Vides pārskata projekts - Balvi

Balvu novada teritorijas plānojums2012. – 2023.gadamVides pārskata projekts2011.gada septembris

SATURA RĀDĪTĀJSIevads 41. Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra un iesaistītās institūcijas 51.1. Plānošanas dokumenta mērķi 52.1. Saistība ar citiem plānošanas dokumentiem 62. Vides pārskata sagatavošanas procedūra un pielietotās metodes 73. Esošā Vides stāvokļa apraksts 83.1. Teritorijas ģeogrāfiskais raksturojums un novietojums 93.2. Virszemes ūdeņi 113.3. Meliorācija 193.4. Purvi 213.5. Pazemes ūdeņi 233.6. Meţi 253.7. Derīgie izrakteņi 293.8. Aizsargājamās dabas teritorijas 293.8.1.Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas 303.8.2. Dabas pieminekļi 323.8.3. Dendroloģiskie objekti 323.8.4. Mikroliegumi 323.9. Vides kvalitāte 343.9.1. Gaisa kvalitāte 343.9.2. Virszemes ūdeņu kvalitāte 363.9.3. Pazemes ūdeņu kvalitāte 383.9.4. Atkritumu apsaimniekošana 403.10. Objekti un teritorijas, kas var radīt potenciālo Vides piesārņojumu 413.10.1. Sadzīves atkritumu apsaimniekošana 413.10.2.Kapsētas 413.10.3. Dzīvnieku kapsētas 433.10.4. Lauksaimniecības raksturojums 433.10.5. Notekūdeņu radītais piesārņojums 443.11. Potenciāli piesārņotās un degradētās teritorijas 444. Iespējamās izmaiņas, ja plānošanas dokumenti netiktu īstenoti 455. Ar plānošanas dokumentu saistītās vides problēmas 466. Starptautiskie un nacionālie vides aizsardzības mērķi 476.1. Starptautiskie vides aizsardzības mērķi 476.2.Nacionālie vides aizsardzības mērķi 487. Plānošanas dokumentu īstenošanas iespējamās ietekmes uz vidi novērtējums 497.1. Tiešās un netiešās ietekmes 497.2. Netiešā ietekme 507.2. Īslaicīgās, vidēji ilgās un ilglaicīgās ietekmes 507.4. Summārās (kumulatīvās) ietekmes 528. Ietekme uz Vidi samazinošie pasākumi 539. Plānošanas dokumentu iespējamās alternatīvas 55Balvu novada teritorijas plānojums 2012. – 2023.gadamVides pārskata projektsLpp. 2 no 60

10. Iespējamā pārrobeţu ietekme 5611. Iespējamie kompensēšanas pasākumi 5712. Balvu novada Teritorijas plānojuma monitoringa pasākumi 58Kopsavilkums 60Balvu novada teritorijas plānojums 2012. – 2023.gadamVides pārskata projektsLpp. 3 no 60

IEVADSBalvu novada teritorijas plānojums 2012.-2023.gadam ir Balvu novada administratīvāsteritorijas plānojums, kas nosaka teritorijas esošo un plānoto teritorijas izmantošanu unšīs teritorijas izmantošanas aprobeţojumus ar ilgtermiņa perspektīvu līdz 2023.gadam.Saskaņā ar 14.10.1998. likumu „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”, stratēģiskonovērtējumu veic plānošanas dokumentiem, kuru īstenošana var būtiski ietekmēt cilvēkuveselību un vidi, tai skaitā teritorijas plānojumiem. Likumdošanas prasības paredzstratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procesa ietvaros sagatavot Vides pārskatu,kurā raksturotas plānošanas dokumenta būtiskās ietekmes uz vidi, īpaši tas attiecināmsuz tām plānošanas teritorijām, kurās atrodas Eiropas nozīmes aizsargājamās dabasteritorijas (NATURA 2000).Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma (turpmāk tekstā – SIVN) mērķis ir novērtētplānošanas dokumenta īstenošanas iespējamo ietekmi uz vidi.SIVN procedūras gaitā sagatavots Vides pārskats, kas balstās uz Balvu novada teritorijasplānojuma paskaidrojuma rakstā apkopoto informāciju, teritorijas izmantošanas unapbūves noteikumos piedāvātajiem plānotās izmantošanas risinājumiem un grafisko daļu.Vides pārskata izstrādē ņemtas vērā normatīvo aktu prasības, sniegta informācija par to,kādi starptautiskie un nacionālie vides aizsardzības mērķi attiecas uz attiecīgo teritoriju,analizēts teritorijas esošais vides stāvoklis, izvērtēta plānošanas dokumenta plānotodarbību iespējamā ietekme uz vides stāvokli.Teritorijas plānojuma Vides pārskats tika izstrādāts saskaņā ar likuma „Par ietekmes uzvidi novērtējumu” (14.10.1998.) un MK noteikumiem Nr.157 „Kārtība, kādā veicamsietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums” (23.03.2004.).Sagatavojot Teritorijas plānojuma Vides pārskata projektu, notika konsultācijas ar Videspārraudzības valsts biroju un institūcijām ar kurām jāsaskaņo Vides pārskats.Vides pārskats izstrādāts Balvu novada domei sadarbojoties ar uzņēmumu SIA „COWI”.Balvu novada teritorijas plānojums 2012. – 2023.gadamVides pārskata projektsLpp. 4 no 60

1.PLĀNOJUMA GALVENIE MĒRĶI, SATURS UN SAISTĪBA AR CITIEMPLĀNOŠANAS DOKUMENTIEM1.1. PLĀNOŠANAS DOKUMENTS UN TĀ MĒRĶISPlānošanas dokuments, kuram tiek veikts ietekmes uz vidi stratēģiskais ietekmes uz vidinovērtējums, ir Balvu novada teritorijas plānojums 2012.-2023.gadam. Darba uzdevumsBalvu novada teritorijas plānojuma 2012.-2023.gadam izstrādei novada domes2011.gada 20.janvāra lēmumam (protokols Nr.1,19.§) nosaka, ka Teritorijas plānojumaizstrādes mērķis ir radīt pamatu ilgstošai, stabilai Balvu novada pašvaldības ekonomiskaiattīstībai, nodrošināt atbilstošu dzīves līmeni, izmantojot pašvaldībā esošos resursus,ievērojot tradīcijas, apzinot kultūrvēsturisko mantojumu un veicinot tā saglabāšanu,paredzot teritorijas racionālu izmantošanu un reglamentējot būvniecības kārtību tajā,sabalansējot privātīpašnieku un sabiedrības intereses.Balvu novada teritorijas plānojums ir izstrādāts 12 gadu periodam un tas sagatavotssaskaņā ar „Teritorijas plānošanas likumu” (22.05.2002.), MK noteikumiem Nr.1148„Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi” (06.10.2009.), kā arī, ievērojotcitus saistošos normatīvos aktus.Balvu novada teritorijas plānojums ir tieši pakārtots Balvu novada attīstības programmā2011.-2017.gadam noteiktajiem politiskajiem, ekonomiskajiem un sociālajiem mērķiem,kā arī attīstības virzieniem.Saskaņā ar MK noteikumiem Nr.1148 „Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanasnoteikumi” (06.10.2009.) teritorijas plānojumam ir šādas sastāvdaļas:1) Paskaidrojuma raksts, kurā dots Balvu novada pašreizējās izmantošanas apraksts,noteikti teritorijas attīstības mērķi un virzieni, kā arī dots plānojuma risinājumu aprakstsun pamatojums.2) Grafiskā daļa, kurā attēlota Balvu novada teritorijas pašreizējā izmantošana unplānotā (atļautā) izmantošana mērogā 1:15000, kā arī Balvu pilsētas un ciemu pašreizējāun plānotā (atļautā) teritorijas izmantošana mērogā 1:5000. Novada teritorijasplānojums izstrādāts izmantojot LĢIA sagatavotās topogrāfiskās kartes ar mēroganoteiktību 1:10000. Teritorijas plānojuma izstrādāšanā izmantotas arī ortofoto ainas unzemes kadastra plāns. Teritorijas plānojumā tiek noteiktas visa veida aizsargjoslassaskaņā ar Aizsargjoslu likumu. Tā kā kartogrāfiskajā materiālā atbilstoši mēroganoteiktībai (M 1:10000) daudzas aizsargjoslas nav iespējams grafiski parādīt, tad tāsaizsargjosla, kuras ir mazākas par 20 metriem nav attēlotas. Tās jāprecizē un jāuzrādaBalvu novada teritorijas plānojums 2012. – 2023.gadamVides pārskata projektsLpp. 5 no 60

detālplānojumos un būvprojektos.3) Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, kurā detalizēti noteikti pašvaldības uncitu zemes īpašnieku un lietotāju tiesības un pienākumi attiecībā uz zemes gabaluizmantošanu un to saistīto apbūvi.4) Pārskats par Balvu novada teritorijas plānojuma izstrādi, kurā apkopota informācija parpašvaldības lēmumiem, sabiedriskās apspriešanas materiāli, institūciju sniegtāinformācija, nosacījumi un atzinumi, daţādi ziņojumi un cita informācija, kas izmantotavietējās pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādei1.2. PLĀNOJUMA SAISTĪBA AR CITIEM PLĀNOŠANAS DOKUMENTIEMSaskaņā ar MK noteikumu Nr.1148 „Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi”(06.10.2009.) 13.punktu vietējā pašvaldība pieprasa informāciju un/vai nosacījumusvietējās pašvaldības teritorijas plānojuma un tā grozījumu izstrādei, kas izriet noattiecīgo nozari reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī atzinumus parizstrādāto vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma un tā grozījumu atbilstībunosacījumiem.Uzsākot Balvu novada Teritorijas plānojuma izstrādi tika pieprasīti nosacījumi nosekojošām institūcijām:1) Rēzeknes reģionālā Vides pārvaldes;2) Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas;3) VAS Latvijas valsts ceļi Latgales reģiona Balvu rajona nodaļas;4) Veselības ministrijas Veselības inspekcijas Vidzemes kontroles daļas;5) VZD Vidzeme reģionālā nodaļas;6) AS „Latvenergo”;7) AS „Sadales tīkls”;8) SIA „Latvijas gāze”;9) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta;10) Latgales reģiona attīstības aģentūras;11) Lauku atbalsta dienesta Latgales reģionālā lauksaimniecības pārvaldes;12) Valsts meţa dienesta Ziemeļaustrumu virsmeţniecības;Balvu novada teritorijas plānojums 2012. – 2023.gadamVides pārskata projektsLpp. 6 no 60

13) AS „Latvijas valsts meţi” Ziemeļlatgales meţsaimniecības;14) Dabas aizsardzības pārvaldes;15) SIA „Lattelecom”;16) SIA „Latvijas Mobilais Telefons”;17) SIA „BITE Latvija”;18) SIA „Tele 2”;19) SIA „IZZI”;20) SIA „Baltcom”;21) SIA „Telecentrs”;22) SIA „Latnet”;23) SIA „QWERTY”.Uzsākot teritorijas plānojumu izstrādi, tās pašvaldības, kuru administratīvās teritorijasrobeţojas ar Balvu novada teritoriju (Gulbenes, Alūksnes, Viļakas, Baltinavas, Kārsavas,Rēzeknes, Madonas, Lubānas un Rugāju novadi) par to tika informētas, kā arīnoskaidrots to viedoklis un priekšlikumi.Informācija par institūciju un kaimiņu pašvaldību sniegtajiem nosacījumiem unpriekšlikumiem, kā arī to ievērošanu ir apkopota Teritorijas plānojuma IV.sējumā„Pārskats par Balvu novada teritorijas plānojuma izstrādi”Balvu novada teritorijas plānojums 2012. – 2023.gadamVides pārskata projektsLpp. 7 no 60

2. VIDES PĀRSKATA SAGATaVOŠANAS PROCEDŪRA UN IESAISTĪTĀSINSTITŪCIJASStratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma nepieciešamību nosaka likums “Par ietekmi uzvidi novērtējumu”. Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra organizētaatbilstoši likumam „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”, MK 23.03.2004. noteikumiem Nr.157 „Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums”.Novērtējums veikts pamatojoties uz Vides pārraudzības valsts biroja 29.03.2011.lēmumu Nr. 16 “Par stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu”.Vides pārskata sagatavošanas mērķis - novērtēt esošo vides situāciju, problēmas unnoteikt iespējamos risinājumus. Vides pārskata sagatavošanā tika izmantoti elektroniskipieejami informācijas avoti, datu bāzes, daţādi publicēti materiāli. Pārskatasagatavošanas laikā notika konsultācijas ar vietējās pašvaldības darbiniekiem, institūcijupārstāvjiem.Stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējums apkopots vides pārskata formā, kassagatavots, analizējot Plānojuma atbilstību vides aizsardzības saistošo noteikumuprasībām un Plānojuma izstrādē un informācijas iegūšanā iesaistīto institūcijunosacījumiem. Plānojumā ievietotā informācija par vidi un ar to saistītām problēmām irpietiekama, lai analizētu un novērtētu vides stāvokli. Vērtējot iespējamās izmaiņas zemesizmantošanā nākotnē, tika analizētas iespējas ES tiešo maksājumu saņemšanasnosacījumu (labas lauksaimniecības prakses) ievērošanai.Vides pārskats sagatavots, balstoties uz Balvu novada Teritorijas plānojuma pirmāsredakcijasPaskaidrojuma raksta apkopoto informāciju un teritorijas izmantošanas un apbūvesnoteikumu pirmajā redakcijā piedāvātajiem plānotās (atļautās) izmantošanasrisinājumiem. Gatavojot vides pārskatu, izstrādātājs konsultējies ar Vides pārraudzībasvalsts biroju, Valsts vides dienesta Rēzeknes reģionālo vides pārvaldes, Dabasaizsardzības pārvaldi.Vides pārskata sabiedriskā apspriešana organizēta kopā ar Teritorijas plānojuma pirmāsredakcijas sabiedrisko apspriešanu.Balvu novada teritorijas plānojums 2012. – 2023.gadamVides pārskata projektsLpp. 8 no 60

3. Esošā Vides stāvokļa apraksts3.1. TERITORIJAS ĢEOGRĀFISKAIS RAKSTUROJUMS UN NOVIETOJUMSBalvu novada teritorijas fiziski ģeogrāfiskās īpatnības nosaka teritorijas novietojumsAustrumlatvijas zemienes ZA daļā, Daugavas un Veļikajas upju baseinu ūdensšķirtnē.No Balvu novada DR virzienā atrodas Lubānas līdzenums, bet austrumos Mudavas(Veļikajas) zemiene.Balvu novads atrodas Latvijas A daļā, Latgales plānošanas reģiona Z daļā (1.attēls) unrobeţojas ar 9 novadiem: Gulbenes, Alūksnes, Viļakas, Baltinavas, Kārsavas, Rēzeknes,Madonas, Lubānas un Rugāju. Balvu novads izvietojies netālu no Krievijas robeţas (Balvupilsēta 35 km, bet novada tālākais A punkts 5 km attālumā), kas vienlaicīgi ir arī ESaustrumu robeţa.Attēls Nr.1. Balvu novada novietojums Latvijā un Latgales plānošanas reģionāNovada administratīvais centrs ir Balvu pilsēta, kas atrodas nomaļus no galvenajāmvalsts transporta maģistrālēm un tālu no nozīmīgiem attīstības centriem (Rīga - 220 km,Rēzekne - 78 km). Savukārt tuvākie centri (Alūksne - 47 km, Gulbene - 38 km) ir līdzīgaskapacitātes pilsētas, bet bez nozīmīga attīstības potenciāla. Neskatoties uz to Balvupilsēta ir reģiona nozīmes centrs un tās loma ievērojami palielināsies, attīstot ciešākassaites ar Alūksni un Gulbeni, visām trim pilsētām kopā pildot nacionālas nozīmes centraBalvu novada teritorijas plānojums 2012. – 2023.gadamVides pārskata projektsLpp. 9 no 60

lomu ar atbilstoša līmeņa pakalpojumiem un funkcijām. Balvu pilsēta iekļaujas Latgalesreģiona austrumu pilsētu tīklā, ko sasaista „Austrumu stīga” – perspektīvais nacionālasnozīmes transporta koridors, kas palīdzēs stiprināt pilsētas lomu saskaņā ar tāspotenciālu un uzlabos sociāli ekonomisko situāciju austrumu pierobeţā.Balvu novads izveidots 2009.gadā administratīvi teritoriālās reformas ietvaros. Saskaņāar „Balvu novada pašvaldības nolikumu” (01.07.2009.) ir noteikts, ka Balvu novadateritoriālajā iedalījumā ietilpst Balvu pilsēta, Balvu pagasts, Bērzkalnes pagasts, Bērzpilspagasts, Brieţuciema pagasts, Krišjāņu pagasts, Kubulu pagasts, Lazdulejas pagasts,Tilţas pagasts, Vectilţas pagasts un Vīksnas pagasts (2.attēls).Attēls Nr.2. Balvu novada administratīvais iedalījums. Avots: Latvijas administratīvaisiedalījums (18.12.2008.). Karte sagatavota RAPLM, Pašvaldību reformu departamentāBalvu novada teritorijas plānojums 2012. – 2023.gadamVides pārskata projektsLpp. 10 no 60

