es_nr1_2013_netam

Recommendations

Info

Eiropas Stabilizācijas mehānisma darbības pamatprincipi 37 Pretējās domās ir tie, kas uzskata, ka nav vērts veidot palīdzības programmu, kas lielāka nekā reāli nepieciešams, un ka pārlieku dāsns palīdzībai veltītu līdzekļu apmērs var būt par iemeslu nepieciešamo reformu novilcināšanai Eiropas parāda krīzes skartajās valstīs. ESM dalībvalsts finanšu satricinājumu gadījumos varēs pieteikties da - žādām ESM atbalsta programmām: banku rekapitalizācijai, preventīvā finanšu atbalsta programmā, makroekonomikas pielāgošanās programmā vai otrreizējā tirgus atbalsta instrumentam. ESM pārvaldes struktūra ESM, tāpat kā EFSF, galvenā mītne atrodas Luksemburgā. ESM pārvaldes struktūra iekļauj Direktoru padomi (Board of Directors), Vadītāju padomi (Board of Governors) un izpilddirektoru. Vadītāju padomē katru ESM dalībvalsti pārstāv finanšu ministrs un viens vietnieks ministra prombūtnes laikā. ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs un EcB prezidents (tāpat kā Eirogrupas prezidents un eirozonai nepiederošās valstis, kas piedalās atbalsta sniegšanā) darbojas Vadītāju padomē novērotāju lomā. Vadītāju padome lēmumus var pieņemt, savstarpēji vienojoties, vai ar kvalificētu balsu vairākumu. Lai varētu noslēgt savstarpējo vienošanos, balsojumam jābūt vienbalsīgam. Tirgus analītiķi nereti uzsver, ka ESM Vadītāju padomes balsojumu, kurā izmantota vienbalsīgas vienošanās procedūra, var uzskatīt par notikušu arī tad, ja tajā kāda valsts nepiedalās. Ar nosacījumu, ka tiek nodrošināts kvorums, kuru veido vismaz divas trešdaļas ESM dalībvalstu un vismaz divas trešdaļas no kopējām balsstiesībām. Tādējādi ir palielināta ESM efektivitāte. Visus nozīmīgākos lēmumus attiecībā uz ESM pieņem Vadītāju padome, vienbalsīgi vienojoties, un katras valsts balsij ir vienlīdz liela nozīme. Vadītāju padome ar vienbalsīgu vienošanos pieņem lēmumus, piemēram, par finanšu atbalsta piešķiršanu, tā veidu un apjomu, finanšu atbalsta nosacījumiem, ESM aizdotspējas palielināšanu un finanšu palīdzības instrumentu klāstu. Tāpat Vadītāju padomei nepieciešams panākt vienbalsīgu vienoša - nos, lai pieņemtu lēmumu par kapitāla pieprasīšanu un kapitāla iemaksu veikšanas termiņiem (izņemot tos gadījumus, kad iemaksātā kapitāla līmenis sarūk ESM ciesto zaudējumu dēļ); kopējā kapitāla pārmaiņām; piešķirtās
38 Vija Mičūne finansiālās palīdzības cenošanas politiku un tās pārmaiņām; kapitāla atslē - gas pārmaiņām; jauno dalībvalstu ESM dalības iesniegumu apstiprināšanu un ar tās iestāšanos saistīto grozījumu veikšanu ESM līgumā; jaunu ESM akciju emisiju. Vadītāju padome var deleģēt uzdevumus Direktoru padomei. Kvalificētam vairākumam nepieciešams savākt 80% dalībvalstu balsu pro - porcionāli ESM dalībvalstu iemaksām ESM kapitālā ar nosacījumu, ka ir savākts kvorums. Direktoru padomē katru eirozonas valsti pārstāv viens direktors ar augstu kompetenci ekonomikas un finanšu jautājumos un viens direktora vietnieks, kas aizstāj direktoru tā prombūtnes laikā. ESM līgums nosaka, ka direktoram un direktora vietniekam jābūt kompetentiem ekonomikas un finanšu jautājumos. Eiropas Komisijas (EK) un EcB nozīmēti pārstāvji darbojas Direktoru padomē novērotāju lomā. Direktoru padome lēmumu var pieņemt, panākot kvalificētu balsu vairākumu vai vienkāršu balsu vairā - kumu. Lai pieņemtu lēmumu ar vienkāršu balsu vairākumu, nepieciešams savākt dalībvalstu kvorumu un iegūt lielāko daļu no balsīm. Direktoru padomi vada ESM izpilddirektors, kurš ir atbildīgs par pastāvīgu ESM pārvaldīšanu. ESM līgumā ir atrunāta arī ārkārtas lēmumu pieņemšanas procedūra, kas var tikt piemērota, lai nodrošinātu ātru lēmumu pieņemšanas procedūru. Šo lēmumu pieņemšanas procedūru izmanto vienīgi specifiskos gadījumos, ja EK un EcB atzīst, ka, to nepiemērojot, var rasties sistēmisks ekonomisks un finanšu stabilitātes risks. Ja tiek piemērota ārkārtas procedūra, nepieciešams nodrošināt 