Dzejnieks un tulkotājs Jānis Elsbergs. Rīgā, 2008.Par Jaņi Elsbergu skat. lpp. 3-4, 63-64. Foto: Rolfs Ekmanis.
Pārnesums no 24. lpp.mērauklām nekā no mākslinieciskās vērtības.Kritizēja un no publiskās aprites centās izslēgtdzejniekus, kuri bija atraduši kontaktusLatvijā. Tai pašā laikā uzslavēja dzejniekusLatvijā, kuri bija nonākuši Komunistiskāspartijas ideologu uzmanības lokā. Tas, protams,viņiem nevarēja nākt par labu. Vai bijapareizi dot papildu iemeslu partijas ideologiemun čekai apklusināt dzejas balsi? Vaitomēr vērtēt dzeju kā dzeju un nemeklēt tajātikai un vienīgi politiskus zemtekstus?” 37Kā spilgts intelektuāls cīniņš turpinās jau 60.gadu pirmajā pusē iesāktā sarakste starpKKS vadītāju Leonīdu Rimjanu un ASV dzīvojošolatviešu trimdas literatūrzinātniekuun sovjetologu Rolfu Ekmani. Ekmanis arvienatklātāk un kritiskāk izsaka savas pārdomas:Apsveicama bija Monikas Zariņas dzejupublicēšana „Karogā“ un atsevišķā grāmatelē.Protams, katram ir skaidrs, ka, tāpatkā Austrālijas Dambīša nedzeju publicēšanā,šajā rīcībā, Jūsu vārdiem izsakoties, „slēpjaspa apslēptam sprungulim“. Tomēr, ar vaibez sprunguļiem, varētu turpināt tādā patgarā. Bez tam, ja izdevniecība „Liesma“ pārdrukātu,piemēram, Tauna „Laulības ar pilsētu“,jeb Kraujietes dzeju krājumu „No aizpirktāsparadīzes“, jeb Soduma pirmklasīgitulkoto Džeimsa Džoisa „Ulisu“, jeb IndrasGubiņas romānu „Gandrīz karaliene“, varusaderēt, ka šīs grāmatas pazustu no veikaluplauktiem tikpat ātri, ja ne ātrāk, kāZiedoņa „Motocikls“, Eglona „Kāpj dūmustabi“, Laganovska „Kad vēji šalc“, Heislera„Kāda būsi sirds?“. (..) Liels solis kultūras sakarulabā tiktu sperts, ja Latvijā pieļautu saņemttrimdā sarakstīto beletristiku tikpatbrīvi kā šeit var saņemt kuru katru daiļliteratūrasdarbu (un pat vispropagandistiskākobrošūru) no PSRS. Arizonas valsts universitātesbibliotēkā, piemēra dēļ, katram ir pieejamine tikai „Pravda“, „Izvestija“, „Trud“,„Ļiteraturnaja Gazeta“, „Krokodil“, „Zvezda“,„Novij Mir“, „Moskva“, „Kuļtura i žizņ“ undaudzi citi krievu izdevumi, bet arī „Cīņa“,„Zvaigzne“, „LPSR ZA Vēstis“ un „SovetskajaLatvija“.“ 38Savās vēstulēs Leonīdam Rimjanam RolfsEkmanis atklāti pauž arī savus uzskatus parliteratūru Latvijā, kas nozīmīgi gan tā laika,gan šodienas izpratnei par skatījumu „no37. Nollendorfs, Valters. „Vizma Belševica dvēseleiun garam”. Referāts nolasīts Vizmai Belševicai veltītākonferencē 2006.27.X, Rīgā.38. Rolfa Ekmaņa vēstulē Leonīdam Rimjanam 1966.gada jūlijā. RTMM 558862malas“ uz Padomju Latvijas literārajiem procesiem.Ja šie trāpīgie redzējumi brīvi ieplūstuLatvijas literatūrkritiskajā domā, tie iegūturespektu un konstruktīvu pielietojumu, tačutieši tas bija nevēlamākais rezultāts padomjuoficiālajiem literārā procesa uzraudzītājiem.Kādā vēstulē Ekmanis ironiski priecājas,ka no komitejas puses tiek izrādīta interesepar svešatnes latviešu domām sakarāar jauno dzimtenes latviešu literātu darbusaturu un formu. Taču, izsakot aizdomas,ka komitejas interese ir vairāk „kroņa“ interese,Ekmanis atzīst, ka personīgi pēdējogadu ražojumos nav bijis laika sistemātiskiiedziļināties, bet domājot drīzumā to darīt(to Rolfs Ekmanis augstā līmenī paveica gansavā disertācijā un uz tās bāzes sarakstītajāgrāmatā angļu valodā Latvian Literatureunder the Soviets: 1940-1975 – ASV,1978,gan daudzajās publikācijās trimdas periodikā).Vēstulē Ekmanis pauž gandarījumu, kaarī