Kopējā Balvu novada platība ir 1044,47 km 2 un tajā dzīvo 15505 iedzīvotāji(01.01.2011.). Lielākās apdzīvotās vietas ir Balvu pilsēta (7897 iedzīvotāji), kā arī Kubuluciems (727 iedzīvotāji) un Tilţas ciems (662 iedzīvotāji). Apdzīvotības blīvums Balvunovadā (14,8 iedzīvotāji/km 2 ) ir mazāks par vidējo rādītāju Latvijā (34,6iedzīvotāji/km 2 ).Balvu novada klimatu nosaka tā atrašanās vieta Latvijas A daļā. Tā kā tas izvietojiesLubānas zemienes un Latgales augstienes klimatiskajā rajonā, tad klimats šeit ir mērenikontinentāls ar Latvijas apstākļiem palielinātu kontinentalitātes iezīmi.Klimatiskajiem laika apstākļiem raksturīga ilgstoši pazemināta gaisa temperatūra,ziemas mēnešos un samazināts nokrišņu daudzums vasaras mēnešos ar paaugstinātugaisa temperatūru jūlija mēnesī. Gada vidējā temperatūra ir aptuveni 4,8 º C. Siltākaismēnesis ir jūlijs, kad vidējā temperatūra ir aptuveni 17 º C, bet aukstākais mēnesis irjanvāris ar temperatūru aptuveni -7 līdz -9 º C.Novadā raksturīga noturīga ziema ar 25 - 35 cm biezu sniega segu, kas vietām varsasniegt 50 - 60 cm. Sniega sega saglabājas apmēram 110 - 130 dienas, taču ar lielāmnovirzēm siltās un augstās ziemās.Vidējais nokrišņu daudzums ir 550 - 650 mm gadā, visvairāk jūnijā, jūlijā un augustā.Vismazākais nokrišņu daudzums ir janvārī un februārī. Apmēram 20 - 25% nokrišņu izkrītsniega veidā.Aktīvo temperatūru summa sastāda no 1850 - 1900 º C, savukārt bezsala periods vidējiilgst 130 - 140 dienas. Augsnes sasalums parasti sākas no 10.decembra, bet pilnīgaaugsnes atkušana no 15.aprīļa. Augsne pie 0 º C sasalst vidēji 29 cm, bet maksimāli līdzapmēram 80 cm.Valdošo vēju virziens, tāpat kā visā Latvijas teritorijā ir DR, D un R vēji. Tie valdošie ir arīziemā un rudenī, vasarās samazinās D vēju ietekme, savukārt pavasaros raksturīgi iraukstie Z un ZA vēji. Vidējais vēja ātrums ir 3,5 m/sekundē, bet dienas ar stipriemvējiem (>15 m/sekundē) ir maz.3.2. VIRSZEMES ŪDEŅIBalvu novadā zem ūdeņiem (t.sk. zem zivju dīķiem) atrodas 2430,7 ha jeb 2,3% nonovada kopplatības. Pēc hidrogrāfiskā iedalījuma novada teritorija ietilpst Daugavasbaseina apgabalā (3.attēls).Balvu novada teritorijas plānojums 2012. – 2023.gadamVides pārskata projektsLpp. 11 no 60

Attēls Nr.3. Balvu novada novietojums Daugavas baseina apgabalā. Avots: Daugavasbaseina apgabala apsaimniekošanas plāns 2010.-2015.gadamPēc platības visvairāk zemes zem ūdeņiem atrodas Kubulu, Bērzpils un Vīksnas pagastos.Vispārīgs zemes zem ūdeņiem sadalījums pēc platības Balvu novadā attēlots 4.attēlā.Attēls Nr.4. Zemes zem ūdeņiem platības (ha) Balvu novadā (01.01.2011.). Avots: VZDBalvu novada teritorijas plānojums 2012. – 2023.gadamVides pārskata projektsLpp. 12 no 60

Lai precīzi novērtētu ūdeņu ekoloģisko un ķīmisko kvalitāti, lai izvirzītu prasības tovēlamajam stāvoklim un izlemtu, kā tos racionāli aizsargāt un apsaimniekot, ir izdalītivirszemes ūdensobjekti – dabisko apstākļu un slodţu ziņā vienveidīgi upju vai jūraspiekrastes ūdeņu posmi vai ezeri. Lielākā daļa Balvu novada upju ietilpst Bolupes, unIčas, bet mazākā Pededzes un Kokavas ūdensobjektu teritorijās.Vispārīga informācija par Balvu novada ūdenstecēm, kuras ir garākas par 10 km,apkopota 1.tabulā.Tabula Nr.1. Balvu novada ūdensteču raksturojumsUpes nosaukums Kopgarums (km) Sateces baseina laukums (km 2 ) Aizsargjosla (m)Aiviekste 114 9160 300Bolupe 82 936 100Iča 68 1060 100Vārniena 50 370,8 100Sita 41 175,4 100Tilţa 40 239 100Keiba 28 94 100Kurna 26 56 100Dzirla 23 33,1 50Teterupe 23 50Sudarbe 22 110 50Paukle 20 50Dūkšupe 16 61 50Karnīte 14 45,4 50Dvorupe 14 50Skujatne 13 27 50Raicine 13 50Dūrupe 12 50Sucene 11 50Dobupe 10 18,3 50Dziļaune 10 26,6 50Lielākā daļa novadu šķērsojošās upes ir potamāla tipa upes ar izteikti lēnu tecējumu. Tāsir līdzenuma upes, no kurām liela daļa ir regulētas, meliorācijas gaitā gan padziļinātas,gan taisnotas. Tas ir izjaucis šo ūdensteču dabisko hidroloģisko reţīmu un nenodrošina tobioloģisko attīrīšanos.Aiviekste ir lielākā Daugavas pieteka Latvijas teritorijā. Tās garums ir 114 km, satecesbaseins 9160 km 2 , gada notece 1,81 km, kritums 23 m (0,2 m/km). Aiviekste ir Balvu unLubānas novadu robeţupe, kas tek pa Bērzpils pagasta teritoriju. Aiviekste iztek noLubāna. Sākumā tek pa Lubāna līdzenumu ZA virzienā. Augštecē līdz Lubānai Aiviekstei irļoti mazs kritums, šajā posmā ieplūst trīs lielākās, ūdeņiem bagātākās pietekas - Iča,Bolupe, un Pededze. Nelielais gultnes šķērsgriezums un ļoti niecīgais garenslīpumsBalvu novada teritorijas plānojums 2012. – 2023.gadamVides pārskata projektsLpp. 13 no 60

augštecē pavasara palu periodā, kad upju ūdens pieplūde 2 - 4 reizes pārsniedz noteci,rada lielus applūdumus. Līdz Lubāna iedambēšanai 1984.gadā, Aiviekstes augštecēnovēroja hidroloģiski retu parādību – Ičas, Bolupes ūdeņi un daļa Pededzes ūdeņu palukāpjošajā fāzē tecēja nevis pa Aivieksti uz leju, bet atpakaļ uz Lubānu. Kad ezers bijapiepildīts, sākās Lubāna klānu applūšana. Ūdeņiem bagātos pavasaros ezers unapplūdušie klāni veidoja kopīgu ūdenstilpni 600 km 2 platību, t.i. vismaz 6 reizes lielākupar Lubānu tā dabiskajos krastos. Lai palielinātu Aiviekstes caurplūdumu un samazinātuapplūšanu, 1926. - 1938.gadā upes gultne 78 km garumā no ezera līdz Kujas ietekai tikaregulēta – padziļināta un iztaisnota. Pēc regulēšanas upes gultne šajā posmā saīsinājāslīdz 72 km. Pēc Lubāna iedambēšanas, Aiviekstes iztekā ūdens reţīmu regulē ar slūţām.Saskaņā ar MK 2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118 „Noteikumi par virszemes unpazemes ūdeņu kvalitāti”, Aiviekste visā garumā ir noteikta par prioritārajiemkarpveidīgo zivju ūdeņiem.Saskaņā ar likumu „Civillikums. Pielikumi” I Pielikumu (28.01.1937.) Aiviekste ir noteiktakā publiska upe, savukārt III Pielikums nosaka, ka visā upes garumā zvejas tiesībaspieder vienīgi valstij.Bolupe (dēvēta arī Balvupe, Balupe, lejtecē no Vārniena ietekas - Pērdeja) ir Aivieksteslabā krasta pieteka. Upe savieno Balvu un Pērkona ezerus vienotā sistēmā, tāskopgarums ir 82 km, baseina platība 936 km 2 . Gada notece 0,21 km 2 . Kritums 17 m(0,21 m/km). Bolupe sākas Adzeles pacēlumā, tālāk ar nelielu kritumu tek papārpurvotu, pārmitru apvidu no Lubāna līdzenuma ZA daļas uz Lubāna klāniem. Bolupe irlēna tecējuma upe ar lēzeniem, pārsvarā aizaugušiem krastiem, tās pietekas ir daudzkārtregulētas, taisnotas un pārraktas Upē ir izteikta karpveidīgo biota, kurā bieţāksastopamās zivis ir plauţi, līdakas, raudas, asari, ruduļi.Saskaņā ar MK 2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118 „Noteikumi par virszemes unpazemes ūdeņu kvalitāti”, Bolupe visā garumā ir noteikta par prioritārajiem karpveidīgozivju ūdeņiem.Bolupes krastā Balvu pilsētas teritorijā ir ierīkota labiekārtota peldvieta un atpūtas vieta.Iča ir Aiviekstes labā krasta pieteka, tās garums 71 km, sateces baseins 1060 km 2 , gadavidējā notece 0,23 km 3 , bet kritums 57 m jeb 0,8 m/km. Iča iztek no Pirtnieku ezera(Burzavas paugurainē). Bērzpils pagastā Iča ietek no DA un gar pagasta D robeţu tek Rvirzienā gandrīz nepārtraukti līdz Paukles ietekai. Tālāk Lubāna līdzenumā upe Bērzpilspagasta teritorijas robeţās pagrieţas uz ZR gar Bērzpils purva R malu. Vidustecē unBalvu novada teritorijas plānojums 2012. – 2023.gadamVides pārskata projektsLpp. 14 no 60

lejtecē, kas ir Bērzpils pagasta teritorijā, upes ieleja ir plaša, maz izteikta. Pa ceļamuzņem ūdeņus no labā krasta pietekām – Keiba (28 km), Paukle (20 km) un Dziļaune (10km). Laika posmā no 1937.gada 1967.gadam ir gandrīz pilnīgi regulēta upe visā pagastateritorijā, upei kritums šajā posmā ir < 0,3 m/km. Šeit Ičas upes virsplatums ir ap 20 m,dibena platums 1,5 - 2,5 m. Ičas upes pieguļošās platības šajā posmā pārsvarānosusinātas.Vārniena ir 50 km gara, Bolupes kreisā krasta pieteka, kuras baseina kopplatība ir 370,8km 2 . Upe regulēta 18,7 km garā posmā 1964.gadā. Neregulētajā posmā tai raksturīgiizteiksmīgi meandru krasti. Pēc upes bioloģiskās kvalitātes tā atbilst vidēji piesārņotasupes statusam.Saskaņā ar MK 2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118 „Noteikumi par virszemes unpazemes ūdeņu kvalitāti”, Vārniene pieder pie prioritārajiem karpveidīgo zivju ūdeņiem.Sita ir Pededzes kreisā krasta pieteka. Upes garums 41 km, sateces baseina platība175,4 km 2 , kritums 34 m. Upe sākas pie Siguldas purva D malas, satekot grāvjiem. Tekpa Adzeles pacēlumā uz DR. Pededzē ietek vairākus km augšpus Mugurupes ietekas.Tilţa ir viena no lielākajām Ičas labā krasta pietekām, tās garums ir 40 km, bet baseinaplatība 239 km 2 . Tilţas baseins atrodas Adzeles pacēlumā. Tās augštece un lejtecesposmi ir regulēti. Tilţas lejtecē ir bijušas Krišjāņu ūdensdzirnavas. Tilţas lielākās pietekasir Vakša (7 km), Raicine (13 km) un Dūkšupe.Keiba ir Ičas labā krasta pieteka. Upes kopējais garums 28 km, kritums 25 m, jeb 0,9m/km. Tā tek tuvu Bērzpils pagasta D robeţai, augšpus pietekai Siltenei lielā posmā irBērzpils un Krišjāņu pagastu, tālāk Bērzpils - Tilţas pagastu robeţupe. Bērzpils pagastateritorijā upe visā garumā vismaz vienreiz regulēta. Pagasta teritorijā no labās pusesietek pieteka Skujatne, kas visus baseina ūdeņus savāc turpat pagasta teritorijā.Kurna ir Bolupes labā krasta pieteka, tās garums 26 km, sateces baseins 56 km 2 . Upeiztek no Jūdiņu meţezeriem, kas atrodas Z no Rekavas purva. Augštecē tek caur Sproguezeru, 13 km garā posmā līdz Kubuliem regulēta. Lejpus Kubuliem līkumo pa ieleju. IetekBolupē 1,5 km lejpus Balvu ezeram.Dzirla (Ģirla) ir Sitas kreisā krasta pieteka, tās garums 23 km, sateces baseins 33,1km 2 , kritums 25 m. Iztek pārpurvotā meţā 2 km uz R no Sprogu ezera. Augštecēregulēta, vidustecē tek DR virzienā pa viegli paugurotu reljefu, šķērsojot nelieluspurviņus un pārpurvotas pļavas. Šajā posmā Dzirla stipri līkumota, krasti apauguši.Balvu novada teritorijas plānojums 2012. – 2023.gadamVides pārskata projektsLpp. 15 no 60

Sudarbe ir Vārnienes upes kreisā pieteka, sākas Orlovas purvā, kopējais garums 22 km,baseina platība 110 km 2 , gada notece 0,021 km 3 , kritums 26 m (1,2 m/km). Vectilţaspagasta teritorijā tā tek pagasta Z daļā, aptuveni 5 km garumā.Paukle ir Ičas labā krasta pieteka. Garums 20 km, bet kritums 20 m, jeb 1 m/km. SākasLazdukalna pagasta teritorijā, tek gandrīz visu laiku uz DR. Upei ir šaurs sateces baseins,jo ir iespiesta starp Skujatni un Dziļauni. Gandrīz visā garumā upe ir regulēta.Pārējās novada teritorijā tekošās upes ir īsākas par 20 km.Ūdensteces nav piemērotas rūpnieciskai nozvejai, kā arī to rekreatīvais potenciāls(izmantošana laivošanai, makšķerēšanai, peldvietu izveidei) bez papildus ieguldījumiemto labiekārtošanā ir zems. Vienlaicīgi nenoliedzama ir to nozīmība kā ainavu veidojošamelementiem.Balvu novada teritorijā nav izbūvētas un nedarbojas neviena hidroelektrostacija.Balvu novada ūdenstilpes ir uzstādinātās ūdenskrātuves un raktie dīķi. Vispārīgainformācija par Balvu novada mākslīgajām ūdenstilpēm dota 1.pielikumā.Lielākās novada ūdenskrātuves ir Pērkonu un Balvu ezeri, kas atrodas Kubulu pagastā,bet robeţojas ar Balvu pilsētu, kā arī ar Balvu un Bērzkalnes pagastiem.Pērkonu ezera platība ir 229,6 ha, vidējais dziļums 1,3 m, bet maksimālais - 2,3 m.Ezera maksimālais garums ir 4,69 km, bet maksimālais platums - 0,7 km. Dūņu slānisezerā pārsniedz 3 m. Ezera krasti ir lēzeni un vietām slīpi. Pērkonu ezerā ietek 3 upes -Bolupe, Pelnupe un Ţaugupe. Ezera kopējais aizaugums ir ap 50%. Tajā ir sastopamaskarūsas, līdakas, asari un raudas. Ezera dabiskais līmenis Bolupes regulēšanu dēļ irpazemināts par apmēram 1,5 m. Gar ezera Z daļu iet ceļš V490 Balvi – Kuprava. Ezerakrastā DR atrodas Balvu pilsēta, bet ZA apdzīvota vieta Pērkoni. Gar ezera krastiem irizvietojušās viensētas – lauku mājas. Pie ezera ir piebraukšanas iespējas. Ezera piekrastenetiek intensīvi izmantota. Piekļūšana tam vairākās vietās pilsētas perifērijā irproblemātiska, toties centrālajā daļā, pie Bolupes ir izveidota labiekārtota atpūtas vieta.Saskaņā ar likumu „Civillikums. Pielikumi” I Pielikumu (28.01.1937.) Pērkona ezeram irnoteikts publiskā ezera statuss.Balvu ezera platība ir 167,8 ha, vidējais dziļums 2,2 m, maksimālais dziļums 3,9 m.Ezera maksimālais garums ir 3,2 km, bet maksimālais platums - 0,7 km. Sakarā arBolupes regulēšanu ūdens līmenis ezerā pazemināts. Arī Balvu ezeram ir publiskā ezerastatuss. Gar ezeru ved ceļš P35 Gulbene-Balvi-Viļaka- Krievijas robeţa (Vientuļi). EzeraBalvu novada teritorijas plānojums 2012. – 2023.gadamVides pārskata projektsLpp. 16 no 60

krastā atrodas Balvu pilsēta un apdzīvota vieta Celmene. Gar ezera krastiem irizvietojušās viensētas – lauku mājas. Pie ezera ir piebraukšanas iespējas. Līdzīgi kāPērkonu ezers, arī Balvu ezers ir dūņains, dūņu slānis tajā ir 0,5 - 3 m. Ezera krasti irlēzeni un vietām purvaini, kopējais aizaugums sastāda 7%, tajā aug niedres, meldri,eţgalvītes, kosas, lēpes, mazlēpes, spiro, plakanās un skaujošās glīvenes, ūdensrozes,elši, elodejas. Ezerā sastopamas līdakas, raudas, karūsas, līņi un plauţi. Pie Balvu ezeraatrodas divas labiekārtotas peldvietas un atpūtas vietas (peldvieta „Ezermala 1” unpeldvieta „Ezermala 2”). Saskaņā ar likumu „Civillikums. Pielikumi” I Pielikumu(28.01.1937.) Balvu ezeram ir noteikts publiskā ezera statuss.Balvu un Pērkonu ezeros ir sapropelis, tā vidējais slāņa biezums attiecīgi ir 4 un 4,8 m.Abi ezeri un Bolupe ir nozīmīgs Balvu pilsētas vides, tēla un plānojuma struktūraselements. Balvu pilsēta būtiski ietekmē ezeru un upes ekoloģisko kvalitāti, jo tajās iekļūstpiesārņojošās vielas gan no punktveida avotiem (Balvu pilsētas NAI), gan arī nodifūzajiem avotiem (notece no uzņēmumu teritorijām; no individuālā sektora, kurš navpieslēgts kanalizācijas sistēmai; no mazdārziņiem un lauksaimniecības zemēm). Augstākspiesārņojuma līmenis ir Balvu ezerā, jo te ieplūst kanalizācijas notekūdeņi, vēl ir jūtamaarī ezera tiešā piekrastē savulaik darbojošos raţošanas uzņēmumu („Balvu gaļaskombināts” u.c.) ietekmeOrlovas ezera platība ir 82 ha un tas atrodas dabas lieguma „Orlovas (Ērgļu) purvs”teritorijā (skatīt sadaļu 2.7.1. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un objekti). Ezeravidējais dziļums ir 0,8 m, bet maksimālais dziļums 1 m. Krasti ir grūti pieejami, purvaini,ezera pamats – dūņains (dūņu slānis sastāda 0,3 – 3 m). Ezers ir stipri aizaudzis.Piebraucamā ceļa nav. Līdz ceļam Dubļeva – Cērpene attālums ir 4 km. Līdz tuvākajamceļam Auziņi – Dukuļeva - 1 km. Mazi zivju resursi, sastopamās zivju sugas – līdaka,rauda, asaris, ķīsis un karūsa. Ligzdo pīles. Ezeru apdraud ūdens ziedēšana.Ploskenas ezera platība ir 68,2 ha. Krasti ir lēzeni, ezera pamats – dūņains (dūņu unsapropeļa sastāvs slānis līdz 3 m). Zivju resursi ir nelieli. Sastopamās zivju sugas –līdaka, rauda, asaris, ķīsis un karūsa. Ligzdo pīles. Ezeru apdraud ūdens ziedēšana.Saskaņā ar likumu „Civillikums. Pielikumi” II Pielikumu (28.01.1937.) Ploskenas ezerspieder pie ezeriem, kuros zvejas tiesības pieder valstij.Sprogu ezers pēc hidroloģiskā reţīma tas ir caurteces ezers. Tā platība ir 55,9 ha,vidējais dziļums 1,8 m - 7,4 m, krasta līnijas garums 5,7 km, maksimālais garums 1,3km, maksimālais platums 0,7 km. 1968.gadā ezera līmenis ir pazemināts par aptuveniBalvu novada teritorijas plānojums 2012. – 2023.gadamVides pārskata projektsLpp. 17 no 60