85% balsu kvalificētu vairākumu. ESM darbojas ciešā sadarbībā ar SVF, kas šajā sadarbības modelī sniedz gan tehnisku palīdzību, gan finansiālu atbalstu problēmu skartajām eirozonas valstīm. Arī EcB sadarbosies ar ESM, palīdzot novērtēt, vai kādas valsts finanšu satricinājumi rada draudus eirozonas finanšu stabilitātei, kā arī veicot detalizētu parāda ilgtspējas analīzi. EcB personāls iesaistīsies arī pārrunās par makroekonomikas pielāgošanas programmas sagatavošanu atbalsta saņēmējvalstīm un ESM aktivitāšu uzraudzībā. Secinājumi ESM ir viens no instrumentiem finansiālās un ekonomiskās stabilitātes nodrošināšanai eirozonas dalībvalstīs. Pašu par sevi ESM nevar uzskatīt par
Page 1 and 2: 2013 / 1 LATVIJAS INTERESES EIROPAS
Page 3 and 4: Izdevumu finansē no Eiropas Komisi
Page 6 and 7: Redaktora sleja 5 Redaktora sleja P
Page 8 and 9: Ceļš uz eiro: mūsu iespējas un
Page 10: ceļš uz eiro: mūsu iespējas un
Page 13 and 14: 12 Inese Vaidere who is aiming to a
Page 15 and 16: 14 Inese Vaidere nesabalansētību
Page 17 and 18: 16 Eiropas Stabilitātes mehānisms
Page 19 and 20: 18 Inese Vaidere ir palīdzēt sama
Page 21 and 22: 20 Inese Vaidere pieņemamāka alte
Page 23 and 24: 22 Inese Vaidere Satraucošs ir fak
Page 25 and 26: 24 Inese Vaidere piemēru visai ES,
Page 27 and 28: 26 ieviešanu, par ko Latvijas Bank
Page 29 and 30: 28 Vija Mičūne The aim of this pa
Page 31 and 32: 30 Vija Mičūne valstīm aizdevums
Page 33 and 34: 32 Vija Mičūne tā 80 miljardi ei
Page 35 and 36: 34 2. attēls. ESM kapitāls pa val
Page 37: 36 EFSF EFSF piešķirtie aizdevumi
Page 41 and 42: Parlamentārā uzraudzība ES liet
Page 43 and 44: 42 Inese Grumolte lēmējinstitūci
Page 45 and 46: 44 Inese Grumolte Treškārt, nacio
Page 47 and 48: 46 Inese Grumolte Savienības valst
Page 49 and 50: 48 kas nosaka, ka “Ārlietu minis
Page 51 and 52: 50 Deniss Titarenko question came t
Page 53 and 54: 52 Deniss Titarenko lielākās ekon
Page 55 and 56: 54 Deniss Titarenko Eiropu”, akce
Page 57 and 58: 56 Deniss Titarenko intereses. Šis
Page 59 and 60: 58 Dziļāka Eiropas finanšu sist
Page 61 and 62: 60 resursiem, kredītiestādes mekl
Page 63 and 64: 62 Igors Kasjanovs allow them to be
Page 65 and 66: 64 Igors Kasjanovs • ārējās ti
Page 67 and 68: 66 Igors Kasjanovs nav tik izteikta
Page 69 and 70: 68 Igors Kasjanovs jūtīgs tā br
Page 71 and 72: 70 Igors Kasjanovs Polijas gadījum
Page 73 and 74: 72 Igors Kasjanovs spiedienu uz val
Page 75 and 76: The Changeover to the Euro in Eston
Page 77 and 78: 76 Natalja Viilmann Had its lifespa
Page 79 and 80: 78 Natalja Viilmann The technical p
Page 81 and 82: 80 Enhancement of the work of Eesti
Page 83 and 84: 82 Gints Trupovnieks In September 2
Page 85 and 86: 84 1) Zems valsts parāds un budže
Page 87 and 88: 86 Gints Trupovnieks ietvaros, kas
Page 89 and 90:
88 2. attēls. Vispārējās valdī
Page 91 and 92:
90 Gints Trupovnieks Latvija tiek v
Page 93 and 94:
92 6. attēls. Latvijas valsts ilgt
Page 95 and 96:
Konference “Pieredze un gatavoša
Page 97 and 98:
96 Elīna cepīte 49% no visiem neb
Page 99 and 100:
98 Interesants salīdzinājums konf
Page 101 and 102:
100 Ievads Ilze Rūse Viens no Eiro
Page 103 and 104:
102 Ilze Rūse Lisabonas līgums pa
Page 105 and 106:
104 Ilze Rūse Pētījuma anketu ai
Page 107 and 108:
106 Ilze Rūse respondentiem ir ar
Page 109 and 110:
108 2. attēls. Būtiskākās polit
Page 111 and 112:
110 Ilze Rūse organizācija pēdē
Page 113 and 114:
112 5. attēls. Organizāciju inter
Page 116 and 117:
Intervija, 115.-121. lpp. 115 III I
Page 118 and 119:
Slovakian “Mr. Euro”: Latvia wi
Page 120 and 121:
Page 122:
Page 125 and 126:
124 Agnija Tumkevič dienaskārtīb
Page 127 and 128:
126 Agnija Tumkevič policies, as w
Page 129 and 130:
128 Agnija Tumkevič Four priority
Page 131 and 132:
130 Agnija Tumkevič cross-border p
Page 133 and 134:
132 Conclusions Agnija Tumkevič Th
show all

es_nr1_2013_netam

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?