, kurā pēc pārbūves atrodas eleganta viesnīca, un citas ēkas. Muižu ieskauj plašs ainavustila parks, kas skatam atklāj Mīlas un Kafi<strong>ja</strong>s kalniņu, kā arī nelielus dīķus.Brīvības iela 18, GulbeneT. 64474800, www.baltapils.lvPIEROBEŽAS VILINĀJUMSGleznotā<strong>ja</strong> Jāņa Selgaspiemiņas darbnīca un izstāžu namiņš “Senpilī”Jāņa Selgas dzīvesvieta un gleznas, kā arī Spidzenieku pilskalna un apkārtnes apskate. Alsviķupagasts, Alūksnes nov.T. 26363791, 20225763Alūksnes Jaunā pils Celta Tjūdoru neogotikas stilā 1864.g. pēc baronaAleksandra fon Fītinghofa pasūtījuma. Tā ir viens no ievēro<strong>ja</strong>mākajiem vēlās Tjūdoru neogotikasarhitektūras pieminekļiem Latvijā. Fītinghofu dzimtai pils piederē<strong>ja</strong> līdz pat 1920. gada agrāra<strong>ja</strong>ireformai.Alūksnes muzejs Alūksnes pusē saka: „Pī mousīm apuškā pograbā Leninš, viducī mālētajs LeoKūkle, ustabas augšā lustes <strong>ja</strong>unajīm ij vacīm!” Alūksnes vēsture ir interesantiem notikumiem,personībām un nostāstiem bagāta. Daudzveidīgas vēstures un mākslas izstādes, izzinošasekspozīci<strong>ja</strong>s, aizraujošas izglītojošās nodarbības un neatkārto<strong>ja</strong>mi tradicionāli pasākumi!Piedāvā<strong>ja</strong>m iegādāties mākslas un amatniecības izstrādājumus! Pils iela 74, AlūksneT. 64381321, 29205295, www.aluksnespils.lv


Dabas muzejs “Vides labirints” Iepazīsti putnu dziesmas, zemes dzīles un pasaules ūdeņupieskāriena elpu, ejot cauri Vides labirintiem, kuru nobeigumā nonāksi pie pasaules brīnumiem! T.28624196, 29483675Be<strong>ja</strong>s novadpētniecības centrs piedāvā pastāvīgo ekspozīciju par Be<strong>ja</strong>s skolas darbību unpagasta saimniecisko un kultūras dzīvi 19.gs. beigās un 20.gs., organizē ekskursi<strong>ja</strong>s paJaunalūksnes pagasta teritoriju. Seno amatu darbnīcā var apgūt vērpšanas, šķeterēšanas, tīšanasun aušanas prasmes. Jaunalūksnes pagasts, Alūksnes novads T. 26312416, 25664432Pededzes pagasta muzejs piedāvā izjust īpašo pierobežas auru. Izbaudīt tē<strong>ja</strong>s dzeršanastradīci<strong>ja</strong>s krievu istabā, klausīties krievu sulīgās romances. Apskatīsiet Ķuršu ciema seno krievu sādžuapbūvi, Ķuršu pareizticīgo baznīcu, zviedru laiku robežakmeni ar zīmēm un prezidenta Kārļa Ulmaņapašrocīgi stādīto ozolu. T. 29222818Liepna ar trīs baznīcām Bieži negadās, ka nelielā pagastā ir trīs konfesiju baznīcas.Pārliecinieties paši! Liepna, Alūksnes novads.Marienhauzenas muiža Te ir viss, kas nepieciešams atpūtai un priekam. Kolorīta un izteiksmīgapilsētapbūve ar kultūrvēsturiskā mantojuma objektiem, kas vi<strong>ja</strong>s no senā latgaļu pilskalna Eržepolēgar Marienhauzenas muižas savdabīgo ēku kompleksu līdz Viļakas ainaviska<strong>ja</strong>i dominantei katoļubaznīcai, kurā iespē<strong>ja</strong>ms klausīties ērģeļmūziku un gūt patīkamu estētisko baudījumu.T. 64563302, 25851161, 28456223Kultūrvēstures muzejs “Vēršukalns” Sakoptā latgales lauku sētā mācīsimies senos amatus,cepsim maizi. Darbos un zināšanās pārbaudīsim kāziniekus un citas <strong>ja</strong>ukas kompāni<strong>ja</strong>s. Redzēsimun dzirdēsim daudzas aizmirstas mākas un zināšanas un brīnīsimies – kāpēc te ir tik labi. Tā irdzimtās puses mīlestība, kura iedvesmo un liek nezaudēt ticību nākotnei. Projām braucot <strong>ja</strong>udomāsim, kad atkal te būs iespē<strong>ja</strong> atgriezties. T. 29243878Senlietu kolekcijā CĪRULĪŠI varēsiet apskatīt ap 1950.g.ražotus padomju motociklus. 