1,5 m, regulēta no ezera iztekošā upe Kurna. Dūņas veido līdz 2,5 m biezu slāni. Krastaslīpums ir lēzens. Apkārtnē dominē meliorētas lauksaimniecības zemes. Publiskā statusaezers, zvejas tiesības pieder valstij. Sprogu ezers vērtējams ar visaugstāko rekreatīvopotenciālu, ko nosaka ezera ūdens kvalitāte, pieejamība, apkārtnes ainaviskums.Saskaņā ar likumu „Civillikums. Pielikumi” II Pielikumu (28.01.1937.) Sprogu ezerspieder pie ezeriem, kuros zvejas tiesības pieder valstij.Vēju ezera platība ir 26,8 ha un tas atrodas daļēji purvā, daļēji meţā. Ezera krasti irlēzeni. Netiek izmantots rekreācijā, jo ir grūti pieejams.Raicenes ezers aizņem 21 ha, bet tas ir ļoti sekls (0,5 – 2m). Ezera gultni klāj biezadūņu kārta. 90. gados šinī ezerā bijā plānots veikt izpētes darbus un iegūt sapropeli, tačušī iecere palika nerealizēta. Tas varētu ieinteresēt kādu no uzņēmējiem vai investoriemun šo plānu būtu iespējams realizēt vēl šobrīd. Sapropeli varētu pielietot augsnesmēslošanai, bet atsevišķos gadījumos arī dziedniecībā.Lielais Pokuļevas ezers atrodas ceļa V490 Balvi – Kuprava malā. Tā platība ir 21,3 ha,pēc hidroloģiskā reţīma klasificējas kā caurtekošs ezers, dziļuma starpība no 0,7-1,1 m,krasta līnijas garums ir 1,4 km. Ūdens līmenis ir pazemināts, apvadot Bolupi ezeramapkārt. Ezera krasti ir lēzeni, dūņu slānis sasniedz 1,1 m, virsūdens apaugums sastāda~30%, kopējais apaugums ~50%. Ezerā sastopamas karūsas, līdakas, raudas. Ezeram irpubliskā ezera statuss, zvejas tiesības pieder valstij. Ezers ir salīdzinoši ērti sasniedzams,taču ezera aizaugšanas procesu dēļ, tā rekreatīvais potenciāls ir ievērojami zemāks,salīdzinot ar Sprogu ezeru. Ezera pieejamības un izmantošanas iespējas saistāmassapropeļa izstrādi un atbilstošu ezera piekrastes labiekārtošanu. Saskaņā ar likumu„Civillikums. Pielikumi” II Pielikumu (28.01.1937.) Lielais Pokuļevas ezers pieder pieezeriem, kuros zvejas tiesības pieder valstij.Vectilţas ezers (caurteces ezers ar ūdens spoguļa platība 19,2 ha) atrodas Vectilţaspagasta centrālajā daļā, tā krastā savulaik izbūvēts Vectilţas ciems. Ezera izmantošanaspriekšrocības nosaka salīdzinoši labs novietojums, taču līdzīgi kā citiem ezeriem, krasti irgrūti pieejami, purvaini, ezera pamats – dūņains (dūņu slānis sastāda 0,3 – 3 m),dziļums 0,9 – 1,5 m, zivju resursi ir nelieli. Ezera R un Z daļā ir izveidotas pieejas vietas.Tilţas upītei savulaik ir izbūvēts apvedkanāls ap ezeru, līdz ar to ir mākslīgi mainīts ezeralīmenis, kas ir negatīvi ietekmējis meliorācijas sistēmu darbību apkārtējā teritorijā,veicinājis krastu pārpurvošanos, ezera aizaugšanas procesu attīstību.Balvu novada teritorijas plānojums 2012. – 2023.gadamVides pārskata projektsLpp. 18 no 60

Grūţņu ezera platība ir 12,5 ha. Tas ir DA – ZA virzienā orientēts, līdz 0,8 km garš, un0,2 km plats beznoteces ezers. Vidējais dziļums 3,1 m, lielākais – 7 m. Ūdeņos mītlīdakas, karūsas, asari un raudas. Gultni klāj 0,5 – 2,1 m biezs dūņu slānis. Krasti zemi.Augi – grīšļi, kosas, niedres, lēpes. Ezeru ieskauj meţi un sūnu purvi. Tuvākās augstākāsvietas atrodas ezera DA pusē.Pārējās novada ūdenstilpes ir samērā mazas un to saimnieciskā nozīmība un rekreatīvaispotenciāls ir nebūtisks.Rekreatīviem mērķiem (atpūtai pie ūdens un makšķerēšanai) ir izmantojamaNaudaskalna ciemā (Balvu pagastā) mākslīgi izveidotā ūdens krātuve un ūdenskrātuveEgļuciemā (Lazdulejas pagastā), kā arī daudzas citas mazākas ūdenskrātuves.Derdziņu ezers ir salīdzinoši neliels ezers (3,5 ha), kas atrodas Vīksnas pagasta ZR daļā,salīdzinoši nomaļus no apdzīvotām vietām. Ezera apkārtnē nav ūdens kvalitātiietekmējošu saimniecisko objektu. Ainavisks un labi piekļūstams ir ezera Z, ZA krasts,kas perspektīvē varētu tikt attīstīts tūrisma un rekreācijas mērķiem.Balvunovada teritorijā kā applūstošās teritorijas ir iezīmētas (attēlotas Teritorijasplānojuma II.sējumā „Grafiskā daļa”) teritorijas ap Balvu ezeru, Vārnienes un Tilţasupēm.3.3. MELIORĀCIJABalvu novadā 2011.gada sākumā lauksaimniecībā izmantojamās zemes aizņēma 42744,3ha, jeb 41,1% no kopējās teritorijas platības. Kopumā novadā no visām lauksaimniecībāizmantojamām zemēm 65,6% ir meliorētas.Saskaņā ar Zemkopības ministrijas nekustamo īpašumu Vidzemes reģiona nodaļasdatiem par meliorēto zemju stāvokli, 2010.gada 1.janvārī Balvu novadā meliorētāslauksaimniecībā izmantojamās zemes kopumā aizņēma 56642 ha, no kuriem 54534,7 habija ar drenāţu, bet 2106,9 ha ar vaļējiem grāvjiem (2.tabula).Balvu novada teritorijas plānojums 2012. – 2023.gadamVides pārskata projektsLpp. 19 no 60

Tabula Nr.2. Meliorēto zemju stāvoklis Balvu novadā (uz 01.01.2010.). Avots: Zemkopībasministrijas nekustamo īpašumu Vidzemes reģiona nodaļaNr.p.k.PagastsMeliorēta lauksaimniecībāizmantojamā zeme (ha)Meliorācijas sistēmasnodotas (ha)Kopā Tajā skaitā īpašumā atlikumsar ardrenāţu vaļējiemgrāvjiemPlatība, kurānepieciešamameliorācijassistēmuremonts unrekonstrukcija(ha)1. Bērzkalnes 2127 2072,4 54,6 1696 431 5402. Bērzpils 3757,2 3123,3 633,9 2617 1140 9903. Brieţuciema 2715,4 2703,1 12,3 2156 559 3604. Balvu 2872,8 2804,2 68,6 2012 861 3605. Kubulu 3521,1 3253,5 267,6 2474 1047 3586. Krišjāņu 1983,2 1947,7 35,5 1111 872 8607. Lazdulejas 2060,1 2048,1 12 1086 974 5188. Tilţas 3775,7 3749,8 25,9 2265 1511 7409. Vectilţas 2150,3 2135,6 14,7 1257 893 41610. Vīksnas 3075 2991,4 83,6 1817 1258 298KOPĀ 28037,8 26829,1 1208,7 18491 9547 5440Kopumā Balvu novadā atrodas valsts nozīmes ūdensnotekas 706,5 km garumā.Balvu novada Bērzpils pagasta teritorijā pie Ičas un Dziļaunes atrodas Dziļaunes polderis1280 ha platībā. Tas tika uzbūvēts lauksaimniecības platību aizsardzībai no applūšanas,taču ir izjaucis dabīgo noteču hidroloģisko reţīmu.Zemes reformas laikā līdz ar zemes īpašumu atgriešanu tā īpašniekiem īpašumā tikanodotas arī meliorācijas sistēmas. Rezultātā meliorācijas objektos vienotai meliorācijassistēmai ir vairāki īpašnieki/valdītāji, kuru atšķirīgā attieksme pret meliorācijas sistēmuekspluatēšanu reizēm rada problēmas meliorācijas sistēmu normālai funkcionēšanai.Par meliorācijas būvju un ierīču saglabāšanu un uzturēšanu darba kārtībā būtu jārūpējasmeliorēto lauksaimniecības zemju īpašniekiem vai lietotājiem. Saskaņā ar datiem uz2010.gada 1.janvāri, Balvu novadā 5440 ha (19,4%) meliorētajām zemēm un 751,3 kmūdensnotekām bija nepieciešams remonts vai rekonstrukcija (2.tabula).Vaļējo ūdensteču normatīvais (vidējais ūdensteces aizsērēšanas laiks līdz drenu kolektoruizteku līmenim) pārtīrīšanas periods ir 10 gadi (8 – 12 gadi). Zemju meliorācijaspašreizējais stāvoklis Balvu novadā ir apmierinošs.Balvu novada teritorijas plānojums 2012. – 2023.gadamVides pārskata projektsLpp. 20 no 60

3.4. PURVIEkosistēmā purvi darbojas kā ūdens akumulators - sevī uzkrājot ūdeni, tie ietekmētuvākās apkārtnes klimatu un ūdens reţīmu. Purvi attīra piesārņotos lietus un virszemesūdeņus, arī mitrāji darbojas kā dabiskās attīrīšanas iekārtas piesārņojuma gadījumos.Kopumā Balvu novadā purvu teritorijas aizņem 10251,4 ha, jeb 9,9% no visas novadateritorijas (5.attēls). Lielākās purvu teritorijas ir izvietojušās novada centrālajā daļā, kur,piemēram, Lazdulejas pagastā tie aizņem 31,6%, Vectilţas pagastā 21,5%, betBrieţuciema pagastā 15% no visas teritorijas. Purvi šeit veido samērā vienlaidusmasīvus. Savukārt novada DR daļā lielākās purvu platības atrodas Bērzpils pagastā, kurtie aizņem 17% no visas teritorijas.Attēls Nr.5. Purvu platības (ha) Balvu novadā (01.01.2011.). Avots: VZDJāņem gan vērā, ka daļa no novadā esošajiem purviem atrodas īpaši aizsargājamo dabasteritoriju robeţās. Dabas liegumu teritorijās ir ieļauti Bērzpils purvs, Salas purvs, Orlovas(Ērgļu) purvs, Mūrnieku (Lielais) purvs, kā arī Stompaku purviBērzpils purva kopējā platība ir 1984 ha. Tā lielākā daļa atrodas Bērzpils pagastateritorijā un tas ietilpts dabas liegumā „Lubāna mitrājs”. Bērzpils purvā lielāko platībuaizņem augstā tipa kūdras iegula, kurā dominē sfagnu un spilvu–sfagnu kūdra. Vairāku100 ha lielas platības Bērzpils purva malā aizņem zemā tipa kūdra.Salas purvs tikai mazā platībā iestiepjas Balvu novadā un tajā atrodas tikai zemā tipakūdras iegula. Ietilpst dabas lieguma „Lubāna mitrājs” teritorijāBalvu novada teritorijas plānojums 2012. – 2023.gadamVides pārskata projektsLpp. 21 no 60

Orlovas (Ērgļu) purvs tiek vērtēts kā izcilas nozīmes augstais purvs un purvaini meţi arnelieliem pārejas purva fragmentiem. Platība 2701 ha. Purvā ir vairāki biotopi: mitrāji,kūdras purvi, ūdenstilpes, meţi, zālāji, kā arī mākslīgie biotopi. Kopumā tas ir akačains,apaugumā vērojamas retas priedītes un vairākas sausas ar meţu apaugušas saliņas.Ietilpst dabas lieguma „Orlovas (Ērgļu) purvs” teritorijā.Stompaku un Mūrnieku (Lielais) purvi pieder pārejas un augstajiem jeb ombrotrofajiempurviem, pie kam Mūrnieku purva lielāko daļu veido klajš, samērā līdzens augstais purvs.Purvos mīt daudz organismu grupas, kuru pastāvēšana ir tieši atkarīgas no purviem,īpaši, no lieliem purviem. Teritorijai raksturīgi augstie purvi ar ārkausa kasandru. Purvusietver purvains prieţu meţs, kā arī lapkoku un jauktu koku meţi. Purva salās uzminerālaugsnes atrodas vecas prieţu un apšu audzes. Lielu daļu no Stompaku purvaaizņem pārejas purvs – to veido spilves, andromedas, niedres, pūkaugļu grīslis,šeihcērija, trejlapu puplaksis. Visi purvi, kas meţa inventarizācijas datos ir novērtēti kāzāļu purvi, ir pārejas tipa purvi. Tajos sastopamas bagātīgas mellenāju kārkla audzes.Mūrnieku purvs ir labākā kondīcijā nekā Stompaku purvs. Tajā klaji laukumi mijās arpriedi apaugušiem laukumiem, taču šis aizaugums nav tik biezs. Taču, ja netiks likvidētameliorācijas sistēma, arī šim purvam draud aizaugšana. Par to daļēji liecina arī akači,kuros vairs nav ūdens (tie ir aizvilkušies ar sfagniem). Abi purvi ietilpst dabas lieguma„Stompaku purvi” teritorijā.Ņemot vērā šo teritoriju ES mēroga īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000)statusu, purvi nav izmantojami aktīvai saimnieciskajai darbībai (kūdras ieguvei dzērveņuaudzēšanai u.c.), kā arī to tiešā apkārtnē nav pieļaujamas darbības, kas varētu izmainītpurvu hidroloģiskos apstākļus un kaitētu apzinātajām dabas vērtībām.Atšķirībā no citiem Balvu novada teritorijās esošajiem purviem, Naudiševas(Naudaskalna), Lutanānu un Blauzgovas purvi nav īpaši aizsargājamo dabas teritorijuskaitā, līdz ar to ir salīdzinoši lielākas iespējas šī dabas resursa saimnieciskaiizmantošanai (kūdras ieguvei, dzērveņu audzēšanai u.tml.).Rūpnieciskām vajadzībām kūdras izstrāde un dzērveņu audzēšana šobrīd notiek 260 halielajā Naudiševas (Naudaskalna) purvā Balvu pagasta teritorijā (skatīt sadaļu 2.6.6.„Derīgie izrakteņi”).Lutanānu purva kopējā platība ir 829 ha. Kūdras slāņa vidējais dziļums sastāda 3,8 m,bet lielākais 5,8 m. Kopējie kūdras krājumi visā purva teritorijā tiek lēsti ~ 27,4 mlj.m 3 ,no kuriem rūpnieciski izmantojumi 15,8 mlj.m 3 . Līdz 2 m dziļumam kūdra tiek raksturotaBalvu novada teritorijas plānojums 2012. – 2023.gadamVides pārskata projektsLpp. 22 no 60

kā maz sadalījusies, dziļāk vidēji un labi sadalījusies. 70-80.gados Lutanānu purvāBrieţuciema pagasta teritorijā tika iegūta pakaišu frēzkūdra ~ 100 ha platībā. Kopš90.gadu sākuma kūdras izstrāde nenotiek, bet ieguves vieta nav rekultivēta.Blauzgovas purva platība ir 216,7 ha un tā lielākā daļa atrodas Brieţuciema pagastā.Pārējā novada teritorijā esošās purvu teritorijas neaizņem tik lielas platības.3.5. PAZEMES ŪDEŅIBalvu novada teritorija ietilpst Baltijas artēziskajā baseinā, kas ir ūdeni saturošu un ūdenivāji caurlaidīgu slāņkopu mija. Litoloģiski viendabīgie ūdens saturošie slāņi, kurus vienuno otra atdala ūdeni vāji caurlaidīgi slāņi (sprostslāņi), veido ūdens horizontus. Blakusieguļošie un hidrauliski saistītie ūdens horizonti tiek apvienoti ūdens horizontukompleksos.Pēc ūdens apmaiņas intensitātes un tā ķīmiskā sastāva, artēziskā baseina griezumāizdala trīs hidroģeoloģiskas zonas: aktīvas ūdens apmaiņas jeb saldūdeņu zonu,palēninātas ūdens apmaiņas jeb sāļūdeņu zonu un ļoti lēnas ūdens apmaiņas(„stagnanto”) jeb sālsūdeņu zonu. Par robeţu starp šīm zonām tiek pieņemti visā Latvijāizplatītie un biezie Narvas un Ordovika – Silura ūdens sprostslāņi. Vertikālā ūdensapmaiņa starp daţādām zonām ir ļoti apgrūtināta un var notikt tikai tektonisko lūzumuzonās.Nozīmīgākā novadam ir aktīvas ūdens apmaiņas (saldūdeņu) zona, kas aptver kvartāraun pirmskvartāra ūdens horizontus līdz Narvas sprostslānim. Tajā ietilpst gangruntsūdeņi gan artēziskie ūdeņi.Gruntsūdeņi izplatīti daţādas ģenēzes kvartāra nogulumu, kuru biezums reti pārsniedz20 m, augšējā daļā. To ieguluma dziļums svārstās no 0,1 m purvos līdz 5 un vairākmetriem pauguru virsotnēs, bet parasti tas ir 2 – 3 m dziļumā. Novada teritorijas lielākādaļā nogulumu virskārtu veido morēnas smilšmāls un mālsmilts. Šajos iecirkņossastopami tikai sporādiskie gruntsūdeņi (smilts lēcās) un to resursi ir niecīgi.Fluvioglaciālās smilts un smilts – grants izplatības rajonos, gruntsūdeņu resursi irsalīdzinoši vairāk, bet tie ieguļ lielākā dziļumā.Artēziskie ūdeņi ir izplatīti pirmskvartāra nogulumos. Tie aizpilda smilšaino nogulumuporas, kā arī karbonātisko ieţu plaisas un kavernas. Pirmais no zemes virsmas ūdenshorizontu komplekss, kas izplatīts visā Balvu novadā un jebkurā tā vietā raksturojas arievērojamiem resursiem, ir Pļaviņu – Daugavas ūdens horizontu komplekss. Ūdeni saturBalvu novada teritorijas plānojums 2012. – 2023.gadamVides pārskata projektsLpp. 23 no 60

