es_nr1_2013_netam
es_nr1_2013_netam
es_nr1_2013_netam
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Eiropa ceļā uz stabilāku un pati<strong>es</strong>u Ekonomikas un monetāro savienību 53<br />
aizdeva vairāk nekā triljonu eiro). Tomēr finanšu tirgos joprojām valdīja<br />
spriedze un nenoteiktība.<br />
Tas skaidri liecināja, ka panāktais progr<strong>es</strong>s nav pietiekams un Eiropas<br />
politiķiem joprojām ir lieli izaicinājumi. Izšķirošais faktors ceļā uz stabilāku<br />
un pārticīgāku ekonomisko un monetāro savienību ir izpratne par to, ka<br />
valsts ekonomikas politikas lēmumus nedrīkst pieņemt, ignorējot to i<strong>es</strong>pējamo<br />
ietekmi uz citām savienības valstīm. Krīzi nevar pārvarēt ar īstermiņa<br />
un virspusīgiem pasākumiem. Ir nepieciešamas dziļas strukturālas reformas.<br />
Tikai droša, izlēmīga un savstarpēji saskaņota politiskā rīcība ļaus novērst<br />
galveno pašreizējās krīz<strong>es</strong> cēloni. Šis cēlonis ir politiskās rīcības deficīts.<br />
Šajā kontekstā būtu vērts pieminēt dažas tēz<strong>es</strong> no Kalifornijas universitāt<strong>es</strong><br />
Berklijā prof<strong>es</strong>ora Barija Eihengrīna (Barry Eichengreen) salīdzinoši<br />
n<strong>es</strong>en publicēta viedokļa. 11 Prof<strong>es</strong>ors pašreizējo situāciju eirozonā salīdzina ar<br />
situāciju pagājušā gadsimta deviņd<strong>es</strong>mito gadu sākumā, kad tika likti pamati<br />
eirozonas izveidei. Toreiz ekonomistu redzējumu par Eiropas monetārās<br />
sistēmas nākotni raksturoja divi pamatviedokļi. Viens no tiem, ko galvenokārt<br />
atbalstīja Eiropas dienvidu ekonomisti, bija nekavējoti<strong>es</strong> izveidot jaunu<br />
monetāro savienību ar vienotu valūtu, ņemot vērā tolaik pastāvošās monetārās<br />
sistēmas ievainojamību, šoku zemo absorbētspēju un neelastīgumu. Šo<br />
ekonomistu viedoklis balstījās uz pieņēmumu, ka Eiropas monetārā sistēma,<br />
kas veidojās no dalībvalstu sistēmām ar dažādām valūtām, bija trausla un<br />
nenoturīga pret ārējiem satricinājumiem. Savukārt Eiropas ziemeļu ekonomisti<br />
atbalstīja pakāpenisku reformu ceļu, sākumā sakārtojot institucionālo<br />
vidi un bruģējot ceļu politiskajam kompromisam. Eiropas valūtas sistēmas<br />
krīze 1992. gadā pielika punktu debatēm par jaunas Ekonomikas un monetārās<br />
savienības elementiem. Priekšroka tika dota "dienvidu risinājumam".<br />
Pašreizējā pieredze rāda, ka monetārā savienība bez vienotas banku,<br />
fiskālās un politiskās savienības ir lemta neveiksmei. Tomēr bezdarbība un<br />
laika vilcināšana toreiz arī būtu kļūda. Visticamāk, pat daudz lielāka. Reformām<br />
ir jānotiek. Un ar katru dienu kļūst arvien skaidrāk, ka lēmumi ir jā -<br />
pieņem ātri, jo laika pārdomām vairs nav.<br />
Šīs izpratn<strong>es</strong> evolūcija Eiropas politiskās elit<strong>es</strong> vidū pēdējo gadu laikā<br />
nav bijusi gluda. Politiķi pat sākuši runāt par tā saucamo “divu ātrumu<br />
11 Eichengreen B. Europe's Divided Visionari<strong>es</strong>. 10.07.2012. http://www.project-syndicate.org/<br />
commentary/europe-s-divided-visionari<strong>es</strong> (“Project Syndicate” interneta portāls; aplūkots 15.01.<strong>2013</strong>.).
Change language