19.gsbeigās būvēta mā<strong>ja</strong> un klēts ar senlietām. Iespē<strong>ja</strong>ms ieklausīties sena gramafona skaņās, redzētstrādā<strong>ja</strong>m unikālu koka darbgaldu. Stāstījums par Tepenīcas ciema un tuvākās apkārtnes vēsturi. T.26446147, retro73@inbox.lvAnnas Āzes meža muzejā Žīguros sapratīsi, ka meži varpabarot, sasildīt, izārstēt, paslēpt, dot pārticību cilvēkiem - Atzelē! Ieklausies un Tu uzzināsi, ka mežasardzes, mežstrādnieku, meža īpašnieku un mednieku darbs ir ne tikai izzinošs, aizraujošs, bet arīgrūts un bieži vien nenovērtēts un neizprasts. T. 64563723, 26567080Dabas parks “Balkanu kalni” Trīs ekskursiju takas atklāj dabas parka savdabīgo reljefu,interesantus dabas objektus, koka un akmens skulptūras. Visas 3 takas aizved pie dziļas iele<strong>ja</strong>s, kur,kā vēsta leģenda, ir nogrimusi baznīca. Te var aplūkot dažādu sugu kokus, garšaugu dārziņā iepazītaromātu pasauli. Ideāla vieta brīvdabas pasākumu rīkošanai, ir estrāde, piknika vietas. Nogurušiceļotāji var nakšņot teltīs vai Balkanu namiņā, z.s.„Rili” piedāvā sātīgu maltīti. Aktīvās atpūtascienītājus ziemā gaida distanču slēpošanas trase 4 km, ir slēpju noma. Savukārt vasarā, iznomājotvelosipēdu, var paceļot pa Šķilbēnu pagastu. Vilkova, Viļakas novads T. 29132664Dabas taka – Stiglovas grava-”Natura 2000’’ ģeomorfoloģiskaisdabas piemineklis. Tā ir 3,5 km garš Stiglovas upītes posms. Te saglabājusies mazpārveidotadabiska iele<strong>ja</strong> – 2 km posmā izteikta grava ar stāvām nogāzēm, kur vēro<strong>ja</strong>mi balto un brūnisārtodevona smilšakmeņu atsegumi. Ejot pa līkumoto taku, var vērot savdabīgu augu un putnu valsti,apskatīt Stiglovas dižakmeni un vienīgo alu šajā apkaimē. T. 29132664Maizes krāsns saimniecībā “Kronīši” Pēc senajām maizes krāšņu mūrniecības tradīcijāmnesen mūrētajā maizes krāsnī saimnieki piedāvā izcept garšīgu baltmaizi, rudzu maizi. Redzēsietcepšanas procesu no ie<strong>ja</strong>vas ie<strong>ja</strong>ukšanas līdz gatavam kukulītim, paši varēsiet iemēģināt rokumaizes tapšanā un pēc tam arī silto klaipiņu nogaršot. Kamēr maizīte cepas - kopā ar Briežuciema<strong>ja</strong>uniešu folkloras kopas „Soldanī” dalībniekiem varēsiet izdejot senās etnogrāfiskās de<strong>ja</strong>s,iemācīties deju soļus un rotaļde<strong>ja</strong>s (Anita tel. 26165252) un pabūt aušanas darbnīcā (Jugita tel.26431052). „Kronīši’’, Briežuciema pagasts, Balvu novads. Piesakieties T. 26133911.Baltinavas novada muzejs Iepazīsti Latvi<strong>ja</strong>s mazāko novadu!Baltinavas muižas parks, katoļu un pareizticīgo baznīcas, Breksīnes kalnu katoļukapu kapliču, Aldara 57 Paralēles zīme, Aušanas darbnīca. Iepazīstiet populārāsizrādes “Latgola.lv” autori Danskovīti un palieciet noskatīties kādu no izrādes


“Ontans i Anne” daļām!!! (iepriekš gan piezvaniet un piesakiet! Anita 28395837). Tilžas iela 7,Baltinava, T. 29341738, antra.keisa@inbox.lvNESENĀ PAGĀTNESenlietu muzejs „Fazāni”atrodas Bormaņmuižas parka teritorijā.Kolekcionārs Z.Safranovičs turpina iekārtot muzeju, papildināt kolekciju un laipni uzņemt ikvienuceļotmīļotāju. Šeit vienkopus ir apskatāmas ļoti daudz un dažādas senlietas: lauksaimniecībastehnika, darbarīki, vērp<strong>ja</strong>mie ratiņi, gludekļi un citas lietas. Sētas vizītkarte – senlaicīgs traktors.