Gundega ŠmiteTemperē, Somijā, vadošo foto gadatirgu Paris Photoun Venēcijā apbalvoto foto / datorgrafikas projektuViesnīca Polonia: Ēku otrā dzīve. ••• Ievērībasvērtas ir trīs dokumentālfilmas: Trejādas saules (rež.Vilnis Kalnaellis) – par mūsu eksprezidenti Vairu Vīķi-Freibergu; Piektais Hamlets (Krista Būmane un MārtiņšEihe) – par režisoru Oļģertu Kroderu un viņaŠekspīra Hamleta iestudējumiem; Mūžīgais mēģinājums(Hercs Franks) – par režisoru Jevgeņiju Arjē unviņa teātri Gešer. Festivālā Dei populi, Florencē, filmaizpelnās balvu par labāko režiju. (re)Arī rudens un ziemas mēnešos MŪZIKAS joma ir bijusine tikai krāšņa, bet pat grandioza. Latvijas 90.dzimšanas dienas priekšvakarā Arēnā Rīga ImantaRešņa vadītie 627 mūziķi atskaņo Gustava Mālera(Mahler) monumentālo, oratorijai līdzīgo 8. jeb Tūkstošusimfoniju, kam pamatā katoļu baznīcas himnaVeni Creator Spiritus (Nāc, Radītājs Gars) un GētesFausta 2. daļas noslēgums. ••• Rīgas Domā AndraPogas vadībā pūtēju orķestris Rīga atskaņo ĒrikaEšenvalda no 11 daļām sastāvošu jaundarbu – kantāti„Latvija. Gadalaiku impresijas”, kam centrā JāņaJaunsudrabiņa Piemini Latviju, un papildus – ImantaZiedoņa, Andas Līces, Ilgas Bērzas, Māras Zālītes unIneses Zanderes dzeja. ••• Diriģējot orķestriun kori ar solistiem RLB Zelta zālē (2008.X) savu 70gadu jubileju atzīmē cilvēks, kurš valkā daudz un dažādascepures – diriģents, komponists, obojists, koklētājs,mūzikas mācību grāmatu autors, muzikāli sabiedrisksdarbinieks, izglītības doktors, vairāku ASVuniversitāšu mācībspēks Andrejs Jansons, ar kuradaudzo veikumu un iegūto atzinības apbalvojumuuzskaiti varētu piepildīt vairākas lappuses. Koncertāatskan Jāņa Kalniņa un jubilāra paša mūzika. •••Komponiste (arī aktrise, mūzikas teorētiķe, dzejniece,Jozef Koudelka. Prāga 1968. Čelsī Galerijā(Chelsea Gallery), Ņujorkā (2008.IX)58foto: Kristaps Kalns. Dienapianiste) Gundega Šmite, kuras jaundarbs Herbstpieredz pirmatskaņojumu oktobra beigās: Man patīknetieši satikties ar dzejniekiem, ievedot tos savāskaņu telpā. „Herbst” (Rudens) ir ļoti skaists RaineraMarijas Rilkes dzejolis, kurā ar krītošas <strong>lapas</strong> metaforutiek atspoguļota visaptveroša, globāla krišana unpausta Dieva būtība. „Mēs visi krītam. Slīd, lūk, kājatur / tam cilvēkam, viņš krīt kā es un tu. / Un tomērir kāds, kas šo krišanu / bezgala maigi savās rokāstur” [Valda Bisenieka atdz.]