plaisainie dolomitizētie kaļķakmeņi un merģeļi. Vairums urbumu novada teritorijā ierīkotiuz Daugavas horizontu. Jāatzīmē, ka Daugavas horizonts ir nosacīti vāji aizsargāts pretpiesārņošanu, jo ir salīdzinoši neliels to pārsedzošo kvartāra, kā arī Katlešu svītasmālaino nogulumu biezums. Katlešu – Ogres ūdens horizontam, lai gan tas atsedzastieši zem kvartāra nogulumiem, ūdensapgādē ir mazāka nozīme. Tas skaidrojams, ka tābiezums ir salīdzinoši niecīgs.Balvu pilsētā iedzīvotāju ūdens apgāde tiek nodrošināta no Gaujas - Amatas horizonta,kā arī no Arukilas - Burtnieku horizonta.Pie dzeramajiem pazemes ūdeņiem pieskaita pazemes saldūdeņus ar hlorīdu un sulfātukoncentrāciju zemāku par 250 mg/l, permangināta oksidējamību zemāku par 5 mg O 2 /l,neatkarīgi no dzelzs koncentrācijas. Tāds ir pazemes ūdens raksturojums, kura dabiskaissastāvs ir maksimāli tuvs „Dzeramā ūdens obligātajām nekaitīguma prasībām”.Gruntsūdeņiem un artēziskiem saldūdeņiem ir līdzīgs ķīmiskais sastāvs, bet tiem piemītdaţādas ūdens kvalitatīvās īpatnības. Sakarā ar gruntsūdeņu īso aprites ciklu zemesdzīlēs, parasti ir mazāk mineralizēti un mīksti. Nelielā dziļumā ieguļošajās, labi filtrējošāssmiltīs sastopami gruntsūdeņi ar mineralizāciju 0,06 – 0,15 g/l un cietību 0,5 – 2 mmol/l.Dzelzs koncentrācija šādos ūdeņos ir zemāka par 0,2 mg/l. Jāatzīmē, ka gruntsūdeņuresursi ir niecīgi un tos var izmantot individuālo māju ūdensapgādei ierīkojot grodu akas.Gruntsūdeņu kvalitāte ir ļoti mainīga gan teritorijā, gan laikā. Bieţi gruntsūdeņu kvalitāteneatbilst dzeramā ūdens prasībām paaugstinātās organisko skābju koncentrācijas dēļ,kas piedod ūdenim dzeltenu nokrāsu. Sliktākas kvalitātes gruntsūdeņi sastopamipurvainās teritorijās (krāsainība līdz 200 PCU, amonjaks līdz 3 mg/l, dzelzs līdz 10 mg/l).Turklāt jāatzīmē, ka gruntsūdeņi nav aizsargāti no virszemes piesārņojuma.Artēziskiem ūdeņiem, salīdzinot ar gruntsūdeņiem, ir raksturīga augstāka mineralizācijaun cietība – visos horizontos attiecīgi vidēji tā ir ap 0,3 g/l un 6 mmol/l. Artēziskosaldūdeņu kvalitāte var neatbilst dzeramā ūdens prasībām tikai pēc dzelzs satura (norma0,2 mg/l). Artēziskie ūdeņi, salīdzinot ar gruntsūdeņiem, ir daudz labāk aizsargāti unvirszemes piesārņojuma pazīmes tajos sastopamas ļoti reti.Augsta dzelzs koncentrācija ūdenī ir tipiska problēma, kas neļauj izmantot toūdensapgādē bez attīrīšanas. Tā ir maz atkarīga no ūdeni saturošiem ieţiem un maināsplašā intervālā - 0,15 – 2,5 mg/l, visbieţāk 0,2 – 0,6 mg/l. Kopumā dzelzs saturaproblēmai ir vispārējs raksturs. Tā kā artēziskajos ūdeņos dzelzs pārsvarā sastopamaBalvu novada teritorijas plānojums 2012. – 2023.gadamVides pārskata projektsLpp. 24 no 60

divvērtīga jona formā, ūdens atdzelţošana ir veicama ar vienkāršu un lētu metoţupalīdzību.Dzeramā ūdens nodrošinājums pilsētas un visa novada vajadzībām vērtējams kāpietiekams. Sakarā ar salīdzinoši niecīgu pazemes ūdeņu resursu izmantošanas pakāpišobrīd pazemes ūdeņu resursu aizsargāšana no izsīkšanas novada teritorijā nav aktuāla.3.6 MEŢIMeţs ir ekosistēma visās tā attīstības stadijās, un tajā dominē koki, kuru augstumskonkrētajā vietā var sasniegt vismaz septiņus metrus un kuru pašreizējā vai potenciālāvainagu projekcija ir vismaz 20% no meţaudzes aizņemtās platības.Meţa zeme ir zeme, uz kuras ir meţs, zeme zem meţa infrastruktūras objektiem, kā arīmeţā ietilpstošie un tam piegulošie pārplūstošie klajumi, purvi un lauces.Pēc VZD datiem Balvu novadā uz 01.01.2011. meţi aizņēma 38686,3 ha teritorijas, kassastāda 37,2% no visas novada kopplatības.Savukārt pēc Valsts meţa dienesta datiem uz 2011.gada 13.martu Balvu novadā meţiaizņēma 38367,87 ha meţa zemes (3.tabula).Tabula Nr.3. Platību sadalījums (ha) meţa zemes kategorijās Balvu novadā(13.03.2011.). Avots: Meţa statistika 2010.gads. Valsts meţa dienesta dati.MeţaiedalījumsMeţi Purvi Lauces PārplūstošiklajumiMeţa zeme arinfrastruktūrasobjektiemKopāPrivāti 25993,87 1007,0 129,4 4,9 8,51 27143,68Valsts 12086,4 8362,2 76,7 10,3 396,8 20932,4Pašvaldības 287,6 195,7 2,7 0 0 486Kopā 38367,87 9564,9 208,8 15,2 405,31 48562,08Pēc Valsts meţa dienesta datiem uz 13.03.2011. 55,9% meţa zemju platības piederējaprivātīpašniekiem, valsts īpašumā atradās 43,1%, savukārt pašvaldības īpašumā bija tikai1% no visām novada meţa zemēm.Lielākās vienlaidus meţa platības (6.attēls) atrodas Kubulu, Vīksnas un Bērzkalnespagastos, kur meţi aizņem vairāk kā 5000 ha.Balvu novada teritorijas plānojums 2012. – 2023.gadamVides pārskata projektsLpp. 25 no 60

Attēls Nr.6. Meţa platības (ha) Balvu novadā (01.01.2011.). Avots: VZDValdošā koku suga ir tā, kurai meţaudzē ir vislielākā koksnes krāja. Balvu novadādominējošie ir mīkstie lapu koki, kas aizņem 60,5% no visām meţaudţu platībām, pēctam seko skuju koki, kas aizņem 39,4% no visām platībām (4.tabula).Tabula Nr.4. Valdošo koku sugu sadalījums pēc platības (ha) Balvu novadā (2010.) .Avots: Meţa statistika 2010.gads. Valsts meţa dienesta dati.Suga Platība %Priede 11292,73 31,4Egle 2883,06 8,0Bērzs 13013,65 36,2Melnalksnis 2688,47 7,5Apse 2687,33 7,5Baltalksnis 3204,14 8,9Liepa 6,2 0,0Citi mīkstie lapu koki 156,29 0,4Ozols 4,9 0,0Osis 24,3 0,1Citi cietie lapu koki 6,3 0,0Skuju koki kopā 14175,79 39,4Mīkstie lapu koki kopā 21756,08 60,5Cietie lapu koki lapu kopā 35,5 0,1Visas sugas kopā 35967,37 100Meţa augšanas apstākļu tips ir meţaudţu sistematizācijas vienība. Meţaudzes sistematizēpēc meţaudzes augsnes un mitruma apstākļiem, uzbūves, atjaunošanās gaitas unproduktivitātes. Viena meţa augšanas apstākļu tipa meţaudzēs piemēro vienveidīgusmeţa apsaimniekošanas principus. Balvu novadā dominē meţaudzes uz sausāmBalvu novada teritorijas plānojums 2012. – 2023.gadamVides pārskata projektsLpp. 26 no 60

minerālaugsnēm, kas aizņem trešo daļu (32,9%) no visām meţaudzēm. Šādi augsnesapstākļi norāda par salīdzinoši labām meţa apsaimniekošanas iespējām un mazākiemkapitālieguldījumiem meţa infrastruktūrā. Pārējās lielākās platības sastāda meţaudzes uznosusinātām minerālaugsnēm (22,7%) un meţaudzes uz slapjām minerālaugsnēm(18,7%). Tas rada nepieciešamību, ievērojot ekoloģiskās intereses un ekonomiskopamatojumu, plānot atšķirīgu pārmitro meţu un arī nosusināto meţu apsaimniekošanu,kas attiecas ne tikai infrastruktūras izveidi vai atjaunošanu, bet arī uz meţaapsaimniekošanas modeļu izvēli.Tabula Nr.5. Meţaudţu sadalījums meţa augšanas apstākļu tipos Balvu novadā (2010.).Avots: Meţa statistika 2010.gads. Valsts meţa dienesta dati.Meţa augšanas apstākļu tips Platība (ha) Platība (%)Meţaudzes uz sausām minerālaugsnēmSils 74,5 0,2Mētrājs 962,7 2,7Lāns 1328,1 3,7Damaksnis 4085,76 11,4Vēris 5053,09 14Gārša 315,6 0,9Kopā 11819,75 32,9Meţaudzes uz slapjām minerālaugsnēmGrīnis 2,8 0Slapjais mētrājs 704 2Slapjais damaksnis 2430,47 6,8Slapjais vēris 3399,1 9,5Slapjā gārša 149,7 0,4Kopā 6686,07 18,7Meţaudzes uz slapjām kūdras augsnēmPurvājs 1473,83 4,1Niedrājs 2319,8 6,4Dumbrājs 1431,69 4Liekņa 18,2 0,1Kopā 5243,52 14,6Meţaudzes uz nosusinātām minerālaugsnēmViršu ārenis 19,4 0,1Mētru ārenis 871,8 2,4Šaurlapu ārenis 3145,57 8,7Platlapju ārenis 4136,33 11,5Kopā 8173,1 22,7Meţaudzes uz nosusinātām kūdras augsnēmViršu kūdrenis 378,8 1,1Mētru kūdrenis 562,6 1,6Šaurlapu kūdrenis 1985,13 5,5Platlapju kūdrenis 1118,4 3,1Kopā 4044,93 11,3Pavisam kopā 35967,37 100Balvu novada teritorijas plānojums 2012. – 2023.gadamVides pārskata projektsLpp. 27 no 60

Meţa ugunsbīstamība ir atkarīga no meţa augšanas apstākļu tipa, meţa vecuma, kokusugas, zemsegas, paaugas, pameţa un pielūţņojuma. Meţus pēc to ugunsbīstamībasiedala piecās klasēs (7.attēls).Saskaņā ar 2009.gada datiem vairāk kā puse (62,2%) no meţiem iekļauti 4. un 5. klasē,kurām ugunsbīstamība ir zema vai ļoti zema. No visām meţu platībām 26,2% iekļautas3. klasē ar vidēju ugunsbīstamību un tikai 13,5% meţiem ir noteikta paaugstināta vaiaugsta ugunsbīstamība (1. un 2. klase).Attēls Nr.7. Meţa zemes platību (ha) sadalījums ugunsbīstamības klasēs Balvu novadameţos. Avots: Meţa statistika 2010.gads. Valsts meţa dienesta dati.1. un 2. klases meţi ir sevišķi ugunsbīstami un prasa speciālu uzmanību organizējotmeţu apsardzību pret ugunsgrēkiem, īpaši pavasara un vasaras sezonās. Šajos meţos irvislielākā degamība vai aizdegšanās iespēja, kas atkarīga no meţu apmeklētības, pilsētu,apdzīvotu vietu, dzelzceļu un ceļu tuvumā.Ceļu tīkla biezība meţa zemju platībās ir kopumā apmierinoša. Valsts meţa teritorijāmeţa ceļu remontu un būvi organizē AS „Latvijas valsts meţi”, citu īpašnieku meţosdaţkārt rodas sareţģījumi par meţa ceļa uzturēšanu, kas galvenokārt saistīts ar vairākumeţa apsaimniekotāju esamību vienā teritorijā, kas savukārt rada savstarpējunesaskaņotību par ceļa uzturēšanu kārtībā.Balvu novada teritorijas plānojums 2012. – 2023.gadamVides pārskata projektsLpp. 28 no 60

3.7. DERĪGIE IZRAKTEŅISaskaņā ar Valsts SIA „LVĢMC” izstrādāto Derīgo izrakteņu (būvmateriālu izejvielu,kūdras un dziedniecības dūņu) krājuma bilanci uz 2009.gadu, Balvu novadā tikaizmantotas 6 derīgo izrakteņu atradnes (6.tabula).Tabula Nr.6. Izmantojamo derīgo izrakteņu atradņu saraksts Balvu novadā (2009.).Avots: Derīgo izrakteņu (būvmateriālu izejvielu, kūdras un dziedniecības dūņu) krājumabilance par 2009.gadu (Valsts SIA „LVĢMC”).N.p.k. Derīgais izraktenis Atradnes nosaukums Pagasts Nr.bilancē1. Smilts Āpšinieci Kubulu 102. Smilts Vanagi I Lazdulejas 113. Smilts-grants un smilts Augstasils II Brieţuciema 204. Smilts-grants un smilts Deviņzieda kalns Krišjāņu 215. Smilts-grants un smilts Rubuļeva Bērzkalnes 226. Kūdra Naudiševas(Naudaskalna) purvsBalvu 10Izmantojamās smilts un smilts-grants atradnēs būvsmilts krājumi ir nozīmīgi unnodrošina pašvaldības un privāto ceļu apsaimniekotāju vajadzības. Tas pats attiecināmsuz būvsmilts pieejamību celtniecības vajadzībām. Daţādos laika posmos Balvu novadapagastos ir veikta vairāku derīgo izrakteņu atradņu izpēte, taču to izmantošana vai nunav notikusi, vai arī to krākumi ir izsmelti un tās nav izmantojamas.Kūdra Balvu novadā sastopama samērā bieţi, tomēr tās lielākoties ir nelielas iegulas vaiari kūdras izmantojamais slānis nepārsniedz 1 m biezumu, pie tam vairāki nozīmīgākipurvi atrodas valsts aizsardzībā kā dabas liegumi vai īpaši aizsargājamas teritorijas(skatīt sadaļu 3.7. „Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un objekti”). Rūpnieciskāmvajadzībām kūdras izstrāde šobrīd notiek Naudiševas (Naudaskalna) purvā Balvu pagastateritorijā. Kā plānotā derīgo izrakteņu ieguves teritorija tiek noteikta Lutinānu purvakūdras atradne (kūdras fonda Nr.4099) Brieţuciema un Lazdulejas pagastu teritorijā(kadastra Nr.38520030125, 38660050115) un Peikstulnīcas – Salas purva kūdrasatradne (kūdras fonda Nr.4988) Krišjāņu pagasta teritorijā (kadastra Nr.38560050044).3.8. AIZSARGĀJAMĀS DABAS TERITORIJAS UN OBJEKTIBalvu novada teritorijā atrodas vairākas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju: šeit atrodas 4dabas liegumi (visi noteikti kā Natura 2000 teritorijas), viens aizsargājamais ģeoloģiskaisun ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, viena aleja, 16 diţkoki, 18 mikroliegumi, kā arīviens vietējās nozīmes dabas parks.Balvu novada teritorijas plānojums 2012. – 2023.gadamVides pārskata projektsLpp. 29 no 60

3.8.1. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijasDabas liegums „Lubāna mitrājs” daļēji atrodas Balvu novada Bērzpils un Krišjāņupagastu teritorijās. Liegums dibināts 2009.gadā, tā kopējā platība ir 51632 ha un tasiekļauts Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju Natura 2000 sarakstā.Dabas liegumā ir apvienoti 12 jau esoši dabas liegumi (Bērzpils purvs, Īdiņu purvs,Īdeņas un Kvapānu dīķi, Lagaţas - Šnitku purvs, Lubānas ieplakas, Lubānas un Sūļagalapurvs, Pārabaine, Pededzes lejtece, Salas purvs, Tīrumnieku purvs, Seldţu ozolu audzeun Audīles meţs), papildus iekļaujot Lubāna ezeru un bioloģiski vērtīgas ezerampieguļošas teritorijas.Dabas liegums „Lubāna mitrājs” izveidots, lai nodrošinātu Latvijas lielākā iekšzemesmitrāju kompleksa vienotu aizsardzību. Tas ir unikāls Eiropas un pasaules nozīmes dabaskomplekss ar izcilu nozīmi daudzu īpaši aizsargājamo sugu populāciju un biotopusaglabāšanai. Lubāns un zivju dīķi ir viena no svarīgākajām caurceļojošo ūdensputnuatpūtas un barošanās vietām valstī, kā arī viena no piecām labākajām ligzdošanas vietām29 Eiropas īpaši aizsargājamām putnu sugām – mazajam ērglim, jūras ērglim, mazajamgulbim, ziemeļu gulbim, griezei, ķikutam u.c., tajā sastopamas vairākas pasaulēapdraudētas putnu sugas – ķikuts, grieze, jūras ērglis, zivju ērglis. Kopumā teritorijānovērotas 224 putnu sugas, no tām 185 šeit ligzdo.Latvijas lielākais ezers – Lubāns ir biotopa dabīgi eitrofi ezeri ar iegrimušo ūdensaugu unpeldaugu augāju atradne, kurā sastopami mazlēpe Hydrocharis morsus-ranae, skaujošāglīvene Potamogeton perfoliatus, spoţā glīvene Potamogeton lucens, u.c. Lubāna mitrājakompleksā ietilpst arī daudz aizsargājamu biotopu - upju palieņu pļavas, neskarti augstiepurvi, purvaini meţi, neskarti augstie purvi, boreālie (ziemeļu) meţi, melnalkšņu staignājiun parkveida pļavas u.c.Dabas aizsardzības plāns dabas liegumam nav izstrādāts. Dabas parkam ir izstrādātiIndividuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, kas izdoti kā MK noteikumi Nr.135Dabas lieguma „Lubāna mitrājs” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi(spēkā esošs no 12.03.2009.), kas nosaka lieguma iedalījumu sekojošās funkcionālajāszonās:1) regulējamā reţīma zona;2) dabas lieguma zona;3) dabas parka zona;Balvu novada teritorijas plānojums 2012. – 2023.gadamVides pārskata projektsLpp. 30 no 60