„Fazāni”, Trapene, Apes novads T. 29498605Trapenes muzejs iepazīstina ar spilgtām personībām, novadniekiem O.Vācieti, L.Laicenu u.c.Trapene, T. 29414501 vali<strong>ja</strong>slukuma@inbox.lvZeltiņu muzejsIespē<strong>ja</strong> ceļot laikā. Dažādu armiju formas tērpi, „sarkanais stūrītis”, sadzīves priekšmeti stāsta parneseno padomju un pirmspadomju laika sadzīvi Latvijā. Skolas klase - dažādu laiku skolēnu dzīvesaculieciniece. Tiem, kas šos laikus piedzīvojuši – iespē<strong>ja</strong> pakavēties atmiņās, <strong>ja</strong>una<strong>ja</strong>i paaudzei –ieraudzīt pasauli citā gaismā. „Skola” Zeltiņu pagasts, Alūksnes novads T. 29499352Bijusī PSRS kodolraķešu bāze Zeltiņos Nostāsti nelīdzēs – šī vieta jāredz pašam! Kur ganvēl šodien Latvijā atrodams Ļeņina laukums? Centrālais vadības bunkurs, raķešu uzglabāšanasangāri, raķešu palaišanas laukumi, palīgtehnikas atrašanās telpas – viens no padomju laikaslepenajiem militārajiem objektiem, kas vēl šodien glabā daudz nezināmas, interesantasinformāci<strong>ja</strong>s un liek aizdomāties par nesenās pagātnes notikumiem... Zeltiņi, Alūksnes novads T.29499352Silmaču muzejsDruvienā speciāli R.Blaumaņa izrādei “Skroderdienas Silmačos” uzbūvēta brīvdabas estrāde ununikāls muzejs, kur apskatāma izrādes atribūtika un ir iespē<strong>ja</strong> iejusties lugas tēlos un uzvest savasSkroderdienas. Ābrams uz krāsns augšas ar nepacietību gaidīs, kad atkal tiks vilkti Bebenes,Pindacīšas un Tomuļu mātes brunči un škurinātas lakatīnes, un kopīgi uzdziedāts “Lai līgo<strong>ja</strong>m, laisvinam...” “Silmači”, Druvienas pagasts, Gulbenes novadsT. 26184864Druvienas vecā skola – muzejsDruvienas vecajā skolā iekārtotais muzejs sniedz unikālu iespēju apmeklēt 19. gs. beigu un 20. gs.sākuma Latvi<strong>ja</strong>s lauku skolu. Apskatei atvērta klases telpa, guļamistaba un telpa, kur glabā<strong>ja</strong>smaizes lādītes. Muzejā atrodas arī ekspozīci<strong>ja</strong>, kas stāsta par slavenajiem Druvienas cilvēkiem,īpaši pieminot visdvēseliskāko latviešu dzejnieku Jāni Poruku. Druvienas pagasts, Gulbenes novadsT. 26473671Tirzas PSRS perioda vēstures liecību ekspozīci<strong>ja</strong>Kādreizējā kolhoza dispečeru telpā izvietotā ekspozīci<strong>ja</strong> apmeklētājiem piedāvā izjust PSRS laikagaisotni interaktīvās nodarbībās: diskutējot par padomju laika periodu, veidojot leģendas parvēstures liecībām, piedaloties kora dziedāšanā, dejojot “letkisu”, taisot papīra lidmašīnas unhlapuškas, tādējādi izdzīvojot starpbrīdi skolā, kā arī baudot ķilavu maizītes un liepziedu tēju. Tirza,Gulbenes novads T. 26954827, 29539566Pirtslietu darbnīca www.pirtslietudarbnica.lvPirts paražu iepazinējiem un izzinātājiem omulīgā pirtslietu darbnīca piedāvā piedalīties pirtslietuizgatavošanā, slotiņu siešanā, ārstniecības augu vākšanā un relaksējošas pirtiņasbaudīšanā.“Āriņi”, Daukstu pagasts, Gulbenes nov. T.28891988Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejsiekārtots Vecgulbenes muižas bijušajā oranžērijā un klētī.Te apskatāma interesanta ekspozīci<strong>ja</strong> par Gulbenes vēsturi, izstādes,kā arī muze<strong>ja</strong> krājuma priekšmetu kolekci<strong>ja</strong>s. To visu papildinainteraktīvā vide un apmeklētāju iesaistīšana procesu izzināšanā.Aicinām arī ekskursijās pa pilsētu un novadu zinošu gidu pavadībā.Brīvības iela 10, Gulbene T. 64473098, www.gulbenesmuzejs.lv


Kāzu muzejsMuze<strong>ja</strong> “Mīlas namiņā” apskatāma dižgodu un kāzu lietu izstāde, savukārt Mīlas fe<strong>ja</strong>s pavadībā tiekpiedāvātas aktivitātes, pārbaudījumi un pārsteigumi <strong>ja</strong>una<strong>ja</strong>m pārim. Piedāvājumā arī tematiskāsprogrammas dažādiem dzīves godiem. Apmeklējot šo muzeju, ikvienam ir iespē<strong>ja</strong> kolekcijupapildināt ar kādu lietiņu no savām kāzām. Brīvības ielā 22c, Gulbene T. 29492964Stāmerienas Sv.