12.07.2015 Views

Ilgtspējas indeksa 2011 pārskats - Latvijas Brīvo Arodbiedrību ...

Ilgtspējas indeksa 2011 pārskats - Latvijas Brīvo Arodbiedrību ...

Ilgtspējas indeksa 2011 pārskats - Latvijas Brīvo Arodbiedrību ...

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

Jāsamazinakopējais atkritumu daudzumsVisiemuzņēmumiem ir ietekme uz vidiAtkritumi neradīja problēmas, kamēr uz Zemes bija skaitliski maziedzīvotāju, nebija izejvielu deficīta un iepakojums bija dabīgs.Kā demonstrēt praksē atbildību pret vidi, ja uzņēmumam biznesaspecifikācija nav saistīta ar tiešu ietekmi uz vidi?Foto – Vitālijs Stīpnieks,Dienas medijiapsaimniekošanu. Pēdējo gadu laikā valdība aktualizējusiarī citus ekonomiskos instrumentus, ar kuriem mēģinaregulēt patērētāju un uzņēmēju uzvedību. Kā piemēruvar minēt dabas resursu nodokļa palielināšanu plastmasasmaisiņiem vai atsevišķiem plastmasu veidiem. Tā rezultātālielākā daļa lielveikalu ir atteikušies pircējiem bez maksaspiedāvāt polietilēna maisiņus, bet plastmasas izstrādājumitiek aizstāti ar bioplastmasu.Svarīga efektivitāteLatvijā ir pietiekami daudz uzņēmumu, kuri ikdienāatbildīgi izturas pret vidi un domā par to, kas paliek aizUzņēmumi investē gan pašulīdzekļus, gan izmanto arī ESfondu piedāvātās iespējas.Jebkuram uzņēmumam ir būtiska ietekme uz produktuun pakalpojumu piedāvājumu, un tam lielā mērāir jāuzņemas atbildība par to, ka produkti un pakalpojumi,kurus tas iegādājas, to ražošanas, lietošanas un dzīvescikla beigās rada būtisku ietekmi uz vidi. Zaļais iepirkumsir viens no pasākumiem, kas samazina šo ietekmi. Tāīstenošanu uzņēmumā, neskatoties uz tā lielumu, darbībasmērogu vai specifikāciju, var uzsākt jebkurā brīdī.kā arī atkarībā no uzņēmuma kapacitātes un vēlmēm,var ieviest pakāpeniski dažādos līmeņos. Pirmos soļusuzņēmums var spert vienkāršotus, izvēloties atsevišķus,videi draudzīgus produktus un pakalpojumus, bet turpināt,izvēršot iepirkuma alternatīvu detalizētu analīzi unizvērtējot produktu dzīves ciklu.Zaļais iepirkums ir vides principu un kritēriju izmantošanauzņēmuma produktu un pakalpojumu iepirkumos.Tā mērķis ir mazināt uzņēmuma radīto slodzi uz apkārtējovidi un cilvēku veselību gan uzņēmumā, gan ārpus tā tiešāsbiznesa vides. Zaļais iepirkums ir attiecināms uz visplašākoproduktu un pakalpojumu klāstu, ko uzņēmums untā darbinieki izmanto, piemēram, biroja piederumi unkancelejas preces, tīrīšanas līdzekļi, mēbeles, papīrs, birojatehnika, pārtika, energoapgāde, celtniecības darbi, transportalīdzekļi u.c. Zaļā iepirkuma īstenošana uzņēmumā irļoti būtiska, jo virza ražošanu un patēriņu tuvāk ilgtspējīgasattīstības koncepcijai, no kā ieguvēji ir visa sabiedrība. Nouzņēmuma viedokļa svarīgs ir arī fakts, ka nereti, ilgtermiņāīstenojot zaļo iepirkumu, iespējams rast finanšu resursuietaupījumu, piemēram, enerģijas patēriņā, atkritumusaimniecībā, resursu patēriņā kopumā.Zaļā iepirkuma galvenie uzdevumi ir ierobežot kopējopatēriņu un dabas resursu izmantošanu (mazinotneatjaunojamo resursu pielietojumu, bet palielinot videidraudzīgi apsaimniekoto atjaunojamo resursu īpatsvaru),kā arī samazināt piesārņojumu un videi bīstamo vielupielietojumu. Lai šos uzdevumus īstenotu, nozīmīga ir uzņēmumalēmumu pieņēmēju izpratne gan par