es_nr1_2013_netam
es_nr1_2013_netam
es_nr1_2013_netam
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
70<br />
Igors Kasjanovs<br />
Polijas gadījums ir pavisam vienkāršs. Pievienojoti<strong>es</strong> ES 2004. gadā,<br />
Polija uzņēmās saistības ievi<strong>es</strong>t eiro. Tomēr uz šo brīdi nav konkrēta plānotā<br />
perioda, kurā Polija varētu pievienoti<strong>es</strong> eirozonai. Viens no galvenajiem<br />
iem<strong>es</strong>liem ir tas, ka Polija nav spējusi pildīt Māstrihtas kritērijus. Proti,<br />
Polija joprojām nav pievienojusi<strong>es</strong> VKM II — Polijas zlots ir brīvi “peldoša”<br />
valūta. Tieši šo apstākli eiroskeptiķi salīdzinoši bieži min kā Polijas priekšrocību<br />
— valūtas elastību. Iepriekšējās krīz<strong>es</strong> laikā Polijas zlots būtiski zaudēja<br />
savu vērtību (Polijas centrālā banka būtiski samazināja procentu likm<strong>es</strong>),<br />
kas, protams, ļāva Polijai gūt priekšrocības eksporta tirgos. Tomēr, sākot ar<br />
2011. gada 2. pusgadu, Polijas ekonomikas pieauguma tempi mazinājās, un<br />
to noteica divi apstākļi: no vienas pus<strong>es</strong>, ekonomiskās situācijas pasliktināšanās<br />
galveno ārējās tirdzniecības partnervalstu vidū, bet no otras pus<strong>es</strong> —<br />
Polijas izvēlētais ceļš, vājinot zlotu, īstermiņā deva pozitīvu rezultātu. Tomēr<br />
šī politika nav devusi pozitīvu efektu vidējā termiņā. Reālais efektīvais valūtas<br />
kurss pēc Polijas zlota vājināšanas būtiski pazeminājās, tomēr jau gada<br />
laikā atguvās līdz iepriekšējam līmenim. Savā ziņā imaginārās izaugsm<strong>es</strong><br />
laikā Polijas ražotāji pārāk paļāvās uz cenu konkurenc<strong>es</strong> sniegtajām priekšrocībām<br />
un neaizrāvās ar savas produkcijas attīstīšanu, dažādošanu un jaunu<br />
realizācijas tirgu meklēšanu. Ar to nodarbojās Baltijas valstu uzņēmēji — ne<br />
velti tieši Baltijas valstu (īpaši Latvijas) rūpniecības rādītāji pēdējos gados<br />
pastāvīgi ir starp vadošajiem Eiropā. Tā kopš 2009. gada apstrād<strong>es</strong> rūp nie cī -<br />
bas saražotās produkcijas apjomi Polijā ir pieauguši par 20,1%, bet Latvijā —<br />
par 49,0% 22 . Polijas krīz<strong>es</strong> pārvarēšanas stratēģija patlaban atspoguļojas arī<br />
kopējā Polijas ekonomiskajā situācijā — izaugsm<strong>es</strong> tempi sarūk, ar problēmām<br />
saskaras apstrād<strong>es</strong> rūpniecība, pieaug budžeta deficīts. Pēdējā iem<strong>es</strong>la<br />
dēļ 2012. gadā Polija neizpildīja Māstrihtas budžeta deficīta kritēriju.<br />
Bieži tiek minēts, ka Polija ir atteikusi<strong>es</strong> no i<strong>es</strong>tāšanās eirozonā. Nekā<br />
tamlīdzīga. Drīzāk ir bijuši atsevišķi politiķi, kuri eirozonas krīz<strong>es</strong> dziļākajā<br />
punktā ar skaļiem izteikumiem pret Polijas dalību eirozonā centuši<strong>es</strong><br />
vien palielināt savu vēlētāju atbalstu. Otrkārt, Polija neizpilda Māstrihtas<br />
kritē rijus. Tas nozīmē, ka Polija nav bijusi VKM II dalībvalsts vismaz divus<br />
gadus — Polijas zlots šobrīd ir brīvi “peldoša” valūta (bez pi<strong>es</strong>aist<strong>es</strong>). Arī ar<br />
citu konverģenc<strong>es</strong> kritēriju izpildi tai līdz šim nav veici<strong>es</strong>.<br />
22 Apstrād<strong>es</strong> rūpniecības saražotās produkcijas apjoma indekss. http://epp.eurostat.ec.europa.<br />
eu/portal/page/portal/statistics/search_database (“Eurostat” mājaslapa; aplūkota 11.02.<strong>2013</strong>.).
Change language