Ņevas Aleksandra pareizticīgo baznīcaSava majestātiskā izskata dēļ to dēvē par vienu no iespaidīgākajām un savdabīgākajām pareizticīgobaznīcām reģionā. Mūsdienās tā at<strong>ja</strong>unota agrākajā spožumā un lepo<strong>ja</strong>s ar torņu krustosiestrādātiem kalnu kristāliem. Piedāvājumā ekskursi<strong>ja</strong> pa baznīcu stāstnieka pavadībā, kurš ne tikaiuzņem viesus, bet, iepriekš piesakoties, iepazīstina arī ar mājās gatavotiem lauku labumiem.Vecstāmeriena, Stāmerienas pagasts T. 28389893Šaursliežu dzelzceļš Gulbene – AlūksneDzelzceļa posms 33 km garumā ir vienīgais Baltijā, kur var vizināties ar regulāri kursējošušaursliežu vilcienu. Šis posms ir saglabājies no 1903.gada 210 km garās šaursliežu dzelzceļa līni<strong>ja</strong>sStukmaņi (Pļaviņas) – Valka. Bānītis rīko atraktīvus šovus un pasākumus, kā arī piedāvā ekskursijupa depo un vizināšanos ar rokas drezīnu. Viestura iela 12, Gulbene T. 64473037, 20228884,www.banitis.lvErnsta Glika Bībeles muzejsPiedāvā iepazīties ar “Bībeles ceļu” – no pašas pirmās, E. Glika Alūksnē tulkotās Bībeles, līdzmūsdienu izdevumiem. Ekspozīcijā Bībeles 35 pasaules valodās, dažādi sprediķu un dziesmugrāmatu izdevumi. Iespē<strong>ja</strong> palasīt tekstus vecajā rakstībā un izjust valodas attīstību gadsimtu gaitā.Pils iela 25a, Alūksne T. 64323164, 25627589AK, ŠĪ JAUKĀ LAUKU DZĪVEZ/S “Kalna Pakalnieši”Saimniecība iepazīstina ar dažādiem lauku sētas dzīvniekiem, kā arī ar ārstniecības augiem. Piedāvālīdzdarboties prasmju skolā - rudzu maizes cepšanā, siera siešanā un saldējuma gatavošanā, kā arīdegustēt un iegādāties dažādus lauku labumus. Teritorijā atrodas arī dabas taka un peintbola laukums.“Kalna pakalnieši”, Rankas pagasts T. 26437930, www.pakalniesi.lvSveču muzejsMuzejā, kas ierīkots 19. gs. celtā namā, apskatāma dažādu krāsu un formu sveču kolekci<strong>ja</strong>, kurāvissenākā svece iegādāta 1975. gadā. Apmeklētājiem ir iespē<strong>ja</strong> arī pašiem izgatavot sveces un “lietlaimītes”. “Le<strong>ja</strong>slazdupi”, Rankas pagastsT. 26124005Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejsMuzejā, kas iekārtots Vecgulbenes muižas bijušajā oranžērijā un klētī, apskatāma interesanta ekspozīci<strong>ja</strong>par Gulbenes vēsturi, izstādes, kā arī muze<strong>ja</strong> krājuma priekšmetu kolekci<strong>ja</strong>s. To visu papildina interaktīvāvide un apmeklētāju iesaistīšana procesu izzināšanā. Tiek piedāvātas arī ekskursi<strong>ja</strong>s pa pilsētu unnovadu zinošu gidu pavadībā.Brīvības iela 10, Gulbene T. 64473098, www.gulbenesmuzejs.lvKalncempju pagasta Viktora Ķirpa Ates muzejsNetālu no Alūksnes un Gulbenes novadu robežām, Ottes dzirnavu ūdenskrituma šalku ieskauta, stāvlepna Vidzemes lauku sēta – Viktora Ķirpa Ates muzejs, kurā vienkopus atrodas Latvi<strong>ja</strong>s brīvvalsts laikādarbinātā lauku tehnika, zirgu inventārs, amatnieku piederumi un citi lauku cilvēka darba rīki. Kalncempjupagasts, Alūksnes nov. T. 26563597; 25664436, www.atesmuzejs.lvBalvu novada muzejs2010. gadā Balvu Novada muzejs pārcēlās uz <strong>ja</strong>unu māju- rekonstruēto muižas klēti. Vēstures elpa mi<strong>ja</strong>sar <strong>ja</strong>unām vēsmām – līdzās pastāv muižas ļaužu būvētās pagraba velves un izstāžu zāles ar jumtalogiem; senatnīgas klēts durvis, kas darinātas no 200 gadus veca koka un vietējo meistaru gatavotasmēbeles; izstādes, kas stāsta par novada senatni, un <strong>ja</strong>uno mākslinieku skatījums uz dzīvi. Brīvībasiela, 46, <strong>Balvi</strong>T. 64521430, 28352770, muzejs@balvi.lv , www.muzejs.balvi.lvPlosts „Vilnītis”