. Un par komponistes diviemASV nodzīvotajiem gadiem (2000-2002): No sākumaman ļoti patika dzīve Filadelfijas piepilsētā, betpēc tam es kaut kā to visu nevarēju panest. Biju ļotipriecīga atgriezties. ••• Gadskārtējā koncertāZiemsvētki Vīnē, kas sasniedz trīs miljonus skatītāju/klausītāju, LNSO vadītājs Karels Marks Šišons diriģēEmīla Dārziņa Melancholisko valsi. ••• Vācurokgrupa Audiosmog kā dāvanu saviem daudzajiemcienītājiem Latvijā ierakstījusi latviešu valodā ArtūraDuboka Tuvumā, tālumā roka versiju. ••• Sakarāar starptautisko tautas mūzikas festivālu Bardurudens 2008 Rīgā, dzejnieks, dziedātājs, kamīnmūrnieks,gleznotājs un vēderrunātājs Valdis Atāls: Bardam[t.i., dziedošam dzejniekam] ir jābūt ētiskajamavangardam. Taču šobrīd bardi ir nonākuši tajā pašāmērkaķu situācijā, kādā ir visa latviešu estrāde. Pārguliar zvaigzni, Padziedi ar zvaigzni, Zvejo ar zvaigzni,Pasēdi uz poda ar zvaigzni ... (NRA 2008.16.X).••• Kārlis Streips Laikā (2008,47) citē Dainas Dzenesteikto par Piecīšu uzstāšanos pirms nepilniem 20gadiem dramatiskajā Atmodas laikā un pērngad LR90. gadskārtā. 1989: latviešu kopienas ballīšu spēlmaņimums bija atveduši tādu kā lecīga gailēna atļaušanosun brīnumainā kārtā – lielu daļu brīvas elpas.2008: cilvēki draņķīgā laikā bija braukuši no vistālākajiemLatvijas nostūriem, lai iekāptu otrreiz tajāpašā upē. Bet zināt, kas ir vispārsteidzošākais? Bijasajūta, ka viņiem tas izdevās. (bs) (re)TEĀTRIS. Pērngad oktobrī mazais teātris sanfrancisko(dib. 1964) ar Laimoņa Siliņa režisēto RaimondaStaprāna lugu Meli un to piedošana viesojas diasporascentros Bostonā, Ņujorkā, Priedainē, Vašingtonā,Klīvlandē un Toronto, visur izpelnoties jūsmīgasatsauksmes – skat. JG251(2007):51-52. (bs)TĒLOTĀJAS MĀKSLAS jomā vispirms jāmin LatvijasLaikmetīgās mākslas centra sarīkotā KatrīnasNeiburgas izstāde ar nesen un arī agrāk tapušiemdarbiem. Bez daudz cildinātiem mākslas projektiemFrancijā, Austrijā, Vācijā, Krievijā un Ķīnā, Latvijāmāksliniece izveido video noformējumu dziesmusvētkiem, scenogrāfiju un kostīmus Sarkano lukturuziemai Jaunajā Rīgas teātrī un Leļļu operai LNO(skat. JG253:52). Neiburga atbrīvojot konceptuālomākslu no šauri intelektuālas izpratnes un paplāšinottās emocionālo dimensiju – tā izstādes kuratoripar mākslinieces poētisko konceptuālismu (Diena2008.8.XI). ••• Ieva Iltnere par saviem darbiempersonālizstādē Skaistā trauslā daba (Rīgas Galerijā2008.4.XII-2009.17.I): vientulība, mirkļa trauslums,mūžīgā tiekšanās pēc ideāla, skaistā un neglītā robeža,cilvēka esības traģikomisms. ••• Kaut
arī Čikāgas pazīstamajā Tomasa Makkormika galerijā(Thomas McCormick) bijis turpat pusducis Latvijādzimušā (1976) Vidvuda Zviedra personālizstāžu(pēdējā 2008.17.X-15.XI), Latvijā viņa lielākoties abstraktāekspresionisma darbus, kas bieži piesātināti arpaša izjusto Tuvo Austrumu, īpaši Jemenas un Irānasnoskaņām, eksponē pirmoreiz – Rīgas galerijā Alma.Uz NRA (17.X) jautājumu, ko viņš ieguvis vai zaudējisstudiju laikā 90. gadu vidū Detroitas Mākslas un Dizainakoledžā (College of Art and Design), Vidvudsatbild: ... zaudēts netika