produktanepieciešamību vai tā apjomu, gan produkta ietekmi.Mīti par zaļo iepirkumuUzsākot zaļā iepirkuma realizāciju, būtu nepieciešamsizvērtēt sabiedrībā nereti dzirdamos priekšstatus:Jānis Rozītis,Pasaules dabas fondameža programmasvadītājsLaura Berga,AS <strong>Latvijas</strong> Zaļais punktsTehniskā direktoravietnieceŠodien situācija ir radikāli mainījusies, jo, kopš 1900.gada Zemes iedzīvotāju skaits ir trīskāršojies, ir bažas parneatjaunojamo dabas resursu krājumu izsīkšanu un iedzīvotājudzīvē ir ienākuši sintētiskie materiāli, kuri dabā navsastopami un vairumā gadījumu ir bioloģiski nesadalāmi.Šādus materiālus apkārtējā vide nespēj asimilēt, tāpēc tātiek piesārņota.Eiropas Savienība nosaka standartusLai atkritumi radītu pēc iespējas mazāku kaitējumuvidei un sabiedrībai, Eiropas Savienības (ES) normatīvajosaktos, kas saistoši arī Latvijai, noteikta atkritumuapsaimniekošanas vēlamā tendence – veicināt atkritumurašanās novēršanu, preču un to iepakojuma ražošanāizmantojot iespējami mazāk materiālu, jau radītās precesun iepakojumu izmantot atkārtoti, bet otrreizējā materiālāvai enerģijā pārstrādāt tikai atkārtotai izmantošanainederīgo. Tā rezultātā ES jākļūst par «atkritumu pārstrādes»sabiedrību, kurā atkritumi tiek uzskatīti par resursu,bet atkritumu pārstrādes industrija, pateicoties augstiemvides standartiem un sabiedrības vides apzinīgumam,ieņem nozīmīgu lomu valstu ekonomikā. Lai veicinātu šīmērķa sasniegšanu, ES normatīvajos aktos uzņēmumiem,kuri ražo vai tirgo elektropreces, videi kaitīgās precesun preces iepakojumā, uzdots rūpēties par šo prečuun iepakojuma savākšanu un pārstrādi, maksājot dabasresursu nodokli vai organizējot šo preču un iepakojumaviņiem, neatkarīgi no tā, vai tas ir liels ražošanas uzņēmumsvai neliels birojs. Atkritumu daudzumu samazināšana,šķirojot un pārstrādei nododot gan birojā, ganražotnē, gan noliktavā nonākušos atkritumus, ir visbiežāksastopamā uz vides ilgtspēju vērstā aktivitāte <strong>Latvijas</strong>uzņēmumos. Īpaši nopietna pieeja vides jautājumiem,to skaitā arī atkritumu apsaimniekošanai, ir ārvalstukompāniju filiālēm Latvijā un meitas uzņēmumiem. Turjau vadības līmenī ir noteikti konkrēti vides mērķi, kas irjāsasniedz un kādā laika periodā. Izvērtējot uzņēmumuiesniegtās anketas, tomēr nākas secināt, ka mums vēl irdaudz darāmā. Nozīmīgākais jautājums ir resursu izmantošanasefektivitāte, neatjaunojamu resursu aizstāšana aratjaunojamiem. Mērķis ir kopējā atkritumu daudzumasamazināšana, taču to iespējams sasniegt tikai tad, kadmainīsies vispārējie uzskati un ražotājiem jau preces untās iepakojuma plānošanas stadijā būs skaidrs, kā notiksto pārstrāde, dodot priekšroku viegli pārstrādājamiemvai dabā sadalīties spējīgiem materiāliem, nekombinējotsarežģīti atdalāmus materiālus, turklāt radušos atkritumusuzskatot par resursiem citu produktu ražošanai.Lai uzlabotu ražošanas procesus un samazinātu radītoatkritumu daudzumu, uzņēmumi investē pašu līdzekļus,taču izmanto arī iespējas izmantot dažādu ES fondupiedāvātās iespējas. Uzmanība tiek pievērsta arī videsapziņas veidošanai, izmantojot informatīvās kampaņasun vides izglītības aktivitātes.Foto – Vitālijs Stīpnieks,Dienas mediji34 35

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!