Balvu pilsētā viesus un iedzīvotājus priecē iespē<strong>ja</strong> baudīt pilsētas skaistumu, vizinoties ar plostu „Vilnītis”pa Balvu ezeru. Meistara Ērika Kanaviņa pašdarinātais plosts var uzņemt uz sava klā<strong>ja</strong> 10 līdz 15personas.Piesakieties T. 29376933, meistarseriks@inbox.lvSeno amatu darbnīcaDarbnīcā var vērot galdnieka, kalē<strong>ja</strong> u.c. amatnieku darbošanos, kā arī pašiem izmēģināt savas šūšanasun kulināri<strong>ja</strong>s prasmes. Lāča dārzs, Brīvības iela 52, <strong>Balvi</strong> T. 29376933, meistarseriks@inbox.lvTilžas kultūrvēstures un tūrisma centrsTilžas pagastā Kultūras nama telpās darbo<strong>ja</strong>s kultūrizpētes centrs-muzejs, kur var iepazīties arievēro<strong>ja</strong>mākajām Tilžas, Vectilžas, Krišjāņu un Bērzpils novada personībām, vēsturiskajiem notikumiem,amatniekiem.Brīvības iela 5, Tilža T. 26545870Bišu saimniecība „Silaunieki”Saimniecībā nodarbo<strong>ja</strong>s ar biškopību un ceļotājiem piedāvā iespēju ielūkoties bišu dzīvē, kā arīiegādāties produkciju un vaska sveces. Darba laiks - pēc pieteikuma. Meža iela 1, Tilža, Tilžas pagasts,Balvu novads T. 26545870“Kapule<strong>ja</strong>s”Saimniecībā piedāvā doties izjādēs ar zirgiem, vizināšanos pajūgā vai kamanās.”Kapulejās” bērniemīpaši patiks vizināšanās ar poniju. Iespē<strong>ja</strong> arī piedāvāt pakalpojumus Jūsu rīkotajos pasākumos. Šeitrīko arī zirgu pajūgu sacensības. „Kapule<strong>ja</strong>s”, Rutkova, Tilžas pagasts, Balvu novads. Piesakieties T.28738007„Ezerlīči”Skaidrītes un Ērika Kašu dārzā zied ne tikai neskaitāmas lili<strong>ja</strong>s, peoni<strong>ja</strong>s un dienziedes, bet arīakmensdārzos ir izvietoti visdažādākie laukakmeņi, katrs ar savu nostāstu. Saimniecībā nodarbo<strong>ja</strong>s arī arbiškopību. Produkciju var iegādāties. Darba laiks - pēc pieteikuma. „Ezerlīči”, Dievžeikari, Tilžas pagasts,Balvu novads T. 26363508Senlietu privātkolekci<strong>ja</strong> „Saipetnieki”Kolekci<strong>ja</strong> sākta veidot 2002.gada vasarā, kad uz šejieni pārvests vecs motors kļuva par aizsākumutagadējā muze<strong>ja</strong> ekspozīci<strong>ja</strong>i. Tagad muzejā apskatāmi <strong>ja</strong>u vairāk kā 3000 dažādu eksponātu. Senlietukolekci<strong>ja</strong> sniedz priekšstatu par to, kā Latvijā, Latgales ziemeļaustrumu pusē, mūsu senči dzīvojuši no19.gadsimta beigām līdz 20. gadsimta 70. gadiem. Kolekcijā iekļauti gan seni sadzīves priekšmeti unlauksaimniecības darbarīki, gan arī dažāda tehnika un transportlīdzekļi. Apkārtni vasaras mēnešospapildina daiļdārzs, kurš ietver neskaitāmas krāšņu puķu kompozīci<strong>ja</strong>s, strūklakas, austrumu meditācijutiltiņu, dīķus, lapenītes u.c., plešas vairāk nekā 2 ha platībā.„Saipetnieki”, Lazdukalna pagasts, Rugāju novads T. 26519360Lauku tūrisma mītne “Rūķīši”Garantē<strong>ja</strong>m vieglu garu karstā pirtī, aromātiskas slotiņas un peldi aukstā baseinā vai dīķī, fantastiskurelaksāciju ozola koka kubulā, skaisti klātus galdus un garšīgas maltītes, burvīgas pastaigas laukuklusumā, mīkstas gultas un saldu miegu... Vasaras periodā atpūtniekiem tiek piedāvātas makšķerēšanasiespē<strong>ja</strong>s, vietas piknikam, telšu vietas, volejbola laukums un rotaļu laukums bērniem. Netraucēti varsauļoties, peldēties un vizināties ar laivu vai katamarānu. Gaidītas ir arī ekskursantu grupas. Darbakolektīviem šī ir <strong>ja</strong>uka vieta sporta spēļu organizēšanai „Rūķīši”, Egļusala, Rugāju pagasts, Rugājunovads T. 29197821, zs.rukisi@inbox.lvStaltbriežu dārzs z/s „Mežsētas”Aplokos var vērot 350 dažāda vecuma briežus, arī briežu mazuļus. Ir telšu vietas, zivju dīķi 12ha platībā,makšķerēšanai foreles, karpas, sami, stores, līņi un vēži.. Atrodas ceļa Rugāji – Lubāna kreisajā pusē,pēdējā saimniecība Rugāju novada teritorijā, īsi pirms Pededzes upes. Silenieki, Rugāju pagasts,Rugāju novads.Noteikti piesakieties T. 29104212, mezsetas97@inbox.lv


