Untitled - Jura Žagariņa mājas lapas

dzejas publikācijas presē.Guntis Zariņš, ierodoties Latvijā (1965.III),centās klātienē turpināt JG jau 50. gadu otrajāpusē iesākto, vien uzmanīgiem literatūrasprocesa sekotājiem, vērotājiem nojaušamoun izprotamo dialogu ar Latvijas rakstniekiem.Tā Latvijas dzejnieks Imants Auziņšraksta, ka saruna ar Gunti Zariņu bija plašākadialoga daļa, ko toreiz ar kolēģiem unlasītājiem Latvijā mēģināja uzsākt pazīstamaistrimdas literārais žurnāls Jaunā Gaita,ap kuru pulcējās talantīgākie jauno paaudžurakstnieki. Dialogs esot atbalsojies arīLatvijas dzejā, bet to varētu atklāt tikai intertekstuālāanalīze, jo tieša koleģiāla sarunato gadu presē un grāmatās nebija iespējama.Gan Zariņa „Piezīmes…“, gan dzejasveltījumu eksemplārs, redzams, bija pārrakstītssteigā, pošoties uz Latviju 24 . TiekotiesRīgā, Guntis Zariņš Imantam Auziņam iedevisnelielu dzejoļu ciklu „Vēstules vēl neiepazītiemdraugiem“, kur pa dzejolim veltītsImantam Auziņam, Ojāram Vācietim, VizmaiBelševicai. Kā paskaidro Auziņš, Zariņa veltījumosdialogs risināts, balstoties uz tajos gadosizdoto un periodikā daļēji publicēto dzejoļukrājumu tēliem. 25 Runa ir par BelševicasJūra deg (1966), Vācieša Viņu adrese – taiga(1966), Auziņa Zilie griesti (1963).Pēc ierašanās Rīgā Guntis Zariņš tiek ievestsJēkaba Mediņa jubilejas sarīkojumā operā,pēc tam runā radio tiešraidē (ar AlbertaLiepas gādību). Daudz laika viņš pavada sarunāsar Annu Saksi, Valdi Luksu, Ādolfu Talci,Ojāru Vācieti, Imantu Ziedoni, Mirdzu Ķempi,Viktoru Līvzemnieku, Māri Čaklo, ArvīduSkalbi, Jāni Aneraudu. Ar Vitautu Ļūdēnu,Jeronīmu Stulpānu un Jāni Plotnieku notiekīsas tikšanās. Divi dzejnieki, proti, GunārsSelga un Valdis Rūja, necenšas ar Zariņu runātRīgā, bet brauc satikt viņu Maskavā (atceļā).Tiekoties ar Karoga redaktoru KārliKrauliņu, Guntis Zariņš norunā katru mēnesirakstīt par angļu literatūru. 26 Zariņš ir paņēmislīdzi un visiem dod lasīt savus dzejoļusun rakstu, kurā kā eksistenciālists cenšas vērstiespret totalitārismu.Trimdas presē ažiotāža par Zariņa braucienuuz Latviju nerimās vēl kādu laiku pēc rakst-Dzimtenes Balss 1984.19.IV.24. Auziņš, Imants. „Skaidrojums G.Zariņa dzejoļuciklam „Vēstules vēl neiepazītiem draugiem“.Varavīksne 199425. Turpat.26. Ceplis, Rimands. „Uz naža asmens. Iz kultūrassakaru vēstures. Guntis Zariņš”. Karogs 2001,2:172-200.nieka nāves, piemēram, laikrakstā AustrālijasLatvietis varam lasīt: Tagad noskaidrojies,ka Londonā, Anglijā, 10. septembrī mirušais39 g.v. rakstnieks Guntis Zariņš izdarījispašnāvību. Tā informē Londonas laikraksti.Arī rakstnieka kabatā atrasta zīmīte, kurāizteikts pašnāvības nodoms. G.Zariņa dzīvesbiedre Monika Zariņa norādījusi avīzēm, katās vīrs ilgāku laiku bijis depresijā un ārstējies.Viņš stipri lietojis alkoholu un jau maijāmēģinājis nonāvēties, ieņemdams pārmērīgilielu medikamentu devu. Pēc Dr. R.D.Tīra liecības,kas nāves cēloni izmeklējis, pašnāvībanotikusi dzēruma ietekmē. G.Zariņš kopš pagājušāgada sadarbojās ar Latvijas okupantiemun Rīgas apmeklējumā turienes radiofonāslavēja padomju diktatūru un nonicinājalatviešu darbu rietumos. Iespējams, katuvināšanās ar okupantiem rakstniekiem tomērsagādājusi kādu vilšanos, no kuras tasspējis atbrīvoties tikai ar pašnāvību. Rīgā tagadiznāk mirušā rakstnieka sievas M.Zariņasdzejoļu grāmata. G.Zariņš ar noveļu krājumiem„Dieva mērkaķis“ un „Ceļš uz pasaulesgalu“ un romāniem „Apsūdzēts“, „Varonībasaugstā dziesma“ un „Dvēseļu bojā eja“, bijaizvirzījies mūsu pēckara rakstnieku pirmajāsrindās. 27Sākot ar 60. gadu vidu, vērojamas arī izmaiņasVDK izdoto laikrakstu koncepcijā. 1958.gadā trimdas latvieši atklāja, ka DzimtenesBalss tiek gatavota un drukāta Latvijā, nevisAustrumberlīnē, kā tas bija rakstīts avīzes„galviņā“. Trimdinieki atklāja arī to, kaDzimtenes Balsi nevar nopirkt Latvijā un tānav pieejama izlasīšanai pat Latvijas publiskajāsbibliotēkās. Atrisinājums šai uzticamībasproblēmai tika rasts 60. gadu vidū.Nolēma veidot ne tikai Dzimtenes Balsi (turpmāk– DzB) lasītājiem Latvijā, bet arī izdotatsevišķus pielikumus DzB, kas paredzēti tiešilatviešu lasītājiem ārzemēs. Šie pielikumisaturētu visa veida informāciju par trimdasorganizācijām, preses publikācijām, vadošajāmtrimdas personībām un kultūras eliti, parko parastam padomju latvietim nebija lemtsko zināt. Pielikumi tika sūtīti uz ārzemēmkopā ar kārtējo DzB numuru. Ar 1968.1.IDzimtenes Balss skaitās oficiāli pieejama, izplatītaarī Latvijā. No šī brīža pielikumi pārņēmaDzimtenes Balss ideoloģiskās funkcijasun atlikušajā padomju ēras periodā tie palikastingrā Latvijas VDK un CK uzraudzībā. Šādāveidā VDK pielietoja diferencētās auditorijasmetodi – iknedēļas laikraksts DzimtenesBalss bija pieejams gan Latvijā, gan trimdā,27. Par Gunša Zariņa nāvi. Austrālijas Latvietis1965.15.X:2.22