Untitled - Jura Žagariņa mājas lapas

Parīzes avīzē Le Monde (1972.8.III), kur rakstaautors Bernars Ferons (Bernard Féron) pēcvēstules galveno punktu uzskaitīšanas, pievēršasopozicionārām tieksmēm arī citās nekrievurepublikās, piemēram, Ukrainā, kur ļeņiniskātautību politika īstenībā tiek izmantotakā aizsegs lielkrievu šovinismam. Šī pašaiemesla dēļ, kā uzsver Ferons, arī latviešu komunistiprotestējot pret Kremļa mērķtiecīgiīstenoto pārkrievošanas politiku Baltijas republikāsun citos Padomju Savienībā iekļautajosnekrievu reģionos.ALA UZGRIEŽ MUGURU MADRIDEISkultānam pašam, bez saņemto materiālurediģēšanas un piemērošanas laišanai ēterā,ļoti daudz laika un enerģijas aizņem nemitīgākaulēšanās un cīkstēšanās ar ALAs vadību.Par laimi Madridē viņam ir divas krietnas palīdzes– Ivonna Muktāne, kuŗai ļoti piemērotabalss tekstu ielasīšanai ēterā, un ļoti čaklā unpašaizliedzīgā Elza Grigāne De Miguel. Skultānsizmisīgi cīnās par līdzdarbinieku skaitapalielināšanu, arī par līdzstrādnieku honorārupaaugstināšanu, kas varētu pamudinātuz aktīvāku līdzdalību 32 . Bet veltīgi. Kaut arīALAs piešķirtā alga Grigānei un Muktānei irsmieklīgi maza ($100 mēnesī), ALAs vadībataupības nolūkā drīz vien uzdod Skultānamatlaist vienu no darbiniecēm. Negaidot Skultānaatbildi, ALA izbeidz algu izmaksas – vispirmsMuktānei, pēcāk arī Grigānei, kurastomēr, patriotiskas pienākuma sajūtas mudinātas,turpina ielasīt tekstus un veikt administratīvusdarbu bez jebkāda atalgojuma.Jaunajam ALAs priekšsēdim Uldim Gravamnosūtītā memorandā Skultāns pauž pārliecību,ka Madrides latviešu raidījumi būtu uzturamispēkā par katru cenu (..) tik ilgi, cikvien tie mums pieejami. (..) Lai veicinātu šosakaru līdzekli ar tautu Latvijā, kas ir visiedarbīgākaisun ietver vismazāko risku, varētupēc manām domām pat sašaurināt izdevumuscitās vietās. (..) Līdz šim mēs esam varējušiar Madrides raidījumu palīdzību sniegtlatviešiem Latvijā visus savus nacionālpolitiskosapcerējumus, vēstījumus, informāciju,sekojot mūsu galvenajam principam – palīdzētmūsu tautas kodolam grūtajā cīņā partālāk pastāvēšanu un neatkarību. To darījusiarī “Brīvā Latviešu Balss” pati ar savu iniciatīvuun visiem ļauniem kavēkļiem spītēdama.(..) Ja vispār kādreiz vietā bijis latviešusakāmvārds “labāk zīle rokā, nekā medniskokā”, tad tas ir šim gadījumam 33 .Neraugoties uz Radio Nacional de España atkārtotiuzsvērto labvēlību iepretim baltiešuraidījumiem, ko atzīst arī Ilgvars Spilners pēcbrauciena uz Madridi 1970. gada pavasarī,neraugoties uz Viļa Skultāna memorandiempar latviešu raidījumiem kā svarīgu cīņas līdzeklipret okupācijas varu Latvijā, ALAs runasvīrinospriež, ka šajos apstākļos (..) raidījumosieliktos līdzekļus un pūles var izlietotcitos nacionālistiskos pasākumos, nepasakotgan -- kādos. Tiek izziņots lēmums sākotar 1971.1.XI izbeigt jebkuru atbalstu Madridesradio latviešu valodas raidījumiem spāņucenzūras dēļ (kam ar patiesību maz sakara);arī tādēļ, ka spāņu radio vadība neesot reaģējusiuz Spilneram it kā solīto raidītāja jaudaspaaugstināšanu, kam seko parastais unvāji nopamatotais apgalvojums, ka padomjutraucētāju dēļ raidījumus Baltijas republikāsnevarot dzirdēt tik un tā 34 . Nepieciešamomateriālu sūtīšanu uz Madridi ALA pārtraucjau mēnesi pirms paziņotā datuma. Žēl gan,ka tie mūsu amerikāņi tā nolēmuši. (..) Viņigan aizbildinās ar škēršļiem no spāņu puses,bet paši ir tie, kas visu izbeidz – tā Elza Grigānevēstulē Skultānam 35 , un nedēļas trīs vēlāk:Nesaprotu, kāpēc Dr. Spilners vēl arvienbalstās uz tā, kas notika augustā 36 . Mēs viņamabas pavēstījām, ka viss ir kārtībā (..)jau septembra sākumā. (..) Tiešām jāpabrīnas!37 Vēstuļu izmaiņā minētie “amerikāņi,”citkārt arī “amerikāņu misteri,” konkrētajāgadījumā attiecas uz ALAs vadību.Savu grūti izprotamo soli ALAs vadība nepacenšaskoordinēt ar trimdā esošiem igauņiemun lietuviešiem, kuru organizācijas turpinafinansēt Madrides raidījumus. Igauņu redakcijasvadītājs Villibalds Rauds ir bezgala sašutispar latviešu rīcību: ALA vadītāji, protams,nezina, ko viņi dara! – īpaši, ņemot vērā, kaatjaunotie raidījumi iekrita viņiem klēpī bezpirksta pakustināšanas 38 . Jāpiebilst, ka parbaltiešu raidījumu atjaunošanu 1969. gadaseptembrī visvairāk jāpateicas Raudam, kuraieskatā ALAs vadībā ieperinājušies baltiešuienaidnieki, pie kam Dr. S. [t.i., Spilners] esotpilnīgi pārpratis Spānijas radio vadītāja Luisade Andresa sacīto. Arī jautājums par it kādotiem spāņu “solījumiem” palielināt jauduuz 100 kilovatiem nekad neticis pārrunāts 39 .Un, ja raidījumus nevar sadzirdēt, kādēļ tadkrievi pieprasa to izbeigšanu? – jautā Raudsvēstulē Pēterim Lejiņam 40 .SKULTĀNS TURPINA CĪNIŅUPar patieso stāvokli raidījumu jomā Skultānscenšas apgaismot un sacelt kājās citu latviešutrimdas organizāciju vadītājus un arī sūtniecībupārstāvjus, vienlaikus dedzīgi vēršotiespie visas latviešu trimdas sabiedrības ar44