es_nr1_2013_netam
es_nr1_2013_netam
es_nr1_2013_netam
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
24<br />
In<strong>es</strong>e Vaidere<br />
piemēru visai ES, kā pārvarēt krīzi, panākt izaugsmi un stabilitāti. Pievienošanās<br />
eirozonai ir Latvijas inter<strong>es</strong>ēs, tomēr jāapzinās arī riski.<br />
Tiek prognozēts, ka pievienošanās rezultātā samazināsi<strong>es</strong> valūtas konvertācijas<br />
izmaksas. Eiro jau šobrīd ir galvenā Latvijas ārējās tirdzniecības<br />
norēķinos izmantotā valūta: 2011. gadā 59% no norēķiniem par preču un<br />
pakalpojumu importu vai eksportu tika veikti eiro. Pēdējo 5 gadu laikā konvertācijas<br />
izmaksas bija aptuveni 600 miljoni eiro. Taču ir grūti paredzēt, vai<br />
ieguvums būs lielāks eksportējošajiem vai importējošajiem uzņēmumiem. Ja<br />
2012. gadā Latvijas uzņēmumi uzrādīja ļoti labus eksporta rādītājus (17,7%), 29<br />
pievienošanās eirozonai vienlaikus nozīmēs arī lielāku konkurenci. Latvijas<br />
uzņēmumiem tādēļ ir jābūt spējīgiem eksportēt konkurētspējīgus produk -<br />
tus lielos apmēros uz tirgiem, kur tiek galvenokārt izmantots eiro, citādi<br />
lielākie ieguvēji būs importētāji.<br />
Jānorāda, ka visās jaunajās eirozonas valstīs ir audzis tirdzniecības ap -<br />
joms, taču to galvenokārt veido imports. Piemēram, Igaunijas gadījumā tirdz -<br />
niecības bilanc<strong>es</strong> deficīts mainījās no –0,5 miljardiem eiro 2010. gadā pirms<br />
i<strong>es</strong>tāšanās eirozonā uz –0,6 miljardiem eiro pēc i<strong>es</strong>tāšanās eirozonā. Tas,<br />
protams, var izrādīti<strong>es</strong> kā viens no eiro ieviešanas negatīvajiem aspektiem<br />
arī Latvijā.<br />
Latvijai būs ļoti svarīgi tas, ar kādām procentu likmēm mēs varēsim aizņemti<strong>es</strong>,<br />
lai nepārmaksātu par starptautiskā aizdevuma refinansēšanu — par<br />
2–2,5% vai 5,5–6%. Latvijas Banka prognozē, ka, i<strong>es</strong>tājoti<strong>es</strong> eirozonā, Latvijas<br />
kredītreitingi pieaugs un līdz ar to arī aizdevumu procentu likm<strong>es</strong> kritīsi<strong>es</strong>.<br />
Līdz ar to Latvija d<strong>es</strong>mit gadu laikā varētu ieekonomēt 900 miljonus<br />
eiro. 30 Vienlaikus gan jānorāda, ka zemākās likm<strong>es</strong> ir tieši tām valstīm, kas ir<br />
ārpus eirozonas, piemēram, Dānijai, Zviedrijai un Lielbritānijai, bet atsevišķām<br />
eirozonas valstīm tās ir ļoti augstas, piemēram, Grieķijai, Portugālei u.c.<br />
Tātad eirozonas valsts statuss vien nenodrošina kredītu reitingu paaugstināšanos<br />
vai pazemināšanos. Būtiskākais faktors ir katras valsts ekonomikas<br />
stabilitāte un ilgtspēja.<br />
29 Kasjanovs I. Manufacturing ends the year on a positive note. 04.02.<strong>2013</strong>. http://www.macroeconomics.lv/manufacturing-ends-year-positive-note-0<br />
(Latvijas Bankas interneta vietne makroekonomika.lv;<br />
aplūkota 21.02.<strong>2013</strong>.).<br />
30 Euro in Latvia: financial and other benefits. Bank of Latvia. 02.11.2012. http://www.eiro.lv/<br />
eng/news/26932 (Latvijas Bankas mājaslapa; aplūkota 14.01.<strong>2013</strong>.).
Change language