KUR PAĒST1. “MELDERĪTIS” Ēdamzāle, kafejnīca, banketu zāle, pirts,naktsmītnes, makšķerēšana. Pusdienas arī līdzņemšanai.Virešu pagasts, Apes novads. 260056552. Apē: Kafejnīca „KRODZIŅŠ” 25 vietas, Ganību ielā 4 T. 26594554Darba laiks vasarā 12.00-17.00 P,S: 12.00-22.00 Svētdien 12.00-17.003. Lauku mā<strong>ja</strong> „KALNARUŠĶI” 100 +30 vietas –iepriekš piesakoties!T.26594554 krodzins@e-apollo.lv www.kalnaruski.lv4. Alūksnē:-“ĀBOLS” Jāņkalna iela 48a T.64381333, 26432549- “ALTIŅŠ” Pils iela 29 T. 64322784- “GUSTIŅŠ” L.Ezera iela 2 T.26641950-“JOLANTA” Merķeļa iela 16 T.64381011, 29424253-“KATRĪNKROGS” Jaunsētas T.28650600-“PAJUMTE” Pils iela 68 T.64322572, 29478499-“PIE MARTAS” Pilssalas iela 4 T. 29356262-“LUNA” Jāņkalna iela 48, Alūksne T. 64381697, 29128566-Ēdnīca „ANDALO” Jāņkalna iela 43, Alūksne T.64322226-Ēdnīca „UNTI” Glika iela 10, Alūksne T.64322535, 291948055. Gulbenē:- Kafejnīca “KANTES KROGS” Miera iela 15 T. 29441353- Bistro “KIKELE” O.Kalpaka iela 27a T. 64473199- Restorāns “VECGULBENES MUIŽA” Brīvības 12, T. 26316528- Kafejnīca-bistro “FLORA MAGNOLIJA” Rīgas iela 63 T. 22835890- Kafejnīca “RANKAS SIERI” O.Kalpaka iela 29 T. 64472226- Kafejnīca “PIE RŪTAS” Brīvības iela 35 T. 26448794- Kafejnīca “FIESTA” Brīvības iela 82 T. 26810466, 29951748- Kafejnīca “PIENENĪTE” Rīgas iela 31 T. 64473428, 29441484- Picēri<strong>ja</strong>-kafejnīca “RODI” O.Kalpaka 60 T. 25603460, 26474852- Kafejnīca-bistro “HANĪJA” Brīvības 66 “Lāčplēši–Moto” 28296909- Kebabnīca “KuKeBo” Ozolu iela 3a, Gulbene, T.286167696. Ceļmalas kafejnīca-restorāns “LĀCĪTES” 60v.Rankas pag. T.265999977. Ēdnīca “PIE RANKAS SIERIEM” Alfas, Rankas pag.8. Le<strong>ja</strong>sciema ēdnīca, IK “GAUJMALES” A.Sakses iela 3A,Le<strong>ja</strong>sciems, T.265578029. Kafejnīca “PA LAIMES TAKU” “Jaunbirzes” Le<strong>ja</strong>sciema pag.2912856210. SIA “BRIGE DM” Stāķi, Stradu pag. T.2716561511. Kafejnīca “PA CEĻAM” 30v. Velēna, Lizuma pag. T.2929531312. Kafejnīca “OZOLI” 60v.Lizums, T.6447245813. Kafejnīca “VIGA I”, Lizums, T. 6447225914. Kafejnīca “SONĀTE” 100v. Vecstāmeriena, T.29460601, 6449204815. Kafejnīca-restorāns “VONADZIŅI” Skolas-1 Stāmerienas pag. 6447115116. Balvos:- ĒDNĪCA Balvu muižā Brīvības iela 47 T. 27878580Darba laiks: P-P 9-15, grupām – pēc pieteikuma- Kafejnīca – bārs „DIANDA” Brīvības iela 57 (autoosta)64521898, 28652348 Darba laiks: P–C, Sv: 9-19, P,S: 9-02- Kafejnīca „KĻAVAS” Vidzemes iela 7g T. 64521098Darba laiks: pirmdien – sestdien 8-22 svētdien 9-20- Kafejnīca „LĀČA ĶEPĀS” Tautas iela 14 T. 64521307Darba laiks: P-P: 7.30-22, sestdien 10-23, svētdien 10-17- Ēdnīca „NĀC UN ĒD” Bērzpils iela 3 T. 64522843Darba laiks: pirmdien – piektdien 8-18, sestdien 8-16- Kafejnīca ”SENDA” Brīvības iela 72 T. 64521778