4) neitrālā zona.Dabas lieguma „Orlovas (Ērgļu) purvs” atrodas Balvu novada Lazdulejas un Vectilţaspagastu teritorijās. Liegums dibināts 1977.gadā, tā kopējā platība ir 2791 ha un tasiekļauts Natura 2000 sarakstā.Lielākā dabas vērtības tajā ir izcilas nozīmes augstais purvs un purvaini meţi, nelielipārejas purva fragmenti, kā arī distrofs ezers - Orlovas ezers.Orlovas purva teritorijā sastopamas daudzas aizsargājamas putnu sugas mazais ērglis,brūnkaklna gārgale, sējas zoss, garkaklis, platknābis, jūras ērglis, pļavu lija, rubenis,mednis, dzērve, dzeltenais tārtiņš, melnā puskuitala, lietuvainis, pļavas tilbīte, purvatilbīte, kajaks, trīspirkstu dzenis u.c. Purva teritorija ir atpūtas un nakšņošanas vietacaurceļojošām zosīm. Daţreiz vasarā un rudenī purvā nelielā skaitā novērotas nakšņojamdzērves. Orlovas purvā ligzdo mazais ērglis, kuitala, dzeltenais tārtiņš un dzērve.Sastopama arī reta tauriņu suga zirgskābeņu zilenītis.Aizsargājamajās teritorijas ZA daļā atrodas Orlovas ezers– sekls, stipri aizaudzis un arzemiem, staigniem krastiem, to ieskauj samērā šaura meţu josla. Orlovas ezera vidējaisdziļums ir tikai 0,8 – 1 metri. Tur mīt vairākas zivju sugas: karūsas, raudas, asari un kīši.Ezers atrodas Lazdulejas administratīvajā teritorijā un apkārt tam galvenokārtlauksaimniecības zemes.Dabas aizsardzības plāns un Individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi navizstrādāti.Dabas liegums „Stompaku purvi” atrodas Balvu novada Lazdulejas un Bērzkalnespagastu teritorijās, kā arī Viļakas novada Susāju un Medņevas pagastu teritorijās.Liegums dibināts 1977.gadā, tā kopējā platība ir 2978 ha un tas iekļauts Eiropas nozīmesaizsargājamo teritoriju Natura 2000 sarakstā.Stompaku purvs ir liels purvu masīvs Daugavas un Veļikajas baseina ūdensšķirtnē. PurvaR daļā sākas Vārnienes upīte un tās pieteka Sūcene. No purva Z iztek Vēdas upe (Vāda,Vjada).Aizsargājamā teritorija izveidota ar mērķi saglabāt Latvijā retus un aizsargājamus purvabiotopus, apdraudētās un retās dzīvnieku sugas, bagātās dzērveņu un lāceņu vietas.Stompaki ir nozīmīga teritorija augsto purvu aizsardzībai. Purvus ietver pārmitri skujkokumeţi, vietām lapu koku un jaukto koku meţi. Lielākā purva daļa pieder augsto jeb sūnupurvu tipam, tomēr lielas platības tajā aizņem arī pārejas purvs, kurā tipiskas sugas irBalvu novada teritorijas plānojums 2012. – 2023.gadamVides pārskata projektsLpp. 31 no 60

spilves, niedres, andromedas, trejlapu puplaksis, pūkaugļu grīslis un šeihcērija. Vairāk kā90 ha lielu platību aizņem dzērvenāji. Interesantas ir vairākas vecām apsēm, priedēm unbērziem apaugušas purva salas. Purvā aug bagātīgas mellenāju kārkla audzes. Stompakupurvos ligzdo Eiropas nozīmes aizsargājamās putnu sugas, melnais stārķis, ķīķis, klinšuērglis, čūskērglis, mazais ērglis, purva piekūns un garastes pūce.Dabas aizsardzības plāns izstrādāts 2005.gadā, savukārt Individuālie aizsardzības unizmantošanas noteikumi izdoti kā MK noteikumiem Nr.1315 Dabas lieguma „Stompakupurvi” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi (spēkā esošs no09.12.2009.).Dabas liegums „Sitas un Pededzes paliene” dibināts 2004.gadā, tā kopējā platība ir870 ha. Lielākā daļa dabas lieguma atrodas Gulbenes novada Litenes pagasts, bet mazadaļa iestiepjas arī Balvu novada Kubulu pagastā.Pededzes un Sitas ielejās pie šo upju satekas atrodams plašas dabisku un nepārveidotupalieņu pļavu platības ar vecupēm un ozolu grupām. Teritorijā konstatēti tādi Latvijā retibiotopi kā parkveida pļavas un jaukti ozolu, gobu, ošu meţi upju krastos. Sastopamasvairāk kā 18 dzīvnieku sugas, kas minētas ES Putnu un Biotopu direktīvu pielikumos.Izcila putnu aizsardzības teritorija. Teritorijā sastopamas 3 globālā mērogā apdraudētasputnu sugas: jūras ērglis, grieze un ķikuts.Dabas aizsardzības plāns liegumam izstrādāts laika periodam no 2005.gada līdz2015.gadam, savukārt Individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi izdoti kā MKnoteikumiem Nr.168 Dabas lieguma „Sitas un Pededzes paliene” individuālie aizsardzībasun izmantošanas noteikumi (spēkā esošs no 10.03.2007.).3.8.2. Dabas pieminekļiLielais Vella akmens atrodas Balvu novada Bērzkalnes pagastā un tas ir noteikts kāaizsargājamais ģeoloģiskais un ģeomoroloģiskais dabas piemineklis.Saskaņā ar MK noteikumi Nr.888 „Noteikumi par aizsargājamām alejām” (22.11.2005.)Balvu novada Bērzpils pagasta teritorijā atrodas dabas piemineklis - Bērzpils aleja.3.8.3. Dendroloģiskie objektiBalvu novadā atrodas 16 diţkoki. 10 metru rādiusā ap aizsargājamiem kokiem (mērotno aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas) saskaņā ar MK noteikumiemNr.264 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanasnoteikumi” (16.03.2010.) aizliegta virkne darbību.Balvu novada teritorijas plānojums 2012. – 2023.gadamVides pārskata projektsLpp. 32 no 60

Bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanai, saglabājot Latvijai raksturīgo faunu, floru unbiotopus, sugu un biotopu aizsardzības, apsaimniekošanas un uzraudzības regulēšanu, kāarī īpaši aizsargājamo sugu un biotopu noteikšanas kārtības regulēšanai Latvijā spēkā ir„Sugu un biotopu aizsardzības likums” (16.03.2000.). Saskaņā ar šo likumu īpašiaizsargājamu sugu un biotopu aizsardzībai valsts meţa dienests izdala mikroliegumusmeţa zemēs. Sugu un biotopu aizsardzība ir populāciju un biotopu saglabāšanai vaiatjaunošanai optimālā stāvoklī nepieciešamais pasākumu kopums.3.8.4. MikroliegumiBalvu novadā atrodas 18 mikroliegumi (7.tabula) ar kopējo platību 669,8 ha. No tiem10 atrodas Bērzkalnes pagastā, 3 Kubulu pagastā, 2 Lazdulejas pagastā un pa vienamVīksnas, Krišjāņu un Vectilţas pagastos. Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības unapsaimniekošanas kārtību nosaka MK noteikumi Nr.45 „Mikroliegumu izveidošanas,aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi” (30.01.2001.). Trīs no mikroliegumiematrodas dabas liegumu teritorijās un tajos papildus iepriekš MK noteikumos noteiktajāmtiesību normām piemērojamas normas, kas noteiktas īpaši aizsargājamai dabasteritorijai.Tabula Nr.7. Mikroliegumi Balvu novadā. Avots: Dabas aizsardzības pārvaldeN.p.k. Mikrolieguma Pagasts Tips Suga Biotops Platībakods1. 71 Bērzkalnes Putni Klinšu110,9pagastsērglis2. 125 Bērzkalnes Putni Mednis 63,4pagasts3. 126 Bērzkalnes Putni Mednis 30,6pagasts4. 127 Bērzkalnes Putni Mednis 27,1pagasts5. 128 Kubulu Putni Mednis 63,9pagasts6. 129 Bērzkalnes Putni Mednis 19,7pagasts7. 130 Bērzkalnes Putni Mednis 37,2pagasts8. 131 Kubulu Putni Mednis 72,8pagasts9. 132 Vīksnas Putni Mednis 15,8pagasts10. 481 Kubulu Putni Mednis 36,2pagasts11. 613 LazdulejaspagastsPutni Mazaisērglis30,2Balvu novada teritorijas plānojums 2012. – 2023.gadamVides pārskata projektsLpp. 33 no 60

12. 890 Bērzkalnespagasts13. 891 Bērzkalnespagasts14. 892 Bērzkalnespagasts15. 1458 Krišjāņupagasts16. 1460 Lazdulejaspagasts17. 1461 Vectilţaspagasts18. 1487 BērzkalnespagastsCitiSkuju kokumeţa biotops2,4CitiSkuju koku 1,7meţa biotopsCitiSlapjš prieţu 0,9un bērzumeţa biotopsPutni Melnais21,5stārķisPutni Mednis 36,5Putni Mednis 63,7Putni Mednis 35,3Balvu novada Kubulu pagasta teritorijā atrodas vietējās nozīmes dabas parks „Vecaisparks” (kadastra numurs 3858 006 0183), kura kopējā platība ir 10 ha.3.9. VIDES KVALITĀTE3.9.1. Gaisa kvalitāteKā gaisa piesārņojuma avotus Balvu novadā var izdalīt stacionāros (katlu mājas,kokzāģētavas) un mobilos piesārņojuma avotus (autotransports).Lielāko gaisa piesārņojumu novada robeţās rada Balvu pilsētā. Balvos atmosfēras gaisapiesārņojumu galvenokārt rada stacionārie izmešu avoti (siltumenerģētikas uzņēmumijeb katlu mājas) un mobilie izmešu avoti (autotransports, kurš dod apmēram 70 - 80%no kopējā izmešu daudzuma gaisā). Autotransporta bīstamākie atgāţu sārņi ir svins,oglekļa oksīds, slāpekļa oksīdi, ogļūdeņraţi un aldehīdi. Balvu pilsētā nav nepārtrauktāsdarbības gaisa piesārņojuma mērīšanas stacijas, tāpēc piesārņojošo izmešu daudzumstiek iegūts aprēķinu ceļā.Lielākais siltumapgādes uzņēmums Balvos ir pašvaldības SIA „Balvu enerģija”. Kopš1999.gada siltumenerģiju raţo arī SIA „Daţādas sistēmas” kuras katlu māja vidēji saraţo10000 Gcal (apmēram 30% no pilsētā nepieciešamās siltumenerģijas apjomiem).2003.gadā Balvu pilsētā kļuva par vienu lielu izmešu avotu vairāk, jo ekspluatācijā tikanodota Balvu rajona padomes pašvaldības bezpeļņas uzņēmuma Balvu slimnīca katlumāja, kurā kā kurināmais tiek izmantoti kokapstrādes atlikumi – skaidas, šķelda, miza.Balvu novada teritorijas plānojums 2012. – 2023.gadamVides pārskata projektsLpp. 34 no 60

Lai arī pāreja uz vietējo kurināmo atzīstama kā videi draudzīgāka, tā ir radījusi jaunasproblēmas un iedzīvotāju neapmierinātību. Problēmas ar zalvjveida izmetēm rodas katlumāju darbības rezultātā gan Balvu slimnīcas, gan uzņēmuma „Balvu enerģija” un„Daţādas sistēmas” katlu mājām. SIA „Daţādas sistēmas” katlu mājas apkārtne tikapiegruţota ar zāģu skaidām tehnoloģiskā procesa nepilnību dēļ.Pārējā novada teritorijā nav lielu piesārņojuma avotu, kas varētu būtiski ietekmēt videskvalitāti un cilvēku veselību, šeit neatrodas lieli rūpnieciska rakstura uzņēmumi, kāarī liela apjoma naftas produktu vai ķimikāliju glabātuvju vai cita līdzīga raksturauzņēmumu, kas varētu radīt piesārņojuma risku, līdz ar to var teikt, ka laukuteritorijās ir relatīvi tīra vide.Gaisa kvalitāti, galvenokārt ietekmē emisija no autotransporta un no apkures rezultātāradītajiem izmešiem.Mājokļu apkurē par kurināmo pārsvarā tiek izmantota koksne, apjomi ir nelieli, līdz ar tosiltumapgādes objekti nav uzskatāmi par nozīmīgiem vides kvalitāti pazeminošiemfaktoriem.Aktivitātes kokapstrādes u.c. jomās saistīta ar daţu nelielu uzņēmumu darbību(izsniegtas „C” kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas) un to darbība vērtējama kāvides situāciju būtiski neietekmējoša.Stacionāro piesārņojuma avotu inventarizācija pilnīgu priekšstatu par atmosfēras gaisapiesārņošanu nedod, jo piesārņojošo emisiju daudzums ir iegūts aprēķinu ceļā.Jāatceras, ka ir iespējams lokāls, mazāka mēroga piesārņojums, piemēram, mazāskatlumājas tuvējā apkārtnē, ja tā darbojas ar nekvalitatīvu kurināmo vai iekārtam. Tačušāda veida gaisa piesārņojuma problēmas ir ari lokāli risināmas, jo ir skaidri nosākamspiesārņojuma avots un parasti ir zināmi ari tehniskie risinājumi.Tāpat netiek apkopoti dati par piesārņojuma daudzumu no individuālo māju apkures,lauksaimnieciskās darbības, minerālmēslu un pesticīdu lietošanas, celtniecības unremontu darbiem. Ārpus Balvu pilsētas mazāku piesārņojumu dod mobilie piesārņotāji(autotransports), tomēr ņemot vērā, ka novada teritoriju nešķērso intensīvas satiksmesautoceļi, tas būtiskus draudus gaisa pasliktināšanai nerada.Detalizētas izpētes par augšņu un gaisa piesārņojumu, kā arī trokšņa līmeni novadā navveiktas.Balvu novada teritorijas plānojums 2012. – 2023.gadamVides pārskata projektsLpp. 35 no 60

Kopumā atmosfēras kvalitāte Balvu novadā var raksturot kā labu un atbilstošu normatīvuprasībām, līdz ar to gaisa kvalitāte novadā nav atzīmējama kā vides problēma.3.9.2. Virszemes ūdeņu kvalitāteVirszemes ūdeņu kvalitāti, t.sk. upju bioloģisko kvalitāti galvenokārt ietekmē Balvunovada un kaimiņu pašvaldību teritorijās esošo attīrīšanas iekārtu darbība (nepietiekošiattīrītu notekūdeņu ieplūdes), atsevišķu ūdensteču tuvumā esošo saimniecisko objektudarbība (8.attēls).Attēls Nr.8. Punktveida piesārņojuma slodze Balvu novadā. Avots: Daugavas baseinaapgabala apsaimniekošanas plāns 2010.-2015.gadamVirszemes ūdens piesārņojumu galvenokārt izraisa notekūdeņu novadīšana. To stāvoklissavukārt ir atkarīgs no attīrīšanas iekārtu esamības, komunālo notekūdeņu attīrīšanasBalvu novada teritorijas plānojums 2012. – 2023.gadamVides pārskata projektsLpp. 36 no 60

kvalitātes, rūpniecisko notekūdeņu sastāvā esošajām bīstamajām vielām, difūzāpiesārņojuma no lauksaimnieciskās raţošanas, kā arī no robeţšķērsojošā un vēsturiskāpiesārņojuma, lietus ūdens noteces un meliorācijas sistēmu ekspluatācijas.Virszemes ūdensobjektu ķīmiskā kvalitāte tiek vērtēta pēc tā, vai ūdens videi kaitīguvielu koncentrācijas nepārsniedz normatīvajos aktos noteiktās robeţvērtības. Jarobeţvērtības nav pārsniegtas, tad ķīmisko kvalitāti uzskata par labu, ja ir pārsniegtas –par sliktu.Lai precīzi novērtētu ūdeņu ekoloģisko un ķīmisko kvalitāti, izvirzītu prasības tovēlamajam stāvoklim un izlemtu, kā tos racionāli aizsargāt un apsaimniekot, ir izdalītivirszemes ūdensobjekti – dabisko apstākļu un slodţu ziņā vienveidīgi upju vai jūraspiekrastes ūdeņu posmi vai ezeri.Balvu novada teritorijas lielākā daļa ietilpst Daugavas baseina Bolupes un Ičas, betmazāk Padedzes un Kokavas ūdensobjektos, līdz ar to virszemes ūdeņu kvalitāti novadāvar raksturot šo ūdensobjektu upes.Jāpiebilst, ka Ičas ūdensobjekts ir pieskaitāms stipri pārveidotam ūdensobjektam, kurahidroloģiskās vai morfoloģiskās īpašības cilvēka darbības ietekmē ir būtiski mainījušās unkuros šo izmaiņu dēļ nevar nodrošināt dabiskiem apstākļiem raksturīgo sugu sastāvu.Līdz ar to tam ir izvirzīti no dabiskajiem ūdensobjektiem atšķirīgi kvalitātes mērķiattiecībā uz bioloģiskajiem parametriem, bet vienlaikus tajos ir jāsasniedz laba fizikāliķīmiskā kvalitāte.Saskaņā ar Daugavas baseina apgabala apsaimniekošanas plānu Ičas un Kokavasūdensobjektu provizoriskā ekoloģiskā kvalitāte ir laba, savukārt Bolupes un Kokavasūdensobjektu kvalitāte novērtēta kā vidēja. Balvu, Orlovas un Ploskenes ezeru kvalitātenovērtēta kā laba, savukārt Pērkona ezeram tā ir slikta, kas saistīts ar kanalizācijasnotekūdeņu novadīšanu.Kopš 2003.gada Daugavas baseina apgabalā nav konstatēts neviens gada vidējāskoncentrācijas robeţlielumu pārsniegums. Līdz ar to var uzskatīt, ka ūdensobjektuķīmiskā kvalitāte Daugavas baseina apgabalā ir laba.Punktveida piesārņojuma slodzes būtiskuma analīzē tiek novērtēts notekūdeņu radītaispiesārņojums un piesārņotās vietas. Notekūdeņu radītā slodze un tās izmaiņas noteiktas,analizējot 1998. – 2007.gada Valsts statistikas pārskata „Nr.2 – Ūdens” datus 8.tabula).Balvu novada teritorijas plānojums 2012. – 2023.gadamVides pārskata projektsLpp. 37 no 60

