Konferences tēzes - Klimata maiņas ietekme uz Latvijas ūdeņu vidi ...

MAKROBENTOSA SUGU DZIĻUMA IZPLATĪBA UN DAUDZVEIDĪBA DAŽĀDOS
VIDES APSTĀKĻOS BALTIJAS JŪRAS AUSTRUMU DAĻAS AKMEŅAINAJĀ
PIEKRASTĒ
Madara ALBERTE
Latvijas Hidroekoloģijas institūts, Rīga, Daugavgrīvas iela 8
E-pasts: madara.alberte@lhei.lv
Baltijas jūras atklātās piekrastes akmeņu rifi un to trīsdimensionālā struktūra nodrošina lielu
funkcionālo grupu un sugu daudzveidību. Mytilus trossulus un Furcellaria lumbricalis ir galvenās
šo biotopu veidojošās sugas, kas tiešā vai netiešā veidā ietekmē resursu pieejamību citām sugām.
Cietā substrāta makrobentosa pētījumi Baltijas jūras austrumu daļā Latvijas atklātajā piekrastē
veikti 1973. - 1990. un 1998. - 1999. gadā (Korolev and Fetter, 2003), taču tie galvenokārt balstās
uz Furcellaria krājuma novērtēšanu. 2006. - 2008. gadā LIFE projekta ietvaros veikta
makrobentosa dominējošo sugu izplatības kartēšana AJT „Nida – Pērkone”. Taču kompleksa cietā
substrāta makrobentosa struktūra dažādos vides apstākļos Latvijas piekrastē joprojām ir ļoti maz
pētīta.
Šī pētījuma mērķis bija raksturot cietā substrāta bentiskās sabiedrības kompleksu struktūru,
noteikt Mytilus un Furcellaria izplatību dažādu abiotisko faktoru ietekmē, kā arī meklēt korelācijas
starp saistītajām makrobentosa sugām un vides parametriem.
Lauka darbi tika veikti 2010. gada augustā AJT „Akmensrags”, veicot niršanu (paraugu
ievākšana pēc Kautsky metodes un vizuāla 10 m gara transekta novērtēšana), zemūdens filmēšanu,
T°, O2 un pH dati iegūti ar CTD zondi. Kopumā tika apsekotas 47 stacijas dziļuma intervālā 2 - 24
m. Video materiāls vēlāk tika izmantots, lai noteiktu substrāta frakciju procentuālo pārklājumu, kā
arī Mytilus un dominējošo makroaļģu procentuālo pārklājumu.
Nozīmīga cietā substrāta dominance sākās no 3 vai 12 m dziļuma un ar atsevišķiem smilšu
joslas pārrāvumiem turpinājās līdz 22 m dziļumam. Furcellaria galvenā izplatības zona bija 11 - 15
m dziļumā, kur tā pārklāja vidēji 24 % (maksimāli 60 %) cietā substrāta un veidoja vidēji
0,40±0,06 kg.m -2 biomasu (maksimāli – 1,40 kg.m -2 ). GLM analīze par būtiskiem sārtaļģes
izplatību ietekmējošiem faktoriem uzrādīja dziļumu un lielu akmeņu (>10 cm) procentuālo
pārklājumu (attiecīgi z=-3,339; p