Darba laiks: pirmdien – svētdien 9-2217. Kafejnīca – bārs “STOGS” Egļuciems, Lazdule<strong>ja</strong>s pagastsT. 26355663 Darba laiks: pēc pieteikuma!18. Kafejnīca “VARENĪTE’’ Dārza iela iela 25, Bērzpils pag.T. 64546563 Darba laiks: 9.00-24.00 grupām – pēc pieteikuma!19. Viļakā:- „LATKOMERC” kafejnīca- bārs Balvu iela 2, Viļaka, T. 29472955Grupu ēdināšana, banketu galdu klāšana, iepriekš piesakoties!- Veikals-kafejnīca “Abrenīte”, Abrenes iela 26A, Viļaka, T. 64522454Darba laiks: P-P 9-1820. „KAMĪNKROGS”, Čilipīne, Šķilbēnu pagasts, T. 28381853Darba laiks – pēc pieteikuma grupu ēdināšana un banketu galduklāšana. Piee<strong>ja</strong>mas arī piknika vietas maltītēm svaigā gaisā.21. Baltinavā:- Kafejnīca „BALTINAVA” Kārsavas iela 4 T.64563495Grupu ēdināšana līdz 120 cilvēkiem,Darba laiks: 11-23, piektdien- sestdien 11-0222. Viesu nams „DĪĶMALAS” Skolas iela 6, Baltinavas pagastsT. 29471150, 29421087 dikmalas@gmail.com, www.dikmalas.lvĒdināšana grupām līdz 20 cilvēkiem (firmas ēdiens – pildīta forele);pirts 20 personām, makšķerēšana dīķos, laivu noma, sauļošanās, grils, pirtsslotas, ārstnieciskāstē<strong>ja</strong>s, brīvdabas kērlinga (6 cilvēki vienlaicīgi, tikai vasarā) un spēles „Gorodki” spēlēšana.23. Lauku tūrisma mītne “RŪĶĪŠI” Egļusala, Rugāju pagasts, 29197821ēdināšanas un banketu servisa pakalpojumi visiem dzīves gadījumiem.Īpašais piedāvājums - ugunskurā vārīta zivju zupa. www.draugiem.lv/rukisiKUR PĀRNAKŠŅOTVIESU MĀJAS:1. Viesu mā<strong>ja</strong> JAUNZILĀKŠI 15 vietas, pirts.Virešu pagasts, 29204530 ekoita@inbox.lv2. Viesu mā<strong>ja</strong> MELDERĪTIS 22 vietas, ēdināšana, pirts, makšķerēšana.Virešu pag. 26005655 kucinaanna@inbox.lv3. Brīvdienu mā<strong>ja</strong>s JAUNVOSI 13 vietas 26116845 <strong>ja</strong>unvosi@inbox.lv4. Viesu mā<strong>ja</strong> MELDERI 30 vietas, forelēšana, medības. Grūbe, Apes novads,29421642, 29496005 apeskoks@inbox.lv www.ape.lv/grube5. Lauku mā<strong>ja</strong> KALNARUŠĶI 60 vietas, velonoma, atrakciju taka, skatu tornis,makšķerēšana. 26594554 krodzins@e-apollo.lv6. Lauku mā<strong>ja</strong> STĀDZENI 10 vietas. Trapene 29414501 vali<strong>ja</strong>slukuma@inbox.lv7. Motelis VĒRDIŅI Alsviķu pagasts, Alūksnes novads 278750938. Viesu istaba VĀRPAS Veclaicenes pagasts, Alūksnes novads 261865709. Brīvdienu mā<strong>ja</strong> JAUNRĒVEĻI Jaunlaicenes pag. Alūksnes novads 2928758110. Lauku mā<strong>ja</strong> MAURIŅI Veclaicenes pagasts, Alūksnes novads 2948892511. Lauku mā<strong>ja</strong> MŪRNIEKI Annas pagasts, Alūksnes novads 26438647,64354231 www.murnieki.celotajs.lv12. Viesu nams ALFO A.A. Brīvības iela 97, Gulbene, 2948581413. Atpūtas komplekss VONADZIŅI “Skolas 1” Stāmerienas pag. 2922580564471151 info@vonadzini.lv www.vonadzini.lv14. Atpūtas komplekss ZUŠU NAMS “Meldri” Stāmerienas pag. 29274268www.zusunams.lv15. Atpūtas komplekss SONĀTE Vecstāmeriena, 29460601 www.sonate.viss.lv16. Atpūtas kompl. ZIEDUGRAVAS Stāmerienas pag. 29123416, 29358077www.ziedugravas.lv17. Atpūtas komplekss FERMA Daukstu pag. 29118421, 26554401,


www.atputaskomplekssferma.1w.lv18. Atpūtas komplekss LĀCĪTES Rankas pag. 26599997 www.lacites.lv19. Viesu nams DĪĶSALAS Stradu pag. 29161840 www.diksalas.lv20. Viesu nams SAULĪTE Saules iela 6 - 12, Ozolkalns, Beļavas pag. 2927945821. Viesu nams AINAVAS Galgauskas pagasts, 29114775, 6443037322. Viesu nams MĪLMAŅI Rankas pagasts, 29217525, 29149474milmani.blogspot.com23. Lauku mā<strong>ja</strong> KAIJAS Stāmerienas pagasts 64492093, 2949774624. Brīvdienu namiņš MEŽSĒTAS Rugāju pagasts 2910421225. Lauku tūrisma mītne “Rūķīši” Egļusala, Rugāju pagasts, 2919782126. Lauku mā<strong>ja</strong> JAUNSTĀMERI Jaungulbenes pagasts 2941253327. Lauku mā<strong>ja</strong> OZOLDRUVAS Galgauskas pag. 29153677, 64473558,www.zztures.ucoz.lv28. Lauku mā<strong>ja</strong> OZOLIŅI Galgauskas pagasts 2928474529. Lauku mā<strong>ja</strong> MAZVASARAUDŽI Druvienas pagasts 2912217930. Lauku mā<strong>ja</strong> KALNA PAKALNIEŠI Rankas pag. 26437930, www.pakalniesi.lv31. Lauku mā<strong>ja</strong> MEŽVIDI Le<strong>ja</strong>sciema