Konferences tēzes - Klimata maiņas ietekme uz Latvijas ūdeņu vidi ...

ija novērojams līdz pat ezera dibenam. Tehnisku iemeslu dēļ skābekļa daudzumu un piesātinājumu
bija iespējams noteikt sešās (no 1. - 6.) paraugošanas stacijās (1. tab.).
1. tabula.
Skābekļa daudzums (mg l -1 ) un piesātinājums (%) Engures ezera paraugošanas stacijās
(1.-6.)
Paraugošanas
stacijas
12
O2 (mg l -1 )
O2
piesātinājums,
(%)
1. stac. 6,3 57
2. stac. 6,6 57
3. stac. 6,9 58
4. stac. 7,5 68
5. stac. 8,1 72
6. stac. 8,2 71
Zemākās ūdens temperatūras konstatētas 5. un 6. paraugošanas stacijās, kas, iespējams,
izskaidrojams ar Dzedrupes ieplūstošo vēso ūdeņu ietekmi (2. att.).
10
9
8
7
6
5
4
3
2
1
0
1.
stac.
2.
stac.
3.
stac.
4.
stac.
5.
stac.
6.
stac.
7.
stac.
8.
stac.
9.
stac.
10.
stac.
temperatūra
pH
Chl. mkg/l
2. attēls. Ūdens temperatūra t o C, pH un hlorofila „a” (µg l -1 ) daudzums Engures ezera paraugošanas
stacijās 2011. gada 12. - 13.novembrī (dati iegūti ar multiparametru zondi YSI 650 MDS).
Hlorofila „a” lielumi paraugošanas vietās svārstījās no 3,1 µg l -1 līdz 6 µg l -1 , ko varētu
izskaidrot ar dažāda izmēra fitoplanktona šūnu dreifēšanu ūdens stabā.
Visās paraugošanas vietās, izņemot 9. staciju, konstatēta vēla rudens periodam raksturīga
fitoplanktona flora, kur dominē laiviņveidīgās vienšūnu un pavedienveida kramaļģes, zeltainās
aļģes, mazā skaitā - zaļaļģes, dinofītaļģes, eiglēnaļģes un zilaļģes (cianobaktērijas). Paraugošanas