nekas, un iegūts tika ļotidaudz. Pat ja ASV nav mana vide. Man tas bija šoks,bija ātrāk jāpieaug; ielēcu lielākā dīķī, kurā ir citādākispēles noteikumi – plašāki, anonīmāki, un principākļuvu patstāvīgāks. ••• Kritiķe Stella Pelšepar Lietuvā un Igaunijā māksliniecisko izglītību ieguvušāSigita Kreivaiša sirreālistiski ievirzītajiem darbiempersonālizstādē LMS galerijā: vizuālās detalizācijasnaivisma līmenī, bērnišķīgi karnevālisku košumukombinācijā ar gludu, hiperreālistiski izlīdzinātugleznojumu (Diena 6.XII). ••• Decembrī MiķeļaFišera personālizstāde Pie jauniem vārtiem galerijāAlma saista gan ar pārdabisku spēku gleznojumiem,gan arī ar to modīgajiem nosaukumiem, piem.: Pirmāsnehumanoīdu kristības NATO karabāzes baznīcāĀdažu poligonā – akurāt kā notikums iz pašmājuslepenajām lietām. Kā atceras Stella Pelše, 90. gadosFišera gleznu provokatīvais cikls Sekss un kosmosakuģi nav ticis pieņemts 6. Jauno Baltijas māksliniekuizstādē Viļņā. ••• Supremātisma pamatlicējaKazimira Maļēviča Supremātiskā kompozīcija(1916) izsolē (Sotheby’s Ņujorkā) pārdota par 60 milj.ASV$. (re)LATVIEŠU VALODA. Jau kopš pērngada pirmāspuses atskan rūpes par valsts valodas slīdēšanu atpakaļdivvalodībā. Valsts prezidents Zatlers pauž(2008.1.XII) bažas Valsts valodas komisijas pārstāvjiempar nesamērīgo krievu valodas lietošanu LatvijasTV kanālos, īpaši reklāmās, un arī komisijas vadītājamAndrejam Veisbergam jāatzīst, ka tik bēdīga situācijakā Latvijā nav vērojama nevienā citā ES valstī(..) pat Latvijas sabiedriskā TV nevairās demonstrētreklāmas krievu valodā. ••• Sakarā ar Latvijā apdraudētovalsts valodu jāpiebilst, ka no bij. PSRS 15republikām oficiālās valodas statuss krievu valodaiir tikai Baltkrievijā, Kazahstānā, Kirgīzijā un, protams,Krievijā. Divos Moldovas reģionos un UkrainasKrimas apgabalā krievu valoda ir atzīta par reģionālovalodu, arī Turkmenistānā – līdz ar uzbeku valodu.••• Kremlim tuvā, impēriski ievirzītā politologaSergeja Karaganova „tuvās aizrobežas doktrīna”paredz, ka Krievijas interešu zonās, ieskaitot Baltijasvalstis, krievvalodīgo vidū par katru cenu jāsaglabāietekmes sviras ilgstošai perspektīvai. Rezultātāpēdējos gados notiek pastiprināta KF informatīvāstelpas iespiešanās Latvijas informācijas vidē, piem.,iekļaujot krievu kanālus kabeļa TV vietējās paketēs.Pret faktu, ka arvien noteiktāk tiek zaudēti Latvijasvalstiskās identitātes orientieri un vērtības elektroniskomediju vidē, Latvijas politiķi un drošības speciālisti,ar nedaudziem izņēmumiem, turpina izturēties,maigi izsakoties, vieglprātīgi. Un ne jau tikai medijuKatrīna Neiburgajomā, piem., LR Izglītības un zinātnes ministri TatjanuKoķi nebūt neuztraucot Rīgas Transporta un sakaruinstitūta lēmums par krievu valodas paturēšanukā mācību valodu, kas attiecībā uz augstskolām ir arīpretrunā ar ES nolikumiem (Latvijas Avīze 2008.1.XII).