Vides pārskata projekts - Balvi

plaisainie dolomitizētie kaļķakmeņi un merģeļi. Vairums urbumu novada teritorijā ierīkotiuz Daugavas horizontu. Jāatzīmē, ka Daugavas horizonts ir nosacīti vāji aizsargāts pretpiesārņošanu, jo ir salīdzinoši neliels to pārsedzošo kvartāra, kā arī Katlešu svītasmālaino nogulumu biezums. Katlešu – Ogres ūdens horizontam, lai gan tas atsedzastieši zem kvartāra nogulumiem, ūdensapgādē ir mazāka nozīme. Tas skaidrojams, ka tābiezums ir salīdzinoši niecīgs.Balvu pilsētā iedzīvotāju ūdens apgāde tiek nodrošināta no Gaujas - Amatas horizonta,kā arī no Arukilas - Burtnieku horizonta.Pie dzeramajiem pazemes ūdeņiem pieskaita pazemes saldūdeņus ar hlorīdu un sulfātukoncentrāciju zemāku par 250 mg/l, permangināta oksidējamību zemāku par 5 mg O 2 /l,neatkarīgi no dzelzs koncentrācijas. Tāds ir pazemes ūdens raksturojums, kura dabiskaissastāvs ir maksimāli tuvs „Dzeramā ūdens obligātajām nekaitīguma prasībām”.Gruntsūdeņiem un artēziskiem saldūdeņiem ir līdzīgs ķīmiskais sastāvs, bet tiem piemītdaţādas ūdens kvalitatīvās īpatnības. Sakarā ar gruntsūdeņu īso aprites ciklu zemesdzīlēs, parasti ir mazāk mineralizēti un mīksti. Nelielā dziļumā ieguļošajās, labi filtrējošāssmiltīs sastopami gruntsūdeņi ar mineralizāciju 0,06 – 0,15 g/l un cietību 0,5 – 2 mmol/l.Dzelzs koncentrācija šādos ūdeņos ir zemāka par 0,2 mg/l. Jāatzīmē, ka gruntsūdeņuresursi ir niecīgi un tos var izmantot individuālo māju ūdensapgādei ierīkojot grodu akas.Gruntsūdeņu kvalitāte ir ļoti mainīga gan teritorijā, gan laikā. Bieţi gruntsūdeņu kvalitāteneatbilst dzeramā ūdens prasībām paaugstinātās organisko skābju koncentrācijas dēļ,kas piedod ūdenim dzeltenu nokrāsu. Sliktākas kvalitātes gruntsūdeņi sastopamipurvainās teritorijās (krāsainība līdz 200 PCU, amonjaks līdz 3 mg/l, dzelzs līdz 10 mg/l).Turklāt jāatzīmē, ka gruntsūdeņi nav aizsargāti no virszemes piesārņojuma.Artēziskiem ūdeņiem, salīdzinot ar gruntsūdeņiem, ir raksturīga augstāka mineralizācijaun cietība – visos horizontos attiecīgi vidēji tā ir ap 0,3 g/l un 6 mmol/l. Artēziskosaldūdeņu kvalitāte var neatbilst dzeramā ūdens prasībām tikai pēc dzelzs satura (norma0,2 mg/l). Artēziskie ūdeņi, salīdzinot ar gruntsūdeņiem, ir daudz labāk aizsargāti unvirszemes piesārņojuma pazīmes tajos sastopamas ļoti reti.Augsta dzelzs koncentrācija ūdenī ir tipiska problēma, kas neļauj izmantot toūdensapgādē bez attīrīšanas. Tā ir maz atkarīga no ūdeni saturošiem ieţiem un maināsplašā intervālā - 0,15 – 2,5 mg/l, visbieţāk 0,2 – 0,6 mg/l. Kopumā dzelzs saturaproblēmai ir vispārējs raksturs. Tā kā artēziskajos ūdeņos dzelzs pārsvarā sastopamaBalvu novada teritorijas plānojums 2012. – 2023.gadamVides pārskata projektsLpp. 24 no 60