paši Padomju Latvijas autori ieinteresētitrimdas kritiķu (Leonīds Rimjans trimdiniekuslielākoties vērtē kā cilvēkus, kas pārdevušisavu dzimteni un tautu) spriedumos, tātadtas ir skaidrs pierādījums tam, ka Ziedonis,Vācietis, Eglons, Brīdaka, Čaklais u.c. latviešuintelektuāļi nebūtu gatavi pievienoties Jūsudomām par „dzimtenes un tautas pārdošanu“!Skaidrs ir arī tas, ka daudzi no viņiem –ja tikai to pieļautu – labprāt pasūtinātu vai citādāveidā iepazītos ar „Jauno Gaitu“, „Tiltu“,„Brīvību“, „Akadēmisko dzīvi“, „Laiku“ u.c.trimdas publikācijām. Domāju, ka ImantamZiedonim, piemēram, nekas nebūtu pretī izlasītGunara Gravas rakstu „Novators, kamapvāršņi par tuvu“ (JG, Nr.57). 39Savu personisko nostāju Rolfs Ekmanis deklarēsekojoši: Tāpat kā simtiem citu latviešu,vēlos sekot iezīmēm mūsdienu kultūras gaitāgan trimdā, gan dzimtenē. Esmu viens notiem, kas aizstāv garīgas koeksistences uzturēšanustarp visiem latviešiem, lai arī kur tieneatrastos. Protams, tai jābūt īstai, neviltotaikoeksistencei un ne tik vienpusīgai, kā tastiek bazūnēts „Dzimtenes balsī“. Sajūsmārauju cepuri nost dzimtenes latviešu sasniegumupriekšā dzejā, valodniecībā, mūzikā.Atzinību pelnījuši pēdējos gados tādi talantīgidzejdari kā Ziedonis, Vācietis, Belševica,Čaklais; lai arī retāk, izcēlušies arī daži prozasrakstnieki – Vilks, Eglons, Zigmonte, Brīdaka,Purs, Skujiņš. Drāma un literatūrkritika vēlvienmēr ždanovisma laiku līmenī – krievubiedri Maskavā un Ļeņingradā šajās nozarēsizrādījušies daudz „progresīvāki“. Daži pozitīvimomenti vērojami arī priekšpadomju li-39. Turpat.27
- Page 2 and 3: VOL. LIV, No 1, ISSUE 256MARCH 2009
- Page 4 and 5: Linda Treija. Brokastu kafija. 2008
- Page 6 and 7: Un tāpēc tas ir Dievs.Jo instrume
- Page 8: cenu kāpumam.STUDENTS. Nu ko, poli
- Page 12 and 13: Vārds bija Dievs...”PLATONS. (Pi
- Page 14 and 15: JAUNIETE. Negribu pa nakti palikt v
- Page 16 and 17: JAUNIETE aiziet.Funkcionārs nospie
- Page 18 and 19: spējuši...PLATONS. (Pārtraucot v
- Page 20 and 21: Eva Eglāja-KristsoneOKUPĒTĀS LAT
- Page 22 and 23: nāja kā rūdīts diplomāts. Mazp
- Page 24 and 25: dzejas publikācijas presē.Guntis
- Page 26 and 27: ta Valža Krāslavieša vēstule no
- Page 30 and 31: teratūras (klasiskā mantojuma) un
- Page 32 and 33: No viņa nozīmīgākajām publikā
- Page 34 and 35: paplašinājās divās sekojošās
- Page 36 and 37: ATMIŅASJuris ĶeniņšTĀLIVALDIS
- Page 38 and 39: Bēgļu gaitās mēs glabājām lat
- Page 40 and 41: literatūras centrs. 20.gs. starpka
- Page 42 and 43: Rolfs EkmanisSTARPTAUTISKIE RAIDĪJ
- Page 44 and 45: ir nepārspējama!!! Varbūt baidā
- Page 46 and 47: Parīzes avīzē Le Monde (1972.8.I
- Page 48: mēs esam parādā to, ka latviešu
- Page 51 and 52: MĀKSLAVoldemārs AvensSKULPTORS K
- Page 53 and 54: un grafikā, bet ir arī fotogrāfi
- Page 55 and 56: DAŽOS VĀRDOSDEBESU RIJĀ ieiet te
- Page 57 and 58: LATVIEŠU LITERATŪRA CITVALO DĀS.
- Page 59 and 60: Sarmīte Ēlerte, Baņuta Rubesa u.
- Page 61 and 62: arī Čikāgas pazīstamajā Tomasa
- Page 63 and 64: na savukārt izpētījusi, ka Latvi
- Page 65 and 66: GRĀMATASSIEVIETES, SIEVIETES, SIEV
- Page 67 and 68: ap Araratu, uz Lasko (Lascaux) alu
- Page 69 and 70: dušās leģendas, īpaši par krī
- Page 71 and 72: Ak, kādi tipi, kādi tēli trinuš
- Page 74 and 75: Rimanda Cepļa foto. Dzejniece Inga
- Page 76: IN THIS ISSUELETTERS AND CULTURE. E
Change language