26.03.2013 Views

es_nr1_2013_netam

es_nr1_2013_netam

es_nr1_2013_netam

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

16<br />

Eiropas Stabilitāt<strong>es</strong> mehānisms<br />

In<strong>es</strong>e Vaidere<br />

Viena no būtiskām problēmām bija tā, ka eirozonas valstīs nebija izstrādāts<br />

kopīgs krīz<strong>es</strong> pārvarēšanas mehānisms. Turklāt par vienu no eirozonas<br />

pamatprincipiem tās veidošanas laikā tika izvirzīts noteikums, ka valstis<br />

pašas ir atbildīgas par savām finanšu saistībām (no bail-out princips).<br />

Sākotnēji valsts parādu krīz<strong>es</strong> risinājuma mehānisma trūkums tika aizstāts<br />

ar pagaidu risinājumiem: eirozonas valstu bilaterālajiem aizdevumiem<br />

(sadarbībā ar SVF) Grieķijai 2010. gada maijā, kā arī diviem pagaidu finansēšanas<br />

mehānismiem — Eiropas Finanšu stabilitāt<strong>es</strong> fondu (EFSF) un Eiropas<br />

Finanšu stabilizācijas mehānismu (EFSM), kam kopējā kreditēšanas spēja<br />

bija 500 miljardi eiro. No šiem fondiem tika piešķirta finansiālā palīdzība<br />

īrijai un Portugālei, kā arī otrreizējā palīdzība Grieķijai. Šo instrumentu kom -<br />

petence tika paplašināta, lai finansētu grūtībās nonākušo banku sektoru<br />

(Spānija pieprasīja šādu palīdzību 2012. gada vasarā) un lai iepirktu valsts<br />

vērtspapīrus otrreizējā tirgū (i<strong>es</strong>pēja, kas šobrīd vēl nav izmantota).<br />

Tikai 2012. gada 8. oktobrī tika iedzīvināts Eiropas Stabilitāt<strong>es</strong> mehānisms<br />

(ESM), kas ir pastāvīgs palīdzības fonds 700 miljardu eiro apmērā.<br />

ESM līdzekļi dalībvalstīm būs pieejami, tikai pakļaujoti<strong>es</strong> stingriem politikas<br />

nosacījumiem saskaņā ar makroekonomikas korekciju programmu un valsts<br />

parāda atmaksājamības rūpīgu analīzi, ko veiks Komisija kopā ar Starptautisko<br />

Valūtas fondu (SVF) un saziņā ar Eiropas centrālo banku (EcB). No<br />

EP skatpunkta būtiski ir tas, ka ESM darbībā jāievēro “pārredzamība, parlamentārā<br />

kontrole un demokrātiskā atbildība” un tas “nedrīkst izveidoti<strong>es</strong> par<br />

jaunu Eiropas pārvaldības modeli, kurā tiek pazemināts Savienībā sasniegto<br />

demokrātisko standartu līmenis”. 11<br />

Te gan jānorāda, ka ESM atvēlētie līdzekļi ir adekvāti, ja palīdzība ir<br />

jāsniedz mazām eirozonas valstīm un pat, i<strong>es</strong>pējams, Spānijai, bet līdzekļi<br />

būtu nepietiekami, ja palīdzība būtu nepieciešama Itālijai. Ja krīze ieilgs,<br />

eirozonai būs jārēķinās ar to, ka var nākti<strong>es</strong> garantēt arvien vairāk un vairāk<br />

valstu parādu. Kopējais eirozonas valstu parādu apjoms šobrīd sasniedz<br />

11 2011. gada 23. marta Eiropas Parlamenta rezolūcija par projektu Eiropadom<strong>es</strong> lēmumam,<br />

ar ko Līguma par Eiropas Savienības darbību 136. pantu groza attiecībā uz stabilitāt<strong>es</strong> mehānismu<br />

dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro. Eiropas Savienības Oficiālais Vēstn<strong>es</strong>is. 2012/c 247<br />

E/08. http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:c:2012:247E:0022:0036:LV:PDF<br />

(“EUR-Lex” Eiropas Savienības ti<strong>es</strong>ību aktu datubāze; aplūkota 15.02.<strong>2013</strong>.).

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!