pagasts 2641793732. Brīvdienu mā<strong>ja</strong> PODNIEKI Stāmerienas pagasts 2651363833. Brīvdienu mā<strong>ja</strong> DUKI “Austriņi”, Litenes pag. 29206254,www.duki.times.lv34. Brīvdienu mā<strong>ja</strong> STRAUTIŅI Galgauskas pagasts 2649814635. Brīvdienu mā<strong>ja</strong> VECPĀPANI Rankas pag. 26594575, www.vecpapani.viss.lv36. Brīvdienu mā<strong>ja</strong> TAURI Lizuma pagasts 29257110, www.tauri.viss.lv37. Brīvdienu mā<strong>ja</strong> GUNDEGAS Le<strong>ja</strong>sciema pagasts 29146330, 6447101538. Brīvdienu mā<strong>ja</strong> MAĶEŠI Beļavas pagasts 2206526339. Viesu mā<strong>ja</strong> SVĪRES 10 v. pirts, makšķerēšana. Vaņķi, Balvu pag. 2945334940. Viesu mā<strong>ja</strong> VIZBULES 50 v. zāles semināriem, svinībām, pirts, sauna, treileru pieslēgšanasvietas, telšu vietas, bil<strong>ja</strong>rds, trenažieru zāle, katamarāns, makšķerēšana. Vizbules, Bērzkalnes pag.2647256 www.vizbules.times.lv41. Sporta un atpūtas centrs BALKANU KALNI 6 vietas. Logini,Šķilbēnu pagasts 29132664, skilbeni@balvi.gov.lv42. Viesu mā<strong>ja</strong> STĀRĶI 5 vietas. Vēdenieši, Susāju pagasts 29116971,29183299, starki@inbox.lv, www.starkuma<strong>ja</strong>s.lv43. Viesu mā<strong>ja</strong> ZIVSALAS Ezermala, Vecumu pag. 2233088744. Viesu nams LATKOMERC 16 v. Balvu iela 2, Viļaka, 2947295545. Viesu mā<strong>ja</strong> KAMĪNKROGS 4 v. Čilipīne, Šķilbēnu pag. 2838185346. Brīvdienu mā<strong>ja</strong> MEŽĀBELE Egļava, Susāju pagasts 29243878,zeile14@inbox.lv47. Viesu nams DĪĶMALAS 10-16 v., pirts 20 v. makšķerēšana, laivunoma, sauļošanās, grils,pirtsslotas, ārstnieciskās tē<strong>ja</strong>s, brīvdabaskērlings un spēle Gorodki.Skolas iela 6, Baltinavas pag. 29471150,29421087 dikmalas@gmail.com, www.dikmalas.lv48. Brīvdienu mā<strong>ja</strong>s KRUSTCELES 20 v.,tē<strong>ja</strong>s, pirts, makšķerēšana,volejbols. Baltinavas nov. Breksene 26444920 aree@inbox.lvKEMPINGI UN TELŠU VIETAS:62. Zvārtavas ezers, Gaujiena 2838692363. Vaidavas upes krastā pie Apes vidusskolas 2204920964. Zīļu svētavots, 2916390765. Kalekaurs 29460168, aivolivs@inbox.lv66. Kalekaurs-Laimes 2915838667. Luksta ezers 29174981, kerpis5@inbox.lv68. Kempings Sapnīši Ilzenes pagasts, Alūksnes nov. 2949359669. Ezermalas iela 44, Alūksne T.29360175, 29274175, 2943595970. Le<strong>ja</strong>s Gaiguļi Jaungulbenes pag. 2921476071. Āžu HES Pietura “Āža dzirnavas” Tirzas pagasts 27036568


72. Apsīšu peldvieta, Jaungulbenes pagasts 2615597573. Jaunāres, Daukstu pag; 2836910174. Ausala, Briežuciema pag. 26177942, 26431052 zspapardes@inbox.lv75. Piknika vieta PUNCUĻEVA, peldvieta, laivas, brīvdabas estrāde.VIESNĪCAS:49. Zvārtavas pils Gaujienas pagasts,Apes novads T. 2945454350. IERULLĒ L.Ezera 2b, Alūksne 64321757,26535354, 2947571751. JAUNSĒTAS Alūksne 28650600,www.<strong>ja</strong>unsetas.lv52. JOLANTA Merķeļa iela 16, Alūksne 64381011,29424253 www.jmgrupa.lv53. PAIDERI Mežinieki, Alūksnes novads 2943081754. Motelis VĒJAKALNS Siguldas iela 8, Alūksne64322795 29404317 www.eols.lv eols@apollo.lv55. LĀZBERĢA MUIŽA Jaunalūksnes pagasta“Muižnieki” Alūksnes novads 29166262www.lazbergis.lv56. ZIEMERI „Ezermalas”, Ziemeru pag.Alūksnes novads www.ziemeri.lv57. ARĀJI Jaunanna, Alūksnes novads64307099, 29471280 www.hotel-araji.com58. BITĪTES Mālupes pagasts, Alūksnes novads2943620359. GULBENE, O.Kalpaka iela 27a,64473128, 2615955060. VECGULBENES MUIŽA, Brīvības iela 18,Gulbene 64474800 www.baltapils.lv61. BALVI Tautas iela 14, <strong>Balvi</strong> 64522307

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!