Tabula Nr.8. Notekūdeņu radītās slodzes novērtējums. Avots: Daugavas baseina apgabalaapsaimniekošanas plāns 2010.-2015.gadamŪdensobjekta Nosaukums SV (t/g) BSP (t/g) ĶSP (t/g) P kop (t/g) N kop (t/g)kodsD444 Pededze 6,45 5 20,9 1,09 5,08D451 Bolupe 6,21 5,28 28,92 2,25 18,71D456 SP Iča 3,96 2,06 13,42 0,6 5,2D512 Kokava 4,2 8,37 11,27 0,31 2,84SV - suspendētās vielas; BSP - bioloģiskais skābekļa patēriņš; ĶSP - ķīmiskais skābekļapatēriņš, P kop - kopējais fosfors; N kop - kopējais slāpeklisNotekūdeņu radītā slodze ir būtiska tajos ūdensobjektos, kuros atrodas lielākās pilsētasvai kuros ir liels apdzīvoto vietu blīvums, jo lielāko piesārņojumu pēc apjoma unpiesārņojošo vielu koncentrācijas rada komunālais sektors.Lielākais kanalizācijas un notekūdeņu daudzums tiek attīrīts Balvu NAI. Esošās iekārtasbija kritiskā stāvoklī, to ekspluatācija bija neekonomiska, tomēr, pateicoties esošajainotekūdeņu pēcattīrīšanai trīspakāpju bioloģiskajos dīķos, kuri atrodas 800 m attālumāno attīrīšanas iekārtām, caurmērā notekūdeņi tiek attīrīti atbilstoši normatīvo aktuprasībām. Pēc notekūdeņu attīrīšanas tajos ir paaugstināts tikai fosfātu daudzums.Bioloģiskie dīķi rada ūdeņu otrreizējo piesārņojumu, jo tajos ir uzkrājies liels iznestobioloģisko dūņu daudzums no attīrīšanas iekārtu otrreizējiem nostādinātājiem.Lauku teritorijās ūdeņu kvalitāti ietekmē piesārņojošo vielu iekļūšana ūdenstilpēs unūdenstecēs no NAI.Lai arī kopumā centralizēti savākto un attīrīto notekūdeņu radītais piesārņojumsDaugavas baseina apgabalā ir būtisks, jo rada 31% no kopējās antropogēnās fosforaslodzes, bet tikai 10% no kopējās antropogēnās slāpekļa slodzes, Balvu novadācentralizēti savāktie un attīrītie notekūdeņi nerada būtisku ietekmi virszemesūdensobjektos. Lai mazinātu notekūdeņu radīto piesārņojumu lielāka uzmanība būtupievēršama NAI darbības efektivitātes uzlabošanai.Jāņem vērā, ka punktveida avotu radītie piesārņotie gruntsūdeņi sastopami nelieloslokālos laukumos ap šiem avotiem, arī izkliedētajam piesārņojumam nav raksturīgareģionāla izplatība, tādējādi piesārņojums ir koncentrēts pašos augšējos gruntsūdeņuslāņos. Kopumā gruntsūdeņu kvalitāte, kurus izmanto centralizētai ūdensapgādei,Daugavas baseina apgabalā atbilst dzeramā ūdens nekaitīguma prasībām.Balvu novada teritorijas plānojums 2012. – 2023.gadamVides pārskata projektsLpp. 38 no 60

3.9.3. Pazemes ūdeņu kvalitāteBalvu novada teritorija ietilpst Baltijas artēziskajā baseinā, kas ir ūdeni saturošu un ūdenivāji caurlaidīgu slāņkopu mija.Nozīmīgāka novadam ir aktīvas ūdens apmaiņas (saldūdeņu) zona, kas aptver kvartāraun pirmskvartāra ūdens horizontus līdz Narvas sprostslānim. Tajā ietilpst gangruntsūdeņi gan artēziskie ūdeņi.Gruntsūdeņi izplatīti daţādas ģenēzes kvartāra nogulumu, kuru biezums reti pārsniedz20 m, augšējā daļā. To ieguluma dziļums svārstās no 0,1 m purvos līdz 5 un vairākmetriem pauguru virsotnēs, bet parasti tas ir 2 – 3 m dziļumā. Novada teritorijas lielākādaļā nogulumu virskārtu veido morēnas smilšmāls un mālsmilts. Šajos iecirkņossastopami tikai sporādiskie gruntsūdeņi (smilts lēcās) un to resursi ir niecīgi.Fluvioglaciālās smilts un smilts – grants izplatības rajonos, gruntsūdeņu resursi irsalīdzinoši vairāk, bet tie ieguļ lielākā dziļumā.Balvu pilsētā iedzīvotāju ūdens apgāde tiek nodrošināta no Gaujas - Amatas horizonta,kā arī no Arukilas - Burtnieku horizonta.Pie dzeramajiem pazemes ūdeņiem pieskaita pazemes saldūdeņus ar hlorīdu un sulfātukoncentrāciju zemāku par 250 mg/l, permangināta oksidējamību zemāku par 5 mg O 2 /l,neatkarīgi no dzelzs koncentrācijas.Gruntsūdeņu kvalitāte ir ļoti mainīga gan teritorijā, gan laikā. Bieţi gruntsūdeņu kvalitāteneatbilst dzeramā ūdens prasībām paaugstinātās organisko skābju koncentrācijas dēļ,kas piedod ūdenim dzeltenu nokrāsu. Sliktākas kvalitātes gruntsūdeņi sastopamipurvainās teritorijās (krāsainība līdz 200 PCU, amonjaks līdz 3 mg/l, dzelzs līdz 10 mg/l).Turklāt jāatzīmē, ka gruntsūdeņi nav aizsargāti no virszemes piesārņojuma.Artēziskiem ūdeņiem, salīdzinot ar gruntsūdeņiem, ir raksturīga augstāka mineralizācijaun cietība – visos horizontos attiecīgi vidēji tā ir ap 0,3 g/l un 6 mmol/l. Artēziskosaldūdeņu kvalitāte var neatbilst dzeramā ūdens prasībām tikai pēc dzelzs satura (norma0,2 mg/l). Artēziskie ūdeņi, salīdzinot ar gruntsūdeņiem, ir daudz labāk aizsargāti unvirszemes piesārņojuma pazīmes tajos sastopamas ļoti reti.Augsta dzelzs koncentrācija ūdenī ir tipiska problēma, kas neļauj izmantot toūdensapgādē bez attīrīšanas. Tā ir maz atkarīga no ūdeni saturošiem ieţiem un maināsplašā intervālā - 0,15 – 2,5 mg/l, visbieţāk 0,2 – 0,6 mg/l. Kopumā dzelzs saturaproblēmai ir vispārējs raksturs. Tā kā artēziskajos ūdeņos dzelzs pārsvarā sastopamaBalvu novada teritorijas plānojums 2012. – 2023.gadamVides pārskata projektsLpp. 39 no 60

divvērtīga jona formā, ūdens atdzelţošana ir veicama ar vienkāršu un lētu metoţupalīdzību.Dzeramā ūdens nodrošinājums pilsētas un visa novada vajadzībām vērtējams kāpietiekams. Sakarā ar salīdzinoši niecīgu pazemes ūdeņu resursu izmantošanas pakāpišobrīd pazemes ūdeņu resursu aizsargāšana no izsīkšanas novada teritorijā nav aktuāla.3.9.4. Atkritumu apsaimniekošanaBalvu novadā sadzīves atkritumu savākšanu veic pašvaldības uzņēmums un specializētaisatkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA „Nehlsen-Rīga - atkritumu saimniecība”Balvu iecirknis.Sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Balvu novadā reglamentē saistošie noteikumiNr.14/2011 „Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Balvu novadā” (apstiprināti12.05.2011.).Saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem, atkritumi regulāri tiek savākti no apdzīvotajāmvietām un privātajām saimniecībām, lai arī nešķirotā veidā. Atkritumi no Balvu novadatiek vesti uz reģionālo atkritumu poligonu „Kaudzītes” Gulbenes novadā.Senāk katrā Balvu novada pašvaldībā bija sava sadzīves atkritumu izgāztuve, bet pašlaikvisas ir slēgtas un rekultivētas (9.tabula).Tabula Nr.9. Balvu novada sadzīves atkritumu izgāztuvju raksturojums. Avots: Balvunovada attīstības programma 2011.-2017.N.p.k. Administratīvā Nosaukums Platība Statussvienība1. Kubulu pagasts Pērkoni 8,7 Slēgta (2007.), rekultivēta2. Krišjāņu pagasts Avotiņi 0,3 Slēgta (2003.), rekultivēta3. Tilţas pagasts Kāpessils 1,1 Slēgta (), rekultivēta4. Vectilţas pagasts Rozenieki 0,4 Slēgta (1999.), rekultivēta5. Bērzpils pagasts Saksmale 1 Slēgta (2001.), rekultivēta6. Vīksnas pagasts Mālīši 1 Slēgta (1998.), rekultivēta7. Bērzkalnes pagasts Krievuklns 1 Slēgta (1999.), rekultivēta(skaidas)8. Lazdulejas pagasts Fortopjanovka 0,3 Slēgta (1999.), rekultivēta(skaidas)9. Balvu pagasts Vladimrovka 1 Slēgta (2001.), rekultivēta(skaidas)10. BrieţuciemapagastsDukuļeva(skaidas)0,5 Slēgta (2001.), rekultivētaNovada teritorijā bīstamo atkritumu apjomi vērtējami kā nelieli, tie ir medicīniskarakstura atkritumi un atkritumi no iestādēm (kā luminiscējošās spuldzes u.tml.) tiekBalvu novada teritorijas plānojums 2012. – 2023.gadamVides pārskata projektsLpp. 40 no 60

savākti un nogādāti deponēšanai saskaņā ar iestāţu un pašvaldību noslēgtajiem līgumiemar Balvu slimnīcu, kurai ir medicīnas atkritumu dezinfekcijas un utilizācijas iekārta.3.10.OBJEKTI UN TERITORIJAS, KAS VAR RADĪT POTENCIĀLO VIDESPIESĀRŅOJUMU3.10.1. Sadzīves atkritumu apsaimniekošanaSadzīves atkritumu apsaimniekošanu Balvu novadā reglamentē saistošie noteikumiNr.14/2011 „Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Balvu novadā” (apstiprināti12.05.2011.).Saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem, atkritumi regulāri tiek savākti no apdzīvotajāmvietām un privātajām saimniecībām, lai arī nešķirotā veidā. Atkritumi no Balvu novadatiek vesti uz reģionālo atkritumu poligonu „Kaudzītes” Gulbenes novadā.Novada teritorijā bīstamo atkritumu apjomi vērtējami kā nelieli, tie ir medicīniskarakstura atkritumi un atkritumi no iestādēm (kā luminiscējošās spuldzes u.tml.) tieksavākti un nogādāti deponēšanai saskaņā ar iestāţu un pašvaldību noslēgtajiem līgumiemar Balvu slimnīcu, kurai ir medicīnas atkritumu dezinfekcijas un utilizācijas iekārta.3.10.2.KapsētasBalvu novadā atrodas 43 kapsētas un tajās visās notiek apbedīšana. Plānojumā tiekparadītas kapsētas un to sanitārās aizsargjoslas atbilstoši „Aizsargjoslu likumam” unjāievēro ekspluatācijas noteikumi.Balvu pilsētaBalvu pilsētā atrodas četras kapsētas: Roţu kapi, Pareizticīgo kapi, Luterāņu kapi unZaču kapi. Visās kapsētās notiek pabedīšana, taču to paplašināšana nav plānota.Balvu pagastsBalvu pagasta teritorijā atrodas četras kapsētas: Naudaskalna kapi, Pilskalna kapi, Dūrupes kapi unSalmaņu kapi. Visās kapsētās notiek apbedīšana un plānojumā paredzēts palielināt Pilskalnu kaputeritoriju.Bērzkalnes pagastsBērzkalnes pagasta teritorijā atrodas divas darbojošās kapsētas. Galvenokārt apbedījuminotiek Priedaines kapos, kuros ir nedaudz rezervēta vieta paplašināšanai. Meţarijas kapiir mazi.Balvu novada teritorijas plānojums 2012. – 2023.gadamVides pārskata projektsLpp. 41 no 60

Bērzpils pagastsBērzpils pagastā atrodas 4 darbojošās kapsētas: Bērţu, Saksmales, Līdumnieku unGolvaru kapi. Nepieciešams paplašināt Bērţu kapu teritoriju, taču problēmas rada, tas, kaapkārtējās teritorijas pieder privātīpašniekiem.Brieţuciema pagastsPagasta teritorijā ir ierīkotas 4 kapsētas: Bēliņu kapi (~0,5 ha), Augstasila kapi (0,9 ha),Dukuļevas kapi (0,8 ha) un Ostrolīdumu kapi (0,8 ha). Kapu izvietojums ir veidojiesvēsturiski un no vides ietekmes viedokļa problēmas nerada. Visos kapos tiek veiktiapbedījumi, tāpēc plānotajā situācijā kapu teritorijas tiek ievērtētas atbilstoši esošaisituācijai.Krišjāņu pagastsKrišjāņu pagasta teritorijā atrodas četras kapsētas: Krišjāņu kapi, Kaupiņu kapi, Runciņukapi un Putrānu kapi, kurās notiek arī apbedīšana. Kārsavas novada Salnavas pagastateritorijā atrodas Purviņu kapi, kurus apsaimnieko Krišjāņu pagasta pārvalde.Kubulu pagastsPagasta teritorijā atrodas 5 kapsētas, kurās tiek veikti apbedījumi: Andrakalna, Silaciema- Kurnas, Pērkonu, Tutinavas un Romūkstu kapi. Kapsētu izvietojums ir veidojiesvēsturiski. Saistībā ar gruntsūdeņu plūsmām, apkārtējo teritoriju vides kvalitāti kapsētuesamība neietekmē. Ņemot vērā Pērkonu kapsētas novietojumu Balvu ezeratuvumā, tās paplašināšana nebūtu vēlama. Paplašināt plānots ir Silaciema - Kurnaskapus.Lazdulejas pagastsPagasta teritorijā ierīkota viena kapsēta kuros notiek apbedīšana: Ploskinas kapi, kurusapsaimnieko Brieţciema pagasta pārvalde.Tilţas pagastsTilţas pašvaldības teritorijā vēsturiski ir izveidojušās trīs kapsētas: Tilţas kapi, Kāpessilakapi un Ūdrenes kapi. Visās šajās kapsētās tiek veikti apbedījumi. No turpmākāsizmantošanas viedokļa, esošo kapsētu teritorijas ir atzīmējamas kā pietiekamas un topaplašināšana nav aktuāla. Jaunu teritoriju rezervēšana kapsētu izveideiteritorijas plānojumā netiek paredzēta.Balvu novada teritorijas plānojums 2012. – 2023.gadamVides pārskata projektsLpp. 42 no 60

Vectilţas pagastsPagasta teritorijā līdzšinēja laikā ir ierīkotas un tiek izmantotas 4 kapsētas: Lutenānukapi, Vectilţas kapi, Ranguču kapi un Sudarbes kapi. Teritorijas plānojumā kāpaplašināmas ir attēlotas Sudarbes un Lutenānu kapu teritorijas.Vīksnas pagastsPagasta teritorijā vēsturiski ir izveidojušās astoņas kapsētas (Vīksnas, Derdziņu,Dampadruvas, Kačupes, Kupravas, Miezāju, Čāgu un Egļukalna kapi) un visās tiek veiktiapbedījumi. No turpmākās izmantošanas viedokļa, esošo kapsētu teritorijas kāpietiekamas atzīmējas Dampadruvas, Derdziņu, Vīksnas, Čāgu un Egļu kalna kapsētām.Paplašināšana ir aktuāla un ir plānota Miezāju kapsētai (kadastra robeţas ietvaros) unKupravas kapsētai.3.10.3. Dzīvnieku kapsētasDzīvnieku kapsētas vajadzībām novada teritorijā nav īpaši iekārtota vieta. Teritorijasplānojumā ir paredzēta teritorija dzīvnieku kapsētas izveidošanai Vectilţas pagastā uzzemes vienības ar kadastra Nr. 38900050154.3.10.4. Lauksaimniecības raksturojumsBalvu novada attīstības programmā 2011.-2017.gadam secināts, ka novadā nav lieluraţošanas uzņēmumu un arī turpmāk novada attīstības pamatvirzieni ir mazo uzņēmumuattīstība lauksaimniecībā, meţizstrādē un kokapstrādē.Lauksaimniecībā izmantojamā zemes aizņem 41,1% no Balvu novada kopplatības, tomērtām ir samēra zema auglība, līdz ar to augstu raţu iegūšanai nepieciešami lielikapitālieguldījumi. Lauksaimniecības zemes ir piemērotas zālāju un graudauguaudzēšanai, tāpēc ievērojamas lauksamniecības zemes platības netiek apstrādātas unpilnībā apsaimniekotas, tās aizaug ar krūmiem un nezālēm. Līdz ar to Teritorijasplānojumā ir paredzēts, ka neizmantojamās lauksaimniecības zemes iespējams apmeţot.Meţi aizņem 37,2% no Balvu novada kopplatības un ir nozīmīgs novada dabas resurss3.10.5. Notekūdeņu radītais piesārņojumsBalvu novada teritorijā ir ierīkotas 14 NAI.Balvu novada teritorijas plānojums 2012. – 2023.gadamVides pārskata projektsLpp. 43 no 60