••• Rūdis Hofmanis vēsta, ka JG lasītājiem pazīstamaistēlnieks un rakstnieks Ainārs Zelčs 2007.gadā tīmeklī ar ALAs KF un RLB Valodas attīstības kopasatbalstu ierakstījis un no jauna izdevis Latviešuvalodas krātuves Latviešu pareizrakstības vārdnīcas2. izdevumu (1944) (http://eraksti.delfi.lv/forma.php? gid=95&b=1), kam vārdus tolaik izmeklējusiValodas krātuves darbiniece mag. phil. Velta Rūķe(vēlāk lingvistikas doktore Stokholmas U. Velta Rūķe-Draviņa). ••• Līdz ar dziesminieku un savā laikābaltu valodu lektoru (Vācijā) Austri Grasi, JG veidotājiizkliedz sašutumu par Latvijā dažādos uzrakstosbieži redzamajām krievu teikumu konstrukcijāmar latviešu vārdiem, piem.: Siers Krievijas, Mērce tomātuasā, Jogurts zemeņu, Rieksti sveramie. Arī parnevajadzīgi biežo svešvārdu lietošanu – siers jādegus-Miķelis Fišers. Pie jauniem vārtiem, 2008
- Page 2 and 3:
VOL. LIV, No 1, ISSUE 256MARCH 2009
- Page 4 and 5:
Linda Treija. Brokastu kafija. 2008
- Page 6 and 7:
Un tāpēc tas ir Dievs.Jo instrume
- Page 8:
cenu kāpumam.STUDENTS. Nu ko, poli
- Page 12 and 13: Vārds bija Dievs...”PLATONS. (Pi
- Page 14 and 15: JAUNIETE. Negribu pa nakti palikt v
- Page 16 and 17: JAUNIETE aiziet.Funkcionārs nospie
- Page 18 and 19: spējuši...PLATONS. (Pārtraucot v
- Page 20 and 21: Eva Eglāja-KristsoneOKUPĒTĀS LAT
- Page 22 and 23: nāja kā rūdīts diplomāts. Mazp
- Page 24 and 25: dzejas publikācijas presē.Guntis
- Page 26 and 27: ta Valža Krāslavieša vēstule no
- Page 28 and 29: Dzejnieks un tulkotājs Jānis Elsb
- Page 30 and 31: teratūras (klasiskā mantojuma) un
- Page 32 and 33: No viņa nozīmīgākajām publikā
- Page 34 and 35: paplašinājās divās sekojošās
- Page 36 and 37: ATMIŅASJuris ĶeniņšTĀLIVALDIS
- Page 38 and 39: Bēgļu gaitās mēs glabājām lat
- Page 40 and 41: literatūras centrs. 20.gs. starpka
- Page 42 and 43: Rolfs EkmanisSTARPTAUTISKIE RAIDĪJ
- Page 44 and 45: ir nepārspējama!!! Varbūt baidā
- Page 46 and 47: Parīzes avīzē Le Monde (1972.8.I
- Page 48: mēs esam parādā to, ka latviešu
- Page 51 and 52: MĀKSLAVoldemārs AvensSKULPTORS K
- Page 53 and 54: un grafikā, bet ir arī fotogrāfi
- Page 55 and 56: DAŽOS VĀRDOSDEBESU RIJĀ ieiet te
- Page 57 and 58: LATVIEŠU LITERATŪRA CITVALO DĀS.
- Page 59: Sarmīte Ēlerte, Baņuta Rubesa u.
- Page 63 and 64: na savukārt izpētījusi, ka Latvi
- Page 65 and 66: GRĀMATASSIEVIETES, SIEVIETES, SIEV
- Page 67 and 68: ap Araratu, uz Lasko (Lascaux) alu
- Page 69 and 70: dušās leģendas, īpaši par krī
- Page 71 and 72: Ak, kādi tipi, kādi tēli trinuš
- Page 74 and 75: Rimanda Cepļa foto. Dzejniece Inga
- Page 76: IN THIS ISSUELETTERS AND CULTURE. E