es_nr1_2013_netam
es_nr1_2013_netam
es_nr1_2013_netam
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Eirozonas pilnveidošana kā tās pastāvēšanas nosacījums 17<br />
8750 miljardus eiro (kas četrreiz pārsniedz Vācijas IKP). 12 Tādā gadījumā<br />
vienīgais, bet ļoti bīstams risinājums būtu masīva EcB i<strong>es</strong>aistīšanās, iepērkot<br />
valsts vērtspapīrus.<br />
Arī Latvijai pēc i<strong>es</strong>tāšanās eirozonā būs jāveic iemaksas ESM. Latvijas<br />
gadījumā apmaksātais kapitāls būs 186 miljoni eiro, kas jāapmaksā 5 maksājumos.<br />
Katrā maksājuma reizē tie būtu apmēram 37,2 miljoni eiro. Ti<strong>es</strong>a, par<br />
precīziem maksājumu termiņiem tiks lemts tad, kad Latvija i<strong>es</strong>tāsi<strong>es</strong> eirozonā.<br />
Jāņem vērā, ka pēc 12 gadiem, kamēr uz Latviju attieksi<strong>es</strong> atvieglotie<br />
nosacījumi, būs jāiemaksā arī atlikusī summa jeb 138 miljoni eiro. Pieprasītais<br />
kapitāls būs 1,4 miljardi eiro (salīdzinājumam — Igaunijai apmaksātais<br />
kapitāls bija 149 miljoni eiro, kas jāapmaksā 5 maksājumos, bet pieprasītais<br />
kapitāls — 1,3 miljardi eiro). 13 Šādu sistēmu ir grūti uzskatīt par taisnīgu,<br />
piemēram, ņemot vērā, ka lielākā ieguvēja no krīz<strong>es</strong> fondiem ir bijusi Grieķija,<br />
kuras IKP uz vienu iedzīvotāju 2011. gadā bija 15900 eiro, kamēr Igaunijā<br />
tikai 9100 eiro, bet Latvijā 6400 eiro. 14<br />
Eiropas Centrālās bankas loma eirozonas stabilizēšanā<br />
Eirozonas valstīm ir jāaizņemas uz tādiem noteikumiem, it kā tās aizņemtos<br />
ārzemju valūtā. Atšķirīga situācija ir eirozonā neietilpstošajās valstīs,<br />
kur centrālās bankas principā var rīkoti<strong>es</strong> kā “pēdējais aizdevējs” to valdībām,<br />
emitējot papildu naudas apjomu vai iepērkot valdības vērtspapīrus (kā<br />
to krīz<strong>es</strong> laikā darīja ASV, Anglijas vai Japānas centrālās bankas). Šo problēmu<br />
pilnībā atrisināt nav i<strong>es</strong>pējams; to neļauj EcB statūti. Tomēr EcB ir<br />
izrādījusi<strong>es</strong> izdomas bagāta. 2012. gada 6. decembrī EcB uzsāka tā dēvētos<br />
tiešos monetāros darījumus (Outright Monetary Transactions, OMT) ne iero -<br />
bežotā daudzumā otrreizējos eirozonas valstu obligāciju tirgos, kuru mērķis<br />
12 Wyplosz c. EcB’s Outright Monetary Transactions. European Parliament. Note. 2012, October,<br />
pp. 5-7. http://www.europarl.europa.eu/document/activiti<strong>es</strong>/cont/201210/20121004ATT529<br />
39/20121004ATT52939EN.pdf (Eiropas Parlamenta mājaslapa; aplūkota 23.02.<strong>2013</strong>.).<br />
13 Rutkaste U. Eiro Latvijā: finansiālie ieguvumi un izmaksas. Latvijas Banka. 05.09.2012.<br />
http://www.makroekonomika.lv/sit<strong>es</strong>/default/fil<strong>es</strong>/rutkaste_-_eiro_finansu_ieguvumi_un_izmaksas_-_final.pdf<br />
(Latvijas Bankas mājaslapa; aplūkota 24.02.<strong>2013</strong>.).<br />
14 GDP per capita — annual data. Eurostat. 13.02.<strong>2013</strong>. http://appsso.eurostat.ec.europa.eu/<br />
nui/submitViewTableAction.do;js<strong>es</strong>sionid=9ea7d07d30d6f0451bdfe5124da383acb459b5ca1c75.<br />
e34OaN8PchaTby0Lc3aNchuMbNmOe0 (“Eurostat” mājaslapa; aplūkota 20.02.<strong>2013</strong>.).
Change language