3.11. POTENCIĀLI PIESĀRŅOTĀS UN DEGRADĒTĀS TERITORIJASPotenciāli piesārņotas vietas ir augsne, zemes dzīles, ūdens, dūņas, kā arī ēkas, raţotnesvai citi objekti, kuri, pēc nepārbaudītas informācijas, satur vai var saturēt piesārņojošasvielas. Potenciāli piesārņotās vietas ir izveidojušās cilvēka darbības rezultātā - raţojot,uzglabājot indīgas vielas, veidojot izgāztuves.Saskaņā ar likumu „Par piesārņojumu” (15.03.2001.) noteikto, LVĢMC apkopo ziņas parpiesārņotām un potenciāli piesārņotām vietām valstī Piesārņoto un potenciāli piesārņotovietu informācijas sistēmā.Pēc LVĢMC rīcībā esošās datu bāzes Balvu novada teritorijā atrodas viena piesārņotavieta Balvu pilsētā (10.tabula). SIA „Gulbenes degviela Plus” DUS Balvos (kadastra Nr.38010010004) 2002.gada analīţu rezultātos tika konstatēts peldošs naftas produktuslānis, savukārt 2004.gadā novērošanas aku gruntsūdenī konstatēta naftas produktukoncentrācija 5,9- 9,1 mg/l.Tabula Nr.10. Piesārņotās vietas SIA „Gulbenes degviela Plus” DUS raksturojums. Avots:VietasnosaukumsSIA„GulbenesdegvielaPlus” DUSBalvosPiesārņojums(vielasnosaukums)Ogļūdeņraţi(naftasprodukti)AprakstsDegvielasglabājaspazemescisternās (6gab.) ir 4uzpildesvietas.Gruntsūdensnovērojumuakāspeldošaisnaftasproduktuslānis.ReģistrācijasNr.Koordinātas38015/2539 57º7'15''27º14'28''Balvu novadā ir noteiktas 35 potenciāli piesārņotās vietasKopējaisaktīvālaikaperiods(gadi)30-50g.(kopš1955.g.)Platība(m²)4110Balvu novada teritorijas plānojums 2012. – 2023.gadamVides pārskata projektsLpp. 44 no 60

4. IESPĒJAMĀS IZMAIŅAS, JA PLĀNOŠANAS DOKUMENTS NETIKTUĪSTENOTSBalvu novada Teritorijas plānojums un tā nosacījumi ir saistoši gan sabiedrībai kopumā,gan uzņēmējiem, kas veic vai plāno veikt saimniecisko darbību Balvu novadā. Teritorijasplānojuma esamība nodrošina ilgtspējīgu teritorijas attīstību un pieejamo resursusaprātīgu izmantošanu, ņemot vērā visu ieinteresēto pušu un normatīvo aktu prasības,kuras nav iespējams nodrošināt bez teritorijas plānojuma.Teritorijas plānojuma izstrādes procesā tika apkopota un apzināta pieejamā informācijaun daţāda līmeņa nozaru politikas dokumenti, kas var ietekmēt novada teritorijasattīstību, kā arī teritorijas plānojuma piedāvātie risinājumi. Apkopojot šo informācijuvienotā dokumentā, veidojas priekšstats par teritorijas izmantošanas perspektīvu uniespējamām vides problēmām. Būtiskākā plānojuma sastāvdaļa ir teritorijas zonējums,kas nosaka katras konkrētās teritorijas plānoto izmantošanu, ievērtējot vides un sociāli –ekonomiskos apsvērumus.Neizstrādājot teritorijas plānojumu, pastāv iespēja, ka iedzīvotāji Balvu novada teritorijāvarētu realizēt darbības, kas būtu pretrunā ar konkrētu teritoriju izmantošanas mērķiem,kā arī ar vides aizsardzības, aizsargjoslu un citām normatīvo aktu prasībām. Plānošanasdokumenta īstenošana sekmētu novada teritorijas saimnieciskās dzīves, jo īpašibūvniecības procesu sakārtošanu, savukārt plānošanas dokumenta nerealizēšanaveicinātu haotisku attīstību.Nereglamentēta zemes gabalu sadalīšana, lauksaimniecības un meţu zemjutransformācija un apbūve, tai skaitā nekontrolēta raţošanas uzņēmumu izbūve, kā arīderīgo izrakteņu ieguve un atkritumu deponēšana apdraud gan putnu un dzīvniekumigrāciju, gan degradē ainavu kopumā.Balvu novada Teritorijas plānojums pēc tā apstiprināšanas nodrošinās teritorijasmērķtiecīgi plānotu attīstību ilgtermiņā un finanšu līdzekļu, tai skaitā ES fondu, piesaisti.Savukārt, nenoteikts un neplānots apbūves teritoriju nodrošinājums ar inţenierapgādeskomunikācijām veicinās augsnes un pazemes ūdeņu piesārņošanu ar sadzīvesnotekūdeņiem un virszemes ūdeņu eitrofikāciju, kā rezultātā samazinātos to bioloģiskādaudzveidība un pieaugtu risks cilvēku saslimstībai ar infekcijas slimībām.Balvu novada teritorijas plānojums 2012. – 2023.gadamVides pārskata projektsLpp. 45 no 60

5. AR PLĀNOŠANAS DOKUMENTU SAISTĪTĀS VIDES PROBLĒMASGalvenie ar plānošanas dokumentu saistītie vides aspekti ir dabas un vides kvalitātessaglabāšana, kvalitatīvas dzīves vides nodrošināšana iedzīvotājiem, kā arī bioloģiskāsdaudzveidības saglabāšana.Balvu novada Teritorijas plānojumā ir noteiktas un grafiskajā daļā detalizētas visasteritorijas ar ierobeţojumiem vides aizsardzības nolūkā – īpaši aizsargājamā dabasteritorija, vietas ar īpašiem noteikumiem, kultūras pieminekļi un aizsargjoslas.Balvu novada teritorijā nav konstatēti lieli piesārņojuma avoti (piemēram, gruntsūdensun augsnes piesārņojums), taču piesārņojums, atbilstoši piesārņoto un potenciālipiesārņoto vietu reģistram, ir konstatētsBalvu novada teritorijas plānojums nosaka, ka Balvu novadā ir aizliegta jebkura darbība,kurai ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras izpildes rezultātā tiek sniegts negatīvsslēdziens. Saskaņā ar likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” ietekmes uz vidinovērtējums veicams pēc iespējas agrākā paredzētās darbības plānošanas, projektēšanasun lēmumu pieņemšanas stadijā. Kārtību, kādā novērtējama paredzētās darbībasietekme uz vidi nosaka MK noteikumi Nr.83 „Kārtība, kādā novērtējama paredzētāsdarbības ietekme uz vidi”. Ja teritorijas plānojums netiek īstenots, tad iespējams, kavislielākā negatīvā ietekme varētu būt uz dabas parkiem, kā arī upēm un ezeriem, kurvirszemes ūdeņi tiktu pakļauti piesārņojumam.Atbildīgajām personām Balvu novadā ir jāizvērtē jomas, kurās varētu izdot saistošosnoteikumus, lai uzlabotu un sakārtotu kādu no infrastruktūrām vai vides jomām. Lielanozīme ir izglītojošiem pasākumiem un komunicēšanai gan ar iedzīvotājiem, gan videsspeciālistu un attiecīgo institūciju pārstāvjiem, kā arī pirms jaunas neapbūvētasteritorijas attīstības, jāparedz nepieciešamais inţenierkomunikācijas nodrošinājums -ūdensapgāde, notekūdeņu savākšana, elektroapgāde, sakaru komunikācijas pēcnepieciešamības. Detalizēti ūdensapgādes un notekūdeņu savākšanas risinājumi jāparedzdetālplānojumos vai būvprojektos.Balvu novada teritorijas plānojums 2012. – 2023.gadamVides pārskata projektsLpp. 46 no 60

6.STARPTAUTISKIE UN NACIONĀLIE VIDES AIZSARDZĪBAS MĒRĶI6.1.STARPTAUTISKIE VIDES AIZSARDZĪBAS MĒRĶIVides aizsardzības jomā pastāv valstu starptautiskie mērķi, kuri parādās noslēgtajāsstarpvalstu konvencijās un Eiropas Savienības noteiktajās direktīvās: Konvencija parEiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību – Bernes konvencija (1979), Konvencijapar starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi –Ramsāres konvencija (1971), Konvencija par pasaules kultūras un dabas mantojumaaizsardzību – UNESCO konvencija. (1972), Konvencija par bioloģisko daudzveidību –Riodeţaneiro konvencija, Konvencija par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību –Bonnas konvencija, Padomes Direktīva 92/43/EEK (Natura 2000) par dabisko dzīvotņu,savvaļas faunas un floras aizsardzību (Biotopu direktīva).Natura 2000 ir Eiropas Savienības īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīkls, kas tiekveidots visās ES dalībvalstīs. Natura 2000 teritoriju tīklu veido teritorijas, kas irnozīmīgas ES Biotopu direktīvas Šajā tīklā tiek iekļautas arī īpaši aizsargājamās teritorijasputniem, kas ir atbilstošākās Putnu direktīvas 79/409/EEK I.pielikumā uzskaitīto putnusugu aizsardzības nodrošināšanai. Natura 2000 tīklam pievienojas katra ES dalībvalsts arsavu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju sistēmu.6.2.NACIONĀLIE VIDES AIZSARDZĪBAS MĒRĶILatvijas vides politikas dokumenti ir cieši saistīti ar starptautiskajām konvencijām, kā arīES direktīvās noteiktajām prasībām vides un dabas aizsardzības jomā.Likuma „Vides aizsardzības likums” (apstiprināts 02.11.2006.) mērķis ir nodrošināt videskvalitātes saglabāšanu un atjaunošanu, kā arī dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu.Nacionālā attīstības plāna 2007.–2013.gadam (apstiprināts ar MK 04.07.2006.noteikumiem Nr.564 „Noteikumi par Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2007.-2013.gadam") viena no prioritātēm ir cilvēka dzīves kvalitātes paaugstināšana.Daudzveidīga un kvalitatīva dabas vide ir vērtība, kas jārespektē veicinot valstsilgtspējīgu attīstību kopumā. Nacionālajā attīstības plānā ir definēts, ka, lai saglabātubioloģisko daudzveidību un nodrošinātu aizsargājamo sugu un biotopu labvēlīguaizsardzības statusu, īpaši svarīgi ir sabalansēt iespējamās saimnieciskās darbības unteritoriju apsaimniekošanu ar dabas aizsardzības prasībām.Vides politikas pamatnostādnes (apstiprinātas ar MK 31.07.2009. rīkojumu Nr.517 „ParVides politikas pamatnostādnēm 2009.–2015.gadam”) ir vidēja termiņa politikasplānošanas dokuments, kurā atspoguļota esošā situācija, formulēti vides politikas mērķi,Balvu novada teritorijas plānojums 2012. – 2023.gadamVides pārskata projektsLpp. 47 no 60

isināmās problēmas, politikas pamatprincipi un politikas rezultāti, kā arī rīcības virzienipolitikas mērķu sasniegšanai. Vides politikas virsmērķis ir veidot pamatuvides kvalitātes saglabāšanai un atjaunošanai, kā arī dabas resursu ilgtspējīgaiizmantošanai, vienlaikus ierobeţojot kaitīgo vides faktoru ietekmi uz cilvēka veselību.Vides monitoringa programma (apstiprināta 24.01.2006. ar Vides ministra rīkojumuNr.29) nosaka kārtību, kādā veicams vides monitorings. Vides monitoringa programmasizpildi koordinē VA „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC).Vērtējot Balvu novada teritorijas plānojumu 2012.-2023.gadam, jāsecina, ka tā izstrādeun tajā paredzētās rīcības kopumā atbilst ilgtspējīgas attīstības pamatnosacījumiem,mūsu valstij saistošiem starptautiskajiem, kā arī nacionālajiem vides aizsardzībasmērķiem.Balvu novada teritorijas plānojums 2012. – 2023.gadamVides pārskata projektsLpp. 48 no 60

7. PLĀNOŠANAS DOKUMENTA ĪSTENOŠANAS IESPĒJAMĀSIETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMSIzvērtējot Balvu novada teritorijas plānojumu 2012.-2023.gadam, iespējams konstatētplānoto teritoriju izmantošanas nosacījumu tiešo un netiešo, sekundāro ietekmi,paredzēto darbību un citu darbību savstarpējo un kopējo ietekmi, īstermiņa, vidēji ilgu unilglaicīgu ietekmi, pastāvīgo pozitīvo un negatīvo ietekmi, kā arī ietekmi uz cilvēkiem,kultūrvēsturisko mantojumu, dabas un ainavu daudzveidību, augsnes kvalitāti,klimatiskajiem faktoriem, kā arī minēto jomu mijiedarbību.Atbildīgās amatpersonas respektē iedzīvotāju vēlmi dzīvot kvalitatīvā vidē, domājot parnovada ilgtspējīgu attīstību. Līdz ar to novada teritorijas plānojuma izstrādes ietvarosplānotās rīcības, kas var radīt ietekmi uz vidi, ir, galvenokārt, saistītas ar transporta unkomunālās saimniecības infrastruktūras attīstību. Turklāt komunālo pakalpojumuinfrastruktūras attīstība, lielākoties, radīs pozitīvu ietekmi. Netiešās ietekmes ir saistītasar iedzīvotāju skaita pieaugumu, ar uzņēmējdarbības attīstību, vides un infrastruktūrassakārtošanu, kā arī tūristu skaita pieaugumu.7.1.TIEŠĀS IETEKMESTiešās ietekmes ir izmaiņas vidē, kuras paredzētās darbības realizācijas rezultātā,nepastarpināti iedarbojas uz vidi, tās var būt pozitīvas vai arī negatīvas:1.Normatīvajos aktos izvirzītās prasības virszemes un pazemes ūdens resursuaizsardzībai, kā arī to īstenošanas pasākumi nodrošinās ūdens kvalitātes saglabāšanos unuzlabošanos.2.Gaisa kvalitātes pasliktināšanās, pieaugot transporta plūsmai, palielinoties izmešudaudzumam un palielinoties apbūves intensitātei.3.Apbūves attīstība virszemes ūdensobjektu tuvumā palielina vides risku un samazinaupju vai ezeru piekrastes ekosistēmu noturību pret piekrastes erozijas procesiem.4.Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāna esamība un citunormatīvo aktu izstrāde un ievērošana sekmē bioloģiskās daudzveidības saglabāšanos.5.Pamesto un degradēto teritoriju izmantošana, sniedzot ieguldījumu vides kvalitātesuzlabošanā (teritorijas sakopšana un ainavas uzlabošanās).6. Derīgo izrakteņu ieguves ietekme saistībā ar karjeru izstrādi, ja tiek plānota derīgoizrakteņu ieguve zem gruntsūdens līmeņa, var izraisīt gruntsūdens plūsmas reţīmaizmaiņas, kas, savukārt, var radīt neērtības iedzīvotājiem, tāpat derīgo izrakteņu ieguvejebkurā gadījumā saistīta ar ainavas izmaiņām.Balvu novada teritorijas plānojums 2012. – 2023.gadamVides pārskata projektsLpp. 49 no 60

Balvu novadā tiešā ietekmi var radīt zemes lietojuma veida izmaiņas – zemestransformācija. Kā rezultātā tiek paplašinātas apbūves teritorijas, kā arī lauksaimniecībasun meţa zemju transformācija citos izmantošanas veidos. Zemes transformācija navplānota Natura 2000 teritorijās.Jaunu inţenierkomunikāciju izbūve, kā arī sadzīves notekūdens attīrīšanas iekārturekonstrukcija un jaunu patērētāju pieslēgšana veicinās virszemes un pazemes ūdensresursu kvalitātes saglabāšanos. Šajā gadījumā tieša ietekme uz Natura 2000 teritorijāmnav.7.2. NETIEŠĀS IETEKMESNetiešās ietekmes veidojas mijiedarbības starp vidi un tiešām ietekmēm rezultātā. Tāslielākoties saistītas ar iedzīvotāju skaita pieaugumu, saimnieciskās darbībaspaplašināšanos, tūristu un transporta plūsmas pieaugumu.Tūrisma intensitātes pieaugums. Balvu novadā nākotnē ir plānotas jaunas tūrismateritorijas, kā rezultātā, ir prognozēts tūrisma intensitātes pieaugums. Attīstotiestūrismam šajā novadā, var tikt izbūvētas viesu mājas un izveidota tūrismainfrastruktūras. Palielinoties šiem rādītajiem, pieaugs ari autotransporta plūsma, vidēnovadīto notekūdeņu daudzums, atkritumu apjoms. Natura 2000 teritorijās netiekplānota intensīva tūrisma attīstība, tāpēc nav plānots, ka tā negatīvi ietekmes tās.Saimnieciska darbība, tais skaita tūrisma attīstība, šajās teritorijas plānota saskaņā arnormatīvajiem aktiem.Ja Balvu novadā apbūve tiek veidota uz esošajiem pamatiem un netiek apgūtas jaunasteritorijas, ietekme uz vidi ir nenozīmīga. Jaunu teritoriju apbūve īpaši aizsargājamodabas teritoriju tiešātuvumā, veicot zemes transformāciju, samazina dabas pamatnes platības un savvaļassugu dzīvotņu platības. Īpaša uzmanība jāpievērš apbūves paplašināšanai īpašiaizsargājamo dabas teritoriju tuvuma, jo būvniecības procesa zemes vibrācijas, troksnis,putekļu piesārņojums var ietekmēt jutīgu sugu dzīvotnes.Autoceļu infrastruktūras intensīva izmantošana var palielināt satiksmes plūsmasintensitāti, līdz ar to samazinās satiksmes drošība un palielinās gaisa piesārņojums.7.3.ĪSLAICĪGĀS, VIDĒJI ILGĀS UN ILGLAICĪGĀS IETEKMESĪslaicīgās, vidēji ilgās un ilglaicīgās ietekmes: ja tiek veiktas cilvēka pārmainītā vidē,darbības izraisa relatīvi īslaicīgu traucējumu, un pēc to pabeigšanas nerodas nozīmīgiBalvu novada teritorijas plānojums 2012. – 2023.gadamVides pārskata projektsLpp. 50 no 60

