es_nr1_2013_netam
es_nr1_2013_netam
es_nr1_2013_netam
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
100<br />
Ievads<br />
Ilze Rūse<br />
Viens no Eiropas vadošajiem pētniekiem sabiedrības līdzdalības jautājumos<br />
Džastins Grīnvuds (Justin Greenwood) par sabiedrības līdzdalību teicis,<br />
ka, “izmantojot parlamentārās demokrātijas mehānismus, tā nodrošina<br />
reprezentatīvās demokrātijas principus” 1 . Šis demokrātiskās izpausm<strong>es</strong> proc<strong>es</strong>s<br />
ir vienlīdz nozīmīgs kā nacionālajā līmenī, kur nevalstisko organizāciju<br />
(turpmāk — NVO) līdzdalība nodrošina pieņemto lēmumu leģitimitāti, tā arī<br />
ES kontekstā, ko visai grūti nodalīt no nacionālās jomas, jo ES kompetenc<strong>es</strong><br />
aizvien vairāk i<strong>es</strong>piežas dalībvalstu nacionālajā likumdošanā. Nevalstisko<br />
organizāciju līdzdalība ietekmē pieņemto lēmumu kvalitāti, dodot i<strong>es</strong>pēju<br />
dažādiem viedokļiem un inter<strong>es</strong>ēm izpausti<strong>es</strong> savstarpējā mijiedarbībā. Latvijā<br />
šim proc<strong>es</strong>am ir liels potenciāls un nozīme, it īpaši virzībā uz pievienošanos<br />
eirozonai un saistībā ar gaidāmo Latvijas prezidentūru ES Padomē.<br />
Līdz šim Latvijā ir maz padziļinātu pētījumu, kas pievērstos neval stiskā<br />
sektora līdzdalības izvērtēšanai. 2011. gadā sagatavotais “Pārskats par NVO<br />
sektoru Latvijā” aplūko NVO raksturojošās pazīm<strong>es</strong>, darbības veidus un<br />
finansējuma avotus. 2 Lai noskaidrotu pastāvošo i<strong>es</strong>aist<strong>es</strong> mehānismu efektivitāti,<br />
<strong>2013</strong>. gada sākumā pēc Valsts kancelejas pasūtījuma izstrādāts pētījums<br />
par sabiedrības līdzdalības institucionāliem priekšnosacījumiem. 3 Tā mērķis<br />
ir veikt juridiskā ietvara “auditu” un sniegt rekomendācijas tālākiem uzlabojumiem.<br />
Šobrīd NVO i<strong>es</strong>aisti nacionālo likumprojektu izstrādē nodrošina<br />
virkne mehānismu, piemēram, dalība darba grupās, konsultatīvās padom<strong>es</strong>,<br />
kā arī i<strong>es</strong>pējas sniegt atzinumu Valsts sekretāru sanāksmēs. Papildus tam,<br />
Memoranda padom<strong>es</strong> nodrošina i<strong>es</strong>pēju sociālajiem partneriem piedalīti<strong>es</strong><br />
Ministru kabineta lēmumu pieņemšanas proc<strong>es</strong>ā.<br />
Tomēr līdzšinējie pētījumi nepietiekami pievērsuši<strong>es</strong> jautājumam par<br />
to, kā pašas nevalstiskās organizācijas saredz savu i<strong>es</strong>aisti, kāda ir to mo -<br />
tivācija un aktivitāte pieejamo līdzdalības instrumentu izmantošanā. Šis<br />
1 Greenwood J. Inter<strong>es</strong>t Repr<strong>es</strong>entation in the European Union. Palgrave Macmillan. 2011, p. 4.<br />
2 Pārskats par NVO sektoru Latvijā. Sabiedrības integrācijas fonds, 2011. http://www.biss.soc.<br />
lv/downloads/r<strong>es</strong>ourc<strong>es</strong>/SIF_Parskats_par_NVO_sektoru_Latvija.pdf (“Baltic Institute of Social<br />
Science” mājaslapa; aplūkota 12.01.2012.).<br />
3 Izvērtējums par nevalstisko organizāciju i<strong>es</strong>aist<strong>es</strong> mehānismiem Ministru kabineta lēmumu<br />
pieņemšanas proc<strong>es</strong>ā un priekšlikumu izstrāde šo mehānismu pilnveidei. Valsts kancelejas iepirkuma<br />
nolikums. MK VK 2012/32. Apstiprināts ar 06.11.2012. Valsts kancelejas iepirkuma komisijas<br />
sēd<strong>es</strong> protokolu Nr.1.
Change language