Untitled - Jura Žagariņa mājas lapas

un grafikā, bet ir arī fotogrāfijas, kas šodienir viena no populārākajām mākslas izpausmēm.Ceļojošajā izstādē salīdzinoši maz trīsdimensijudarbu, ko noteikušas transportēšanasun technisko iespēju robežas.Lai labāk saprastu izstādē eksponētos darbus,jāatceras modernās mākslas attīstībaārpus Latvijas kopš II Pasaules kara beigām.Mākslas kustību, ko šodien dēvējam par modernismuun kas radās Eiropā 19. gadsimtabeigās, sākumā pilnīgi noraidīja ASV. PateicotiesEiropas mākslinieku (De Kooning, Hoffman,Gorky, Rothko u.c.) ieplūšanai Amerikā,kā arī eksplozīvajam pēckara ekonomiskajampieaugumam, tur sāka attīstītiesmodernā māksla ar abstrakto ekspresionismupriekšgalā. Iegūstot dominējošu lomumākslas pasaulē un pasaules mākslas tirgū,modernās mākslas kustības ātri pārņēmavisas Rietumu zemes, ieskaitot Austrāliju,un ar laiku modernisms parādījās arī Āzijāun Āfrikā. ASV valdība reklamēja abstraktoekspresionismu, to lietojot kā ieroci Aukstajākarā pret Padomju Savienību, pasniedzotto kā Rietumos atļautas brīvības un individualitātesvizuālu manifestāciju (Vitauts Sīmanis– „Māksla ir brīvības izpausme”), kākontrastu sociālistiskā reālisma tradīcijai, koprasīja padomju režīms. Modernisma, postmodernismapamatfilozofijā valda avangardisms,kurā mākslas robežas un definīcija nepārtrauktipaplašinājās. Modernisms necentāsmākslas un kultūras vērtības apliecinātun proklamēt, bet drīzāk tās iztaujāt. 1980.gados amerikāņu konceptuālists Joseph Kosuthapgalvoja, ka mākslas esences apšaubīšanair kļuvusi par galveno tematiku. 1969.gadā viņš proklamēja konceptuālās mākslaspriekšnoteikumu, ka katra mākslinieka vērtību,kas strādā pēc franču mākslinieka MarcelDuchamp, var noteikt pēc tā, cik daudz viņšiztaujā mākslas darba raksturu.Šajā gadsimtā mākslinieki nodarbojas ar filozofiskujautājumu pētīšanu, lielāku uzmanībupievēršot mākslas procesiem nekā galaproduktiem, ar nejaušībām un individuālomākslinieku psicholoģiju un zemapziņas iespaidu.Kā saka Lelde Vintere Ore: Nejaušībakādreiz ir labākais elements gleznā. Esmuatvērta spontanitātei, ļaujos pārsteigumam.Mūsdienu māksla var arī tuvoties literatūrai,nevis tekstuālā saturā, bet tās struktūrāun vizuālajā izskatā, ko var redzēt Jāņa RūdolfaNedēļas darbā. Slaidiņa un Hermanovskadarbus stipri ietekmē architektūras jēdzieni.Arī sociālā kritika ir svarīgs elements– Imants Krūmiņš un Ilga Leimane pēta jautājumus,kas saistīti ar internetu. Krūmiņa digitālāsfotogrāfijas izraisa jautājumus par autortiesībām,kamēr Leimanes interneta drauguportāla inspirētie portreti analizē šī fenomenaīsto sabiedrisko nozīmi. DaumantsŠnore glezno Rīgas torņus, bet ar unikālupieeju, jo gleznā Rīgas torņu priekšplānā redzamamākslinieka roka ar otu. Daži mākslinieciskonodarbību uzskata galvenokārt parpsicholoģisku jautājumu. Indra Avena cenšasveidot mainīgo ainavu, kas ir cilvēka iekšējādzīve.Mūsdienu māksla no skatītāja prasa vairāknekā tradicionālais reālisms, ko varējām vērtētrelatīvi vienkārši – temats un izpildījums.Nebūtu pareizi izslēgt iespējamību cienītmākslas darbu tādēļ, ka tas izraisa interesantusjautājumus, piedāvā kaut ko pārsteidzošuvai pat nepatīkamu. Mūsdienu mākslasgalvenais uzdevums ir izraisīt pārdomas parmākslas un dzīves dziļāko nozīmi. oMāris BrancisJĀNIS LIEPIŅŠ GALERIJĀ„MŪRNIEKS”(2008.26.XI – 30.XII)Gleznotājs Jānis Liepiņš (1894-1964) ir viensno pašiem nozīmīgākajiem un ievērojamākajiemmāksliniekiem latviešu 20.gs. mākslā.Viņš ne vienmēr ir guvis tādu atzinību kā citiviņa laikabiedri, taču bez viņa mūsu glezniecībaskopaina vairs nav iedomājama. Viņšir atstājis neizdzēšamas pēdas kā vienaudžu,tā – jo vairāk – savu audzēkņu daiļradē.1931. gadā viņš kļūst par Kultūras fonda laureātu,bet 1935. gadā KF atzīmē viņa gleznuZvejnieku osta.Dzimis Pārdaugavā ne visai turīgā dzelzceļniekaģimenē un uzsūcis sevī vienkāršo cilvēkumateriālā ziņā visai ierobežoto ikdienu unsadzīvi, arī mākslā Jānis Liepiņš pirmais latviešuglezniecībā pievērsies zvejnieku ostasun strādnieku dzīves tēlojumam. Zvejniekudošanās jūrā vai acumirklīga piestāšanās pielaivām pirms un pēc tam, sūcot pīpi un pārmijotpāris vārdus ar kaimiņiem, loma šķirošana,kartupeļu rakšana, arī siena un labībasnovākšana un vakarā īsa atpūta pēc smaga_______________________Mākslas zinātņu maģistrs Māris Brancis, kura kontāir vesels klāsts publikāciju mūsu mākslas mantojumajomā, ir Latvijas Valsts arhīva Personu fondu un trimdasdokumentu daļas vadītājs,51