es_nr1_2013_netam

18
Inese Vaidere
ir palīdzēt samazināt problēmās nonākušu eirozonas dalībvalstu aizņem -
šanās izmaksas. 15
EcB lēmums par parādu mākto valstu obligāciju iepirkšanu neierobežotā
daudzumā nav vērtējams viennozīmīgi. No vienas puses, tas sniedz
drošības sajūtu, ka grūtībās nonākušajām valstīm ārkārtas situācijā tiks palīdzēts.
No otras puses, šī drošības sajūta var vājināt apņemšanos sakārtot savu
ekonomiku. Ne velti lēmums nebija vienprātīgs, tam iebilda Vācijas centrālās
bankas prezidents Jenss Veidmans (Jens Weidmann). Tiešie monetārie
darījumi nekādā veidā nevar atrisināt eirozonas krīzi, kuras pamatā ir daudz
sarežģītāki strukturāli jautājumi. Ir jāsaprot arī tas, ka EcB nav un nedrīkst
būt “neierobežoti” līdzekļi, ko ieguldīt obligācijās.
Kā nākamais solis krīzes mīkstināšanā tiek minēta eiroobligāciju izdošana,
par ko tiek diskutēts, bet kas, manuprāt, nebūtu jāatbalsta. Nevar ne -
mi tīgi turpināt kolektīvi izlīdzēt tām eirozonas valstīm, kurām ne pietiek
politiskās gribas veikt nepieciešamās reformas.
Uzskatu, ka EcB lēmumiem būs pozitīvas sekas tikai tad, ja tā konsekventi
pieturēsies pie izvirzītajiem kritērijiem. Šobrīd tiek plānots, ka, lai
EcB iesaistītos, valstīm būs jāpiesakās uz formālu palīdzību no eirozonas
palīdzības fondiem, pakļaujoties stingriem Eiropas Stabilitātes mehānisma
programmas taupības noteikumiem. Šeit gan jāuzdod būtisks jautājums: kas
notiks, ja valsts nespēs pakļauties izvirzītajām prasībām, kā tas ne reizi vien
līdz šim ir noticis ar Komisijas, EcB un SVF prasībām eirozonas dienvidvalstīm.
Ja EcB atsauks savu palīdzību, konkrētajā valstī tas radīs katastrofālas
sekas. Taču, ja EcB mīkstinās savu nostāju, tā zaudēs uzticību finanšu
tirgos.
Tāpat jāņem vērā, ka, pieņemot lēmumu par obligāciju iepirkšanu ne -
ierobežotā daudzumā, EcB būtībā uzņemas jaunu funkciju — garantēt, lai
valstu obligāciju procentu likmes nebūtu pārlieku augstas. Taču EcB pa -
matuzdevums ir nodrošināt cenu stabilitāti. Tādēļ ir svarīgi, lai grūtībās
nonākušo valstu obligāciju procentu likmju pazemināšana nekļūtu par EcB
galveno rūpalu, jo šie abi mērķi var izrādīties konfliktējoši, it sevišķi, ja vienlaikus
palielinātos privāto banku aizdevumi. Svarīga ir EP uzraudzība šajā
jautājumā, piemēram, izmantojot iespēju, ka EcB prezidents, reizi ceturksnī
15 Introductory Statement to the Press conference by Mario Draghi, President of the EcB.
European central Bank. 06.09.2012. http://www.ecb.int/press/pressconf/2012/html/is120906.
en.html (Eiropas centrālās bankas mājaslapa; aplūkota 15.02.2013.).