Konferences tēzes - Klimata maiņas ietekme uz Latvijas ūdeņu vidi ...

VENTAS REKULTIVĀCIJAS DARBU IETEKME UZ UPES BIOCENOTISKO
STRUKTŪRU
Loreta URTĀNE 1* , Andris URTĀNS 2 , Arkādijs POPPELS 3 , Ivars DRUVIETIS 4
1 L.U. Consulting, SIA, Lienes iela 23A-2, Rīga
2 Dabas aizsardzības pārvalde, Baznīcas iela 7, Sigulda
3 Rīgas Nacionālais Zooloģiskais dārzs, e-pasts: apoppels@hotmail.com
4 LU Bioloģijas fakultāte, Hidrobioloģijas katedra, Kronvalda bulv. 4, Rīga
*E-pasts: lur@luconsulting.lv
Venta ir viena no lielajām Latvijas upēm. Pēc saviem morfometriskajiem rādītājiem Latvijas
teritorijā, kas ir upes lejteces daļa, tā atbilst ritrāla tipa upei. Upe atūdeņo daļu no Latvijas un
Lietuvas teritorijas un tās sateces baseinā notiek samērā intensīva lauksaimnieciskā un
mežsaimnieciskā darbība. Sateces baseina intensīva izmantošana ir rezultējusies ar upes bioloģiskās
kvalitātes pasliktināšanos. Upe tās lejteces posmā ir vērtējama kā neatbilstoša labas un augstas
bioloģiskās kvalitātes rādītājiem. Dabas lieguma „Ventas ieleja” dabas aizsardzības plāna izstrādes
laikā veiktais upes straujteču biotopu apsekojums parādīja, ka tikai daļa no tiem atbilst labai un
augstai bioloģiskajai kvalitātei un lielākā to daļa ir pāraugusi ar blīvu ūdensaugu segumu (DAP,
2010. - 2020.). Šādā kvalitātē straujteču biotopi nevar pilnvērtīgi pildīt to bioloģiskās funkcijas kā
pret skābekļa trūkumu jutīgo bezmugurkaulnieku sugu dzīvotnes, veikt organiskā piesārņojuma
transformēšanu un asimilēšanu (Urtāns, Urtāne, 2012), un tie nav izmantojami lašveidīgo zivju un
nēģu nārstam (Urtāns, 2008).
Lai uzlabotu upes straujteču funkcionalitāti, atjaunotu reto un aizsargājamo sugu dzīvotnes un
samazinātu bioloģiskās daudzveidības degradāciju, 2011. gada veģetācijas sezonā Natura 2000
teritorijā – dabas parkā „Ventas ieleja”, tika veikti straujteču kvalitātes atjaunošanas un uzlabošanas
darbi. Straujteču funkcionalitāte tika uzlabota aptuveni 1000 m garā upes posmā augšpus un lejpus
ģeoloģiskā objekta – Ventas rumbas, aptuveni 2,6 ha platībā. Upes rekultivācijas darbi ietvēra
aizauguma ar ūdensaugiem samazināšanu līdz 20 % līmenim, intensīvu sedimenācijas procesu
rezultātā uzkrājušās sedimentu slāņa uzirdināšanu un pārskalošanu, kā arī dabiskās akmeņu –
dolomītu grunts atsegšanu.
Materiāls un metodes
Lai novērtētu rekultivācijas darbu ietekmi uz Ventas upes biocenotisko struktūru, pirms upes
atjaunošanas darbu uzsākšanas un mēnesi pēc to pabeigšanas, tika novērtēta makrofītu,
makrozoobentosa un perifitona cenožu struktūra. Aizauguma ar ūdensaugiem rādītāji un makrofītu
16