draudi – galvenokārt zemsedzes bojājumi, troksnis, putekļu emisijas un atkritumukoncentrēšanās.Par īslaicīgas ietekmes darbībām var uzskatīt teritorijas plānojumā paredzēto visa veidabūvniecību un rekonstrukciju, transporta infrastruktūras paplašināšanu un renovāciju,visa veida inţeniertehnisko komunikāciju būvniecību un atjaunošanu. Lielākā daļa šoietekmju tiek neitralizētas pēc darbības izbeigšanās, ja šīs darbības tiek veiktas atbilstošinormatīvajiem aktiem. Katrā gadījumā, ir jāizvērtē, vai īslaicīgās ietekmesrezultātā netiek iznīcināti, piemēram, biotopi un sugas.Vidēji ilgās ietekmes ir saistītas ar daļēji atjaunojamo resursu izmantošanusaimnieciskajā darbībā. Īpašu ietekmi uz vidi atstāj meţu izciršana, kā rezultātātiek būtiski izmainītas dzīvotnes un iznīcināti biotopi.Teritorijas plānošanas īstenošanas laikā konsekventi jāievēro normatīvo aktu prasības, laiīslaicīgās un vidēji ilgās ietekmes nepārvēršanas par ilglaicīgajām ietekmēm, kas varatstāt būtisku ietekmi uz cilvēku veselību, ainavu, bioloģisko daudzveidību unsaimniecisko darbību.Novada teritorijā, īstenojot teritorijas plānojamu, paredzamas īslaicīgas ietekmes. Tās irvisa veida būvniecība un rekonstrukcija, transporta infrastruktūru paplašināšana, daţādaveida inţeniertehnisko un satiksmes komunikāciju ierīkošanai paredzēta izbūve.Šīs darbības izraisa relatīvi īslaicīgu traucējumu vidē, un pēc to pabeigšanas navpēcefektu, ja vien darbības veiktas atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Galvenāsietekmes ir zemsedzes bojājumi, troksnis, putekļu emisijas, atkritumu koncentrēšanās.Ilglaicīgas (paliekošās) ietekmes ir saistītas ar teritoriju transformēšanu no vienaveida uz citu (piemēram, pie šādām ietekmēm pieskaitāma arī lauksaimniecības zemjuaizaugšana, kas noved pie transformācijas meţa zemēs), neapbūvētu teritorijuapbūvēšanu. Pie ilglaicīgām ietekmēm uzskatāmas arī visas būves, ceļi un virszemesinţenierkomunikācijas novada teritorijā, plānoto ceļu teritorijas tiek rezervētas unuzrādītas teritorijas plānojuma grafiskajā daļā.Balvu novada teritorijā, īstenojot Teritorijas plānojamu, paredzamas ilglaicīgas ietekmes.Tās ir pastāvīgi un intensīvi apstrādājamas lauksaimniecības platības, meţu izciršana,zemes transformācija, ciemu paplašināšana.Šāda veida ietekmes var atstāt iespaidu uz lielāku teritoriju un šim darbībām jāpievēršpastiprināta uzmanība, lai tiktu pilnībā ievērotas likumdošanas prasības.Plānojuma pozitīvās ietekmes ir saistītas ar iedzīvotāju dzīves kvalitātes paaugstināšanuun teritorijas sasniedzamības, nepieciešamo pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu,zemes izmantošanas un vides aizsardzības jautājumu tiesiskuma un vides kvalitātesBalvu novada teritorijas plānojums 2012. – 2023.gadamVides pārskata projektsLpp. 51 no 60

mērķu sasniegšanas nodrošināšanu. Kā pozitīvās ietekmes Balvu novadā var noteikt -degradēto teritoriju sakopšana, dabas teritoriju un resursu pieejamības uzlabošana(nodrošinot pieejamību ūdens malām un ūdens resursiem u.tml.), vienlaidu meţa masīvusaglabāšana, vides kvalitātes saglabāšanas veicināšana (virszemes un pazemes ūdenskvalitāte, gaisa kvalitāte, trokšņa līmenis u.tml.).Ar negatīvām ietekmēm saprot tādus pasākumus, kas tieši vai netieši vērsti vai varizraisīt dabas resursu noplicināšanu, dabas kapitāla samazināšanu, vides kvalitātespasliktināšanu, slodzes uz vidi palielināšanu, piemēram, transporta plūsmaspalielināšanās, jaunas infrastruktūras izveide un saimnieciskās darbības attīstība īpašiaizsargājamās dabas teritorijas piegulošajās teritorijas, apbūve virszemes ūdensobjektutiešā tuvumā, virszemes ūdens resursu izmantošanas intensitātes palielināšanās, kaspalielina risku piesārņojošo vielu nokļūšanai virszemes ūdeņos. Balvu novadā Natura2000 teritorijās netiek plānota apbūve, kā rezultātā sājās teritorijās nākotnē nav izteiktasnegatīvās ietekmes.7.4. SUMMĀRĀS (KUMULATĪVĀS) IETEKMESSummārās (kumulatīvās) ietekmes veidojas ilgstoši uzkrājoties vidē ietekmēm, kurasradušās cilvēku darbības rezultātā. Tā kā Balvu novada teritorijas plānojumā ir ievērotigalvenie normatīvie akti attiecībā uz vides aizsardzību, Ņemti vērā institūciju sniegtienosacījumi un sabiedrības viedoklis, var uzskatīt, ka to summārā ietekme uz vidi būspozitīva, salīdzinot ar iespēju, ja plānošanas dokuments netiktu izstrādāts un īstenots.Tomēr pirms konkrētās darbības veikšanas jāizvērtē katras darbības iespējamā ietekmevai jāveic ietekmes uz vidi novērtējums. Teritorijas plānojumā paredzētās rīcības kopumāne tik daudz palielinās slodzi uz vidi, cik to pārkārtos, ievērojot plānošanas dokumentosnoteiktās vides prasības, ietekme uz vidi varētu tikt minimizēta un līdz ar to videskvalitāte novadā varētu uzlaboties.Balvu novada teritorijas plānojums 2012. – 2023.gadamVides pārskata projektsLpp. 52 no 60

8.IETEKME UZ VIDI SAMAZINOŠIE PASĀKUMILai kompensētu iespējamo slodzi uz Balvu novada teritoriju, samazinātu negatīvu ietekmiuz vidi un nodrošinātu līdzsvarotu novada attīstību, teritorijas plānojumā ietverti vairākipamatprincipi:Galvenais Balvu novada teritorijas izmantošanas veids ir savrupmāju apbūve.Ņemot vērā, ka iedzīvotāju pieaugums ir neliels, nav pamata veidot jaunasplašas apbūves teritorijas;Dzīvojamās apbūves teritorijās nav atļauta ar raţošanu saistītu saimnieciskoobjektu izveide;Būvniecību jaunas apbūves teritorijas atļauts uzsākt pēc ielu (ceļu)inţenierkomunikāciju izbūves;Būvniecība veicama, maksimāli saglabājot esošo kultūrvēsturisko apbūvi,dabas pamatni un esošos kokus;Teritoriju apsaimniekošana jāveic atbilstoši objekta specifikai t.sk. videspiesārņojuma novēršana saskaņā ar vides aizsardzības institūcijunosacījumiem, jāparedz teritorija esošo būvju, kas iepriekš tikušas izmantotasun pašlaik ir pamestas vai tiek nepilnīgi izmantotas, tālāka izmantošana,rekultivācija, rekonstrukcija vai nojaukšana.Balvu novada Teritorijas plānojumā noteikti gadījumi un teritorijas, kur nepieciešamadetālplānojuma izstrāde:pirms jaunu raţošanas objektu un DUS un GUS būvniecībasja zemes vienību sadalīšanas (apvienošanas) projektā nav iespējams parādītpiekļūšanas, inţenierapgādes risinājumus jaunveidojamās zemes vienībās un,ja nepieciešams pamatot apbūves parametrus un zemes vienību platībasteritorijas plānojumā atļautas izmantošanas un apbūves noteikumu ietvaros;pirms jaunu sabiedrisku objektu būvniecības virszemes ūdensobjektuaizsargjoslas.Balvu novada Teritorijas plānojumā iestrādātas aizsargjoslas, kuru darbības mehānismsaprakstīts teritorijas plānojumā, ir noteiktas platības, kuru uzdevums ir aizsargāt daţādaveida objektus no nevēlamas ārējās iedarbības, nodrošināt to ekspluatāciju un drošību,pasargāt vidi un cilvēku no kāda objekta kaitīgās ietekmes. Visus aizsargjoslu veidus,kurus nosaka LR aizsargjoslu likums Balvu novadā, attēlo teritorijas plānojuma shēmā.Aprakstošā daļa paskaidro kartes leģendu.Balvu novada teritorijas plānojums 2012. – 2023.gadamVides pārskata projektsLpp. 53 no 60

Novadā iespējams veikt virkni dabas un vides aizsardzības pasākumu, kuru efektivitāteparasti ir proporcionāla ieguldīto līdzekļu un resursu apjomam. Pie tādiem pasākumiempieder sabiedrības informēšana, izglītošana, vides aizsardzības kampaņas, investīcijasvides aizsardzībā. Šie pasākumi ir uzskatami par vides politikas realizāciju un ir ārpusteritorijas plānojuma nosacījumiem, taču atstāj vienu no lielākajam ietekmēm uz videskvalitāti.Izstrādājot Balvu novada Teritorijas plānojumu, galvenie elementi no ietekmes uz vidisamazināšanas viedokļa ir likumdošana izvirzīto prasību ievērošana.Balvu novada teritorijas plānojums 2012. – 2023.gadamVides pārskata projektsLpp. 54 no 60

9. PLĀNOŠANAS DOKUMENTA IESPĒJAMO ALTERNATIVU IZVELESPAMATOJUMSVeicot Balvu novada teritorijas esošās izmantošanas analīzi un salīdzinot to ar plānototeritorijas izmantošanu, kā alternatīvu Balvu novada teritorijas plānojumam (2012. -2023) teorētiski var pieņemt – “nulles” variantu, t.i.- tiek saglabāta esošā situācija unnetiek izstrādāts teritorijas plānojums vai netiek ievēroti teritorijas plānojuma ietvertiepriekšnoteikumi.Ja šāds variants tiktu realizēts, tad sociālās un ekonomiskās sfēras attīstība Balvu novadāvar ieviest nepārdomātu lēmumu pieņemšanu, neadekvātus problēmu risinājumus,haotisku teritorijas attīstību un vides problēmu saasināšanos. Šāda „nulles” variantarealizācijas gaitā nav iespējams sasniegt tos mērķus, kuri izvirzīti, izstrādājot Balvunovada teritorijas plānojumu un tas ir pretruna ar Latvijas likumdošanu, kas nosaka, kakatrai pašvaldībai ir jāizstrādā teritorijas plānojums.Balvu novada teritorijas plānojums 2012. – 2023.gadamVides pārskata projektsLpp. 55 no 60

10. IESPĒJAMĀ PĀRROBEŢU IETEKMEBalvu novada teritorijas plānojums neveicina pārrobeţu piesārņojuma izplatīšanos.Balvu novada teritorijas plānojums 2012. – 2023.gadamVides pārskata projektsLpp. 56 no 60

11. IESPĒJAMIE KOMPENSĒŠANAS PASĀKUMIBalvu novada Teritorijas plānojums neparedz darbības, kuru rezultātā tiktu ietekmētasīpašiaizsargājamās teritorijas. Ir paredzēts, ka teritorija attīstīsies atbilstoši plānojumaizvirzītajiem nosacījumiem. Teritorijas plānojums ir izstrādāts, balstoties uz prasībām,kuras tiek izvirzītas vides aizsardzības normatīvajos aktos, kuras izvirza Valsts videsdienests un īpašai aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošanas organizācijas. Līdz arto dabai nodarīto zaudējumu kompensēšanas mehānisms teritorijas plānojumā navparedzēts.Balvu novada teritorijas plānojums 2012. – 2023.gadamVides pārskata projektsLpp. 57 no 60

12.TERTORIJAS PLĀNOJUMA MONITORINGA PASĀKUMITeritorijas plānojuma īstenošanas monitoringa nepieciešamību nosaka Ministru kabinetanoteikumi Nr.157 „Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums”.Balvu novada Teritorijas plānojuma īstenošanas monitoringu veic ar nolūku konstatētteritorijas plānojuma īstenošanas tiešo vai netiešo ietekmi uz vidi un lai noteiktuplānojuma grozījumu izstrādāšanas nepieciešamību.Balvu novada Teritorijas plānojuma īstenošanas monitoringu jāveic ar nolūku konstatētteritorijasplānojuma ietekmi uz vidi, ka ari, lai nepieciešamības gadījumā izstrādātu Teritorijasplānojuma grozījumus. Lai sekmētu plāna īstenošanu (ieviešanu) un uzraudzību,ieteicams izveidot Teritorijas plānojuma īstenošanas un monitoringa (uzraudzības) grupuvai deleģēt šis grupas funkcijas kādai no komitējam vai komisijām. Atbildība parTeritorijas plānojuma īstenošanas un monitoringa grupas izveidi jāuzņemas Balvu novadadomei. Domes uzdevumos ietilpst plānā noteikto pasākumu izpildes kontrole, korekcijasun jaunu uzdevumu izvirzīšana atbilstoši nospraustajiem mērķiem. Plāna īstenošanas unmonitoringa grupai jāprecizē pasākumu izpildes laiks un jāsastāda darbības kalendāraisgrafiks.Balvu novada teritorijā nav ierīkotas Valsts vides monitoringa stacijas.Monitoringu veic izmantojot valsts statistikas datu bāzes, informāciju, kas iegūta, LatvijasVides, ģeoloģijas un meteoroģijas centrā, veicot vides monitoringu, ka ari salīdzinotvēsturiskos un aktuālos datus par pārskata teritoriju un izmantojot ari citu informāciju,kas ir pieejama novada domei.Iegūtā informācija tiks ņemta vērā izstrādājot Teritorijas plānojuma nākamo versiju, kāari grozījumus un papildinājumus, ja tādus būs nepieciešams veikt.Balvu novada būvvaldei nepieciešams kontrolēt Balvu novada Teritorijas plānojumaparedzētās būvniecības atbilstību plānošanas dokumentam.Balvu novada domei jāsastāda monitoringa ziņojums un atzinuma par vides pārskatunoteiktajā termiņā jāiesniedz to Vides pārraudzības valsts biroja. Monitoringa ziņojumājāapkopo pieejamā informācija un jāietver ar vismaz ar plānošanas dokumentaīstenošanu saistīto vides stāvokļa izmaiņu un to tendenču raksturojums. Jāapkopo unjāanalizē no novadā esošajiem, bet īpaši no plānošanas dokumenta rezultātājaunizveidotajiem rūpnieciskajiem uzņēmumiem saņemtie vides monitoringa dati.Balstoties uz likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 3. panta 5. dala noteiktopiesardzības principu, kas paredz, ka vides problēmu risināšana uzsākama, pirms velsaņemti pilnīgi zinātniski pierādījumi par paredzētās darbības negatīvo ietekmi uz vidi. JaBalvu novada teritorijas plānojums 2012. – 2023.gadamVides pārskata projektsLpp. 58 no 60

ir pamatotas aizdomas, ka paredzētā darbība negatīvi ietekmes vidi, jāveic piesardzībaspasākumi un, ja nepieciešams, minētā darbība jāaizliedz.Īpaša uzmanība jāpievērš dabas liegumiem un balstoties uz iegūtajiem rezultātiemjāizstrādā turpmākie teritorijas attīstības priekšlikumi un jāsniedz rekomendācijas šoteritoriju apsaimniekotajiem.Ieteicams monitoringa pārskatus sagatavot trīs reizes plānojuma ciklā.Balvu novada teritorijas plānojums 2012. – 2023.gadamVides pārskata projektsLpp. 59 no 60

KOPSAVILKUMSStratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums ir procedūra, kas veicama likuma „Parietekmes uz vidi novērtējumu” un tam pakārtotajos normatīvajos aktos noteiktajākartībā, lai novērtētu plānošanas dokumenta īstenošanas ieapejamo ietekmi uz vidi unizstrādātu priekšlikumus nelabvēlīgas ietekmes novēršanai vai samazināšanai, ka ari lainodrošinātu sabiedrības informēšanu un iesaistīšanu plānošanas dokumentaizstrādāšanas procesa. Vides pārskats ir Balvu novada teritorijas plānojuma 2012. –2023. gadam sastāvdaļa un šī pārskata pamatuzdevums ir noteikt plānošanas dokumentaparedzēto darbību un teritorijas izmantošanas iespējamo ietekmi uz vidi Balvu novadā.Plānojumā paredzēto darbību ietekme uz vidi ir neitrāla vai pozitīva, jo netiek paredzētasaimnieciskās darbības attīstība liegumu tuvumā vai būtisks apbūves teritorijupalielinājums pagastā. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ir izveidotas ar MKnoteikumiem, uz to attiecas normatīvie akti un teritorijas plānojumā tiek ievērotas šodokumentu prasības.Plānošanas dokumenta realizācija uzlabos vides stāvokli pagasta teritorijā, kā arī veicināsteritorijas sakārtotību, potenciālo resursu izmantošanu, vides un kultūrvēsturisko vērtībusaglabāšanu. Savukārt, ja Plānojums netiktu īstenots, vides stāvokli varētu pasliktinātzemes īpašumu fragmentācija, normatīvo aktu neievērošana aizsargjoslās unaizsargājamās teritorijās, ainavas degradācija, patvaļīga būvniecība.Nozīmīgākās vides problēmas, kas perspektīvā varētu būt saistītas ar plānojumaīstenošanu, ir tūristu skaita (līdz ar to arī transporta plūsmas, atkritumu daudzuma)pieaugums. Tūrisma infrastruktūras attīstība, vienlaikus veicinot komunālās, sociālās,transporta un sakaru infrastruktūras attīstību, varētu palielināt ietekmi uz vidi, totiesradītu papildus iespējas teritorijas izmantošanai atpūtai un vides izglītībai dabā. Videspārskatā ir parādītas iespējamās rīcības potenciālās ietekmes minimizēšanā.Teritorijas plānojumam netiek piedāvāti alternatīvie varianti. Vides pārskatā netiekparedzēts, ka īstenojot Balvu novada teritorijas plānojumu, tiks negatīvi ietekmētasNatura 2000 teritorijas, un tāpēc ari kompensējošie pasākumi nav nepieciešami.Lai izvērtētu Balvu novada Teritorijas plānojuma īstenošanas monitoringu, teritorijā navparedzēti īpaši pasākumi papildus Valsts vides nacionālā monitoringa programmaspasākumiem.Balvu novada teritorijas plānojums 2012. – 2023.gadamVides pārskata projektsLpp. 60 no 60